Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 12:57
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Premjera Krišjāņa Kariņa plāns uz esošās valdības bāzes izveidot plašāku koalīciju vairāku iemeslu dēļ ir gandrīz neiespējams
Nacionālās apvienības viens no līderiem Jānis Dombrava bijis pārsteigts par tempu, kādā premjers Krišjānis Kariņš ("JV") ir sācis pildīt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un partijai "Progresīvie", kas atbalstīja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, doto solījumu par iesaistīšanu valdībā. Jau vēlēšanu dienā trešdien K. Kariņš paziņoja, ka tuvākajās dienās aicinās tagadējos partnerus uz sarunām par koalīcijas paplašināšanu. Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" ("AS") vadība ir pateikusi, ka nepiekrīt plašākas koalīcijas veidošanai ar ZZS un "Progresīvajiem", jo uzskata, ka tagadējā valdība ir vislabākā, uzsvēra J. Dombrava. Partijas arī negatavojas iet projām no tās, lai dotu vietu citiem politiskajiem spēkiem.
Straujā notikumu attīstība liecina, ka valdības maiņa var notikt vēl Egila Levita prezidentūras laikā. To savā pirmajā preses konferencē lika noprast arī jaunais Valsts prezidents E. Rinkēvičs, kurš stāsies amatā 8. jūlijā. Jau trešdien E. Rinkēvičs nosūtīja iesniegumu "Vienotības" vadībai, ka pārtrauc savu darbību partijā. Viņš uzsvēra, ka politiskajās konsultācijās, kas saistītas ar izmaiņām valdībā, neiesaistīsies, lai gan vēl turpina pildīt ārlietu ministra pienākumus.
"Ja partijas redz, ka kaut kas ķeras, tad tas ir atklāti jāizrunā. Ja būs kāda krīze līdz 8. jūlijam, tas vēl iekrīt Egila Levita pilnvaru laikā," atgādināja E. Rinkēvičs.
Valdībai jākrīt, lai to paplašinātu
Esošās koalīcijas paplašināšana uz tagadējās valdības bāzes, par ko runā K. Kariņš, nav iespējama vairāku iemeslu dēļ. Ne tikai tāpēc, ka "AS" un NA tam nepiekrīt. Arī potenciālie jaunie sabiedrotie – ZZS un "Progresīvie" – nebūtu gatavi parakstīties zem tagadējās valdības deklarācijas, bet gan vēlēsies iesaistīties jaunas deklarācijas rakstīšanā, kurā atspoguļotos arī viņu intereses. Tāpat viņi vēlētos būt līdzvērtīgi partneri, nevis samierināties ar dažiem atvēlētiem ministru portfeļiem vai ministru biedru amatiem, par kuriem tviterī atgādināja bijušais ministrs Juris Pūce ("Latvijas attīstībai"). Pagaidām nav skaidrs, kā var nonākt līdz jaunai valdībai, negāžot esošo, ko var izdarīt tikai pats K. Kariņš un "Jaunā Vienotība". Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("AS") ceturtdien intervijā LTV "Rīta Panorāmā" teica: "Situācija ir sarežģījusies. Ja ir bijusi doma ņemt Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvos" koalīcijā, tas nav iespējams bez jaunas valdības veidošanas. Tas nozīmē, ka kādā brīdī premjeram ir jāpasaka, ka vairs nestrādās ar esošajiem partneriem."
Tas nozīmētu šīs valdības krišanu un jaunas veidošanu, bet nekur nav teikts, ka ir jāmeklē cits premjera kandidāts. Diezgan senā pagātnē – 1997. gada sākumā – toreizējais premjers Andris Šķēle paziņoja par valdības demisiju līdzīgu iemeslu dēļ, bet Valsts prezidents Guntis Ulmanis A. Šķēlem vēlreiz uzticēja valdības veidošanu citā sastāvā. Tiesa, A. Šķēles otrā valdība nostrādāja diezgan īsu laiku – no 1997. gada 13. februāra līdz tā paša gada augustam. Vēl nevar prognozēt, vai līdzīgs scenārijs būtu iespējams arī tagad, jo kuluāros ir izteikti dažādi minējumi par to, kas varētu notikt turpmāk. Notikumu attīstību varētu iespaidot arī K. Kariņa sarunas ar "AS" un NA.
Tāpat nav skaidrs, kuras partijas tādā gadījumā veidotu jauno valdību. Nacionālā apvienība ir pateikusi, ka neredz sevi vienā koalīcijā ar "Progresīvajiem", kuriem ir līdzīgs viedoklis par iespējām strādāt kopā ar NA. Izšķiršanās priekšā būtu "Apvienotais saraksts", kuram tad jāizlemj, vai iekļauties jaunā koalīcijā vai riskēt un palikt opozīcijā, bet varētu būt mēģinājumi pirms 14. Saeimas vēlēšanām Ulda Pīlēna vadībā izveidoto apvienību sašķelt, "pārvilinot uz citām partijām cilvēkus, kas grib strādāt". Cik zināms, tad ZZS vairāk interesē NA atbildībā esošās ministrijas, nevis, piemēram, Zemkopības ministrija, kuru vada "AS". Savukārt "Progresīvajiem" ir kandidāts arī faktiski jau vakantajam ārlietu ministra amata – Andris Sprūds. E. Rinkēvičs intervijā LTV teica, ka spēcīgi ārlietu ministra kandidāti ir ne tikai "JV", bet arī citās partijās.
Oficiāli neviens nav gatavs komentēt dažādus pieņēmumus. Uz jautājumu, kā praktiski varētu izskatīties valdības paplašināšana, "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis "Latvijas Avīzei" atbildēja: "Mēs rēķinājāmies, ka "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nāks klajā ar paziņojumiem par aiziešanu opozīcijā. Sarunu process varētu būt ilgāks, bet, ja pamatā ir valsts, nevis kādas savas intereses, tad kompromisu var atrast." K. Kariņš vairākkārt ir atkārtojis, ka valdībai pietrūkst dinamisma un darbi "neiet uz priekšu". Šaurā koalīcijā ikviens partneris var nobloķēt jautājumu, kam nepiekrīt. Plašākā koalīcijā, piemēram, Stambulas konvenciju varētu ratificēt arī bez "AS" un NA balsīm, jo "Progresīvie" to atbalsta, bet ZZS piekrīt ratificēt ar atrunu.
Zaudēta savstarpējā uzticība
Valsts prezidenta vēlēšanu laiks arī parādīja, ka esošās koalīcijas partijas ir zaudējušas savstarpējo uzticību, kas apgrūtinātu to iespējas vienoties par jebkuru jautājumu. K. Kariņš apgalvoja, ka trīs reizes esot aicinājis partnerus meklēt kopīgu Valsts prezidenta kandidātu, kas nav ne no vienas partijas, bet sabiedrotie to noraidījuši. "AS" un NA politiķi savukārt stāstīja, ka tikai vienā koalīcijas sēdē pirms E. Levita atkāpšanās un E. Rinkēviča izvirzīšanas premjers esot to pavaicājis, taču par E. Rinkēviču jau bijis izlemts daudz senāk. Vēlēšanu dienā Saeimas kuluāros arī runāja, ka ir bijuši neveiksmīgi mēģinājumi pierunāt vienu deputātu no ZZS un vienu no "Progresīvajiem" iemest nederīgus biļetenus, kurus var viegli sabojāt, nejauši kļūdoties. Tad neviens no kandidātiem nebūtu ievēlēts. Taču "AS" būtu izpildījis solījumu savam līderim Uldim Pīlēnam, izvirzot augstajam amatam, bet valdības partijas būtu spiestas meklēt kopīgo kandidātu. "AS" iekšienē gan ir spriests, ka "AS" ir lielāks ieguvējs, jo "JV" ir zaudējusi savu populārāko politiķi – E. Rinkēviču, bet "AS" ieguvis, jo kampaņas laikā U. Pīlēns savu popularitāti esot uzaudzējis.
Taču vislielākā ieguvēja varētu būt ZZS, kura nodemonstrēja valstiski atbildīgu stāju, atbalstīja Valsts prezidenta kandidātu, kurš ir populārs sabiedrībā – Saeimas vēlēšanās E. Rinkēvičs saņēma vislielāko "plusiņu" skaitu no visiem kandidātiem. Visbeidzot, ZZS ir arī cerības atgriezties valdībā. Tas savukārt nozīmētu, ka ir noņemtas sarkanās līnijas pret ZZS sabiedroto "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Lūgti to skaidrot, "JV" pārstāvji K. Kariņš un A. Latkovskis līdzīgi norādīja – koalīcijas līgums paredz, ka tās sēdēs piedalās tikai Saeimas deputāti vai Saeimas ieceltas amatpersonas. Tāpēc tajās neielaida arī U. Pīlēnu, bet viņam tāpat ir liela ietekme šajā politiskajā spēkā. Tiesa, A. Lembergs pie koalīcijas galda nav sēdējis jau kopš tiem laikiem, kad premjers bija M. Kučinskis, kurš toreiz pārstāvēja ZZS. "Latvijai un Ventspilij" dažādās sanāksmēs pārstāv Ventspils domes deputāts Guntis Blumbergs, bet arī viņam saskaņā ar esošo līgumu šāda iespēja vairs nebūtu, taču no Ventspils ZZS frakcijā ir divi deputāti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003