Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 21:54
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Premjers Kariņš jau šonedēļ sāks konsultācijas par valdības paplašināšanu
Valsts prezidenta amatā ar 52 balsīm Saeima ceturtdien ievēlēja "Jaunās Vienotības" izvirzīto ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, par kuru nobalsoja "JV" un divas opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". "Šodien pasaulē ir ģeopolitiski saspringtākais laiks, iespējams, pēdējo simts gadu laikā. Tāpēc mums visiem ir jārīkojas valstiski, atbildīgi un jāizvēlas profesionāli labākais prezidents neatkarīgi no partejiskas piederības vai kādiem citiem subjektīviem apstākļiem," Saeimas sēdē sacīja ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Viņa teiktais sasaucās ar "JV" frakcijas vadītāja Ainara Latkovska minēto, ka "Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kurš jau no pirmās dienas spēj efektīvi pildīt savus pienākumus, kuram, tēlaini izsakoties, amata kurpes der uzreiz, nevis kurš tajās cer ieaugt, bet varbūt arī neieaugt".
Jaunais Valsts prezidents E. Rinkēvičs ir ne tikai vairāk kā 11 gadus vadījis Ārlietu ministriju, bet bijis arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valda Zatlera prezidentūras laikā un zina šo darbu līdz sīkumiem, atgādināja A. Latkovskis. Jāteic, ka pēc 10. Saeimas atlaišanas, kur, visticamāk, savu roku bija pielicis arī E. Rinkēvičs, viņš nesteidzās iestāties V. Zatlera dibinātajā Reformu partijā, ko izdarīja tikai pēc tam, kad jau bija ārlietu ministrs. Viņš arī nekandidēja 11. Saeimas vēlēšanās. Taču daudz lielāka nozīme tagad ir tam, ka E. Rinkēvičs personīgi pazīst citu valstu līderus un politiskos spēlētājus, uzsvēra A. Latkovskis. Viņaprāt, E. Rinkēviča kā ārlietu ministra līdzšinējais ieguldījums Latvijas reputācijas, valsts drošības stiprināšanā, nelokāmā stāja pret Krievijas agresiju, diplomātiskais atbalsts Ukrainai ir ļoti augstu vērtējami faktori.
Valsts prezidenta amatā E. Rinkēvičs stāsies 8. jūlijā, kad beigsies tagadējā prezidenta Egila Levita pilnvaras. Līdz tam E. Rinkēvičs turpinās strādā ārlietu ministra amatā, taču no "Vienotības" viņš plāno izstāties jau tuvākajās dienās, lai nodrošinātu politisko neitralitāti.
Pirmajā preses konferencē E. Rinkēvičs atklāja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadību vēlas uzticēt Gundai Reirei, kas tagad ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Viens no pirmajiem darbiem, ko E. Rinkēvičs iecerējis, ir braucieni uz Latvijas novadiem un pilsētām, lai uzklausītu cilvēkus un ar viņiem izrunātos. Pirmajā uzstāšanās reizē parlamentā E. Rinkēvičs uzrunāja klātesošos ar vārdiem: "Mīļie draugi!" Viņš pateicās gan tiem, kas viņu atbalstīja, gan tiem, kuri nebalsoja, kā arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.
E. Rinkēvičs aicināja vairāk meklēt kopīgo, bet mazāk runāt par atšķirīgo, solot darīt visu, lai Latvija plauktu. Viņš novēlēja visiem saglabāt to pacēlumu, kuru daudzi piedzīvoja pēc Latvijas hokeja izlases panākumiem un pavisam drīz piedzīvos Dziesmu un deju svētkos, kas sakrīt ar laiku, kad E. Rinkēvičs stāsies amatā.
Kariņš grib plašu valdību
Ir piepildījušās prognozes, par kurām runāja jau vairākas nedēļas, bet kurām daudzi nenoticēja. Šķiet, arī ZZS savu izvēli bija izdarījusi agrāk, bet tikai to neatklāja. Iespējams, ka to bija izdarījuši arī "Progresīvie", kuriem bija vajadzīga pavisam neilga apspriešanās pēc tam, kad viņu virzītā kandidāte Elīna Pinto, kas saņēma 10 balsis, pirmā izstājās no cīņas. Par "Apvienotā saraksta" kandidātu Uldi Pīlēnu balsoja "AS" frakcija, kā arī partija "Latvija pirmajā vietā", kuras līderis Ainārs Šlesers un arī "Stabilitātei" priekšsēdis Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka "AS" nav neko darījis, lai nodrošinātu atbalstu savam kandidātam un līderim U. Pīlēnam – viņu atbalstīja 25 deputāti. Kā sacīja A. Šlesers: "Tā vietā viņi sasauca naktī ārkārtas sēdi, bet Saeimas spīkers dalīja autogrāfus, tēlodams hokeja zvaigzni, aizmirsdams, ka viņam ir jādomā, kā atbalstīt savu līderi." A. Rosļikovs arī uzsvēra: "Mēs ļoti labi saprotam, ka šodien būs vilšanās diena vienai koalīcijai, kas vairs nebūs dzīvotspējīga."
"Stabilitātei" balsoja pret visiem kandidātiem, bet Nacionālā apvienība nepiedalījās balsojumā. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sēdē teica, ka NA nav gatava dot uzticības kredītu nevienam kandidātam, vienlaikus cerot, ka šo uzticību NA un arī iedzīvotāji nākotnē iegūs. "Neviens tagad vēl nevar pateikt, kā būs – īstās atbildes nāks ar laiku, vērojot prezidentu darbībā," sacīja R. Dzintars.
Prognozes, ka Valsts prezidenta vēlēšanas būs saistītas ar izmaiņām valdībā, patiešām ir piepildījušās. Taču tas nenozīmē, ka "Jaunā Vienotība" gatavotos vienu koalīciju, kurā vēl ir "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, ar 54 balsīm, nomainīt pret citu vēl mazāku koalīciju – "JV", ZZS un "Progresīvajiem" kopā ir 52 balsis. Premjera Krišjāņa Kariņa mērķis ir izveidot plašāku koalīciju, par ko viņš jau ir runājis valdības veidošanas laikā. K. Kariņš žurnālistiem teica, ka viņu interesē, kā valdība varēs īstenot savu programmu, tāpēc ir vajadzīgs plašāks atbalsts Saeimā, lai varētu šos mērķus sasniegt. "Ja man ir jāvelk vezums, tad man ir vajadzīga plašāka koalīcija. Situācija ir mainījusies, un šis notikums būs ledu salauzis," teica K. Kariņš, kurš jau piektdien plāno sākt sarunas ar esošajiem partneriem par koalīcijas paplašināšanu.
Iepriekš "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības vadība bija stingri teikusi, ka partijas nestrādās valdībā kopā ar ZZS un "Progresīvajiem". Saeimas sēdē R. Dzintars vairs tik kategoriski neizteicās. Viņš novēlēja deputātiem pēc iespējas ātrāk aizmirst, kā katrs ir balsojis, un atcerēties, ka Valsts prezidents ir valsts simbols, kas jārespektē un jāciena. Savukārt jaunajam Valsts prezidentam vēl pirms viņa ievēlēšanas R. Dzintars novēlēja pēc iespējas ātrāk aizmirst, kas viņu ir izvirzījuši, un atcerēties, kā vārdā ir dibināta Latvijas valsts un kas ir tā unikālā misija, kas ir tieši Latvijai un nevienai citai valstij.
"AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars savu runu veltīja U. Pīlēna labo īpašību un ievērojamās uzņēmējdarbības pieredzes izcelšanai, bet Saeimas priekšsēdis Edvards Smiltēns ("AS") gan pieminēja "politisko tirgu", par ko arī ir pretrunīgi viedokļi – citi to uzskata par ierastu politisko procesu, kura laikā notiek neskaitāmas konsultācijas, kuru saturu nav pieņemts komentēt, ko uzsvēra arī E. Rinkēvičs. "LPV" un arī "Stabilitātei" pat uzteica "JV" par prasmīgu šā procesa organizēšanu, panākot atbalstu savam kandidātam. "Progresīvo" deputātu lielākā daļa izmantoja iespēju debatēs izteikties par savu kandidāti E. Pinto, uzkrītoši lietojot Valsts prezidenta vārdu sieviešu dzimtē. Gan frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, gan viņa kolēģi uzsvērti runāja par to, kādai ir jābūt Valsts prezidentei un kas ir E. Pinto priekšrocības – viņa ir empātiska, enerģiska un eiropeiska, kas spēs iedvesmot sabiedrību, viņai esot ambīcijas, lai Latvija sasniegtu ziemeļvalstu labklājības līmeni, uzskaitīja K. Briškens. "Progresīvo" mērķi daudzos virzienos sakrīt ar "JV", bet ne ar NA un "AS" nostādnēm. Tas liek domāt, ka visu politisko spēku vienošana plašā koalīcijā nebūs vienkārša. Taču K. Kariņš, iespējams, paļaujas uz to, ka arī iepriekšējā valdībā strādāja kopā konservatīvās un liberālās partijas.
ZZS pieslienas stiprākajam
Visgaidītākā, šķiet, bija ZZS frakcijas vadītāja V. Valaiņa uzstāšanās, jo tieši ZZS noteica, kurš un kad kļūs par Valsts prezidentu. V. Valainis debatēs to neatklāja, bet no viņa uzstāšanās viss jau bija skaidrs. "Mums ir nepieciešams prezidents, kurš ir gatavs aktīvam darbam no pirmās dienas gan ārpolitiski, gan, sevišķi, iekšpolitiski, par ko signalizē tikko kā piedzīvotais pedagogu streiks, mediķu pikets pie Saeimas, problēmas iekšlietu struktūrās un mūsu arvien pieaugošo valsts ekonomisko rādītāju atpalicība no kaimiņvalstīm." V. Valainis pieminēja arī plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju. Viņaprāt, Valsts prezidentam ir "jāuztur šie neērtie jautājumi politiķu dienaskārtībā, nevis jāizvairās no tiem vai pat vēl trakāk – jāpiesedz neizdarītais".
ZZS un "Vienotība" ir strādājusi kopā vairākās valdībās un veidojusi to kodolu. Ir bijis arī tā, ka ZZS veiksmīgi apspēlēja "Vienotību", bet abi politiskie spēki arī ir spējuši to pārvarēt. Šajā Saeimā "JV" un ZZS ir divas lielākās Saeimas frakcijas, kurām kopā ir 42 balsis, kas nozīmē, ka jebkurā koalīcijā tām būs noteicošais vārds, ja vien ZZS tajā būs aicināta. Iepriekš R. Dzintars prognozēja, ka ZZS sadarbības līgums ar "Latvijai un Ventspilij", kuru vada Aivars Lembergs, tam var kļūt par šķērsli. K. Kariņš preses konferencē uz jautājumu par A. Lemberga faktoru atbildēja, ka koalīcijas padomes sēdē piedalās tikai Saeimā ievēlētie partiju līderi, ministri un parlamentārie sekretāri. Kā zināms, šā iemesla dēļ arī U. Pīlēns nevarēja piedalīties koalīcijas darbā. K. Kariņš aicināja visus politiskos spēkus ieklausīties E. Rinkēviča vēlējumā strādāt visiem kopā, atrast veidus, kā pārvarēt domstarpības, nevis uz tām koncentrēties, bet tagad "drusku atvēsināt galvas".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003