Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 07:51
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Līdz ar kopīgi skanīgi nodziedāto latviešu tautas dziesmu "Pūt, vējiņi!" vairāk nekā piecas stundas garā Noslēguma koncerta "Kopā augšup" izskaņā ir beigušies XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki. Pirms tam, sestdien, tos vainagoja arī deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs".
Koru lielkoncertā "Kopā augšup" dejotāji bija pārstāvēti kā vēl nekad kuplā skaitā – piedalījās 89 visu paaudžu deju kolektīvi, "Es mācēju danci vest" izdejojot arī starp skatītāju rindām, kas bija ļoti emocionāls brīdis. Tādu mirkļu Noslēguma koncertā bija daudz, jo īpaši programmas beigās, kad pēc dziedātāju un skatītāju ovācijām divreiz tika atkārtota Raimonda Tigula "Lec, saulīte!" un "Manai dzimtenei", savā cienījamajā vecumā pie klavierēm sēžoties pašam autoram, Maestro Raimondam Paulam.
Tomēr, atstājot Sidraba birzi, lai stundu pēc pusnakts dotos mājās, dažu skatītāju sarunās izskanēja vērtējums, ka koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", kurā izskanēja arī Ukrainas valsts himna, dvēseles stīgas aizskāris vairāk, un varu viņiem piekrist. Nomainījušās dziedātāju un skatītāju paaudzes, viņu skatījums uz pasauli, arī mākslinieciskās vērtības, un šoreiz senais "Gaismas pils" stāsts publiku neuzrunāja tik spēcīgi, lai šo dziesmu pieprasītu izpildīt vēlreiz. Jo pirms tam jau divreiz bija izskanējusi "Saule, Pērkons, Daugava", kas, manuprāt, bija Noslēguma koncerta kulminācija. Sāpīgi apzinoties, ka šī ir pirmā reize, kad tās autors Mārtiņš Brauns vairs nesēžas pie klavierēm.
Noslēguma koncerts, neskatoties uz pūtēju orķestru pūlēm, iesākās diezgan miegaini, jo tā sākums bija pusstundu agrāk nekā iepriekšējais lielkoncerts, un cilvēki turpināja plūst uz estrādi, meklējot savas sēdvietas un tirgotāju piedāvātos spirdzinājumus. Tādēļ pat mūsu himna "Dievs, svētī Latviju!" neizskanēja tik svinīgi, kā būtu pelnījusi šajos svētkos, un vien Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena" lika saausīties, ka sācies Noslēguma koncerts, ko vadīja Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kura uzdevumu atviegloja svētku virsdiriģentu ierakstītie dziesmu video pieteikumi.
Tālāk dziesmas plūda rāmi kā Daugava uz jūru līdz brīdim, kad Valtera Kaminska "Mūžu mūžos būs dziesma" par meiteni baltās zeķēs Ivara Cinkus virsvadībā parāva vaļā emociju slūžas un pirmo reizi šajā koncertā virsdiriģentam vēlreiz bija jākāpj tribīnē. Tai sekojošajā Selgas Mences dziesmā "Kur tu biji, bāleliņi" jau skudriņas skrēja pa muguru, klausoties operdziedones Marinas Rebekas solo dziedājumā. Vēlāk publika uzgavilēja arī Amerikas latvietes Lolitas Ritmanis īpaši šiem simtpiecdesmitgades dziesmu svētkiem veltītajai dziesmai "Augšup dzīvība skan", kuru diriģēja tās tapšanas iniciators, Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.
"Trejdeviņu virzienu stūru stūros bagātības mums saliktas apziņas apcirkņu pūros, it visur – Vidzemē, Latgalē, Sēlijā, Zemgalē, Kurzemē –, lai dvēseles dziesmām iedvesmas smeltos..." Tā novadu sasaukšanās sākās ar katra novada tradicionālajām dejām un turpinājās kopkorim ar vairāk nekā 17 000 dalībniekiem Goda virsdiriģentes Lilijas Zobens vadībā dziedot latviešu tautasdziesmu "Mazs bij’ tēva novadiņis" trimdas komponista Helmera Pavasara apdarē, simboliski apvienojot visas pasaules latviešus.
Grūti izteikt vārdos emociju gammu, ko piedzīvoju Daugavas stadionā, skatoties deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs", kurā piedalījās vairāk nekā 17 000 visu paaudžu dejotāju no 667 deju kolektīviem. Viņi deju soļus bija slīpējuši piecus gadus, arī pandēmijas laikā, taču dejas mīlestību tas tikai norūdīja, tādēļ, izskanot pēdējam, trešajam koncertam, daudzi dejotāji nespēja valdīt asaras, jo emocionālo kāpinājumu veicināja arī pēdējā deja "Mēs uzkāpām kalniņā", kuru izpildīja visi dejotāju tūkstoši, un tās horeogrāfs un virsvadītājs bija Jānis Purviņš.
Ja esam tik vienoti, kā Dziesmu un deju svētkos, tad latviešu tautai neviens naidnieks neko ļaunu nevar nodarīt. Uz šādām domām mani rosināja jau deju kolektīvu pārstāvju uznāciens ar saviem karogiem, kuriem sekoja pirmās dejas "Es mācēju danci vest" dalībnieki. Tas bija tiešām iespaidīgi, kā šis gara pulks tuvojās centrālajām tribīnēm vienā solī, vienā apņēmībā piepildīt tautas mākslas gribu – šo Dziesmu un deju svētku ideju "kopā būt, kopā just".
Dziesmu svētku Noslēguma koncerts "Kopā augšup" bija pirmā reize, kad tautu uzrunāja jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Ar dziesmu esam panākuši brīvību, ar dziesmu esam gājuši karā un izcīnījuši uzvaru. Šovakar Latvija ir īpaši skaista. Dziesmu svētku tradīcija ir mūsu dvēselēs, jo, "kur ies mana tauta, mana dūša tur ies", teica Valsts prezidents.
Arī Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis pateicās visiem svētku dalībniekiem un rīkotājiem par viņu ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknešanā. "Turpinot Dziesmu svētkus, jūs turpināt Latviju. Šovakar pāri Mežaparka priedēm atkal skanēs "Pūt, vējiņi!" un mēs šo dziesmu dziedāsim visi kopā, lai arī kur katru no mums vējiņš būtu aizdzinis." Ministrs uzsvēra, ka pēdējais pants, ko dziedam sakļautām lūpām, būs kā svētbrīdis, kas mūs nesīs kopā augšup, kopā kā latviešus.
***
Aptauja
Kādi ir jūsu spilgtākie iespaidi tradīcijas 150 gadiem veltītajos Dziesmu un deju svētkos? Kas visvairāk palicis atmiņā? To jautājām svētku apmeklētājiem un tirgotājiem.
–Aleksejs Loskutovs, Rīga: "No lielajiem pasākumiem šajos dziesmu svētkos esmu apmeklējis deju lielkoncertu "Mūžīgais dzinējs" un Noslēguma koncertu Mežaparkā, bet biju arī Esplanādē un Vērmaņdārzā pie amatniekiem un noklausījos mazākumtautību koncertu. Vairākus svētku pasākumus skatījos arī televīzijā. Šajās dziesmu un deju svētku dienās Rīgā, kā vienmēr, valda brīnišķīga svētku sajūta – to var just pilsētas ielās, gan satiekot cilvēkus pacilātā noskaņojumā, gan redzot tautas tērpos ģērbtos svētku dalībniekus. Tik spilgtu tautas svētku mums nav daudz. Ļoti patika deju lielkoncerts, lieliski organizēts, turklāt ar ļoti skaistu skatuvisko risinājumu. Patika, ka šoreiz deju svētkos goda vieta bija ierādīta deju kolektīvu vadītājiem, par kuru lielo ieguldījumu bieži vien aizmirst."
–Jānis Sproģis, Ventspils: "Kopā ar Ventspils blumīzera spēlētājiem piedalījos dziesmu svētku pasākumos Vērmaņparkā un Esplanādē. Pēc tam devāmies mājās, bet es atgriezos, lai dzirdētu un redzētu Noslēguma koncertu Mežaparkā, jo daudzus dziesmu svētkus biju izlaidis, un kopš tā laika Lielā estrāde ir mainījusies līdz nepazīšanai. Sidraba birzs ļoti patīk, tiešām iespaidīga. Kad tā tiek izgaismota, augšējā daļa, tēlaini runājot, atgādina Saules zelta un sudraba diadēmu. Skan arī labi. Es jau apstaigāju to no visām pusēm, novērtēju skaņu. Noteikti pēc koncerta palikšu arī uz sadziedāšanos. Starp koncerta dalībniekiem ir mani draugi, viņi no rīta aizvedīs mani mājās."
–Larisa Aploks, Maiami, ASV: "Es nedziedu un nedejoju, bet nodarbojos ar informācijas tehnoloģijām. Atbraucu kopā ar mammīti no Amerikas uz divām nedēļām, lai izbaudītu Dziesmu un deju svētkus un atbalstītu draugus no latviešu skolas Sietlā. Esmu apmetusies pie radiem Valdlaučos. Speciāli svētkiem nopirku sev tautiskos brunčus. Ļoti patika deju lieluzvedums, Noslēguma koncerts arī bija brīnišķīgs, traucēja vienīgi lielā cilvēku staigāšana koncerta laikā. Svētku dienās esmu pabijusi pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā, uzņēmusi tik daudz foto un video, ka mans "Instagram" konts iet pāri malām (smejas). Man būtu gribējies apmeklēt vairāk aktivitāšu ārpus dziesmu svētku programmas, bet nu jau otrdien jālido prom. Vēl jāpaspēj nopirkt jaunu čemodānu, kur salikt visus suvenīrus, starp kuriem būs arī gotiņkonfektes un Latvijas melnais balzams."
–Dace Leimane, Cesvaine: "Es dziesmu svētku laikā zem lielās estrādes tribīnēm pārdevu vīram piederošās Cesvaines alus darītavas produkciju. Strādājam maiņās, un kaut nelielu, bet svētku sajūtu ārpus darba pienākumiem tomēr izdevās noķert. Aprunājoties ar citiem tirgotājiem, esam vienisprātis, ka šajos svētkos maksa par tirdzniecības vietu bija pārāk augsta. Smagi strādājot, mēs to būsim atpelnījuši, bet mājražotāji un amatnieki būs mīnusos, jo cilvēki par viņu ražojumiem un darinājumiem priecājas, bet nepērk augstās cenas dēļ. Protams, ir arī ieguvumi – noderīga pieredze un lielāka atpazīstamība.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003