Rīga 19°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 08:18
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Vērienīgi aizvadīta viena no 150 gadiem veltīto Dziesmu un deju svētku tradīcijas virsotnēm – dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās". Vakar jau no pulksten desmitiem rītā līdz vakaram desmit stundu garumā Brīvības ielu no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim piepildīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku tūkstoši, uzgavilējot televīzijas kamerām un ielas malās stāvošajiem svētku gājiena "Novadu dižošanās" skatītājiem. No iepriekšējiem Latvijas simtgades svētkiem līdz šiem – pirmo latviešu Dziesmu svētku simtpiecdesmitgades svētkiem pagājuši pieci gari, arī pandēmijas dēļ tradicionālo kultūru ierobežojoši gadi, tādēļ nevarēja nepamanīt pašdarbības kolektīvu dalībnieku sejās atvieglojuma smaidu un prieku par kopā būšanu šajā latviskā gara spēka izpausmē.
Dziesmu un deju svētku gājiena tuvumu varēja manīt jau agrā svētdienas rītā, kad Rīgai no visām pusēm tuvojās neskaitāmi autobusi ar galvaspilsētai tuvāko novadu dziedātājiem, kuri iekārtošanos un sadzīves jautājumu risināšanu Rīgas izglītības iestādēs bija atlikuši uz svētdienas vakaru. 11. novembra krastmala un Vecrīga strauji pildījās ar gājiena dalībniekiem, kuriem pa vidu bija manāmi arī nedaudz apmulsuši ārzemju tūristi.
"Novadu dižošanos" atklāja Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka pirms 150 gadiem latviešu pirmo Dziesmu svētku kopkoncertā dzima latviešu nācija un pirmo reizi izskanēja arī tautas lūgsna "Dievs, svētī Latviju!" – mūsu vēlākā himna. "Vai gan var būt vēl skaistāks veids, kā piedzimt nācijai – dziedot. Šis gājiens atspoguļo latviešu daudzveidību, latviskuma krāšņumu," teica Valsts prezidents. Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis uzrunā norādīja, ka svētku dalībnieku gājiens ir kā diža, varena un gara tautas josta, kas nav ielokāma nevienā pūrā, jo tā ir dzīva un brīva, tapusi ikdienas darbā.
Teju divus kilometrus garā gājiena maršrutā devās ap 41 000 dalībnieku no 1800 pašdarbības kolektīviem. Skanot ragiem un fanfarām, pa priekšu gājienam kārtojās trīs – Līgo, Deju svētku un XXVII Dziesmu un XVII deju svētku karogi, kuru nešana bija uzticēta tautas deju ansambļa "Vektors" dalībniekiem. Nacionālo bruņoto spēku štāba un Zemessardzes orķestrim spēlējot "Svētku maršu", goda pusaplī ap Brīvības pieminekli un tālāk gājiena priekšgalā sudrabainos un bēšas krāsas kabrioletos devās Dziesmu svētku goda virsdiriģenti Haralds Bārzdiņš, Raimonds Igolnieks, Juris Kļaviņš, Lilija Zobens, Artūrs Maculēvičs, Jānis Ozoliņš, Arvīds Platpers, Vilis Kokamegi, Elga Drulle, Jānis Ērenštreits un citi ilggadējie svētku virsvadītāji, kuriem sekoja svētku virsvadītāji un lieldraugu pārstāvji.
"Novadu dižošanos" iesāka Vidzeme, kurai tradicionāli ir vislielākais Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits, un dienas gaitā tai sekoja pārējie Latvijas novadi, kuros pašdarbības kolektīvi bija sakārtoti alfabēta secībā. Lai tiktu līdz Brīvības piemineklim un nonāktu kameru priekšā, rindā vajadzēja gaidīt vairākas nogurdinošas stundas. Gājiena atklāšanu pie Brīvības pieminekļa vēroja arī Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, kura teica, ka gaida ierodamies savu mazdēlu, jo "arī jaunajai paaudzei ir jābūt klāt un jāaug mūsu tautas mīlestībā."
Pēcpusdienā Rīgu sasniedza lietus mākoņi, par kuriem visvairāk bija nobažījušies pūtēju orķestru dalībnieki un diriģenti. "Stiprs lietus visvairāk kaitē koka pūšamajiem instrumentiem, pēc tam tiem nepieciešams remonts, kas izmaksā ļoti dārgi," atklāj Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestra diriģents Māris Martinsons. Gatavošanās Dziesmu svētkiem bijusi diezgan stresaina, jo attālinātie mēģinājumi pandēmijas dēļ nav bijuši pietiekami produktīvi un vairāki orķestranti izvēlējušies kolektīvu pamest. Ceļā uz svētkiem nācies mainīt arī pūtēju orķestra mājvietu un pietrūcis laika soļošanai, taču diriģents pauda pārliecību, ka izdosies noturēt gan ritmu, gan raitu soli.
***
XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku sarīkojumi šodien
–Mūsdienu dizaina tirgus, koncerti, satikšanās vieta, amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā un Esplanādē (plkst. 10–22).
–Skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts" – plkst. 16–18, "Arēnā Rīga". 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības. Deju koncepcijas mākslinieciskie vadītāji: Dace Adviljone, Reinis Rešetins, Taiga Ludborža. Tiešraide: LMT Straume.
–Pasaules latviešu saieta nams. Ārvalstu latviešu kolektīvu koncerts, sadziedāšanās, danči (3. un 4. jūlijs, plkst. 18–03, svētku dalībniekiem no diasporas) Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Varēs noskatīties: TV 24.
–Senioru kolektīvu koncerts "Klusums reiz par tautu tapa" – plkst. 19–22, Rīgas cirkū. Režisors: Intars Rešetins, koru mākslinieciskie vadītāji – Zaiga Lazdiņa, Bruno Cabulis. Tiešraide: TV 24.
–Diriģentu kora koncerts "Diriģents", plkst. 21–23, Mežaparka estrādē, Kokaru zālē. Piedalās Latvijas kordiriģentu koris, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris, diriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Ints Teterovskis, Valdis Tomsons, Romāns Vanags, Andris Veismanis. Idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis. Tiešraide: LTV1, LSM.lv, LR3.
–Kokļu mūzikas nakts koncerts "Gaismas dārzs" – plkst. 21–23 Rīgas Domā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003