Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 12:54
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Spēcīga personība un viens no sekmīgākajiem Latvijas politiķiem pēc neatkarības atjaunošanas ar labu tēlu Latvijā un arī starptautiski. Taču viņš ir arī pretrunīga personība. Tā jauno Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču raksturo viņa līdzcilvēki politikā un bijušo diplomātu aprindās.
Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā vajadzīgs prezidents ar labām svešvalodu zināšanām, plašiem kontaktiem pasaulē, starptautiski zināma personība, lai Latvija būtu labāk sadzirdēta. E. Rinkēviča priekšrocība ir tā, ka Rīgas pilī viņš jau strādājis Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras laikā par prezidenta kancelejas vadītāju. Tā uzskata to partiju līderi, kuru vadītās frakcijas ievēlēja "Jaunās Vienotības" ("JV") virzīto kandidātu amatā. Par viņu balsoja "JV", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Rinkēvičs būs tāds prezidents, kuru salīdzinās ar Vairu Vīķi-Freibergu," uzskata "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Pārliecināts, ka viņš attaisnos uz prezidentu liktās cerības, ir arī ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. E. Rinkēvičs esot prognozējams, uz viņu var paļauties krīzes situācijās. V. Valainis uzskata – kritiskos brīžos viņš ir noturējis stingru mugurkaulu. E. Rinkēvičs pats ir atzinis, ka krīzes ir viņa stihija, pierādījis, ka spēj tajās rīkoties mierīgi, bet izlēmīgi. Mazsvarīgs neesot arī atbalsts Saeimas vēlēšanās, kurās viņš saņēma visvairāk plusiņu – vairāk nekā 35 000, uzsvēra partiju pārstāvji. Līdzīgi pozitīvi viņu vērtē arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("AS"), kurš kopā ar E. Rinkēviču strādājis gan kā premjers, gan tagad valdībā, kur abas ministrijas cieši sadarbojas.
Neuzkrītoši veidots politiķa tēls
Cilvēki, kas dažādos laikos un vietās bijuši kopā ar jauno prezidentu, viņu raksturo kā mērķtiecīgu, bet apdomīgu politiķi, kurš zinās, kad paklusēt un kad ir īstais brīdis runāt. Tas atspoguļojies sociālajos tīklos ar spēcīgiem un tiešiem ierakstiem – īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. E. Rinkēvičs esot cilvēks ar izcilu atmiņu, bet līdz ar to – viņš paturot prātā ne tikai milzīgu informācijas apjomu, bet atceroties arī pāridarījumus un citu neizdarības. Viņš neciešot kļūdas, kavētas tikšanās. Katru ministrijas dokumentu, kas ir sūtīts uz valdību, rūpīgi caurskatījis. Ļoti domājot par savu tēlu, kuru veido pats. No malas to var arī nepamanīt, jo E. Rinkēvičs bieži nav centies izcelties, bijis diezgan neuzkrītošs un vienkāršs. Taču tēla veidošanā sava nozīme ir ne tik daudz tam, vai esi pamanīts pirmajā rindā, bet gan katram solim, ko sper, un katram pateiktajam vārdam. Iespējams, palīdz arī tas, ka viņš ir pratis izveidot labas attiecības ne tikai ar pašmāju žurnālistiem, būdams ļoti pieejams, bet arī ar starptautiskajiem medijiem.
Jautājums par tēla veidošanu bija viens no nedaudzajiem, uz kuru viņš nezināja īsti ko atbildēt. E. Rinkēvičs nedomājot atbildēja pat uz jautājumu par valsts pirmo kaķi, jo savulaik ir bijis gan valsts pirmais trusis (Valdim Zatleram), gan pirmais suns (Vairai Vīķei-Freibergai). E. Rinkēvičam patīkot kaķi, bet, ja cilvēks dzīvojot viens un bieži dodas komandējumos, tad nevarot atļauties mājās turēt dzīvnieciņu. Tāpēc līdz turpmāko lēmumu pieņemšanai par valsts pirmo kaķi viņš pasludināšot vienu no "tvitera personībām" – teātra kritiķes Zanes Radzobes kaķi, atjokoja E. Rinkēvičs. Laba humora izjūta, kas padara vienkāršāku komunikāciju ar dažādiem cilvēkiem, ir vēl viena viņa īpašība, ko minēja vairāki "Latvijas Avīzes" uzrunātie cilvēki.
Nevēlētos teikt uzrunu katrā koncertā
E. Rinkēvičs pieder pie cilvēkiem, par kuriem skolas gados reti kāds padomātu, ka nākotnē viņš varētu būt valsts augstākā amatpersona. Mācoties Jūrmalas 4. vidusskolā un vēlāk studējot Latvijas Universitātē vēsturniekos, viņš bijis kluss un nav aktīvi iesaistījies pasākumos. Taču bijis mērķtiecīgs, labi mācījies, daudz lasījis un kopā ar māti apmeklējis klasiskās mūzikas koncertus un operu. Viņa mamma Biruta Austra Pinka bija ārste, bet tēvs Anatolijs Rinkēvičs – saldēšanas iekārtu remontmeistars. Abi vecāki jau aizgājuši mūžībā. Jaunajam Valsts prezidentam ir pusmāsa Inese.
Bērnībā izveidotā muzikālā gaume nav mainījusies, taču viņam patīkot dažāda – arī vieglā mūzika. Kolēģi reizēm sakot, ka pēc tā, kādu mūziku ministrs mašīnā klausoties, varot spriest par viņa noskaņojumu. E. Rinkēvičs atzīst, ka skolas laikā bijis kluss. Esot jāpaiet laikam, kamēr viņš pierodot pie cilvēkiem un cilvēki pierod pie viņa. "Es nevairos no kontaktiem, bet negribētu katrā otrajā koncertā teikt Valsts prezidenta uzrunu, jo šajos pasākumos skatuve pieder māksliniekiem," "Latvijas Avīzei" teica E. Rinkēvičs. Viņš pieņemšot ielūgumus un ar savu klātbūtni atbalstīšot, tā parādot cieņu, bet prezidentam neesot vienmēr jāizmanto pasākuma tribīne. Ar drošības dienesta cilvēkiem jau esot pārrunāts, kā prezidentu padarīt pieejamāku pasākumos un reģionālajās vizītēs, lai cilvēki var pienākt klāt un aprunāties. Atceroties neseno sarunu festivālu "Lampa", jāteic, ka daudzi ne tikai nebaidījās pieiet pie E. Rinkēviča parunāties, bet arī kopīgi fotografējās, par ko liecināja fotouzņēmumi sociālajos tīklos. Zinātāji teica, ka arī Latvijā notiekošais viņam nav svešs, jo jau kādus sešus gadus ministrs ir devies reģionālajās vizītēs. To var saistīt gan ar nepieciešamību gūt priekšstatu par situāciju Latvijā, kas svarīga, runājot par valsti starptautiski, gan ar tālredzīgu atbalsta nodrošināšanu ne tikai Rīgā.
Taču šī atvērtība ir nākusi ar gadiem. "Latvijas Avīzes" žurnālists Viesturs Sprūde ir vēsturnieks, kurš ar E. Rinkēviču studējis vienā kursā, kurā mācījās arī V. Sprūdes dzīvesbiedre. Skatoties senās bildes no kursa pasākumiem, abi atskārtuši, ka nevienā no tām nav redzams E. Rinkēvičs. Viesturs atceras, ka viņš bijis viens no labākajiem studentiem ar teicamnieka pieeju – ja studē, tad studē labi, bijis mērķtiecīgs. Viņam nebija studiju parādu, bet sabiedriskā dzīve E. Rinkēviču, šķiet, neesot interesējusi. V. Sprūde pieļauj, ka varbūt viņš vienkārši tolaik bija kautrīgs, ko vēlākos gados veiksmīgi pārvarējis. Pateicoties E. Rinkēvičam, V. Sprūde ir nonācis žurnālistikā, jo tieši viņš pastāstījis, ka Latvijas Radio, kurā tagadējais prezidents tolaik jau strādāja, meklē komentētāju.
Karjeru ietekmē nejaušības
Vēl kā students E. Rinkēvičs Latvijas Universitātē pie ziņojumu dēļa pamanījis sludinājumu, ka Latvijas Radio meklē žurnālistu. Tā viņš nonācis radio. Vēlāk tikpat nejauši saticis pasniedzēju, kura teikusi, ka Aizsardzības ministrijai vajadzīgi cilvēki ar labām angļu valodas zināšanām. Žurnālā "Ieva" filozofijas pasniedzēja Māra Rubene apstiprināja, ka tā tiešām bijusi savā ziņā nejaušība – E. Rinkēviču viņa bija pamanījusi diskusijās, viņam bija labas svešvalodu zināšanas, Rietumu izglītības pazīmes (Nīderlandē gadu viņš bija studējis politikas zinātnes un starptautiskās attiecības). Tāpēc M. Rubene ieteikusi viņu darbam ministrijā.
Bijusī pasniedzēja ir viens no cilvēkiem, kam ir sava loma jaunā prezidenta karjeras veidošanā. E. Rinkēvičs starp tādiem cilvēkiem min arī bijušos aizsardzības ministrus Andreju Krastiņu, kurš jau aizgājis mūžībā, un Tālavu Jundzi. "Manas paaudzes cilvēkiem ar labām angļu valodas zināšanām 90. gadu sākumā, kad veidojās atjaunotās Latvijas valsts institūcijas, bija lielas iespējas. Par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru kļuvu 23 gadu vecumā (1996. gadā). Es biju traks, bet tie, kuri man uzticējās, arī bija traki," uzskata E. Rinkēvičs. Ministrijā viņš nostrādāja līdz 2008. gada rudenim, kad Valsts prezidents V. Zatlers uzaicināja vadīt prezidenta administrāciju. Ministrijā pavadītajos gados viņš pieredzējis vairākus aizsardzības ministrus, tajā laikā Latvija iestājās NATO, noorganizēja pirmo NATO samitu Baltijas valstīs, kā arī iesaistījās Latvijas 90. gadadienas svinību organizēšanā. Valsts sekretāra loma šajos notikumos bija nozīmīga.
Zatlers iesaka radošāku komandu
Arī V. Zatleram ir bijusi liela loma E. Rinkēviča karjerā. Toreiz uzskatīja, ka E. Rinkēviču V. Zatleram piekomandējusi tā laika politiskā elite, jo viņa pirmais prezidentūras gads nebija viegls. V. Zatleru amatam 2007. gada pavasarī izraudzījās Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdības partijas. Taču izmaiņas komandā, šķiet, pārsteidza prezidenta sākotnējos atbalstītājus – V. Zatlers kļuva patstāvīgāks, izlēmīgāks un pārliecinātāks, amatu atstāja jau kā tautas atbalstīts prezidents, kas kulmināciju sasniedza maijpuķīšu akcijā pie Rīgas pils pēc ierosinājuma atlaist Saeimu.
V. Zatlers un E. Rinkēvičs "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka pirms tam abi nebija pazīstami. V. Zatlers atceras, ka abu pirmā tikšanās esot bijusi uz Akmens tilta, vērojot kādu pasākumu. Viņš esot uzrunājis vairākus kandidātus ar labu reputāciju un pieredzi. Ne visi piekrituši. Toreiz bijis nepieciešams veikt izmaiņas komandā, jūtot, ka valstī paredzamas problēmas, kas prasīs izlēmīgu rīcību. E. Rinkēvičs amatā bija nostrādājis kādu nedēļu, kad Rīgas pilī ieradies tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/"LC") un paziņojis, ka nu gan ir slikti, izvēloties vēl spēcīgākus vārdus. Valsts prezidenta kanceleja pārgājusi krīzes režīmā, jo sākās ekonomiskā un finanšu krīze. "Edgars ļoti labi organizēja darbu, man nebija jādomā par to, kas notiek kancelejā. Uz viņu varēja pilnīgi paļauties. Viņš precīzi īstenoja to, ko es gribēju, un viņam bija savas idejas," atceras V. Zatlers. Viņaprāt, E. Rinkēvičs ir spēcīga personība, komandas cilvēks, kurā nav nācies vilties nevienu mirkli.
Pēc V. Zatlera prezidentūras beigām intervijā žurnālā "SestDiena" 2011. gada jūlijā E. Rinkēvičs atklāja, ka kolēģi šad tad vilkuši viņu uz zoba, jo katrā prezidenta tikšanās reizē, kurā piedalās arī kancelejas vadītājs, viņš visu esot pierakstījis. "Man ir diezgan daudz blociņu, kuros stenografēju visu gandrīz vārds vārdā," atzina E. Rinkēvičs. V. Zatlers ir pārliecināts, ka E. Rinkēvičs spēs stāvēt pāri partijām un būt neatkarīgs. Daudz ko noteikšot viņa spēja uzrunāt sabiedrību, sadzirdēt cilvēkus un sniegt atbildes, kad tās tiks gaidītas. Vērojot, kā tiek veidota prezidenta komanda, te V. Zatlers saskata riskus – tajā ir tehnokrātiskas iezīmes, kad būs cilvēki, kas izpildīs to, ko no viņiem sagaida. "Komandā ir jābūt dažādiem cilvēkiem, arī kādai radošai dvēselei, kas ir spējīga uz vīziju un skatās atšķirīgi, ienes komandā kādu odziņu," uzskata V. Zatlers.
Zatlera partijā sākumā nestājās
Prezidentūras izskaņā 2011. gada 28. maijā V. Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, par ko tauta tā gada vasarā nobalsoja. Par savu lomu šā lēmuma pieņemšanā E. Rinkēvičs atbildēja: "Valsts prezidents uzklausa dažādus viedokļus, bet tas ir viņa lēmums un viņa atbildība."
Pēc prezidentūras V. Zatlers sāka veidot Reformu partiju (sākumā Zatlera Reformu partija). E. Rinkēvičs tajā neiestājās un arī nekandidēja Saeimas vēlēšanās, ko varētu skaidrot ar viņam raksturīgo piesardzību. Kad Reformu partija labi nostartēja vēlēšanās un iekļāvās valdošajā koalīcijā, partija ārlietu ministra amatam izvirzīja E. Rinkēviču. Kopš tā laika viņš vadīja ministriju, dažus mēnešus vēlāk iestājās arī partijā, jo sapratis, ka bez tās atbalsta ministra darbības efektivitāte ir ierobežota.
Uz "Vienotību" viņš pārnāca pirms 12. Saeimas vēlēšanām kopā ar Reformu partijas biedru daļu pēc partijas darbības izbeigšanas. Pēc četriem gadiem "Vienotība" piedzīvoja krīzi, un bija risks tai neiekļūt 13. Saeimā. "Attīstībai/Par" to centās izmantot, uzrunājot spēcīgākos "Vienotības" līderus – Artis Pabriks piedāvājumu pāriet uz "AP" pieņēma, bet E. Rinkēvičs palika "Vienotībā". "JV" frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics, kurš ar jauno prezidentu bija kopā jau Reformu partijā, uzskata, ka "Vienotībai" kritiskajā laikā E. Rinkēvičs ir palīdzējis saturēt partiju kopā un pārliecināt kolēģus nepadoties. E. Jurēvics ir novērojis, ka E. Rinkēvičs kā vienā, tā otrā partijā spējis atrast vienojošo starp liberālajiem un konservatīvajiem spārniem. "Viņš vispirms noklausījās, kamēr visi izstrīdas, tad centās abas puses savilkt kopā ar mierīgu redzējumu, ko var atbalstīt kā vieni, tā otri," atceras E. Jurēvics. Viņš arī pamanījis, ka kolēģis rūpīgi izvēloties katru vārdu, ko pauž sociālajos tīklos, kur raksta pats (ir amatpersonas, kuru vietā to dara viņu padomnieki). Visticamāk, arī paziņojums tviterī par seksuālo orientāciju 2014. gada rudenī ir bijis pārdomāts solis. Vairāki "Vienotības" politiķi uzsvēra, ka E. Rinkēvičs nekad šo faktu nav īpaši uzsvēris, bet viņa ievēlēšana par Valsts prezidentu savā ziņā liecina arī par Latvijas kā demokrātiskas valsts brieduma pakāpi.
"Izvēlas kaujas, kurās var uzvarēt"
Par jaunā prezidenta vadības stilu Ārlietu ministrijā dzirdēts pretrunīgs vērtējums. Viens bijušais diplomāts "Latvijas Avīzei" atzina – E. Rinkēvičs ir viens no sekmīgākajiem atjaunotās Latvijas valsts politiķiem, ar viņu sacensties kādam būtu grūti. "Viņš ir atradis veidu, kā izdzīvot, izvēloties kaujas, kurās var uzvarēt, un pratis izvairīties no nepatikšanām," teica bijušais diplomāts. Viņš izdienas pensijā devās vairāku apstākļu sakritības dēļ. Taču esot kolēģi, kuri tādu izvēli izdarīja ministra vadības stila iespaidā. Runa ir par ministra biroja darbinieku attieksmi pret diplomātiem un darbiniekiem, kas neesot bijusi draudzīga un koleģiāla, bet viņi tā nerīkotos bez ministra akcepta. "Rezultāts bija sasniegts, bet jautājums, ar kādiem līdzekļiem. To varētu raksturot arī kā valdonību. Ja kādam gadījās kļūdīties, tad neviens netika žēlots," sacīja bijušais diplomāts.
E. Rinkēvičs atzina, ka laiks Aizsardzības ministrijā atstājis savu nospiedumu, jo tā ir ministrija, kurā pastāv stingra kārtība, subordinācija, lēmumi tiek pieņemti operatīvi un pēc tam ir jāpilda. Arī diskusijas nevar būt neierobežoti garas – vienā brīdī ir jāpieņem lēmums un jāiet uz priekšu. "Biju iemācījies precīzu, lakonisku pieeju – ja jādara, tad ir jāizdara. Ārlietu ministrija mani pāraudzināja," atzīst E. Rinkēvičs.
Jaunajā amatā viņam ir savas ieceres, bet Egila Levita prezidentūra parādījusi, ka nekas iepriekš nav paredzams – E. Levits nevarēja iedomāties, ka nāksies pieredzēt kovida pandēmijas krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Ar krīzi es arī tagad rēķinos. Nezinu, kas būs aktuāls pēc gada, diviem. Viens ir tas, ko esi ieplānojis un vēlies darīt, bet otrs, kā notikumi attīstās. Taču zinu, ka gribu palikt tāds, kāds esmu. Kā Valsts prezidents vēlētos no negatīvā viedokļa nesēja vairāk tomēr būt pozitīva viedokļa nesējs," uzsver E. Rinkēvičs. Viņš labprāt saglabātu arī savus paradumus – vismaz garās rīta pastaigas, jo šajos gados no pūces esot kļuvis par cīruli.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003