Rīga 15°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 10:37
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Reģionālo pārvadājumu kartelis izgaismo valsts pārvaldes nevarību
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pagājušajā nedēļā skatījuši Ministru kabineta sagatavoto ziņojumu par iespēju pirms termiņa izbeigt noslēgtos iepirkuma līgumus pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā. Komisija spriedusi par iespējām pirms termiņa izbeigt noslēgtos iepirkuma līgumus pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā, piedzīt zaudējumus un nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu.
Valdības ziņojumā cita starpā norādīts, ka gadījumā, ja Autotransporta direkcija vienpusēji atkāpšoties no līguma bez atbilstoša pamatojuma, pastāvot risks, ka iesaistītie pārvadātāji celšot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā.
Lai arī valdības ziņojumā secināts, ka šobrīd neesot iespējams nodrošināt tūlītēju sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību un pieejamību visās maršrutu tīkla daļās, kurās pakalpojumu sniedz pārvadātāji, kuri noslēguši karteļa vienošanos, deputāti tomēr izteikuši kārtējo aicinājumu pārraugošajām instancēm "operatīvi risināt jautājumu par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu", nepieļaujot situāciju, ka valsts atrodas negodprātīgu uzņēmēju ķīlnieka lomā.
Apsūdzības ir, rezultātu joprojām nav
Publiskie iepirkumi Latvijā un citās ES dalībvalstīs veido ievērojamu daļu no iekšzemes kopprodukta, palīdzot nodrošināt ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu. Arī sasniegt galveno mērķi – sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tādēļ sabiedrībai ir tiesības zināt un prasīt, lai valsts naudu tērētu visefektīvākajā, paredzamākajā, atbildīgākajā un godīgākajā veidā.
Mūsu valstī tiešo uzraudzību par publiskā sektora iepirkumu konkursiem nodrošina Konkurences padome (KP) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). KP ieskatā tieši aizliegtās vienošanās jeb karteļi ir smagākais no konkurences tiesību pārkāpumiem, jo to rezultātā preces un pakalpojumi nepamatoti sadārdzinās. Tāpēc karteļus pielīdzina zādzībai no sabiedrības un to atklāšanu KP izvirzījusi par vienu no savas darbības galvenajām prioritātēm. Līdz šim 71% no KP atklātajām uzņēmumu aizliegtajām vienošanām bijušas tieši karteļu shēmas iepirkumos.
Pirmais lielākais sabiedrības uzmanības satricinājums notika 2019. gada izskaņā, kad uzzinājām par it kā milzīgu būvnieku karteļa pastāvēšanu un fiksētiem gadījumiem, kad organizēta valsts naudas zagšana publiskajos iepirkumos. Sabiedrības un arī mediju uzmanība atslāba, kad no procesus uzraugošajām un citām atbildīgajām "instancēm" izskanēja pareģojumi, ka faktu tālākā izmeklēšana un pierādīšana turpināšoties vismaz gadus divus, turklāt būšot jārēķinās arī ar apsūdzēto centieniem izvairīties tiesvedību ceļā.
Attiecībā uz būvnieku karteli šīs prognozes ir piepildījušās, tā sakot, ar uzviju – kopš apsūdzību celšanas rit jau ceturtais gads, praktiski visi kartelī minētie uzņēmumi darbu turpina un arī sekmīgi startē publiskajos iepirkumos. Redzamākās izmaiņas līdz šim – no amata atkāpās bijusī KP vadītāja, kas pērn kļuva par Saeimas deputāti.
Nākamais skaļais paziņojums karteļu sakarā izskanēja šā gada sākumā, kad KP informēja par atklāto aizliegtu vienošanos jeb karteli trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju darbībās, piemērojot tiem sodu 1,975 miljonu eiro apmērā. KP aizliegtajās darbībās vaino trīs reģionālos pasažieru pārvadātājus – AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss".
Tālākie notikumi atkal pēc ierastā scenārija – politiķu sašutums, apsūdzēto uzņēmumu KP lēmuma pārsūdzības tiesā, "Nordeka" pēc aizstāvības esot pat vērsusies Eiropas Komisijā. No amatpersonām valsts iestāžu pusē šoreiz atkāpās iepirkumu organizētājas, Autotransporta direkcijas valde: 21. aprīlī Satiksmes ministrija ar ilggadējiem direkcijas vadītājiem Kristiānu Godiņu un Modri Jaunupu vienojās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. No 22. aprīļa šo iestādi, kas centralizēti atbild par sarežģīto sabiedriskā transporta kustības organizēšanu mūsu valstī, vada uz laiku ieceltas amatpersonas no Būvniecības valsts kontroles biroja un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
KP rokās "bīstams ierocis"
Tikmēr kuluāros jau runā, ka KP drīzumā varētu nākt klajā ar vēl kādu Latvijas tautsaimniecību satricinošu paziņojumu – iepirkumu konkursu rezultātu sarunāšanu jeb karteli ceļu būvniecībā. Nozare nozīmīga, publiskajos iepirkumos ikgadējais apgrozījums vismaz 500 miljoni.
Jāatzīmē, ka šogad stājas spēkā izmaiņas likumdošanā, kas valstij līdz šim nožēlojamo ķīlnieka lomu tomēr varētu izmainīt. Proti, sodu, liegumu vairākus gadus piedalīties publiskajos iepirkumos, līguma pārtraukšanu un citus būtībā uzņēmumu iznīcinošus mērus valsts iestādes karteļa dalībniekam tagad varēs piemērot tūlīt pēc KP attiecīga lēmuma. Sava nevainība tagad būs jāpierāda apsūdzētajam, nevis otrādi.
Uzņēmēji šīs jaunās likumdošanas normas jau nodēvējuši par "kodolieroci" valsts iestāžu rokās, ar ko, nesaprātīgi rīkojoties, varot "noslaucīt" lielu daļu Latvijas ekonomikas. Tiesa gan – atklāti runāt un iestāties pret šīm normām neviens nevēlas. Baidās.
Vēlmes un realitāte
Lai arī solījumos, aicinājumos un "uz papīra" labklājības valsts mēs esam jau sen, realitāte ir cita un trakākais ir tas, ka sabiedrība ar to samierinās. Šo skarbo realitāti itin labi izgaismo kaut vai minētais reģionālo pasažieru pārvadājumu kartelis – cilvēkiem novados ir svarīgi, lai viņi pakalpojumu saņem, lai tas autobuss vispār kursē. Nozagti miljoni? "Tur jau tāpat vainīgo nebūs!" – jo līdz šim par valsts naudas šķērdēšanu neviens tā arī atbildīgs nav bijis.
Tādēļ uz visu "pieveram acis" – labi, ka vispār kaut kas vēl brauc un kustās. Par to kā pasažieris varēju pārliecināties arī pats. Maršrutā Liepāja–Saraiķi–Ziemupe reisu apkalpoja mūsu apstākļiem netipiski jauns šoferis. Aprunājāmies, taču – tikai krieviski. Izrādījās, ka puisis ir no Kaļiņingradas (tagad laikam politkorekti būtu jāsaka – no Kēnigsbergas). Krievijas pilsonis, jau kādu laiku dzīvo Liepājā, paglābies pie radiem no mobilizācijas. Lai arī darbā "Liepājas autobusu parkā" pieteicies pats, pasūdzējās, ka jāstrādā daudz un maksā maz. No otras puses – situācija viņa valstī sarežģīta, labi, ka tā, šoferi šeit esot veci, vietējie jaunie par tādām algām strādāt negrib, brauc projām.
Par uzturēšanās un darba atļaujām, valodas prasmes apliecinājumiem un citiem priekšrakstiem, kas pie mums "uz papīra" nepieciešami obligāti, neprasīju. Kamēr cīnāmies par caurskatāmiem procesiem un principiem paši ar sevi, realitāte rāda, ka jau tagad vismaz kaut kādus pakalpojumus varam nodrošināt, piesaistot cilvēkus no karā vai citās problēmās ierautām valstīm.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003