Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 15:07
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Veidojas aizvien lielāka plaisa matemātikas apguvē
"Centralizētie eksāmeni nav sods. Tomēr būtu jādod signāls skolēniem, ka skola nav vieta, uz kuru iet, bet tā ir vieta, kur jāmācās," tā vakar teica Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko, komentējot pamatskolu absolventu šā gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Kaut kopumā vidējie rezultāti ir samērā augsti, matemātikas eksāmenā izkrituši pat gandrīz pieci procenti no visiem 9. klašu beidzējiem.
Pamatskolu absolventi centralizētos eksāmenus kārtoja pirmoreiz, taču vidusskolu absolventiem arī matemātikas eksāmens allaž bijis visizaicinošākais, tajā vidējais rādītājs valstī parasti ir ap 30 procentiem. Pamatskolu absolventiem kopumā veicies daudz labāk – vidējais rezultāts ir 51 procents.
Tomēr matemātikas eksāmens bijis nepārvarams šķērslis pamatskolas pabeigšanai Latvijas 826 skolēniem. Kopā bija aptuveni 18 tūkstoši eksaminējamo. Kā stāstīja VISC vadītāja, pat pedagogi uzsverot, ka šogad eksāmeni nav bijuši grūtāki kā agrāk, kad devītklasnieki arī kārtoja eksāmenus (taču agrāk tos laboja katrā skolā, nevis centralizēti). Jādomā, kādi ārēji cēloņi ietekmēja eksāmenu nokārtošanu, sacīja L. Voroņenko. Vienlaikus viņa pauda, ka salīdzināt eksāmenu rezultātus toreiz un tagad nebūtu pareizi, jo saturiski centralizētie eksāmeni ir citādi.
Bažas par tālmācības kvalitāti
Visvairāk caurkritušo matemātikā ir to skolēnu vidū, kuri mācījušies tālmācības skolās. No tālmācībniekiem eksāmenu nenolika pat 18% devītklasnieku. "Iespējams, ka tālmācība nav pietiekami efektīva, lai šajā vecumā – 15 gados – jaunieši tajā spētu iegūt pamatizglītību. Ļoti ceru, ka šo informāciju sadzirdēs vecāki un izvērtēs, vai tiešām bērniem vajadzīga tālmācība. Ceru, ka sāksies arī politiska diskusija par tālmācības lomu," tā L. Voroņenko.
Jāpiebilst, ka diezgan daudz skolēnu – 1920 – eksāmenu nokārtoja, saņemot vērtējumu starp 10 un 19 procentiem. Tas liek bažīties, ka nākamgad, kad eksāmena nokārtošanas latiņa būs 15 procenti, caurkritušo varētu būt vēl vairāk. L. Voroņenko aicināja skolas laikus identificēt skolēnus, kam varētu būt problēmas eksāmenā un sniegt viņiem atbalstu.
Kopumā VISC secināts, ka matemātikas eksāmens bijis izaicinājumu pilns tiem, kam arī iepriekš šajā priekšmetā bijis zems sniegums. Visvairāk eksāmens bijis piemērots tiem, kam matemātikā ir septiņas balles. Tiem, kas to pārzina labāk, jau pietrūcis izaicinājuma.
Liela plaisa zināšanās
Satraucoši ir tas, ka matemātikā veidojas aizvien lielāka polarizācija: plaisa starp tiem, kas šo priekšmetu apguvuši ļoti labi, un tiem, kam tas nav izdevies. Jāpiebilst, ka 100% ieguva 21 skolēns – pārsvarā Rīgā. Redzams, ka zemi vērtējumi biežāk bijuši skolās ārpus galvaspilsētas.
Vienlaikus L. Voroņenko norādīja: ja vērtējums eksāmenā nav atbilstošs skolēna gada atzīmei attiecīgajā mācību priekšmetā, tas nebūt nenozīmē, ka ar eksāmenu kaut kas nav kārtībā, jo "eksāmens prasa daudz vairāk zināšanu, spēju koncentrēties un tikt līdz galam".
Pamanīts arī, ka diezgan slikti pildīti uzdevumi tēmās, kas apgūtas 7. klasē, kad tagadējie 9. klašu skolēni kovida pandēmijas dēļ mācījās attālināti.
Savukārt latviešu valodas un svešvalodas eksāmenos izkrituši daudz mazāk skolēnu: attiecīgi vien 90 un 143 skolēni. Vidējais vērtējums šajos eksāmenos bija attiecīgi 58 un 67 procenti, kas arī ir augstāki nekā vidusskolu eksāmenos. Kopumā valodu eksāmenos esot "vēsturiski labākie rezultāti".
Analizējot sīkāk, kas novērots eksāmenu darbos, L. Voroņenko sacīja, ka latviešu valodas eksāmenā bijis redzams, ka skolēniem ir problēmas ar argumentāciju, bieži pieļautas neuzmanības kļūdas. Daļa eksaminējamo pavirši lasījuši uzdevumus. Skolēniem bija jāveido teksts par vairākiem piedāvātajiem tematiem. Visbiežāk skolēni izvēlējās tematu "Mani nākotnes nodomi".
Savukārt angļu valodas eksāmenā daļai skolēnu bijis zems vērtējums, jo arī tajā bija runāšanas daļa un bija tādi eksaminējamie, kas nevēlējās runāt vai pat neapmeklēja kādu no eksāmena daļām.
Jau izskata sūdzības
Jāpiebilst, ka eksāmena vērtējumus iespējams apstrīdēt, iesniedzot apelāciju. VISC jau sācis tādas saņemt un vērtēt. Visvairāk, protams, sūdzas par matemātikas rezultātu tie, kas eksāmenu nav nokārtojuši.
L. Voroņenko aicina vecākus, pirms iesniegt apelāciju, pašiem apskatīt bērnu darbus. Tāda iespēja ir, tas jālūdz VISC vai skolā. Pagaidām vērtējumi nav mainīti, jo, apskatot caurkritušo darbus, redzams, ka nereti uzdevumi nav pildīti vispār: pārrakstīts tikai pats uzdevums vai pat veidoti mākslas darbi, piemēram, risinājuma vietā iezīmēta haizivs.
"Vecāki apelācijās atsaucas uz citiem apstākļiem: bērnam bijis stress vai eksāmens nav bijis dzimtajā valodā. Taču eksāmena vērtēšanā izmanto standartizētu pieeju un šādas nianses neņem vērā," tā L. Voroņenko.
Kopumā salīdzinot latviešu un mazākumtautību skolu rezultātus, tie atšķiras tikai latviešu valodas eksāmenā.
Tiem, kas nav nokārtojuši kādu no eksāmeniem, būs jāmācās vēlreiz 9. klasē un nākamgad jākārto visi eksāmeni, nevis tikai tas, kurš nav nolikts. "Taču izkrišana eksāmenā nav tikai skolēnu atbildība. Aicinu arī skolas izvērtēt, kāpēc bijis šāds rezultāts," sacīja L. Voroņenko.
12. klašu eksāmenos problēmu nebūšot
Eksāmenu rezultātu pasludināšana pagājšnedēļ aizkavējās tehnisku problēmu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta Risinājumu attīstības vadītājs Ilmārs Rikmanis skaidroja, ka šogad ieviesta pavisam jauna datu apstrādes un paziņošanas sistēma, jo iepriekš sistēma nebija pilnībā elektroniska, eksāmenu sertifikātus skolu absolventi saņēma papīra formātā, "līdz ar to nebija viennozīmīgas uzticamības". Elektronisks dokuments esot uzticamāks. Tiesa, jautāts, vai agrāk konstatēti gadījumi, kad sertifikāti viltoti, I. Rikmanis atbildēja, ka tādas informācijas viņam neesot.
Jauno sistēmu pēc VISC un IZM pasūtījuma izstrādāja uzņēmums "RIX Technologies" un tā izmaksāja 1,5 miljonus eiro. To izmantos, arī apkopojot datus un paziņojot rezultātus 12. klašu absolventiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003