Rīga 19°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 07:02
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu – divu gadu nosacīts cietumsods
Valerijam Lazarevam, kurš apsūdzēts par uzbrukumu jaunietim, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Diāna Dzērviniece vakar piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu. Pērn 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" Pārdaugavā V. Lazarevs izkāpa no savas automašīnas "BMW" un nodarīja miesas bojājumus 2003. gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.
Pēc divu dienu tiesvedības (par pirmo dienu rakstījām vakardienas avīzē) šodien bija palicis tikai pēdējais vārds un sprieduma pasludināšana. Pēdējo runu 1984. gadā dzimušais Lazarevs nolasīja krievu valodā. Abās tiesvedības dienās viņam visu tiesas zālē valsts valodā runāto krieviski tulkoja tulks.
"Pēdējā vārda runu rakstīju pats. Varbūt būs sausi, ļoti uztraucos, bet rakstīju no sirds. Nožēloju izdarīto. Zinu, ka tas nav attaisnojums, bet tajā periodā man bija tāds emocionālais un psiholoģiskais stāvoklis, nogurums, kas ietekmēja to, kas notika. Nosodu to, ko izdarīju. Man nebija iespēja sazināties un atvainoties cietušajam, tā kā man to nerekomendēja izmeklētājs un prokurors, jo to varētu uztvert kā cietušā ietekmēšanu. Gribu vērst uzmanību arī uz to, ka cietušais 6000 eiro kompensāciju vērtē kā nenozīmīgu. Šo naudu esmu nopelnījis savām rokām (Lazarevs ir santehnikas darbu vadītājs. – A. D.) un smagu darbu. Es neprasīju šo summu samazināt, izmaksāju uzreiz, ar ko paudu savu nožēlu. Vēl desmit dienas biju arestā. Lūdzu tiesu manus vārdus neuztvert kā bezkaunību, bet vēlos norādīt, ka Vladislavs vairākkārt dažādās instancēs teicis, ka notikušais un situācija viņam ir piedzīvojums, un Rusanova kungs, kas viņu sākotnēji aizstāvēja, no šīs tēmas nolēma sev gūt popularitāti un to izmantot personīgam labumam. Līdz ar to situācija ir plaši attīstījusies. Ņemot vērā, ka Vladislavam ir tikai skramba aiz auss, par kuru es desmit dienas biju cietumā un izmaksāju kompensāciju, man prasīt reālu cietumsodu no viņa puses ir absurds. Cik zinu, neviens cits no klātesošajiem nav rakstījis iesniegumu, ka būtu traucējis sabiedrisko kārtību un viņu mieru. Mana sodīšana diemžēl skar ne tikai mani, bet arī manu ģimeni – visvairāk manu bērnu, par ko sevi nosodu. Bērna māte nepiedalās bērna audzināšanā – esmu vienīgais tuvais cilvēks, kurš var un kura pienākums par bērnu rūpēties. Bērna dzīve atkarīga tikai no manis. Pat manas desmit aresta dienas stipri ietekmēja bērna psiholoģiju. Lūdzu ļaut man turpināt audzināt bērnu un nešķirt mūs, lūdzu tiesu pret mani attiekties ar sapratni un, pieņemot lēmumu, ņemt vērā manu nožēlu. Vairāk šādas darbības neatkārtosies. No tiesas lēmuma atkarīga ne tikai mana, bet arī manas ģimenes turpmākā dzīve," pēdējā vārdā teica Lazarevs.
Vakar tiesas sēdē Lazarevs tā arī neatvainojās cietušajam Vladislavam un nepauda savu nostāju par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Cietušais vēl lems, vai pārsūdzēt spriedumu, bet notiesātais, visticamāk, ir apmierināts, ka nav jāiet cietumā.
Cietušā puiša advokātes Santas Oborenko trešdien teiktās debašu runas fragmentus publicējam šā laikraksta numura 3. lpp.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003