Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:15
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Gan Valsts policijas dati, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotā statistika liecina, ka Latvijā pieaug ar vardarbību saistītie pārkāpumi, ko veikuši nepilngadīgie. Tas sakrīt ar to, ka pēdējā laikā sabiedrības redzeslokā nonākuši vairāki skaļi pusaudžu savstarpējās vardarbības gadījumi: meiteņu kautiņš Jelgavā, pusaudžu bandu uzbrukumi vienaudžiem Imantā, maijā notikusī Ulbrokas vidusskolas skolēna piekaušana un citi.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) dati liecina, ka pieaug pusaudžu savstarpējā vardarbība, bieži vien tā notiek tieši skolā. Pagājušā gadā pat trīskāršojies to sūdzību skaits, ko dienests saņem par skolēnu savstarpējo vardarbību. 2021./2022. mācību gadā bija desmit šādu sūdzību, bet šajā mācību gadā, kas nule noslēdzies, – jau 30.
Daudzās nelaimēs vecāki vaino skolu, bet skola – vecākus. "Latvijas Avīze" skaidro, par ko liecina dati, ko iesaka speciālisti.
Pirmās mīlestības motīvs?
Maijā Ulbrokas vidusskolā divi 8. klases skolēni skolas tualetē uzbruka 7. klases skolēnam. Pēcāk sišana turpinājusies skolas stadionā. Piekaušanas rezultāts bijis tik smags, ka skolas darbinieku izsauktā ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība aizveda septītklasnieku uz slimnīcu. Kaut Ulbrokā izplatījās baumas, ka zēns esot reanimācijā, jo lauztas ribas un plēsta liesa, Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka "Latvijas Avīzei" teic, ka tik traki neesot bijis – cietušais nav ievietots reanimācijā, tomēr atstāts slimnīcā novērošanai pat uz astoņām dienām, jo kautiņā varēja būt traumētas bērna nieres.
Policija ierosinājusi kriminālprocesu, pratināti vairāki liecinieki arī no jaunākajām klasēm, bet sitēji uz skolu vairs nedrīkstēja nākt līdz mācību gada beigām. Mācījās attālināti. Tāds lēmums pieņemts, "lai neradītu psiholoģisko spriedzi", jo citi skolēni no viņiem tagad baidās, atzina N. Balabka.
"Tā ir jauniešu starpā vienkārši nesaprašanās. Tur apakšā ir pirmās mīlestības motīvs," skaidro direktors. No tā, ko N. Balabka stāstīja "Latvijas Avīzei", var noprast, ka 7. klases skolēns nejauki izteicies par meiteni, kurā ieskatījies viens no sitējiem – astotklasnieks. Cits astotklasnieks izteikumus atstāstījis savā mērcē, izpušķojis un jauno mīlnieku uzkūdījis, kā arī pats piedalījies sišanā.
Kāda ir skolas atbildība?
Kā "Latvijas Avīzei" stāsta kāda skolēna mamma, kas nevēlējās, lai tiktu publiskots viņas vārds, nav izprotams, kāpēc kaušanās netika apturēta. Cietušais cauri visai skolai izgājis asiņains, taču to neviens it kā neesot pamanījis.
Direktors N. Balabka apgalvo, ka skolas darbinieki esot reaģējuši "pēc protokola": "Mums nav jājūtas vainīgiem, ka kaut ko nebūtu izdarījuši."
Vienlaikus viņš atzīst skolas atbildību, ka šāda konfliktsituācija vispār pieļauta. Notikušais analizēts arī skolas darbinieku kolektīvā, lai saprastu, ko vajadzēja izdarīt labāk. "Izslēgt šādas situācijas mēs nekad nevarēsim, taču no tām ir jāmācās. Katrā ziņā ar pareizu attieksmi, ar audzināšanu samazināt šādu situāciju iespējamību varam," pauž skolas direktors.
Protams, arī ar vainīgajiem runāts, un viņi nožēlojot, ka "tā sanācis" un jau kautiņa vakarā cietušajam atvainojušies.
Savukārt viena kaušļa vecāki gan sākumā agresīvi reaģējuši uz skolas aicinājumu uz pārrunām. "Parastā kombinācija: vecāki aizņemti darbā, jo kredīti jāmaksā, un bērnam netiek pievērsta gana liela uzmanība," stāsta direktors. "Tic visam, ko stāsta bērns, ar klases audzinātāju nekomunicē."
N. Balabka pauž, ka dažkārt arī vecākiem vajadzētu nopietnāk uztvert skolēnu savstarpējos konfliktus: ir gadījumi, kad kaušļu tēvi ir neizpratnē, kāpēc vispār saukti uz skolu, jo "tādas jau ir zēnu attiecības".
Lai mazinātu skolēnu vardarbību un visatļautību kopumā, direktors iesaka labot likumus, nosakot tajos skaidrāku vecāku atbildību par bērnu rīcību. Kamēr tā nav, daļa vecāku uzskata, ka brīdī, kad bērns ir skolā, par viņu ir atbildīga tikai skola.
Vecāki sūdzas
Skolēna mamma, kas sazinājās ar "Latvijas Avīzi", gan stāsta, ka kautiņš ir tikai viens no gadījumiem: skola ilgstoši nereaģējot uz mobinga gadījumiem un dažkārt par vainīgo mēģinot pataisīt pašu cietušo. Viens no lielākajiem pāridarītājiem gan pārgājis uz citu skolu, taču palikuši viņa sekotāji, kas turpinot kaušļa un izsmējēja uzsākto praksi.
Toties N. Balabka saka: par skolu mēdz sūdzēties tieši tie vecāki, kura bērni paši mobingo vai provocē citus. Dažkārt jau ir tik tālu, ka skolai jādomā, vai nevērsties tiesā par apmelošanu. Bijis pat gadījums, kad vecāki skolu apsūdzējuši par to, ka bērnu skolā sit. Bijuši arī zilumi. Pēcāk esot izrādījies, ka bērns pats sev tos uzsit, jo, tikai sūdzoties par it kā vardarbību skolā, var saņemt vecāku uzmanību.
Par kautiņu viņš uzsver: "Tas bija tikai atsevišķs gadījums. Skolā ir vairāk nekā 1000 skolēnu, bet iesaistīti bija tikai trīs bērni."
Vienlaikus N. Balabka uzskata, ka skolas nedrīkst censties noklusēt vardarbības gadījumus: par problēmām ir jārunā. Tāpēc arī viņš pats medijiem atklāti stāstījis par skolā uzsākto briesmīgo kautiņu.
Lai uzmanītu, kas notiek skolā, uzstādīta visaptveroša videokameru sistēma. Mamma, ar ko runāja "Latvijas Avīze", gan uzskata, ka no šīs sistēmas nav jēgas, jo nav darbinieka, kas visu laiku sekotu kamerās redzamajam. Viena no bīstamākajām vietām skolā esot ēdnīca. Tajā mobingotāji mēdzot pat iespļaut citu bērnu ēdienā.
Inspekcija sniedz ieteikumus
IKVD pārstāve Jana Veinberga stāsta, ka IKVD mēdz saņemt sūdzības par skolēnu savstarpēju vardarbību, bet tās izglītības iestādes un darbinieku rīcības izvērtēšanai tiek pārsūtītas Valsts bērnu tiesību inspekcijai (VBTAI). Arī pašā VBTAI atzīst, ka šāda veida sūdzību skaits pieaug. Tiesa, ne visas saņemtās sūdzības apstiprinoties.
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Gunita Kopeika sarunā ar "Latvijas Avīzi" arī liek noprast, ka daļa atbildības tomēr jāuzņemas arī vecākiem: "Neskatoties uz to, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pants nosaka izglītības iestādes un citu iestāžu vadītāju un darbinieku atbildību par bērnu veselības un dzīvības aizsardzību, minētā atbildība jāvērtē kompleksi. Saņemot informāciju par vienaudžu savstarpējās vardarbības gadījumiem, svarīgi izprast, vai izglītības iestāde pietiekami iesaistījusies problēmsituācijas risināšanā. Proti, vai tikuši izmantoti izglītības iestādes rīcībā esošie resursi – psihologs, sociālais pedagogs u. c., vai skolas vadība pilnvērtīgi izskatījusi izveidojošos situāciju, kā arī izveidojusi plānu, lai turpmāk mazinātu vardarbības epizodes skolā. Plānā var iekļaut, piemēram, klases mikroklimata izpēti. Bieži vien bērni un vecāki neinformē izglītības iestādi par vardarbību klasē, kura notiek jau ilgstoši, tas tiek apspriests vecāku "WhatsApp" čatos, taču par to netiek informēta pati izglītības iestāde un situācija kļūst arvien nopietnāka, līdz notiek kāds negadījums, kad bērni, piemēram, gūst traumas fiziskas vardarbības dēļ."
VBTAI, konstatējot bērnu savstarpējās vardarbības gadījumus skolās, sniedz ieteikumus un uzdevumus turpmākajam darbam. Arī konfliktsituācijās iesaistītajām ģimenēm ir iespēja vērsties VBTAI Konsultatīvajā nodaļā, kura sniedz bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas krīzes situācijā un veic bērna uzvedības diagnostiku, kā arī sadarbībā ar valsts un pašvaldību speciālistiem izstrādā un uzrauga bērna individuālās atbalsta programmas īstenošanu, sazinās ar bērna vecākiem un sniedz ieteikumus bērna uzvedības korekcijai.
Savukārt, ja izglītības iestādes vadība nerīkojas un situāciju ilgstoši nerisina, tad jau jārīkojas attiecīgas skolas dibinātajam, kas parasti ir pašvaldība. G. Kopeika gan arī atzīst, ka "bieži vien izglītības iestādes vadītāji saskaras ar grūtībām saistībā ar vienaudžu vardarbības epizodēm skolā, jo izglītības iestādei pietrūkst resursu, tādos gadījumos lietderīgi atbalstam būtu piesaistīt, piemēram, izglītības pārvaldi vai citas pašvaldības un/vai valsts institūcijas".
Būtiski, ka kriminālatbildība un administratīvā atbildība bērniem iestājas no 14 gadiem. Tāpēc VBTAI ieskatā uzsvars ir jāliek uz preventīvo darbu, iesaistot izglītības iestādi, bērnus un viņu vecākus, valsts un pašvaldības atbildīgās iestādes, jo sods nav vienīgais atbalstāmais risinājums, lai novērstu vai mazinātu bērnu savstarpējās vardarbības gadījumus.
Vardarbība pieaug
Atgriežoties pie statistikas, 2022. gadā par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem inspekcijā saņemtas 627 sūdzības, iesniegumi un ziņojumi. 268 sūdzības no saņemtajām sūdzībām saistītas ar bērnu tiesību pārkāpumiem iestādēs: skolā, bērnudārzos u. c.
61 sūdzība saņemta tieši par vienaudžu savstarpēju vardarbību. Salīdzinot ar 2021. gadu, par šādiem gadījumiem saņemts par 13 sūdzībām vairāk. Bieži vien fiziska vardarbība tiek realizēta kopā ar emocionālu vardarbību, tāpēc inspekcija sīkāk neizdala dažādus vardarbības veidus.
Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos inspekcijā saņemtas 342 sūdzības, iesniegumi un ziņojumi par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, no tiem jau 57 ir par vienaudžu savstarpēju vardarbību. Tātad piecu mēnešu laikā gandrīz tikpat daudz ziņojumu par nepilngadīgo savstarpēju vardarbību nekā pērn visā gadā! Visvairāk sūdzību – 20 – saņemtas martā.
No 57 šā gada pirmo mēnešu sūdzībām apstiprinājušās 19, bet daļēji apstiprinātas 13 sūdzības.
G. Kopeika vērtē, ka saņemto sūdzību un iesniegumu skaita palielināšanās var būt saistīta arī ar to, ka iedzīvotāji vairāk ziņo par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ir labāk informēti par iespēju vērsties tiesībsargājošajās iestādēs un saņemt palīdzību, tai skaitā arī zvanot pa VBTAI Uzticības tālruni.
***
Pārkāpuma procesi
Uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi pret nepilngadīgām personām (tabulā minēta tikai daļa pārkāpumu)
Pārkāpums 2021. 2022. Pieaugums
Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē 1750 1830 + 80
Smēķēšana 961 1600 +639
Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos vai glabāšanu 476 1149 +673
Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu 326 398 +72
Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai 57 63 +6
Sīkais huligānisms 237 322 +85
Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana 67 104 +37
Pret personu vērsta agresīva uzvedība* – 10
Totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskā vietā – 1
Militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana – 2
* pēdējie trīs pārkāpumu veidi saistīti ar jaunām likuma normām, tāpēc par 2021. gadu nav statistikas
Dati: Valsts policija
***
Cilvēki uzdrošinās ziņot
Vai jūsu praksē saskaraties ar to, ka pieaug pusaudžu savstarpējā vardarbība?
–Jolanta Segliņa–Gluškova, Pusaudžu resursu centra Ventspils filiāles vadītāja, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe: "Es neesmu novērojusi, ka vardarbība pieaugtu. Gandrīz desmit gadus strādāju skolā, kur skolēnu attiecībās un situācijās klasēs nebija būtisku izmaiņu. Tagad, turpinot strādāt ar pusaudžiem ārpus skolas, nevaru teikt, ka par vardarbību dzirdu vairāk vai mazāk. Atsevišķi skaļie gadījum ik pa laikam bijuši arī iepriekš. Par vardarbības gadījumiem, iespējams, dzirdam vairāk, jo cilvēki uzdrošinās ziņot un vērsties policijā. Un tas nozīmē, ka mēs kā sabiedrība augam, vairāk apzinoties savas tiesības, iestājoties par sevi, mainās tendence klusēt, noslēpt, sadzīvot. Būšu optimiste: acīmredzot mūsu pašvērtējums aug."
–––––
Kādi ir audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi?
Saskaņā ar Valsts policijas datiem administratīvie procesi pret nepilngadīgajiem 2022. gadā ierosināti retāk nekā gadu iepriekš. Kopumā uzsākti 8342 administratīvie pārkāpuma procesi par nepilngadīgo izdarītajiem pārkāpumiem pret 5276 jauniešiem vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Salīdzinājumam – 2021. gadā tika ierosināti 9327 administratīvie procesi par nepilngadīgo pārkāpumiem pret 5524 nepilngadīgajiem.
Pērn lielākā daļa administratīvo pārkāpumu procesu uzsākti par smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Tieši šādu pārkāpumu skaits strauji pieaudzis. Taču krietni biežāk nekā gadu iepriekš nepilngadīgie citiem arī nodarījuši maznozīmīgus miesas bojājumus un pieķerti huligānismā. Par administratīvo pārkāpumu nepilngadīgajiem prioritāri piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.
Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra datiem, 2022. gadā pašvaldību administratīvās komisijas pieņēma 5143 lēmumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem par viņu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tas ir par 599 lēmumiem vairāk nekā 2021. gadā. Turklāt, salīdzinot ar 2018. gadu, šādu lēmumu skaits ir teju dubultojies.
Kādi tad ir šie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi? 2022. gadā 3463 gadījumos nepilngadīgajam izteikts brīdinājums, bet 1739 gadījumos noteikti uzvedības ierobežojumi. 13 gadījumos komisija lēmusi nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām. 12 gadījumos bērnam uzlikts par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo, kā arī vienā gadījumā uzlikts par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas. Vienā gadījumā bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, uzlikts par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu.
Policijā atzīst, ka šobrīd esošā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēma nav pietiekami efektīva un ir novecojusi, jo pastrādāto likumpārkāpumu skaits saglabājas augsts. Tieslietu ministrijā darbojas darba grupa, kas lemj par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmas pilnveidošanu.
Nepilngadīgos, kas veikuši kādus pārkāpumus, var ņemt policijas profilaktiskā uzskaitē, un pērn tajā bija samērā maz bērnu: 673, kas ir mazākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinājumam: 2018. gadā šajā uzskaitē bija 1206 nepilngadīgie. Katram no šiem bērniem tiek izveidota sociālās korekcijas programma.
2022. gadā notiesāti 172 nepilngadīgie. Novērojama tendence, ka nepilngadīgie notiesātie atkārtoti veic noziedzīgus nodarījumus.
Viens no soda mēriem par krimināliem nodarījumiem nepilngadīgajiem ir ievietošana sociālās korekcijas iestādē. Šobrīd tas nav iespējams, jo vienīgā šāda iestāde, kas atradās Naukšēnos, ir slēgta, bet jauna pagaidām nav izveidota.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003