Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 00:16
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Iekšlietu ministrs Kučinskis un finanšu ministrs Ašeradens ar situāciju pierobežā iepazīsies klātienē
Lai veiksmīgi turpinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi, visi lielie šķēršļi ir novērsti, bet daudz ko nosakot arī būvnieku fiziskās iespējas palielināt jaudu, uzskata iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("AS"). Viņš kopā ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("JV") ceturtdien un piektdien apmeklēs robežu klātienē, lai tiktos ar būvniekiem, robežsargiem, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem. Valdība otrdien iepazinās ar Iekšlietu ministrijas ziņojumu par infrastruktūras izbūves turpināšanu uz valsts ārējās sauszemes robežas un šim mērķim nepieciešamo finansējumu. Uz Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežas ir izbūvēts žogs 63,7 kilometru garumā, kas ir 75% no pirmajā būvniecības kārtā plānotā apjoma. Šo kārtu paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām, bet otro kārtu – līdz nākamā gada beigām.
Latvijas–Baltkrievijas robežas kopējais garums ir 173 kilometri, daļa robežas iet gar Daugavu, kur vēl notiek projektēšanas un izpētes darbi, un pie Riča ezera, kur tiek izstrādāta tehniskā specifiska. Par Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanas termiņu precīzas informācijas nav. Te ir izbūvēta infrastruktūra 230 km garumā, tajā skaitā žogs – 95,2 km garumā, bet darbi vēl jāturpina nedaudz vairāk kā 53 kilometru garumā, liecina valdības sēdē sniegtā informācija. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
"Valsts nekustamo īpašumu" kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija, ar ko var skaidrot finanšu ministra A. Ašeradena došanos vizītē uz pierobežu, kuru abi ministri bija ieplānojuši jau agrāk, taču šajās dienās nepieciešamība iepazīties ar situāciju uz vietas kļuvusi vēl aktuālākā. Uz saspringtajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem valdības sēdē norādīja arī premjers Krišjānis Kariņš ("JV"), uzsverot, ka jebkurā gadījumā robeža ir apsargāta. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka nevar salīdzināt situāciju Latvijā ar situāciju Lietuvā. Lietuvā un Latvijā būvētā žoga parametri ir līdzīgi, taču ir būtiski atšķirīgi apstākļi, kādos infrastruktūra ir jāizbūvē. Lietuvā un Polijā pierobežas zonu neatdeva īpašniekiem, bet Latvijā līdz pat robežstabiņam tā pieder privātīpašniekiem – tur ir sasēti rapši un labība, skaidroja ministrs. Viņš norādīja, ka laiku prasīja īpašumu atsavināšana un atmežošana. Taču tagad esot vienkāršotas birokrātiskās procedūras. Ministrs arī skaidroja, ka daļa teritorijas ir purvaina, kurā ziemas sezonā būvnieki nevar strādāt, jo tur robežai var piekļūt tikai vasarā. Lietuvā neesot tik sarežģīts virsmas reljefs. Latvijā tiek būvēts ne tikai žogs, bet arī patruļtakas, laipas, betona pontoni, pēdu kontroles joslas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003