Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 15:33
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Pirkuma grozi top tukšāki. Vai drīz būs iespēja nopirkt vien maizi un pienu?
Iedzīvotāji jau sen kā ievērojuši kraso cenu atšķirību Latvijas veikalos un citās valstīs, un neslēpj par to savu sašutumu. No dažādiem avotiem tiek vēstīts par Latviju kā īpaši augstu cenu zemi arī lielu tirdzniecības tīklu ietvaros – tieši pie mums tiekot noteikta augstāka cena, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā pati prece pie tā paša tirgotāja esot nopērkama lētāk.
"Latvijas Avīze" pagājušajā nedēļā, caurskatot lielo tirdzniecības tīklu e-veikalu piedāvājumu Baltijā, būtiskas cenu atšķirības viena tirdzniecības tīkla ietvaros pamata pārtikas precēm gan lielākoties nekonstatēja. Jo vairāk – atsevišķos gadījumos tieši Lietuvā vai Igaunijā produkts tika piedāvāts dārgāk. Tomēr dažu preču cenas pārsteidz. Arī citi pētnieki, vērtējot cenu dinamiku lielākā laika periodā, ziņo par atšķirīgu ainu. Piemēram, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe zina stāstīt, ka cena saulespuķu eļļai Igaunijā un Latvijā atšķiras pat trīs reizes.
Vai Latvijas pārtikas tirgotāju cenu politika ir samērīga, pārbaudi sākuši konkurences uzraugi. Izpētes rezultātus sola rudenī.
Baltija atšķirības neuzrāda
Pagājušajā nedēļā, pētot divu lielāko mazumtirgotāju "Rimi" un "Maxima" e-veikalu cenas pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem Baltijā, "Latvijas Avīze" konstatēja, ka lielu atšķirību nav un produkti maksā aptuveni līdzīgi. Tiesa, ir dažas nianses. Svaigais gurķis Lietuvas "Rimi" maksā 1,99 eiro gabalā, bet Latvijā tā cena ir divreiz mazāka. Gurķi bija dārgāki arī Igaunijā, bet vietējo tomātu piedāvājumā nebija nemaz – atšķirībā no kaimiņvalstīm. Arī rudzu maize Latvijā bija lētāka nekā abās kaimiņvalstīs – 2,59 eiro/kg, kamēr Igaunijā – 2,79 eiro/kg, bet Lietuvā – 3,15 eiro/kg. Ja salīdzina pasterizēta piena cenas "Rimi" e-veikalos, litrs lētākā piena polietilēna iepakojumā maksāja identisku cenu 0,75 eiro visās Baltijas valstīs, kamēr "Maxima" tīklā piena cena atšķiras – vislētākais piens bija Lietuvā – 0,70 eiro, Igaunijā – 0,79 eiro, bet Latvijā – 0,89 eiro.
Cits piemērs – saulespuķu eļļa – Igaunijā vienā no veikalu tīkliem saulespuķu eļļa maksā 0,99 eiro/l, toties Latvijā un Lietuvā tajā pašā tīklā – 2,99 eiro/l.
LTVC vadītāja Ingūna Gulbe stāsta, ka Igaunijā pircējiem ir lielākas izvēles iespējas un lielāka konkurence starp tīkliem, ko nevarot teikt par Latvijas tirgu. Tas esot viens no iemesliem cenu atšķirībām.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs skaidro, ka tikko publiskotais ES pētījums par cenām ES un draudzīgajās valstīs parāda – Latvijas kopējais cenu līmenis esot nedaudz augstāks nekā Lietuvā un daudz zemāks nekā Igaunijā. Danusēvičs domā, ka tas ir saistīts ar darba algām, jo mūsu nodokļi ir lielāki nekā Lietuvā. Būtiska ietekme arī kaimiņos esošajam Polijas tirgum, kur pārtikai ir daudz zemāka pievienotās vērtības nodokļa likme. Savukārt Igaunijā esot skaidri vērojama likumsakarība – jo lielākas algas, jo lielākas cenas. H. Danusēvičs vērtē, ka visās preču grupās mūsu cenas esot par 10–15% zemākas nekā vidēji ES, tomēr izņēmums ir pārtikas produkti, kas Latvijā maksā ap 5% virs ES vidējā līmeņa.
Lielajiem trūkst konkurences
Iepriekš nebija lielu pārtikas cenu atšķirību Baltijas valstīs, bet tagad esot redzams, ka "esam kļuvuši dārgāki pret Lietuvu un brīžiem arī pret Igauniju", secina LTVC vadītāja. Šī gada jūnijā Latvijā vidējā kartupeļu cena bijusi 0,66 eiro, Igaunijā – 0,43 eiro, bet Lietuvā – 0,69. Tieši Igaunijā esot nopērkami arī lētāki burkāni un galda bietes. Tas raisa pārdomas, jo Igaunija tomēr atrodas vairāk uz ziemeļiem.
Savukārt broileri pie mums esot lētāki jau gadiem – Latvijā jūnijā broileru cena bija 2,79 eiro/kg, Igaunijā –3,27 eiro, bet Lietuvā – 2,94 eiro, tas esot Ķekavas putnu fabrikas radītais efekts.
Kafija gan Latvijā ir divreiz dārgāka nekā kaimiņvalstīs, un to ietekmē akcīzes nodoklis, zina teikt I. Gulbe. Latvijā arī neesot iespējams nopirkt tik lētu sviestu kā Igaunijā – 6,06 eiro/kg, kas šādā cenā pieejams gan "Maxima", gan "Lidl" veikalos. Latvijas "Lidl" tas maksā 7,62 eiro/kg, bet Lietuvā – 7,95 eiro/kg.
Olu cenas gan šajā tīklā visās trīs valstīs esot vienādas – 1,99 eiro. Cenu atšķirību pa valstīm viena tīkla ietvaros I. Gulbe skaidro ar zemo efektivitāti un to, ka "mums ir pārāk maz lielo tirdzniecības ķēžu, kas spiestu domāt un efektīvāk pārdot, turklāt daļa iedzīvotāju saņem lielas algas un pērk preces, neskaitot centus".
Kad tirgū ienācis "Lidl", visi sasparojušies un pat bijis vērojams cenu kritums, ko nevarot teikt par pašreizējo situāciju. Tagad pārtikas cenas pamazām sāk samazināties, taču tas nenotiek tik strauji, kā tam būtu jānotiek, ņemot vērā globālo izejvielu cenu kritumu. LTVC vadītāja domā, ka tieši konkurences veicināšana un jaunu starptautisku ķēžu ienākšana mazumtirdzniecībā varētu risināt situāciju. Pavasarī, izpētot mazo pārtikas veikalu cenas pierobežā, I. Gulbe secinājusi, ka daļai preču tās ir zemākas nekā lielveikalos, neskatoties uz to, ka lieltirgotājiem ir iespēja iepirkt lētākas preces lielos apjomos. Tas nozīmējot tikai vienu – mazo veikalu uzcenojums esot pieticīgāks. Tagad, izpētot vairākus Latvijas e-veikalus – "Rimi", "Barbora", "e-latts", "e-top" un "e-citro" Rēzeknē, Gulbe secina to pašu. "Neskatoties uz to, ka "Rimi" un "Maxima" jau no ražotāja vai vairumtirgotāja saņem atsevišķas preces pat vairākas reizes lētāk nekā mazie veikali, šajos mazajos veikalos ievērojams skaits preču ir lētāks, nekā lielajās ķēdēs. Un ne jau daži produkti un ne jau daži centi," tā Gulbe. Atšķirības esot ievērojamas. Ja lielveikalos konfektes "Serenāde" maksā virs 17 eiro/kg, tad "Lats" – tikai 10,99 eiro/kg. Siers "Cesvaine ar amoliņu" lielveikalos ir virs 15 eiro/kg, bet "Topā" 10,99 eiro/kg. Dobelē ražotas pilngraudu auzu pārslas (1,2 kg) par vairākiem desmitiem centu lētākas esot "Citro". Tas liecinot, ka šo veikalu uzcenojumi esot pieticīgāki. "Jo izejas cenas viņiem ir ievērojami neizdevīgākas," zina stāstīt Gulbe. Viņa pircējiem iesaka skatīties, kuri veikali strādā optimālāk, un doties pēc produktiem uz tiem. Un tad arī lielie veikali būšot spiesti atrast racionālākus risinājumus un pazemināt cenas.
Tikmēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis ir pārliecināts, ka ar tirgotāju centieniem vien ir par maz. "Vairumā gadījumu ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa celt cenas plašā amplitūdā – no 5% līdz pat 25%, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs desmitais," zina stāstīt Krūzītis.
Ietirgo mazāk
Pēdējos mēnešos vērojams, ka mazumtirdzniecības apgrozījums sarūk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem maijā, gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir samazinājies par 1%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par veseliem 6,2%. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka inflācija turpina ietekmēt patēriņu mazumtirdzniecībā. Lai arī tēriņu apmēri eiro izteiksmē pieaug cenu kāpuma dēļ, iepirkumu grozos nonāk mazāk preču. Šī iemesla dēļ lielākas korekcijas piedzīvo tieši pārtikas mazumtirdzniecība. "Inflācija ir piespiedusi un spiedīs noteikt prioritātes tēriņos, un, visticamāk, iedzīvotāji vasaras mēnešos vairāk pievērsīsies dažādām atpūtas un izklaides iespējām un mazāk pavadīs laiku veikalos," spriež ekonomikas eksperts. Savukārt LTVC vadītāja uzsver, ka Latvijā ir ļoti polarizēta sabiedrība ar dažādiem algu līmeņiem. Proti, daļa saņem algā desmitiem tūkstošu, bet otra iedzīvotāju daļa dzīvo no rokas mutē un vairs nevar nopirkt dārgo pārtiku.
Latvijā ir arī viens no augstākajiem inflācijas līmeņiem ES. Lai arī maijā un arī jūnijā bija vērojams neliels pārtikas cenu kritums: 0,1% apmērā pret iepriekšējo mēnesi, gada griezumā cenas augušas ievērojami. "Izejvielu cenas ir mazinājušās, bet šai ietekmei ir jāparādās ražotāju cenās. Tur, kur vairāk iesaistīta pārstrāde, lielas cenu samazināšanās iespējas neredzu. Šajā pusē ir nenoteiktība par enerģijas cenām, bet izmaksas, tajā skaitā algas, augušas," vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tikmēr "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, vērtējot jaunākos – jūnija – inflācijas rādītājus izsakās cerīgi: "Jūnijā patēriņa cenas mēneša griezumā, tās samazinājās par 1,4%. Tas ir jauns mēneša deflācijas rekords. Rezultāts tātad ir ļoti neparasts. Poētiski raksturojot iemeslus – cenu līmenis Latvijā kopš pērnā rudens bija kā lingas mests akmens, kas kādu laiku lido augšup inerces dēļ. Tagad sākotnējā grūdiena enerģija ir izsīkusi, akmens krīt lejup. Kritiens turpināsies arī nākamos mēnešos. Jūnijā lejupvērsta ietekme uz cenu līmeni bija visiem trim galvenajiem līdzšinējiem dzīves dārdzinātājiem – mājokļa, pārtikas un transporta izdevumiem."
Vai aizliegta vienošanās?
Lai tiktu skaidrībā ar situāciju un to, vai tirgū nav notikušas aizliegtas vienošanās, Konkurences padome (KP) šā gada pavasarī pēc savas iniciatīvas uzsākusi pārtikas tirgus izpēti. KP pārstāve Zane Gorškova pastāstīja, ka pavasarī, redzot slikto situāciju ar pārtikas cenām, KP nolēma sākt pārbaudi. Izpēte tiek veikta divos virzienos. Pirmkārt, konkurences uzraugs vētī, kāda ir kopējā situācija, kā veidojas cenas, konkurence un cik lielu nozīmi radījusi jauno spēlētāju – "Lidl" un "Spar" ienākšana Latvijas tirgū. Otrs izpētes virziens – pamatproduktu – piena, maizes, gaļas, olu, zivju – cenu un uzcenojumu analīze. Izpētes mērķis – parādīt, kāda ir situācija, uzsver Zane Gorškova. Izpēte tiek veikta visā ķēdes posmā, sākot no lauksaimniekiem un beidzot ar tirgotājiem. Iepriekš bijuši gadījumi, kad KP pēc tirgus izpētes ierosinājusi padziļinātu izpēti vai pārkāpuma procedūru. Ja arī šoreiz tiks konstatēti kādi pārkāpumi, konkurences uzraugs var ierosināt pārkāpumu procedūru. Tajā pašā laikā KP pārstāve atgādina, ka konkurences uzraugs nav regulators un tas nevar ar rīkojumu likt tirgotājiem samazināt cenas. Pirmie tirgus izpētes secinājumi varētu būt gaidāmi šī gada novembrī.
Ko varam gaidīt turpmāk? LTA jau paziņojusi, ka sācies cenu samazinājums un aptuveni 70% produktu cenas ir zemākas nekā iepriekšējā ceturksnī, bet 40% zemākas nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Tiesa, šī gada jūnijā, piemēram, siers bijis par 2,47 eiro/kg dārgāks nekā pērn, bet vislielākais cenu pieaugums bijis maizei.
Eksperti brīdina – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā pavasaris bijis sauss un redzams, ka netiks iegūtas plānotās ražas. Taču neesot nekāda pamata runāt par badu, jo Eiropa saražo vairāk, nekā var patērēt. Dažu ieskatā, vairāk būtu jāuztraucas par to, vai zemu atalgotiem darbiniekiem būs pietiekami naudas, lai viņi varētu nopirkt lēto rupjmaizi un pienu.
***
Pārtikas produktu cenas* (eiro)
Produkts 2023. g. jūnijs 2022. g. jūnijs
Cūkgaļas karbonāde bez kaula, kg 7,18 6,49
Šķiņķis, kg 6,59 5,49
Pilnpiens, fasēts, 2,0%, l 1,08 1,31
Skābais krējums, 25%, kg 5,23 4,67
Sviests, 82–85%, kg 10,80 10,97
Olas, L, 10 gab. 2,73 2,22
Siers, t. s. 45–50%, kg 10,61 9,08
Batons, kviešu, kg 1,77 1,60
Olīveļļa, l 9,76 7,99
Cukurs, kg 1,48 0,96
Kartupeļi, kg 0,66 0,74
Burkāni, kg 1,54 0,87
Sīpoli, kg 1,29 0,59
Gurķi, vietējie, kg 2,74 2,02
Tomāti, vietējie, kg 3,65 3,99
Sarkanā paprika, kg 6,04 4,26
* Lētāko produktu vidējā cena četru veikalu tīklos Latvijā
Avots: LTVC
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003