Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 09:02
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Pedagogu gājienā piedalās tūkstošiem protestētāju, bet valdība apgalvo, ka viss izpildīts
Kaut vakar notikušā skolotāju gājiena un streika prasību priekšplānā ir pedagogu un citu skolas darbinieku algas, daudzi skolotāji streiko, arī būdami neapmierināti ar valdošo politiķu attieksmi pret skolotājiem, kā arī cenšoties pievērst uzmanību izglītības sistēmas problēmām, pirmkārt jau skolotāju trūkumam. Par to pārliecinājos, vakar aprunājoties ar skolu pārstāvjiem. Protesta akciju rīkotāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija norādījusi, ka gājienā piedalīsies astoņi tūkstoši dalībnieku, bet bija daudz vairāk: kamēr priekšgalā ejošie protestētāji jau bija Doma laukumā, kur noslēdzās gājiens, kas bija vedis gar Ministru kabinetu un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), gājiena gals vēl bija tikai pie Brīvības pieminekļa. Līdz ar skolotājiem protesta akcijā devās arī mediķi.
Pie valdības ēkas gājienam pievienojās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš iepriekš nebija atsaucies uz arodbiedrības aicinājumu tikties ar protestētājiem. Jau pa ceļam līdz Doma laukumam premjeram nācās uzklausīt skolotāju pretenzijas, pat izsaucienus "Kauns!".
Doma laukumā uzstājās gan protestu organizētāji, gan atbalstītāji, gan arī visu runu laiku uz skatuves bija K. Kariņš, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, veselības ministre Līga Meņģelsone, kā arī vairāki Saeimas deputāti, kuri beigās tika pie vārda. Lielākā daļa viņu runu gan tika izsvilpta, bet K. Kariņa uzstāšanās pat izpelnījās izsaucienus "Atkāpties!".
Aicina uz sarunām
Politiķi neapmulsa un aicināja arodbiedrību uz sarunām. Pirmais sarunu posms norisinās jau vakar pēcpusdienā. LIZDA draud turpināt protesta akcijas, ja arī pēc trīs dienu streika netiks panākta vienošanās. Vai to var panākt, nav skaidrs. Valdība un IZM uzskata, ka visas streika prasības izpildītas: ja nu kaut kas detaļās nav kārtībā, par to varot diskutēt. IZM pat vakar izplatīja paziņojumu, ka streikam nav likumiska pamata, jo prasības izpildītas.
A. Čakša gan uzstājoties sapulcē, gan pēcāk "Latvijas Avīzei" norādīja, ka arī pašvaldībām jādomā par to, kā skolotāju algošanai paredzēto finansējumu tērēt efektīvi. Savukārt skolotāju trūkumu IZM domā risināt, ceļot algas: ja alga būs adekvāta, jaunie cilvēki nāks nozarē. Nepieciešams arī reformēt skolotāju algošanas sistēmu, atsakoties no daudzajām piemaksām, tā vietā ceļot likmi – tieši tās apjoms parasti tiek minēts, runājot par skolotāju algu apmēru.
Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvo, ka izpildīta tikai daļa prasību. Turklāt LIZDA sākusi vākt parakstus par to, lai turpmāk valdībai būtu jāatkāpjas, ja tā nepilda streika vienošanās prasības.
Jāpiebilst, ka skolotāju algošanas sistēma tiešām ir ļoti samudžināta un cilvēkiem no malas ir grūti saprast, kas tad ir izpildīts un kas nav.
Ko saka skolotāji?
Rīgas 221. pirmsskolas vadītājas pienākumu izpildītāja Edīte Šparkovska un skolotājas Iluta Akmentiņa un Sandra Krutilina "Latvijas Avīzei" sacīja, ka ieradušās protestēt, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pedagogiem. I. Akmentiņa: "Tas protests ir vairāk pret attieksmi un to, kādos apstākļos strādājam. Pedagogu trūkums ir milzīgs, līdz ar to ir liela pārslodze."
Pirmsskolu pedagogi patlaban pelna mazāk un pilnai slodzei strādā vairāk nekā skolās strādājošie. Valdība sola līdz 2025. gadam šo nevienlīdzību novērst, taču streikotājas netic, ka šis solījums tiks pildīts. Viņu pārstāvētā pirmsskola streikos visas trīs dienas, tāpēc mazuļu vecākiem bijis jādomā, kurš mazos pieskatīs streika laikā. Taču vecāki skolotājas atbalstot un izturoties ar sapratni pret streikošanu.
Dobeles novada Mežinieku pamatskolas skolotāja Ineta Lagzdiņa "Latvijas Avīzei" sacīja, ka vēlas panākt slodzes līdzsvarošanu un to, lai algas apmērs būtu laikus zināms, turklāt arī turpmākos gadus uz priekšu. Mazās algas dēļ arī lauku skolām ir ļoti grūti piesaistīt pedagogus. Kā nelielas skolas pārstāvi viņu uztrauc arī skolu tīkla kārtošana: jo visu laiku tiek runāts, ka tas tiks darīts, taču, kāds ir plāns, kuras skolas tieši slēgs vai reorganizēs, nav skaidrs.
Ne visi kopā ar arodbiedrību
Tomēr pat protesta akcijas laikā bija redzams, ka ne visi skolotāji ir vienisprātis. Doma laukumā starp protestētājiem stāvēja Rīgas skolotāja Aija Cirkone ar plakātu: "Vanaga, neizmanto mūs savās politiskajās spēlēs!"
"Protams, ka skolās ir dažādas problēmas. Tomēr uzskatu, ka šis pasākums rīkots, lai šūpotu valdību, un tas tiek darīts Aivara Lemberga un Aināra Šlesera interesēs. Es to nevaru atbalstīt, jo nevēlos, lai vara pārietu viņu rokās. Vēlos, lai darbu turpina Kariņš un viņa valdība," tā viņa paskaidroja savu nostāju. Vienlaikus skolotājai bija arī plakāts "Skolas latviešu valodā!", jo viņa uzskata, ka pāreja uz mācībām valsts valodā notikusi pārāk vēlu.
No kuras tieši skolas viņa ir, A. Cirkone nevēlējās teikt, jo "kolēģi mani neatbalsta". Skola, kurā viņa strādā, streikos visas trīs dienas.
"Situācija ir katastrofāla"
Streika pirmajā dienā "Latvijas Avīze" viesojās arī Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, kura trīs dienas būs tukša, jo skolotāji streiko. Kā norāda skolas direktore Elita Rītere, nav tā, ka streiko pilnīgi visi, tomēr nestreiko pārsvarā pedagogu palīgi, pagarinātās dienas skolotāji, interešu izglītības skolotāji, un ar viņu spēkiem nepietiek, lai nodrošinātu mācību procesu.
"Situācija ir katastrofāla: ne tikai algu dēļ, bet tāpēc, ka ļoti trūkst skolotāju. Taču pedagogu trūkums jau tieši to arī parāda, ka nav konkurētspējīga atalgojuma. Mums skolā divus gadus nav logopēda, nav pasākumu organizatora, jo šo pienākumu neviens skolotājs negrib uzņemties. Ir skolotāja, kas audzina gan otro, gan trešo klasi, jo cita audzinātāja nav. Vakanču sludinājumus varu likt, cik gribu, atsaucības nav," stāsta direktore.
Šīs situācijas dēļ skolās sarūk izglītības kvalitāte, jo darbā tiekot pieņemts katrs, kam ir atbilstoša izglītība, kaut prasmju strādāt klasē varbūt nemaz nav.
Tomēr ne visas skolas streiko, turklāt daļa pedagogu, kas streiko pirmdien, turpmākajās dienās streiku tomēr neturpinās. Piemēram, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā streikoja 80% skolotāju un tikai vienu dienu. Ne visiem ģimnāzistiem arī pirmdiena bija brīvdiena: izlaiduma klašu skolēni rakstīja centralizēto eksāmenu izmēģinājuma darbus, bet pārējie varēja kārtot parādus, piemēram, rakstīt iepriekš neuzrakstītos kontroldarbus, "Latvijas Avīzei" stāsta ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Viņš pats uzskata, ka par radušos situāciju pirmkārt jāvaino premjers Krišjānis Kariņš, kurš veido valdības darbakārtību un acīmredzot nav noteicis izglītību un veselību kā prioritātes. "Streiks Ministru prezidentam pasaka – Kariņ, nav labi!" uzskata A. Priekulis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003