Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 00:59
Vārda dienas: Teodors
Ģenerālmēģinājumā šie dziesmu grāmatu vāciņi tiks nomainīti pret citiem – krāsainākiem. Tā ir režisora Jura Joneļa iecere, lai izceltu jaunās paaudzes dziedātāju uznācienu.
Jau rītvakar Mežaparka Lielo estrādi, kas Dziesmu svētku tradīcijas 150 gados pēc grandiozās pārbūves ieguvusi Sidraba birzs vārdu, gandrīz 16 000 vīru, sievu un jaukto koru dziedātāju pieskandinās koru mūzikas lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš", izceļot tautasdziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Koncerts skanēs ceturtdien, 6. jūlijā, bet svētdien, 9. jūlijā, Sidraba birzi jau pāršalks noslēguma koncerts "Kopā augšup".
Lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" kopkoris dziedās tautasdziesmu apdares un tautasdziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, tautā iemīļotas kora dziesmas no iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, arī Jāzepa Vītola "Gaismas pili". Šovakar būs lielkoncerta ģenerālmēģinājums ar skatītājiem, bet vakar notika mēģinājums, kuru gan mazliet patraucēja lietus.
Par lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" uvertīru rūpi tur Valts Pūce, jo pašā sākumā tiks pirmatskaņota viņa īpaši šim koncertam komponētā dziesma. "Patiesībā mana kompozīcija ar visu Latvijas novadu sanākšanu šajā vēsturiskajā koncertā pirmo reizi ieskandinās jauno estrādi. Tā ir liela atbildība, jo, cik spēcīgi iesāksim koncertu, tāds arī būs turpinājums, tādēļ esmu mazliet uztraucies," atklāj komponists, kuram ļoti patīk gan Sidraba birzs vizuālais, gan tehniskais risinājums.
Novadu pulcēšanās sāksies ar lībiešu un beigsies ar latgaliešu ierašanos, kuri kā pēdējie sita saujā jaunajai Latvijas valstij. "Kad visi būs sanākuši, tiks dziedāta apņēmības, spēka un spīta pilna dziesma – ja mēs kā tauta gribam, tad varam paveikt neticamas lietas, kā to nupat pierādīja mūsu hokejisti. Spriežot pēc koru karu rezultātiem, dziedātāji ir lieliskā formā un koncertā varēs parādīt īstu spozmi, tādēļ aicinu cilvēkus nākt klausīties, jo biļetes uz šo koncertu vēl ir pieejamas un tik unikāli mūzikas pasākumi pie mums notiek ļoti reti," aicina Valts Pūce.
"Patīkami, ka ieskaņas skaņdarbā nav aizmirsti sēļi, jo mums Daugavpilī vienā pusē Daugavai ir Latgale, bet otrā – Sēlija," bilst viens no lielkoncerta virsdiriģentiem Jevgēņijs Ustinskovs. Viņš uzskata, ka ideja par atsevišķu koru koncertu ir ļoti laba, jo Noslēguma koncertā uzmanību no kora dziedāšanas novērš pūtēju orķestru un dejotāju priekšnesumi.
"Mums ir jauna estrāde, kas jāiedzied, turklāt kora mūzikas koncerti ir bijusi stabila Dziesmu svētku tradīcija, kas pēdējos svētkos pārtrūkusi un ir jāatjauno," tā par lielkoncerta idejas rašanos teic tā virsdiriģents Gints Ceplenieks. Viņš koncertā diriģēs sava skolasbiedra Andra Kontauta dziesmu, "Sit kociņu pie kociņa", kas rakstīta Ginta vadītajam korim un piedzīvojusi garo ceļo līdz Dziesmu svētku repertuāram. Kopkorī dzied arī Ginta vadītie jaunieši no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma. Diriģents allaž rūpējies par dziedāšanas tradīciju pēctecību, un jauniešiem ir svarīgi šos svētkus piedzīvot.
Lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mēģinājumā satiktās Vecpiebalgas muižas sieviešu kora dziedātājas Agita, Raimonda, Irita, Vaira un Ilze atklāja, ka no Dziesmu svētku plašā repertuāra vismīļākās tomēr esot vecās labās klasiķu dziesmas "Gaismas pils" un "Saule, Pērkons, Daugava", lai gan ļoti patīkot dziedāt arī Raimonda Tigula "Lec, saulīte". Mazam korim ar dažās balsu grupās vien trim četrām dziedātājām apgūt svētkos iekļautos sarežģītos skaņdarbus bijis liels izaicinājums, taču devis arī milzīgu gandarījumu par paveikto. Ar sadzīvi un ēdināšanu Rīgas 1. ģimnāzijā, kur koris izmitināts, dziedātājas bija ļoti apmierinātas, Cēsu orķestrim spēlējot, vakar pat esot ballējušās.
Jauktā kora "Valmiera" otrajos basos dziedošais Voldemārs Tjuniņš pēc Dziesmu svētku gājiena vēl paspējis doties darba darīšanās uz mājām, tādēļ mazliet nokavējis otrdienas rīta mēģinājumu. Mācoties savu balsi, dažas dziesmas bijušas vieglākas, citas grūtākas, bet, šķiet, visgrūtāk bijis iemācīties Pētera Vaska "Savā tautā". Savukārt vīru kora "Silvicola" dalībnieks Vilnis Ulmanis uz mēģinājumu ieradies no Jelgavas novada un no repertuāra izcēla Raimonda Tigula dziesmas.
Starp dziedātajiem pamanīju arī vienu no lielkoncerta diriģentiem – Intu Teterovski. "Es vienmēr tā daru, vispirms padziedu starp savējiem un tikai pēc tam eju dziedātāju priekšā. Tādēļ vēl neesmu dzirdējis, kā skan kopkoris. Ceru, ka koncerts netiks apskaņots, kā tika solīts, jo pēc būtības šī Sidraba birzs ir brīvdabas akustiskā koncertzāle, kurā akustiskiem koncertiem jāskan bez papildu apskaņošanas." Vaicāts, vai šajos Dziesmu svētkos dziedātājiem nav bijis jāiemācās pārāk daudz dziesmu, Ints Teterovskis atgādināja, ka divdesmit piecas no repertuārā iekļautajām dziesmām aptaujā izvēlējušies paši dziedātāji.
Uz mēģinājumu bija ieradušies arī vēl pavisam jaunie dziedātāji no Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kora Evijas Vanagas uzraudzībā. Viņa pateicās lielkoncerta veidotājiem par bērniem draudzīgo mēģinājumu grafiku. Zēni gan bija diezgan nerunīgi, taču varēja noprast, ka ar nepacietību gaida ne tikai uzstāšanos koncerta beigu daļā, bet arī nākamos Skolēnu dziesmu svētkus pēc diviem gadiem, jo iepriekšējos izjauca pandēmija un tie īstu gandarījumu nesniedza.
"Kopā ar radošo komandu visvairāk domāju, kādu vēsti, domu kā graudu šajā koncertā varam iesēt, izmantojot konkrētajos skaņdarbos ietvertos tekstus. Piemēram, noslēguma daļā "Krustiem zvaigznes debesīs" ar krāsaino dziesmu grāmatu vākiem gribam izcelt nākotni – bērnu korus, kuri ielaiž saknes pieaugušajos," skaidro lielkoncerta režisors Juris Jonelis.
***
Aptauja. Visam ir jāizdodas!
"Kā jūtaties šajos Dziesmu un deju svētkos un ar ko īpašas jūsu spēlētās izrādes?" vaicāju amatieru brīvdabas izrādes dalībniekiem.
–Nauris Rubens, Ādažu amatierteātra "Kontakts" dalībnieks: "Dziesmu svētkos piedalos pirmo reizi, tāpēc sajūtas ir īpaši pacilājošas. Man šķiet, ka izrāde, kuru spēlēsim, ir ļoti atbilstoša Dziesmu svētkiem, jo ietver gana daudz dziesmu, kuras ir mūsu pašu rakstītas. Burvība slēpjas tajā, ka mums kā amatieru teātrim nav scenārija. Mums ir mūsu režisors, mūzikas autori – mūsu pašu meitenes, un visi kopā esam radījuši šo izrādi, kas būs viens dulls gadījums! Izrāde ir tapusi pandēmijas laikā, esam to apviļājuši, apmīļojuši viscaur šo divu gadu garumā. Pirmizrāde bija Ādažos, un nu to šodien esam gatavi nest arī uz šīs skatuves!"
–Anita Riekstiņa, Dobeles novada Krimūnu amatierteātra "Skats" režisore: "Mūsu kolektīvs Dziesmu un deju svētkos piedalās jau otro reizi, un šī mums būs piecpadsmitā spēlētā izrāde. Tā kā bija sadaļa, kur teātris spēlējas dziesmā, startējām uz šo programmu, jo mūsu aktieri ir labi dziedātāji. Lielākais izaicinājums, ka jādzied dzīvajā, bez fonogrammām. Uztraucos, vai mikrofoni darbosies, vai skaņa būs laba. Bet jāatzīst, ka organizatoru atbalsts ir fantastisks, un tas rada pārliecību – visam ir jāizdodas! Kad Zemgale gāja gājienā, lija visstiprāk, bet bijām priecīgi, sajūsmināti, jo kopības sajūta ir vārdos neaprakstāma. Tā ir viena no retajām reizēm, kad visa tauta ir viens vesels! Šādos brīžos man šķiet, ka mēs kopā varētu gāzt kalnus."
–Ziedīte Začeste, Talsu novada Sabiles amatierteātra režisore: "Mēs jau gandrīz kā veterāni, Dziesmu un deju svētkos piedalāmies ceturto gadu. Esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka varam būt šeit, ka šī tradīcija netika lauzta arī šogad. Bet jāatzīst, ka šobrīd sarunājamies ļoti interesantā mirklī, jo nezinām, vai mūsu izrāde notiks. Labā ziņa ir, ka mums vēl 5. jūlijā jāspēlē Vērmanes dārzā. Cerēsim, ka tad laika apstākļi būs mierīgāki. Reiz spēlējām izrādi jūras krastā, un vējš aiznesa pa gaisu visas dekorācijas, bet tā kā šobrīd, kad ir jāpārtrauc skatuves iekārtošana un izrāde, iespējams, tiks atcelta, nav bijis. Pirmajā brīdī biju dusmīga, jo šis bija ļoti gaidīts notikums. Visi aktieri ir smagi strādājuši, izturējuši skates, lai šeit šobrīd būtu. Tomēr šajā mirklī jāatceras pārslēgt savu domāšanu pozitīvā notī – tā ir nebijusi pieredze, sadarbība, piedzīvojums! Vēlos teikt uzslavas un paldies apsardzes komandai!"
–Elīna Stariņa, Talsu novada Sabiles amatierteātra dalībniece: "Man ļoti patīk visa šī kopā būšana, tas mani iedvesmo! Raujos pa abām frontēm – dejoju un spēlēju teātri. Ir jāiespēj būt abās vietās, bet uzskatu, ka visu var, ja grib, ir tikai jāmāk sadalīt savu laiku, un viss notiek! Ja man jautā, kas man tuvāks sirdij, tā noteikti ir deja, jo tā varu izpaust savu dvēselisko stāvokli. Dejot gribēju, kopš sevi atceros, bet sāku tikai trīsdesmit gadu vecumā. Esmu dzīvs piemērs – nekad nav par vēlu piepildīt savu sapni."
–Ināra Kalnarāja, Liepājas Tautas teātra režisore: "Dziesmu svētkos ar teātri biju pirms desmit gadiem, bet toreiz spēlējām Brīvdabas muzejā. Piedalīties šajos svētkos mums ir gods un laime. Mūsu izrāde ir piepildīta ar Olafa Gūtmaņa dzeju un latviešu tautasdziesmām. Ja reiz visa tauta kopā vienojusies Dziesmu svētkos, šajā uzvedumā vēlamies iesaistīt arī publiku, lai tā kopā ar mums dziedātu, jo šīs tautasdziesmas ir visiem labi zināmas. Agrāk tās bieži dziedāja Austra Pumpure – koncertmeistare un orķestra vadītāja Liepājas teātrī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
