Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 12. maijs 06:10
Vārda dienas: Ina, Ināra, Inārs, Valija
Pirmie 57 miljoni eiro ir paredzēti parādu dzēšanai, nevis pieejamības uzlabošanai ārstniecības pakalpojumiem
Ministru kabinets vakar nolēma jūnijā un jūlijā veselības aprūpei sadalīt 57 miljonus eiro. Tā ir vairāk nekā puse no kopumā paredzētajiem 140 miljoniem eiro, ko plānots piešķirt līdz gada beigām par jau padarīto darbu. Naudu solidāri vairāk nekā divu mēnešu laikā esot atradušas ministrijas un arī neatkarīgās iestādes savos budžetos. Tā ir ņemta no vēl nesāktajām programmām vai arī ietaupījumiem, kā arī līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Griezieni esot bijuši smagi un sāpīgi, tāpēc naudas izlietojums tikšot pamatīgi kontrolēts un šim mērķim ir izveidota jauna programma "Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā", kur būs redzams, kur nonāk 140 miljoni eiro. Veselības ministrijai (VM) būs jāsagatavo ziņojums par konkrētiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, lai valdība varētu pārliecināties, ka nauda tiekot tērēta pacientu labā.
Kaut gan šķiet, ka 57 miljoni ir daudz, tomēr, ņemot vērā, ka valsts ir palikusi parādā lielas naudas summas slimnīcām, pacienti pagaidām var necerēt, ka pieejamība ārstiem un iespēja izmeklēties uzlabosies. Šie miljoni ir nepieciešami, lai samaksātu parādus, kas radušies par iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Veselības ministrija tomēr uzskata, ka otrajā pusgadā situācija kļūšot labāka, jo pirmā pusgada parādsaistības, kas krājušās jau no 2022. gada, būšot nosegtas un līdz ar to iedzīvotājiem būšot lielāka iespēja tikt pie speciālistiem un izmeklēties.
Taču Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) tam nepiekrīt. Jau iepriekš tā informēja, ka stacionāriem nesamaksātais valsts parāds par 2022. gadu ir sasniedzis 88 miljonus eiro.
Šo faktu apstiprināja arī VM, kuras pārstāvji kopā ar slimnīcu vadītājiem strādāja darba grupā, kur tas tika aprēķināts. Valdība vakar slimnīcām piešķīra tikai 15,6 miljonus eiro energoresursu un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai. LSB vadītājs Jevgēnijs Kalējs skaidroja, ka šai naudai neesot nekāda sakara ar medicīnas pakalpojumu skaita palielināšanu, tātad labāku ārstniecības pieejamību pacientiem. Skaidrs, ka arī otrajā pusgadā veidošoties parādi, jo sadārdzinājums ir jūtams gandrīz visās jomās. Arī veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka "joprojām šis finansējums nesniegs nozarei izaugsmi vai attīstību, bet tikai aizbērs iztrūkstošā finansējuma bedri".
Samaksās par darbu, kas jau izdarīts
Valsts nenomaksātais parāds par ārstētajiem slimniekiem, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir sasniedzis vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka no 1. jūnija esot samazināts operāciju un citu pakalpojumu skaits, jo esot milzīgas pārstrādes. Viņš cer, ka atlikušais finansējums no rezervētajiem 140 miljoniem eiro ļaus kaut daļēji atjaunot atceltos medicīnas pakalpojumus, bet necer, ka nauda kontā tiks ieskaitīta operatīvi, jo tam traucējot birokrātiskie procesi. Līdz kontiem finansējums labākajā gadījumā nonākot pēc diviem trim mēnešiem.
Ieraugot valdības rīkojumā, ka 4,3 miljoni eiro tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, nodrošinot papildu 89 tūkstošus zobārstu apmeklējumu, rodas sajūta, ka bērniem būs lielāka iespēja tikt pie zobārstiem. Bet izrādās, ka tas ir maldīgs priekšstats, jo, kā skaidroja Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis, šī summa ir paredzēta, lai samaksātu par to darbu, kas jau ir izdarīts, bet par kuru valsts nav samaksājusi.
Ģimenes ārstiem – papildus ap 230 eiro
Savukārt ģimenes ārstiem prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai tikšot novirzīti 2,2 miljoni eiro. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) pastāstīja, ka katra ģimenes ārsta prakse, kurai ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, saņemšot papildus aptuveni 230 eiro.
L. Kozlovska: "Augusi inflācija, arī elektroenerģijas izmaksas, komunālie maksājumi, kā arī izdevumi par atkritumu izvešanu. Vasarā, kad nav jāsedz apkures izmaksas, vienalga ir jāmaksā lielas naudas summas par elektrību, jo bez kondicionieru darbināšanas nav iespējams strādāt. Arī maksa par telpu īri ir pieaugusi, daudzi medicīnas materiāli ir kļuvuši dārgāki. Par iekārtu amortizācijas izdevumiem ģimenes ārstu praksēm vispār netiek maksāts, tāpat kā netiek segti attīstības izdevumi."
Kozlovska skaidroja, ka ģimenes ārstu izdevumi par prakses uzturēšanu mēnesī sasniedzot ap 1000 eiro un ka, saņemot papildu 230 eiro, šis finansējums kopā ar iepriekš piešķirto valsts finansējumu sasniegšot šo naudas summu. Viņa uzskata, ka papildu naudu medicīnai nedrīkst katru gadu "izsist", ejot protesta akcijās, ka šajā ziņā ir jābūt stabilitātei, proti, medicīnai iezīmētam nepieciešamajam procentam no iekšzemes kopprodukta vai valsts budžeta izdevumiem. Tad, visticamāk, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība") nākamgad atkal nevajadzēs ķerties klāt, kā viņš sacīja, pie ārkārtēja mehānisma, kāds valdībā neesot lietots.
Griezieni ir bijuši smagi
Finanšu ministrs Ašeradens norādīja, ka Ministru kabinets virzoties uz 12% veselības aprūpei no kopējiem budžeta izdevumiem. Tas arī izskaidrojot to, kāpēc rezervēti 140 miljoni eiro. Ministrs uzskata, ka medicīnā ir ieguldītas lielas naudas summas, ja ņem vērā, ka 2017. gadā finansējuma apjoms bija 872 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 1,8 miljardi eiro.
"Protams, var atrast miljons argumentu, kāpēc tas ir maz, bet virzība ir ļoti konsekventa un mēs esam sasnieguši jau zināmu robežu, ko valsts var atļauties darīt. (..) Šis ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi finansēt un meklēt risinājumus. Ir sasniegta zināma robeža, un tālāk iet vairs nebūs vienkārši, tas prasīs jau milzīgus strukturālus lēmumus."
Ašeradens norādīja, ka esot pārskatītas visas valdības rezerves, lai finansētu izglītību un medicīnu, un visas ministrijas esot strādājušas solidāri un pamatīgi. "Šis ir nepieredzēts solidaritātes akts starp visām institūcijām – gan tām, kurām lūdzām, gan tām, kurām neuzdrošinājāmies lūgt. To savā politiskajā dzīvē redzu pirmo reizi. (..) Pat Satversmes tiesa, kurai nebūtu pienākums piedalīties, to ir darījusi ar 11 tūkstošu lielu kontribūciju, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrības integrācijas fonds ir atraduši finansējumu. Tas manā izpratnē uzliek milzīgu atbildību veselības aprūpes sistēmai ar šiem līdzekļiem rīkoties kā rūpīgam saimniekam."
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir gandarīts, ka "kopā esam pierādījuši visiem skeptiķiem, ka viņiem nebija taisnība – pilnīgi visas nozaru ministrijas ir nopietni strādājušas ar Finanšu ministriju un pieņēmušas gana sarežģītus lēmumus, lai pārdalītu naudu par labu veselības aprūpes vajadzībām".
Bet Kariņa partijas biedre izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ar skumjām atzina, ka programmās veiktie griezieni ir bijuši ļoti smagi. Katrs eiro esot nācis arī no izglītības un zinātnes naudas, kur būtiskākā programma esot latviešu valodas ieviešana 1. septembrī. Tā saistīta ar piemaksām skolotājiem un arī mācību materiāliem, lai bērni varētu mācīties latviešu valodu. Esot griezta arī zinātnes nauda, kas paredzēta attīstībai. "Aicinu veselības ministri skatīties, kā katrs eiro iedos ieguvumu iedzīvotājiem veselības uzlabošanai, lai nebūtu sajūta, ka finansējums, kas daudziem ir nogriezts ļoti sāpīgās vietās, tiek izmantots ne tajā labākajā veidā," sacīja Čakša.
***
Kam sadalīs 57 miljonus eiro
4,3 miljoni eiro bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, nodrošinot 89 tūkstošus apmeklējumu pie zobārsta;
17,2 miljoni eiro ambulatoro pakalpojumu – speciālistu konsultāciju, izmeklējumu un dienas stacionāra pakalpojumu – apmaksai;
15,6 miljoni eiro slimnīcām energoresursu un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai;
17,4 miljoni eiro kompensējamo medikamentu apmaksai;
2,2 miljoni eiro ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Dati: Veselības ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003