Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 07:14
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Cerams, ka Turcijas un Ungārijas parlamenti drīz ratificēs Zviedrijas dalību NATO
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans NATO Viļņas sanāksmes priekšvakarā beidzot piekrita nelikt šķēršļus Zviedrijas piepulcēšanai aliansei. Līdz ar to jācer, ka nopietnākā barjera Baltijas valstu drošībai ir pacelta, kaut nav skaidrs, kad tieši Turcijas parlaments pošas balsot par piekrišanu 32. NATO valsts uzņemšanai un kad to izdarīs Ungārija, kas draud palikt pēdējā no visām dalībvalstīm, kura vēl nav ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pēc Ankaras izšķiršanās pauda, ka "ratifikācijas procesa pabeigšana tagad ir tikai tehnisks jautājums".
Laimīga diena
Vienošanās ar Turciju tika panākta pirmdienas vakarā teju pēdējā brīdī pirms oficiālā samita sākuma, kad NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ķērās pie izšķirošā mēģinājuma savest kopā Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu. "Prezidents Erdogans ir piekritis pēc iespējas ātrāk virzīt Zviedrijas uzņemšanas [NATO] protokolu parlamentā un strādāt ar parlamentu, lai nodrošinātu ratifikāciju. Šis ir vēsturisks solis, kas visus NATO sabiedrotos padara spēcīgākus un drošākus," tūlīt pēc notikušā paziņoja Stoltenbergs. Savukārt Zviedrijas premjers Kristersons preses konferencē pauda prieku un atvieglojumu: "Es esmu ārkārtīgi laimīgs. Šī Zviedrijai ir laba diena." Premjers tāpat izteicās, ka "šī bija gara diena garajā ceļā uz Zviedrijas dalību", un solīja Turcijai gan atbalstu cīņā pret terorismu, ar kuru Ankara ierasti saprot kurdu separātistu kustības, gan atbalstīt Turciju gadiem iestrēgušajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ieskaitot ES–Turcijas muitas savienības noteikumu pārskatīšanu un vīzu režīma liberalizāciju.
Kā zināms, Turcija gadu liedzās piekrist Zviedrijas uzņemšanai, apgalvojot, ka Stokholma dod patvērumu teroristiem, tas ir, kurdu aktīvistiem, īpaši no kurdu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" ("PKK"). Tomēr pagājušās nedēļas diplomātiskā aina pamazām sāka mainīties, tam par labu nāca arī Stokholmas apgabaltiesas lēmums piespriest četrarpus gadu cietumsodu kurdu izcelsmes Turcijas pilsonim, kurš bija mēģinājis vākt naudu "PKK" vajadzībām. Pēc cietumsoda izciešanas šo vīrieti izdos Turcijai.
ES apmaiņā pret NATO?
Tas, ka Erdogans mainījis nostāju, daudzus pārsteidz. Vēl īsi pirms izlidošanas uz Viļņu viņš agrākajiem nosacījumiem pievienoja vēl jaunu, pieprasot, lai Brisele atjauno Turcijas iestāšanās sarunas ES, kas bija mulsinoši, ņemot vērā, ka NATO un ES ir dažādas organizācijas. Tomēr zīmīgi, ka sarunu pauzē ar Zviedrijas premjeru Turcijas prezidentam tajā pašā pirmdienas vakarā bija organizētas arī pārrunas ar ES Padomes prezidentu Šarlu Mišelu. Mišels pēc tam tviterī ierakstīja, ka sarunas bijušas "labas" un pārrunātas iespējas "ES–Turcijas sadarbību atkal izvirzīt priekšplānā un dot jaunu enerģiju mūsu attiecībām". Formāli ņemot, Turcija ir ES kandidātvalsts no 1999. gada, bet pretendē uz dalību kādus 50 gadus. Sarunu process kopš 2005. gada praktiski ir iesaldēts, turklāt arī pats Erdogans gadiem neizrādīja nekādu ieinteresētību to atjaunot. Atklāts paliek jautājums, vai un kādus solījumus Turcija saņēmusi ES kontekstā, lai piekāptos NATO. Līdz šim ES bijis daudz iebildumu pret Turcijas uzņemšanu, norādot uz demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī uz Ankaras atteikšanos uzskatīt Kipru par pilntiesīgu ES dalībvalsti, jo tās ziemeļdaļā atrodas starptautiski neatzītā Ziemeļkipras Turku Republika. Eiropas skepse nav zudusi, par ko liecina arī Vācijas kanclera Olafa Šolca komentārs medijiem: "Zviedrija atbilst visiem NATO dalības kritērijiem. Otram jautājumam (Turcijas pretenzijām uz ES) ar to nav nekādas saistības, tāpēc es nedomāju, ka to vajadzētu aplūkot kā saistītu problēmu." Vienlaikus parādās pieņēmumi, ka ES un Turcijas tirdznieciskās saites pēdējo notikumu iespaidā gan varētu kļūt ciešākas.
Apskatnieki pieņem, ka ES faktoram Turcijas paskubināšanā nav bijusi būtiska nozīme. Jāatgādina, ka pēdējos mēnešos Erdogana kaulēšanās par Zviedriju lielajām NATO dalībvalstīm jau bija sākusi apnikt. Zīmīgi, ka turku lēmumam vairs nelikt šķēršļus zviedru dalībai nekavējoties sekoja ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas paziņojums par atbalstu Turcijas vēlmei iegādāties 40 jaunus ASV iznīcinātājus "F–16" – darījums, ko Vašingtona kādu laiku bloķēja. Pēc neoficiālām ziņām, Turcijai galu galā nācies piekāpties arī jautājumā par NATO dalībvalstu, tostarp Baltijas, reģionālajiem aizsardzības plāniem. Šie detalizētie ap 4000 lappušu alianses rīcības plāni paredzēti Krievijas uzbrukuma gadījumam. Turcija kādu brīdi kavējās tos saskaņot, taču pirmdien atkal jau piekāpās, lai minētos plānus NATO varētu oficiāli apstiprināt Viļņas sanāksmē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003