Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 00:53
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
To apliecina noplūdušie Kremļa administrācijas dokumenti
Slepenie dokumenti, kas nonākuši Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā, liecina, ka Krievija bija plānojusi dibināt jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai – tie ir tikai daži no plāniem, ko Kremlis uzskatīja par sev stratēģiski svarīgiem Latvijā līdz 2030. gadam.
Analītiķi atzīmē, ka dokumenti izstrādāti 2021. gadā vēl pirms pilna mēroga kara sākšanas pret Ukrainu, tāpēc Kremļa plāni ir atrauti no reālās situācijas straujās maiņas Krievijas kaimiņvalstīs un izmaiņām ES un NATO stratēģijā.
Kremlis izmanto ekonomiskā izdevīguma sviras
Dokumenti tapuši divās Krievijas prezidenta administrācijas pārvaldēs, kuras atbildīgas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Baltijā, un nonākuši starptautiskas pētniecisko žurnālistu grupas rokās, kurā ietilpst "Re:Baltica". Vēl pirms diviem gadiem Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieļāva, ka šīs pārvaldes sniedz "ieteikumus Kremļa stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, lai arī nav tajā iesaistītas". Noplūdušie dokumenti to apstiprina. Konkrētās pārvaldes sniedza gan stratēģiskos padomus, gan arī izstrādāja tos, vēsta "Re:Baltica". Dokumenti izstrādāti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā – 2021. gada vasarā vai rudenī, un tajos īsi uzskaitīti galvenie mērķi un potenciālie draudi to īstenošanai Baltijas valstīs (līdzīgi kā iepriekš noplūdušajos dokumentos par plāniem Baltkrievijai un Moldovai). Katram no tiem ir trīs daļas – politiskie, militārie un drošības; ekonomikas un tirdzniecības; humanitārie mērķi. Tāpat tiem ir konkrēti laika rāmji – īsais (līdz 2022. gadam), vidējais (līdz 2025. gadam) un ilgtermiņa (2030. gads).
"Re:Baltica" izpētījusi, ka dokumentos nav minētas konkrētas personas vai organizācijas, ar kuru līdzdalību notiktu konkrēto stratēģiju ieviešana. Uz "Re:Baltica" jautājumu, vai SAB rīcībā ir informācija, kas varētu būt šie politiskie spēki, dienests atbildēja vispārīgi: "Kremļa stratēģija gan pirms, gan pēc kara ir veidot dialogu ar tiem spēkiem, kas tajā ir ieinteresēti, un ekonomiskā izdevīguma sviras bieži ir galvenais vadmotīvs."
Dokumenti liecina, ka, piemēram, līdz 2025. gadam Krievija Latvijā vēlējās nepieļaut NATO nostiprināšanos, veidot attiecības ar līderiem no mēreni centriskiem politiskajiem spēkiem, kurus atbalsta gan latvieši, gan krievi. Tāpat Krievijas plānos līdz 2025. gadam ietilpa atvērt Latvijā Krievijas dibinātu skolu, kura kļūtu par centru krievu valodas un kultūras nostiprināšanai. Krievija arī vēlējās pasargāt Krievijas pilsoņus un valsts īpašumus no sankcijām un konfiskācijas.
Ilgtermiņa plānos Krievija Latvijā bija paredzējusi masu bezpavalstniecības problēmas risinājumu, Latvijas dalību politiskās savienībās ar Krieviju, pilnasinīgu tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, kā arī krievu valodu kā vienu no valsts valodām. Tāpat dokumentos minēts, ka būtiska nozīme ir padomju pieminekļu saglabāšanai, nacisma slavināšanas novēršanai.
Plānots veidot noturīgas prokrieviskas ietekmes grupas
Līdzīgi plāni dokumentos vērojami attiecībā uz Igauniju, kur Krievija bija ieplānojusi veidot negatīvu sabiedrisko domu par NATO klātbūtni, veidot noturīgas prokrieviskas ietekmes grupas politiskajā, militārajā un biznesa elitē. Tāpat Krievija Igaunijā vēlējusies veidot tai labvēlīgu informatīvu fonu, palielināt eksportu no Krievijas, paaugstināt transporta sakaru līmeni pierobežas rajonos. Lietuvā ilgtermiņā Krievija vēlas izveidot apstākļus, kuros Lietuvas vadība NATO augošu klātbūtni atzīst par kaitējumu. Krievija ar Lietuvu ilgtermiņā vēlējusies "konstruktīvu attiecību atjaunošanu". Attiecību atjaunošana attiecināma arī uz militāro jomu. Arī attiecībā uz Lietuvu Krievija vēlas krievu skolu un padomju pieminekļu saglabāšanu.
"Igaunija, mūsu sabiedrotie un partneri jau sen ir aptvēruši Krievijas vēlmi izmantot hibrīdkara taktiku, lai panāktu savus mērķus, cenšoties iegūt ietekmi citās valstīs," intervijā "Yahoo News" paziņojusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Viņasprāt, "daudzi Krievijas taktiskie paņēmieni ir nākuši no KGB rokasgrāmatas". "Mēs pazīstam savu kaimiņu, un mūsu uzdevums ir pastāvīgi dalīties informācijā par Krievijas darbībām, veidot noturību un spēju pretoties Krievijas tiešiem un netiešiem ietekmes mēģinājumiem. Mums ir nācies stiprināt savu aizsardzību pret jebkuru apdraudējumu, tajā skaitā hibrīduzbrukumiem. Un ļoti būtiski ir apspriest šīs lietas atklāti," teica Kallasa.
Krievija cenšas atjaunot spiegu tīklu rietumvalstīs
"Re:Baltica" secinājusi, ka, lai arī Krievijas sāktais karš ar Ukrainu daudzus Krievijas plānus Baltijas valstīs ir izjaucis, Maskava no tiem nav atteikusies. Saskaņā ar SAB pagājušā gada pārskatu Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes. Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbību pret rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darba kārtību galvenokārt noteica karš Ukrainā. Izlūkošanas prioritāte bija rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību.
Krievijas izlūkdienesti aizvadītajā gadā aktīvi strādāja pie tā, lai sekotu līdzi rietumvalstu lēmumiem par sankciju piemērošanu Krievijai – lēmumu pieņemšanas procesam, apsteidzošām prognozēm par sankciju jomām un subjektiem, ieviešanas procedūrām, kā arī sankciju ietekmei uz pašu Eiropas valstu ekonomiku, enerģētiku un sabiedrības noskaņojumu. Izlūkdienestiem ir noteikta loma arī sankciju apiešanas shēmu veidošanā, secinājis SAB.
"Krievijas plāni atgūt ietekmi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā man atgādina, kāpēc šo valstu pievienošanās NATO bija tik laba doma," intervijā "Yahoo News" izteicies Dens Frīds, bijušais ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās. "Ja Baltijas valstis nebūtu NATO, Krievija būtu tajās iebrukusi. Baltijas valstīm esot NATO sastāvā, Krievija var nodoties tikai lētām politiskām intrigām," uzskata ASV diplomāts.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003