Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 15:50
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Sudrabkalni" saimnieki Evita Valdmane un Jānis Pelcis atzīst – daļa liellopu spiesti ganīties arī noēstās un sausumu nomocītās pļavās, bet situācija nav tik slikta, kā izskatās: ir arī labākas pļavas.Latvijā jau ilgstoši valda sausums, kas zemniekiem neko labu nesola. Žurnālisti jau citējuši Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani, kurš situāciju vērtējis kā dramatisku – Vidzemē bijis minimāls lietus, bet Kurzemē lietus nav bijis jau divus mēnešus. Tas ietekmēs gaidāmo labības ražu. Arī lopu turētājiem problēmas – pēc pļaujas zāle sausumā vairs neaugot. Gūtmanis teicis – lai pabarotu lopus, dažs lauksaimnieks esot nopļāvis ziemājos iesētos rudzus, lai tos izmantotu skābbarībai. Devos pie kurzemniekiem raudzīt un uzklausīt, kas viņiem sakāms par māti dabu un saimniekošanu laukos. Sākumā, braucot uz Dienvidkurzemi gar leišmali, izdegušus laukus neredz. Tāpat atpakaļceļā gar Liepājas šoseju. Kurzemnieki ir izturīgi un spītīgi ļaudis. Par sīkumiem neraud. Cīnās. Daļa savu iespēju robežās mēģina sausuma ietekmi mazināt, daļa gaida lietu – agri vai vēlu jau tas būs.
Rezervē pagājušā gada siens
Bunkas pagasta zemnieku saimniecībā "Sudrabkalni", kur saimnieko Evita Valdmane un Jānis Pelcis, daļa liellopu spiesti ganīties arī noēstās un sausumu nomocītās pļavās. Bet situācija nav tik slikta, kā izskatās: ir labākas pļavas. Pats savām acīm redzu, ka tur lopiņi jūtas lieliski un pat izlasa garšīgākos augus vispirms. Vēl kaimiņš ļāvis noganīt mežmalas, grāvmalas, krūmus un pat mežā palaidis. Labi kaimiņam, jo nav jāpļauj grāvji un arī tik daudz kārklu – lopi arī tos nesmādē, labi arī zemniekiem.
Ir arī vēl siens ruļļos no pērnā gada, bet tas lopiem tagad negaršo. Taču tā ir rezerve, ja neizdosies sienu šogad sagādāt pietiekamā daudzumā.
"Pagājušogad kaimiņš smaidīja, ka mēs tik daudz siena sagatavojam – kur tad likšot? Tagad vairs droši vien nesmaida... Nevar zināt, kas būs šogad, jo zāle neaug sausuma un karstuma dēļ. Pēdējoreiz mazliet uzlija maija sākumā, tā riktīgi tikai aprīlī. Zālāju iesējām, bet slikti sadīga un vienkārši neaug," saka E. Valdmane.
No saviem 100 hektāriem 65 lopiem 30% atvēlējuši ganībām, 70% – sienam un skābsienam. Ja sausums ieilgs, ar sienu un skābsienu varot būt problēmas. Lucerna jau dzeltena un jāpļaujot nost – cerības no lucernas paliek, ja izaugs atāls skābsienam. Saimnieki lēš, ka skābsienu jau rudenī savākšot, bet ar to vien lopus barot nevar – bez siena nekā. Ūdens ir: gan no dziļurbuma pie mājas, rezervē ir skaistuma dīķis sētā, bet galvenais – pie pļavām ir dabiski dīķīši, kas gan varbūt būšot jāpatīra un jāuzrauga, ja sausums nemitēsies.
Vājākie var pakrist
"Sludinājumā portālā "ss.lv" lasāms, ka poļi jau pērk sienu un skābsienu Latvijā, jo Polijā arī ir karsti. Savā dzīvē šādu sausumu neatceros, turklāt augs vispirms dabūja stresu no salnām, tagad – no sausuma. Govīm gan viss labi – tās ir kūtī un dabū pietiekami daudz svaiga gaisa," teic Priekules pagasta kooperatīvās sabiedrības "Audarmuiža" vadītājs Andis Eveliņš.
Graudaugus zemnieks tagad pamiglo ar kālija un sēra minerālmēsliem, lai tie mazāk ciestu no sausuma. Pagaidām govīm ko ēst ir. Kas būs tālāk, nezinot.
"Neesmu dzirdējis, ka sausuma dēļ zemnieki tagad aušas prasīt ko no valsts. Man liekas, ka arī nevajag. Arī lauksaimniecība ir bizness, kur var pakrist, un vājākie neizdzīvo. Man arī, piemēram, ziemas kviešu 'Ada' laukā redzami dzelteni pleķi – tās ir sausuma sekas. Tur ir smiltis, izdeg, bet situācija vēl nav traģiska. Govīm citugad uz šo laiku jau bija savākts ziemai nepieciešamais skābsiens, tagad nav nekas, tikko sākam tikai pļaut. Nevar jau vairs gaidīt, jo stiebrzālēm strauji zūd proteīns, tās kļūst kā salmi. Āboliņam proteīns zūd mazāk: no rīta rasas āboliņš atžirgst, bet vakarpusē atkal saplacis. Ja pienam cena būs laba, varēs govis piebarot ar rapšu raušiem un soju, ja cena būs zema, tas nebūs izdevīgi," norāda A. Eveliņš. Vienīgais, ko viņš vēlētos no valsts: lai dažādu dienestu kontrolieri būtu šogad izprotoši pret lauksaimniekiem, nekasītos par sīkumiem un formālām lietām, jo nervi jau tā visiem uzvilkti. Pretējā gadījumā valstij vajadzēšot lūgt nodrošināt bezmaksas psihologu konsultācijas...
Nav ko čīkstēt
"Gads nebūs viegls, bet čīkstēt nevar: zemniekam jādomā vismaz četrus gadus uz priekšu. Pagājušogad bija laba raža un cena. Bija jābūt uzkrātiem taukiem. Tiesa, Krievijas–Ukrainas kara dēļ debesīs saskrēja minerālmēslu cenas un daļa zemnieku ir ekonomējuši uz minerālmēsliem, tāpēc augiem tagad grūtāk cīnīties ar sausumu. Tajā pašā laikā labības cenas pasaulē krītas, jo krievi trešās pasaules valstīm var atļauties savu labību pārdot lētāk nekā citi. Gads nebūs viegls, tas ir skaidrs, bet kārtīgs saimnieks nedzīvo vienai dienai – arī sēklu gādā gadam uz priekšu," saka zemnieks Sandris Bēča, kura vadītā kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds" apvieno 210 zemnieku saimniecības ar aptuveni 30 000 hektāriem.
Arī pašam S. Bēčam no diviem smilšainiem laukiem ziemas kviešu raža būšot labi ja 30% no ideālās. Savu slikto iespaidu bez salnām un sausuma atstājusi arī nestabilā ziema, kā arī modernās bezaršanas un pavasara aršanas tehnoloģijas. Ražas apjomu un kvalitāti vēl precīzi aprēķināt nevarot. Ja tuvākajā laikā uzlīšot, vēl varot būt kaut cik labi, ja nelīs nemaz, tad gan būšot slikti.
Augi neiznīkst
Dunalkas pagasta zemnieku saimniecība "Turaida" ar saviem 2,4 hektāriem zemes ir mazākā bioloģiskā saimniecība Latvijā. Ziedu tējas un biškopība tās pamatā. Liekas, kas tik mazu padarīšanu ko nepasargāt no nelaimēm, bet... Bites aizlido un vairs neatgriežas, jo, visticamāk, savā ceļā sastapušas pesticīdus un citas indes. Tāpat sals aiznesis trauslo gurķu un kabaču dvēselītes, un arī 2,4 hektāri zemnieku pārim labākajos gados Zigrīdai un Andrim Mantejiem nav īsti salaistāmi. Viņi pēc tā arī netiecas.
"Protams, cik varam, tik laistām un cīnāmies. Bet paēduši esam un būsim. Ir lielākas problēmas dzīvē, par ko uztraukties, – lai nebūtu kara. Jā, zāle izdeg, bet uzlīs un atkal būs labi," man saka saimniece Zigrīda Manteja.
Tējas tiek gatavotas no salvijas, lavandas, mārsila, kumelītes, vīgriezes, arī liepziediem, upenēm un avenēm. Starp citu, lavandām pat patīkot sausums un karstums, tāpat novāktie augi arī lieliski žūst šādā laikā. Protams, aug sīkāki.
"Augi, sevišķi dabiskās pļavās, ir pielāgojušies sausumam. Virs zemes mazi un sakaltuši, bet zemē saknītes rosās un iet tik uz priekšu. Šogad būs mazāk, bet nākamgad augs ar uzviju," novērojusi Z. Manteja.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
