Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 14:02
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Par mēra pienākumu izpildītāju kļūst Vilnis Ķirsis
Rīgas domes ārkārtas sēdē trešdien deputāti oficiāli tika informēti par Mārtiņa Staķa atkāpšanos no Rīgas mēra amata, par ko viņš paziņoja pirmdien. Līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai domes vadītāja pienākumus veiks vicemērs Vilnis Ķirsis ("JV"). Steigā sasauktajai ārkārtas sēdei domes vadība nebija pietiekami sagatavojusies, jo bija paredzēts apstiprināt V. Ķirsi par mēra pienākumu izpildītāju, par ko daļa deputātu bija gatavojušies debatēt un arī balsot. Taču pēc tam vadība bija konsultējusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kuras juristi informēja, ka jau likumā ir noteikts – ja domes vadītājs atkāpjas vai kādu citu iemeslu dēļ nevar pildīt pienākumus, tos veic priekšsēdētāja vietnieks.
Rīgas mēram ir trīs vietnieki – V. Ķirsis, Edvards Ratnieks (NA/LRA) un Linda Ozola ("Kods Rīgai"), kuri savstarpēji vienojās, ka līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai mēra pienākumus veiks V. Ķirsis. Visvairāk neapmierināti ar šādu iznākumu bija "Par"/"Progresīvie", kuri bija gatavojušies ne tikai iztaujāt V. Ķirsi, bet ar interesi gaidīja arī balsojumu par viņa pilnvaru apstiprināšanu, kas izpalika. Diskusijā par procedūras jautājumiem domnieki pavadīja aptuveni stundu. Vicemērs E. Ratnieks jau sākumā gan skaidri pateica, ka domei šajā sēdē nav jāievēl jauns priekšsēdētājs, bet tikai jānodrošina domes darba nepārtrauktība, jo pašvaldība nevar palikt bez vadības, kas faktiski esot tehnisks jautājums. Aģentūra LETA informē, ka "Par"/"Progresīvie" varētu rosināt priekšsēdētāja pienākumus uzticēt mēra vietniecei L. Ozolai. Tādā gadījumā būtu jāierosina jauna domes ārkārtas sēde ar šādu jautājumu darba kārtībā.
Izmaiņas nesen izveidotajā komisijā
Sēdes darba kārtībā bija arī jautājums par izmaiņām iepriekš izveidotās izmeklēšanas komisijas sastāvā, jo domes Juridiskās pārvaldes vadītājai Natālijai Bulgakovai esot interešu konflikts. Viņa nevarot iesaistīties Satiksmes departamenta amatpersonu disciplinārlietas izmeklēšanā, jo N. Bulgakovas dzīvesbiedrs esot saistīts ar būvfirmu, kas veica ielu asfaltēšanas darbus. Domes vadība gan bija saņēmusi KNAB atzinumu, ka tieša interešu konflikta te nav, taču darbiniecei ētisku apsvērumu dēļ ir tiesības sevi atstatīt no darba komisijā. Dome koriģēja komisijas sastāvu, paredzot tajā iekļaut citu pārstāvi no Juridiskās pārvaldes, kā arī pārstāvi no Audita un revīzijas pārvaldes. Taču līdz šim lēmumam deputāti nonāca pēc kārtējās V. Ķirša iztaujāšanas un debatēm par Satiksmes departamenta nesaimniecisko darbību, kuras rezultātā esot izšķērdēti vairāki miljoni. Pa šo laiku gan "Jaunā Vienotība" jau bija sarūpējusi Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, kurā ir apstiprināts, ka šajā situācijā ielu seguma virskārtas remontdarbu veikšanā nebūtu pamata izmantot vispārīgo vienošanos, kas darbus padarītu lētākus.
Otrs pārmetums bija, ka Satiksmes departaments nav varējis uzrādīt videofiksāciju, lai varētu pārliecināties, ka ielu segumā ir ieklātas visas kārtas. V. Ķirsis bija noorganizējis neatkarīgus ekspertus, kas veikuši urbumus 11 ielās. Urbumu paraugos redzams, ka visur ir ieklāts arī asfalta izlīdzināšanas slānis, sēdē informēja V. Ķirsis. Zināmu laiku aizņēma arī matu skaldīšana par to, vai komisija sešu dienu laikā pagūs sagatavot vērtējumu, kurš bija jāsniedz mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas – līdz 15. jūlijam. V. Ķirsis apgalvoja, ka jau jūnija vidū aicinājis M. Staķi izveidot neatkarīgu komisiju, nevis uzticēt šos pienākumus izpilddirektora padomniekam Mārim Knokam. Viņš gan iepriekš līdzīgās situācijās jau ir veicis šādas pārbaudes, atgādināja M. Staķis, kurš aicināja visus domniekus atbalstīt izmaiņas komisijas sastāvā, lai "izmeklēšana iet uz priekšu un varam nonākt līdz kādam rezultātam, jo pretējā gadījumā to neviens neizmeklēs".
Gaida "Progresīvo" atbildi
To, vai V. Ķirsis varētu kļūt arī par nākamo Rīgas mēru, visticamāk, noteiks turpmākās sarunas par jauno koalīcijas sastāvu. Ja tajā paliks tagadējā vairākuma frakcijas, tad "Progresīvie", visticamāk, nepiekristu strādāt V. Ķirša vadībā un būtu jāmeklē kāds kompromisa kandidāts, kādu varot atrast arī "Jaunajā Vienotībā", piemēram, Ints Dālderis. Esošās koalīcijas partijām vēl ir paredzēta kopīga tikšanās, bet turpmāko sarunu gaitu noteiks "Par"/"Progresīvo" skaidra atbilde, vai viņi vēlas šo sadarbību turpināt. Partneri arī gaida, kad ceturtais sabiedrotais atsauks iepriekš izteiktos apmelojumus. Taču galvenais konflikta iemesls ir meklējams senākā pagātnē, kad citas partijas neesot jutušas valdošā politiskā spēka vēlmi iesaistīt visus domes darbā kā līdzvērtīgus partnerus. M. Kossovičs iepriekš atzina – viņam esot sajūta, ka līdzšinējie sabiedrotie iekšēji jau ir vienojušies par citu koalīciju ar ""Gods kalpot Rīgai", "Latvijas attīstībai" un neatkarīgajiem deputātiem, pieļaujot, ka arī kāds no "Saskaņas" varētu izstāties. Šīs frakcijas deputāte Eiženija Aldermane iepriekš bija "Gods kalpot Rīgai" un nav "Saskaņas" biedre.
"Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš nesen izstājās no Saeimā pārstāvētās "Latvija pirmajā vietā" frakcijas, "Latvijas Avīzei" teica, ka Rīgas domē "GKR" frakcija nav saņēmusi nevienu piedāvājumu. Ar savu vietnieku un domes frakcijas vadītāju Juri Radzeviču viņš ir vienojies, ka tādā gadījumā par to lems partijas paplašinātā valdes sēdē. Vērojot partiju attiecības tagadējā koalīcijā, O. Burovam ir šaubas, vai "šie cilvēki vēl var strādāt kopā ar "Progresīvajiem"". Taču to, kas notiek Rīgas domē, nebūtu pareizi saistīt ar pārmaiņām valdībā, kur notiek sarunas par "Progresīvo" iesaistīšanu koalīcijā, uzskata O. Burovs. Viņaprāt, nebūtu labi Rīgas mēra amatu ielikt vienā paketē ar ministru amatiem, kad sāksies posteņu dalīšana. O. Burovs jau ir paziņojis, ka plāno startēt nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, pirms kurām "GKR" meklēs sabiedrotos, kas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš izstājās no "LPV" frakcijas.
Staķa lēmumu varēja paredzēt
Par atkāpšanos no amata M. Staķis sociālajos tīklos un arī preses konferencē paziņoja pirmdien, 3. jūlijā, no rīta, bet oficiālo iesniegumu iesniedza tikai tās dienas pēcpusdienā. Par aiziešanu no amata viņš jau bija ļāvis nojaust preses konferencē pagājušajā nedēļā, kad sniedza pārskatu par saviem komandējumiem. Toreiz M. Staķis solīja pēc Dziesmu un deju svētku gājiena, kurā vēloties piedalīties, sniegt paziņojumu. Tā saturu noteikšot tobrīd vēl gaidāmās domes sēdes gaita. Tajā M. Staķis un "Par"/"Progresīvie" palika mazākumā, jo partneri kopā ar opozīciju nobalsoja par "JV" ierosinājumu izveidot komisiju, kas izmeklē Satiksmes departamenta amatpersonu darbību.
Šo notikumu kontekstā jāatceras arī M. Staķa komandējumu lieta, ko pašlaik vērtē gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Komandējumos M. Staķis devies uz paša parakstīta rīkojuma pamata, apejot nolikumā paredzēto kārtību, ka par to jālemj domes Finanšu un administratīvo lietu komitejai. Pirmdien preses konferencē vicemērs Edvards Ratnieks (NA) atgādināja, ka uz jauno notikumu fona Rīgas mēra komandējumi palikuši ēnā. To var interpretēt arī kā uzmanības novēršanu no nu jau bijušā mēra iespējamā pārkāpuma. Tā varēja būt arī apsteidzoša rīcība, jo teorētiski vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var atstādināt kādas pašvaldības vadītāju, ja viņa darbībā ir konstatēti pārkāpumi. Tagadējais ministrs Māris Sprindžuks ("AS") gan līdz šim nav bijis noskaņots tik bargi vērtēt savu bijušo kolēģu – kāda novada vai pilsētas mēra – rīcību.
M. Staķis pēc izstāšanās no "Kustības Par" nav vairs nevienā partijā. Viņš aizgāja no partijas, kad sarežģījās viņa attiecības ar "Attīstībai/Par" dalīborganizāciju "Latvijas attīstībai", kuras deleģētais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu. Vēl pirms kāda pusgada šķita, ka M. Staķim ir divas politiskās izvēles iespējas – ideoloģiski tuvākā "Jaunā Vienotība" vai "Progresīvie", ar kuriem viņš bija un ir joprojām vienā domes frakcijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003