Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 16. septembris 22:52
Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
Ja Rinkēviču ievēl par Valsts prezidentu ar ZZS un "Progresīvo" balsīm, varētu sekot izmaiņas valdībā.
Valsts prezidenta vēlēšanas var būt iemesls, lai premjers Krišjānis Kariņš (no kreisās) vairāk satuvinātos ar ZZS un tās līderi Viktoru Valaini. Lai gan jau notikusi "Jaunās Vienotības" tikšanās ar opozīcijas partijām, tiek apgalvots, ka par izmaiņām valdībā pagaidām neesot runāts.
Ja Rinkēviču ievēl par Valsts prezidentu ar ZZS un "Progresīvo" balsīm, varētu sekot izmaiņas valdībā
Iekšlietu ministram Mārim Kučinskim ("AS") būtu ļoti žēl, ja Krišjāņa Kariņa ("JV") valdība Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ kristu, jo, viņaprāt, tā ir rīcībspējīga, atšķirībā no iepriekšējās valdības šajā ministri cits citu arī atbalstot. "Jaunās Vienotības" ("JV") līderi, kuri par atbalstu Edgara Rinkēviča ("JV") ievēlēšanai prezidenta amatā ir runājuši ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", gan nav sacījuši, ka gatavojas gāzt paši savu valdību, bet tikai izteikušies par tās paplašināšanu vai izmaiņām koalīcijā. Līdzīgi šo iespējamo procesu ir uztvēris arī Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze, kurš "Latvijas Avīzei" teica: "Tagadējā valdība ir pārāk šaura, un redzams, ka tā vairākos jautājumos buksē."
No nākamā Valsts prezidenta ZZS sagaida trīs lietas – lai viņš ir uz Eiropu orientēts un spēj pārliecinoši Latviju pārstāvēt starptautiski, ievērojot Latvijas nacionālās intereses drošības un ekonomikas jautājumos. Valsts prezidentam ir jāspēj saliedēt sabiedrību, ko tagadējais prezidents Egils Levits neesot darījis, jo dalījis tautas vēlētos pārstāvjus Saeimā "demokrātiskā spektra partijās" un pārējos, norādīja A. Krauze. Viņaprāt, Valsts prezidentam, kurš izraugās premjera kandidātu, ir jāizvēlas tāds valdības vadītājs, kas var izveidot plašu un stabilu koalīciju ar "vismaz 60 plus" balsīm. Teiktais liek domāt, ka lielākas izredzes izpildīt ZZS prasības būtu "JV" nominētajam E. Rinkēvičam, nevis viņa konkurentiem Uldim Pīlēnam no "Apvienotā saraksta" un Elīnai Pinto, kuru izvirzīja "Progresīvie".
Ja E. Pinto no cīņas izstājas pirmā, pēc tam "Progresīvie" varētu nobalsot par E. Rinkēviču, kas jau būtu pietiekami, lai viņu ar 52 balsīm ievēlētu. "JV" ir tik pieredzējusi partija, ka, visticamāk, par savu kandidātu paziņoja tikai tad, kad bija daudzmaz droša par iespējām viņam nodrošināt vairākumu. Ar to var skaidrot "JV", ZZS un "Progresīvo" tikšanos Ārlietu ministrijā pirms E. Rinkēviča oficiālās nosaukšanas, par ko svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga" un LTV raidījums "De facto".
Kučinskis: "JV" tad jāgāž sava valdība
Uz vaicāto, vai ZZS būtu gatava strādāt valdībā kopā ar "Apvienoto sarakstu", kurā ir bijušie ZZS biedri, A. Krauze atbildēja: "Mums sarunas par jaunu valdību nav bijušas, bet mums nav nekādas mieles un ZZS varētu strādāt kopā plašā koalīcijā." Iekšlietu ministrs M. Kučinskis ir viens no tiem, kas no ZZS pārgāja uz "AS", jo ZZS nenorobežojās no "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Aivara Lemberga, ar kura vadīto partiju ZZS joprojām ir sadarbības līgums. M. Kučinskis atceras, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ļoti reti koalīcijas ir bijušas vienotas – viņam atmiņā, ka valdības partijas savulaik vienojās par Valda Zatlera ievēlēšanu, kā arī pirms četriem gadiem, kad par prezidentu kļuva E. Levits. Taču citās reizēs, vēlot prezidentu, tāda vienprātība nav bijusi, bet tādēļ valdības nekrita. "Edgars Rinkēvičs nav slikts kandidāts. Viņš būtu labs, ko nevar noliegt, bet, ja atbalsts viņam tiek nopirkts par tādu cenu – izmaiņām valdībā –, tad man ir ļoti žēl," teica M. Kučinskis. Viņa ieskatā, koalīcijas paplašināšanās var notikt tikai ar visu partneru – arī "AS" un NA – piekrišanu, Pretējā gadījumā "JV" jāgāž pašai sava valdība, jo "mēs nekur netaisāmies iet".
Jāatceras, 13. Saeimā tas notika mazliet citādi, viens no partneriem – "KPV LV" – pakāpeniski zaudēja savu ietekmi, jo sašķēlās un izjuka tā Saeimas frakcija. Valdībā bieži notika ministru maiņa, bet K. Kariņš turpināja to vadīt. Iespējams, tagad ir padomā līdzīgs process, cerot, ka, paliekot opozīcijā, daļa "AS" deputātu varētu pieslieties koalīcijas partijām. "Mūsu saberzēšanās laiks ir beidzies, nav ne mazāko indikāciju, ka tā varētu notikt un mūs varētu sašķelt," uzskata M. Kučinskis. To pašu "Latvijas Avīzei" apgalvoja arī Saeimas deputāts Edgars Putra, kurš tādā gadījumā zaudētu deputāta mandātu un arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. E. Putra, kurš uz "AS" pārnāca no Latvijas Zemnieku savienības, arī neko sliktu nevarot pateikt par E. Rinkēviču, bet jautājums esot par tirgošanos, riskējot ar koalīcijas stabilitāti.
Kariņš ieinteresēts rezultātā
Valdības maiņa pēc Valsts prezidenta vēlēšanām jau ir pieredzēta Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tā notika pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas 1999. gada jūlijā – mēnesi pēc prezidenta vēlēšanām. Par V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanu tā gada jūnijā vienojās toreiz opozīcijā esošā Tautas partija, valdības partija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un koalīciju atbalstošā LSDSP. Savukārt toreizējā premjera Viļa Krištopana pārstāvētais "Latvijas ceļš" par V. Vīķi-Freibergu nebalsoja. Drīz pēc tam "Latvijas ceļš" ("LC") zaudēja premjera amatu, bet nepalika opozīcijā. Jaunajā Andra Šķēles (TP) valdībā, kura strādāja no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam, bija "LC", Tautas partija un "TB"/LNNK, bet nebija sociāldemokrātu. Tas nozīmē, ka vienošanās par prezidentu vēl nenozīmē tieši to pašu partiju veidoto koalīciju.
Kad kļuva zināms par "JV" tikšanos ar ZZS un "Progresīvajiem", ko saistīja ar abu opozīcijas partiju aicināšanu valdībā apmaiņā pret atbalstu E. Rinkēvičam, "AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka abi politiski tādā valdībā nestrādās. Neoficiāli zināms, ka U. Pīlēna izveidotajā kultūras, mākslas un izglītības centrā "Ola" Ķīpsalā ir notikusi arī "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības neformāla tikšanās, kurā politiķi, visticamāk, vienojās par turpmāko kopīgo taktiku. K. Kariņš līdz šim medijiem ir izteicies visai nekonkrēti, bet Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pagājušajā nedēļā viņš diezgan skaidri lika saprast, ka izmaiņas valdībā ir iespējamas. "Nevaru izslēgt, ka prezidenta vēlēšanas var izraisīt korekcijas valdībā. Es esmu ieinteresēts rezultātā. Lai reformas notiktu, ir vajadzīgas balsis," teica K. Kariņš. Viņš, piemēram, minēja kapitāla tirgus attīstību, par ko arī nav vienprātības. Saeimā esošajai koalīcijai nav balsu arī Stambulas konvencijas ratifikācijai.
Pēc "Progresīvo" iniciatīvas jautājums par konvenciju vairākkārt ir nonācis Saeimas darba kārtība – ikreiz to parlaments noraida, taču ZZS frakcija nav pret – tās deputāti vai nu nebalso vispār, vai atturas, bet Uldis Augulis konvenciju pat atbalstīja. A. Krauze "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka ZZS stingri nosoda vardarbību pret sievietēm, taču jau 2017. gadā ZZS arī teikusi, ka konvenciju nevar ratificēt bez atrunām. NA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava uzskata, ka Stambulas konvencija ir izraudzīta kā strīdīgais jautājums, lai "JV" attaisnotu sevi vēlētāju acīs, bet tas nav būtisks jautājums. Par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā ir rakstīts valdības deklarācijā, taču "AS" un NA arī neredzot iespēju to attiecināt uz stratēģisko infrastruktūru. Kā zināms, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") valdības sēdē pieļāva, ka neprivatizējamo kapitālsabiedrību sarakstu varētu pārskatīt.
Ar Rinkēviču saprotas, bet neatbalsta
Uz vaicāto, kāpēc NA nevarētu atbalstīt E. Rinkēviču, ar kuru ir sadarbojies gan Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), gan bijusī Saeimas priekšsēdētāja, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), J. Dombrava atbildēja – NA lēmumu par savu rīcību prezidenta vēlēšanās pieņems tikai īsi pirms tām, bet tas nebūtu labs signāls no demokrātijas viedokļa, ka vienai partijai ir gan premjers, gan Valsts prezidents un augsts amats Eiropas Komisijā, kurā ir Valdis Dombrovskis. Iespējams, patiesais iemesls ir tas, ka NA jūtas uzmesta, jo paļāvās, ka "JV" savāks balsis E. Levita ievēlēšanai, kas gan būtu vispirms jādara partijai, kas šo nomināciju pieteica.
J. Dombrava pieļauj, ka K. Kariņš Valsts prezidenta vēlēšanas izmanto kā ieganstu, "lai pārveidotu valdību, bet tās nomaiņas procesā mēs negribētu piedalīties, ja koalīcijā tiks vilkti iekšā "Progresīvie" un ZZS ar savām blaknēm". Tas pat esot komiski, ka "JV" un "Progresīvie", kas kritiski izteikušies par ZZS, kura nav atteikusies no sadarbības ar A. Lembergu, tagad gatavi ar ZZS vienoties. Jāteic, ka NA iepriekšējās valdībās pati labi sapratās ar ZZS un arī ar tās partneriem no Ventspils. Pateicoties Ventspils novada priekšsēža vietnieka, NA Ventspils nodaļas vadītāja Anda Zariņa aktīvai darbībai, ar NA deputāta atbalstu par Ventspils pilsētas priekšsēdētāju 2021. gada vasarā ievēlēja Jāni Vītoliņu no "Latvijai un Ventspilij". A. Zariņš ir arī ekonomikas ministres Ilzes Indriksones padomnieks un ministrijas virzītais pārstāvis Ventspils ostas valdē. J. Dombrava paskaidroja, ka tā bija pavisam cita situācija – toreiz A. Lembergs atradās nebrīvē un nepiedalījās sēdē, balsis domē dalījās uz pusēm un citu koalīciju ar citu priekšsēdētāju nebija iespējams izveidot, tāpēc NA pieņēma lēmumu atbalstīt J. Vītoliņu. "Pašvaldībās koalīcijas ir ļoti dažādas, bet valdībā tagadējā koalīcija ir visoptimālākā bez aizdomu ēnas par oligarhu ietekmi," uzskata J. Dombrava.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
