Prezidenta vēlēšanu intriga

Pirmajā balsojumā nevienam no trim kandidātiem neprognozē 51 balsi, bet cerības ievēlēt prezidentu jau 31. maijā pastāvot

Valsts prezidenta vēlēšanu diena Saeimā un arī sabiedrībā ir sagaidīta ar zināmu intrigu par to iznākumu. Vēlēšanām pieteikti trīs atšķirīgi kandidāti – Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts"), Elīna Pinto ("Progresīvie") un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), no kuriem nevienam pirmajā balsojumā neprognozē izredzes saņemt nepieciešamo vairākumu – 51 balsi. Uz tādu kāds no kandidātiem var cerēt tikai tad, ja viens vai otrs konkurents kandidatūru atsauc vai no cīņas izstājas pēc tam, kad ir saņēmis vismazāk balsu. Priekšvēlēšanu diskusijas parādīja, ka kandidātiem ir arī dažādas prioritātes, kas saskan tikai pāris jautājumos – par ārējo un iekšējo drošību, kā arī nodomā lielāku uzmanību veltīt reģioniem.

Dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām vēl bija grūti paredzēt, cikos Latvija varētu uzzināt jaunā Valsts prezidenta vārdu, bet tiklab – saņemt ziņu, ka neviens no pretendentiem nav ieguvis vairākumu un būs jārīko jaunas vēlēšanas, uz kurām jāizvirza arī jauni kandidāti. Ja pirmajā reizē neviens pretendents neiegūst vairākumu, tad par visiem trijiem Saeima balsos vēlreiz. Tas ir brīdis, kad kāds var arī atteikties no turpmākās cīņas par labu citas partijas virzītajam Valsts prezidenta kandidātam, un tad Saeimas sēde var arī neievilkties līdz vakaram. Taču jārēķinās, ka starp balsojumiem var būt arī garāki pārtraukumi, kuru laikā notiek politiskās konsultācijas un frakciju sēdes. Sākumā par kandidātiem ir paredzētas arī debates, ko varēs vērot tiešraidē Saeimas interneta mājaslapā.

Dažas partijas vēl nav izlēmušas

Vēlēšanu priekšvakarā Elīnai Pinto bija tikai savas "Progresīvo" frakcijas 10 deputātu balsis, bet ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam – "Jaunās Vienotības" 26 deputātu balsis. Par Uldi Pīlēnu sola balsot ne tikai 15 kolēģi no "Apvienotā saraksta", bet arī deviņi partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāti un neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova (ievēlēta no "Stabilitātei"), kura otrdien paziņoja, ka ir iestājusies ārpusparlamenta partijā "Apvienība Jaunlatvieši". "Stabilitātei" vēl nesola savu atbalstu nevienam kandidātam. Valdībā pārstāvētā Nacionālā apvienība un opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība savu izvēli paziņos vēlēšanu dienā. Kā viena, tā otra partija iepriekš bija pieļāvušas, ka varētu neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" joprojām par labāko variantu minēja jaunas vēlēšanas, pirms kurām vērtību ziņā līdzīgās koalīcijas partijas varētu vienoties par kopīgu kandidātu. Taču viņš neatklāja, vai tā varētu būt aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), kuru partija vēlētos redzēt augstajā amatā.

ZZS frakcijas vadība apgalvo, ka lēmumu pieņems pirms balsojuma, bet sabiedrība to uzzinās tad, kad būs paziņoti pirmā balsojuma rezultāti. Vēlēšanas ir atklātas. Taču varēja just, ka ZZS tikšanās ar E. Rinkēviču ir notikusi labvēlīgā gaisotnē, par ko liecināja gan ZZS frakcijas vadītāja Viktora Valaiņa izteikumi, gan skaļie smiekli sarunas laikā, ko varēja dzirdēt pat aiz durvīm. Tas pastiprina iespaidu, ka ZZS savu izvēli jau ir izdarījusi. Uz vaicāto, kas telpā izraisīja jautrību, V. Valainis paskaidroja – iepriekš viens kandidāts 45 minūtes teicis savu uzrunu, toties E. Rinkēvičs izvēlējies citu taktiku. Viņa uzruna bijusi īsa, lai vairāk laika paliktu jautājumiem.

Deputāti neesot arī vairījušies iztaujāt E. Rinkēviču par visdažādākajiem tematiem, pie reizes arī pavaicājot, vai viņš kā valsts augstākā amatpersona Latvijas hokeja izlases sumināšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa dalītu sanākušajiem savus autogrāfus, kā to darīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS"). E. Rinkēvičs žurnālistiem atjokoja, ka te bija izvēles iespējas – dalīt autogrāfus vai kopā ar hokejistiem lēkt aukstā ūdenī. Taču, nopietni runājot, E. Rinkēvičs atzina, ka ar ZZS kā ārlietu ministrs viņš ir sadarbojies gan valdībā, gan tad, kad ZZS bija opozīcijā, "un viņi zina, ko no manis var sagaidīt". Viņš respektēšot ZZS izvēli neatkarīgi no tā, kāda tā būs.

Gala lēmumu pieņem Saeima

E. Rinkēvičam, kurš gandrīz 12 gadus ir vadījis Ārlietu ministriju, ārējā un iekšējā drošība ir izteikti svarīgākā prioritāte, kurai pievērsties kā Valsts prezidentam viņam būtu vieglāk, ņemot vērā pieredzi un arī kontaktus ar ārvalstu partneriem. Tas esot svarīgi, ņemot vērā neskaidro ģeopolitisko situāciju. Arī "JV", izvirzot kandidātu, uzsvēra, ka šajā laikā ir svarīgi ievēlēt Valsts prezidentu, uz kuru var paļauties kritiskā situācijā un kura rīcība ir prognozējama. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība daudz pieminēt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras šajā kontekstā, jo šķita, ka tās vairs nebūs aktuālas. Taču tagad varbūt lieti atgādināt, ka Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku, uz Saeimas lēmuma pamata prezidents var pasludināt karu. "Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai ir pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu," teikts pamatlikumā.

U. Pīlēns uzsvaru plāno likt uz ekonomikas straujāku attīstību, ko noskaņots panākt, sasaucot valdības ārkārtas sēdes, nākot klajā ar savu vīziju. "Valsts prezidenta viena no galvenajām lietām ir dot valstij cerību par nākotni, tad nāk ticība un tad ir rezultāts. Ir jāpaceļ sabiedrība citā uzdevumu risināšanas līmenī," kādā no intervijām LTV teica U. Pīlēns. Viņa dibinātais politiskais spēks jau tagad ir valdībā un varētu tās ietvaros veicināt ekonomikas attīstību, pārliecinot par to partnerus. Elīna Pinto savukārt vēlas pievērsties sociālajiem jautājumiem, jaunākajai paaudzei, reģioniem, visa centrā liekot cilvēku un viņa intereses.

Satversmē Valsts prezidentam ir paredzētas tiesības iesniegt Saeimā likumprojektus, bet tikai parlamenta ziņā, vai tos virzīt tālāk un izskatīt bez vilcināšanās vai nolikt skapī. Valsts prezidents var atdot parlamentam likumus arī otrreizējai caurlūkošanai, ja vien tie nav pieņemti kā steidzami ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja Saeima atdoto likumu atstāj negrozītu, tad prezidents otrreiz ierunas vairs nevar celt. Prezidents var sasaukt arī Ministru kabineta ārkārtas sēdes un noteikt to darba kārtību, bet lēmumu vienalga pieņem valdība. Tas nozīmē, ka prezidenta iespējas ietekmēt procesus lielā mērā ir saistītas ar viņa autoritāti, ko atzina arī "Latvijas Avīzes" uzrunātie eksperti.

Prezidenta loma valdības veidošanā

Bijušais Augstākās padomes un Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš ir piecas reizes piedalījies Valsts prezidenta vēlēšanās, tagad atzina: "Satversmē noteiktās pilnvaras nedod prezidentam tiesības aktīvi piedalīties iekšpolitikas veidošanā – jo īpaši ekonomikas un finanšu jomā. Taču, ja Valsts prezidents laika gaitā iegūst autoritāti, tad ar to var ietekmēt kā ārpolitiku, tā iekšpolitiku." Pēc J. Lagzdiņa domām, Valsts prezidentam ir svarīga loma valdības stabilitātes nodrošināšanā, ko tagadējais prezidents Egils Levits ir ļoti labi parādījis. Viņš atceras, ka savā laikā šo iespēju ir izmantojuši arī citi prezidenti – Guntis Ulmanis, arī Valdis Zatlers, kad finanšu krīzes laikā viņš iesaistījās Valda Dombrovska ("JV") valdības stabilizēšanā. "Taču Valsts prezidenta institūcija nav alternatīvs varas centrs politikas veidošanā, kā to piedāvā Uldis Pīlēns," piebilda J. Lagzdiņš.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens priekšvēlēšanu diskusijās ir saklausījis divas pieejas – U. Pīlēnam un E. Pinto ir pietiekami ambiciozi nodomi, un viņi runā par samērā lielu prezidenta ietekmi, savukārt E. Rinkēvičs uzskata, ka ietekme uz ekonomikas attīstības veicināšanu ir pārspīlēta. J. Ikstens domā, ka taisnība ir gan vieniem, gan otriem. Satversme tikai ārkārtas situācijās – kara vai valdības sabrukuma gadījumā – dod prezidentam nopietnas pilnvaras, tāpēc esot grūti nepiekrist E. Rinkēvičam. Taču, no otras puses, Valsts prezidents var ļoti nopietni ietekmēt valdības darbu un tās veidošanas procesu, kā to pēc 6. Saeimas vēlēšanām parādīja Guntis Ulmanis, arī Andrim Bērziņam "bija noteikts viedoklis par premjera kandidātu Arti Pabriku", kuru 2013. gadā amatam virzīja "Vienotība". Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 2007. gadā iesaistījās, apturot valdības pieņemtos drošības likumus. Tāpat Raimonds Vējonis, liekot uzsvaru uz drošību, ietekmējis valdības veidošanu "caur premjera kandidātu" pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Pēc J. Ikstena domām, ja prezidentam ir sava programma, savs viedoklis, viņš var noteikt prioritātes, rīkot diskusijas un veidot sabiedrisko domu, tā ietekmējot lēmumus Satversmes ietvaros.

***

Valsts prezidents

–Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu.

–Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski.

–Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

–Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai ir pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

–Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies spēkā.

–Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējās Ministru kabineta sēdes, noteicot tām darba kārtību.

–Valsts prezidents aicina Ministru prezidenta kandidātu.

–Valsts prezidentam ir likumu ierosināšanas tiesības. Viņš var arī iesniegt likuma ierosinājumu.

–Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu.