Rīga 26°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 10:14
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Plāno vairs nepubliskot katras skolas absolventu sniegumu eksāmenos
Vidusskolas centralizētos eksāmenus šogad nav nokārtojuši apmēram tūkstoš skolēnu. Tāpat kā pamatskolu absolventiem, arī vidusskolēniem centralizētajos eksāmenos cietākais rieksts ir bijis matemātikas eksāmens: no 12 608 skolēniem, kas kārtoja matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī, to nav nokārtojis 8,71 procents.
Latviešu valodas eksāmenā caurkritušo skaits ir mazāks: optimālajā līmenī ar to netika galā tikai 1,3 procenti. Savukārt angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenā tikai 0,64 procenti skolēnu nepārkļuva 10 procentu latiņai.
Daļa šo skolēnu gan šogad absolvē tikai 11. klasi un nākamgad varēs mēģināt nokārtot eksāmenus vēlreiz. Tiesa, jāņem vērā: šogad eksāmenu varēja nokārtot, iegūstot vismaz 10 procentus punktu, bet nākamgad jau latiņa tiks celta līdz 15 procentiem. Jāpiebilst, ka iepriekš gadiem ilgi eksāmeni bija nokārtoti, ja izdevās savākt piecus procentus punktu.
Jauna eksaminēšanas sistēma
Mainoties centralizēto eksāmenu kārtībai vidusskolā, skolēni tagad kārto vairāku līmeņu eksāmenus. Vidusskolu absolventiem ir obligāti jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vismaz optimālajā līmenī, bet iespējams tos kārtot arī augstākajā līmenī. Pārējos mācību priekšmetos ir izvēles eksāmeni, bet tie pieejami tikai augstākajā līmenī. Divi eksāmeni obligāti jākārto augstākajā līmenī. Skolēni jau 11. klases noslēgumā var kārtot optimālā līmeņa eksāmenus, bet augstākā līmeņa eksāmenus liek tikai 12. klases noslēgumā, jo pēdējā vidusskolas klasē daļa mācību priekšmetu tiek apgūti padziļināti. Dažkārt skolēni pārbauda spēkus attiecīgajā mācību priekšmetā, 11. klases beigās kārtojot optimālā līmeņa eksāmenu, bet 12. klasē jau atvēzējas uz augstākā līmeņa eksāmenu šajā pašā mācību priekšmetā.
Tāpēc daļa no tiem skolēniem, kas šogad izgāzušies eksāmenā, varētu būt 11. klases absolventi: viņiem jāizdara secinājumi un nākamā gada eksāmenu sesijai jāgatavojas rūpīgāk. Cik tieši eksaminējamo šogad bija no 11. un cik no 12. klases, Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko pagaidām nevarēja pateikt.
Tāpat VISC pagaidām neatklāja, kā eksāmenus kārtojuši profesionālo izglītības iestāžu absolventi, kuri kārtoja matemātikas eksāmenus vispārējā (visvieglākajā) līmenī. Taču jau tagad zināms, ka arī atvieglots eksāmens nav devis spožus rezultātus. Vidējais rādītājs būšot 30 līdz 40 procenti, prognozēja L. Voroņenko.
Labs sniegums svešvalodās
Augstākā līmeņa eksāmenu šogad skolēni visbiežāk kārtojuši angļu valodā, kur vidējais rezultāts ir 65 procenti. Otra biežākā izvēle augstākā līmeņa eksāmenam bija matemātika, ko kārtoja 2591 vidusskolas absolvents un vidējais rādītājs ir 60 procenti. Kā skaidro L. Voroņenko, labais rezultāts rāda, ka kārtot augstākā līmeņa matemātikas eksāmenu izvēlējās tie, kuri ir patiešām pārliecināti par savām zināšanām matemātikā. Latviešu valodas un literatūras eksāmenu augstākajā līmenī kārtoja 2579 skolēni, kas vidēji ieguva 56 procentus punktu. Skolēnu veikums liecinot, ka daļa no viņiem tomēr nebija gatavi tik augsta līmeņa eksāmenam un izvēlējušies to, cerot, ka tas būs vieglāks nekā citi augstākā līmeņa eksāmeni.
Skolu absolventiem vislabāk veicās krievu valodas eksāmenā, kur vidējais rādītājs ir 75 procenti, bet visvājāk nokārtots ģeogrāfijas eksāmens, kurā iegūti tikai 36 procenti punktu. L. Voroņenko pieļauj, ka diezgan vājo rezultātu radījis tas, ka šis bija digitāls eksāmens un skolēniem bija jāprot strādāt ar digitālām ģeogrāfiskām sistēmām: daļā skolu šo prasmi sāka apgūt tikai pusgadu pirms eksāmena.
No dabaszinātņu eksāmeniem skolēniem vislabāk veicies ķīmijā, kurā vidēji iegūti 50 procenti. Iepriekš parasti labākais rezultāts bija bioloģijā, kur šogad rezultāts ir 46 procenti. Fizikā vidēji sasniegti 44 procenti.
L. Voroņenko atkārtoti uzsvēra, ka eksāmenu rezultāti nav salīdzināmi ar gada atzīmi attiecīgajā mācību priekšmetā. Pēc diviem gadiem sekmīgam rezultātam eksāmenā būs jāsavāc vismaz 20 procenti punktu. Tos iegūt esot grūtāk nekā saņemt zemāko sekmīgo vērtējumu – četras balles.
Samērā vāji rezultāti ir arī vēstures un sociālo zinātņu eksāmenos: tā vidējie rezultāti attiecīgi ir 38 un 39 procenti. Tas tiek skaidrots tā: iespējams, daļa skolēnu šos eksāmenus izvēlējās kārtot nevis tāpēc, ka tie atbilst viņu interesēm, bet gan tāpēc, ka cerēja, ka tie būs vieglāki par citiem. Diemžēl no eksāmenu darbiem šajos mācību priekšmetos redzams, ka daļai vidusskolu absolventu ir problēmas ar latviešu valodas prasmi: par to liecinot bezjēdzīgas atbildes, kam nav sakara ar uzdoto jautājumu. Dažkārt atbildēs izmantotas sabiedrībā plaši lietotas frāzes, kas neattiecas uz uzdoto jautājumu.
Šajā sakarā jāpiebilst: VISC pieļauj, ka turpmāk jāatsakās no mutvārdu daļas latviešu valodas eksāmenā, jo ar to grūtāk tikt galā jauniešiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, kā arī tiem, kam grūti psiholoģiski atvērties un komunicēt. Jautāju L. Voroņenko, vai atteikšanās no mutvārdu daļas nepasliktinās nelatviešu spēju runāt latviski. VISC vadītāja atbildēja, ka stundās sarunvalodas prasme jātrenē, bet pārbaudīt to eksāmenā, iespējams, nav obligāti.
Kā spriedīsim par skolu kvalitāti?
Tā kā eksaminācijas sistēma mainās – pērn vidusskolu absolventi kārtoja gan ierastos eksāmenus, kas netika dalīti pa līmeņiem, gan 11. klases skolēni sāka kārtot optimālā līmeņa eksāmenus, bet šogad jau visi kārtoja eksāmenus dažādos līmeņos – L. Voroņenko norāda, ka salīdzināt, kā pa gadiem mainījies skolu absolventu sniegums, nevajadzētu. Kaut arī visvairāk skolēnu kārtojuši optimālā līmeņa eksāmenus, jāņem vērā, ka labākie, piemēram, matemātikas pratēji pieteicās augstākā līmeņa eksāmenam un tādējādi vidējais rādītājs optimālā līmeņa eksāmenam var samazināties. Tiesa gan, jāņem vērā, ka savukārt tradicionāli vājākie matemātikas eksāmena kārtotāji ir profesionālo skolu audzēkņi un šogad daļa no viņiem kārtoja vispārējā līmeņa eksāmenu, tātad samazinājies arī to eksaminējamo skaits, kas optimālā līmeņa rezultātu var vilkt uz leju.
Vaicāta, kā lai novērtē skolu sniegumu, ja dati vairs nav salīdzināmi, L. Voroņenko paziņoja, ka turpmāk plānots vairs nepubliskot datu failus, kuros redzams katras skolas absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos. Iemesls šādai rīcībai: par skolu kvalitāti nevajagot spriest tikai pēc eksāmenu rezultātiem. Tiesa, taču citu objektīvi salīdzināmu datu šobrīd nav.
Vienlaikus VISC pats pēc eksāmenu rezultātiem ir izdarījis diezgan daudzus secinājumus. Piemēram, par latviešu valodas eksāmenu secināts, ka aug plaisa starp dažādu skolu skolēnu zināšanām un prasmēm, daļa skolēnu tekstu lasa pārskatot, nevis tajā iedziļinoties, skolēnu vārdu krājums sarūk. Tāpat skolēniem trūkst zināšanu par kultūras un vēsturiskiem faktiem vai arī prasmju tos sasaistīt ar lasīto tekstu.
Daļā eksāmenu rezultāti bijuši zemāki, nekā VISC gaidījis.
VISC turpinās analizēt šā gada eksāmenu rezultātus, un sīkāka informācija būšot augustā. Tad arī VISC publiskošot datus par to, kā atšķiras vidusskolas eksāmenu rezultāti Rīgā un ārpus tās, kā arī dažādu veidu skolās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003