Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 0m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 01:20
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Prezidents: Negaidiet, ka darīšu valdības vai atsevišķu ministru darbu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmajā reģionālajā vizītē piektdien devās uz Krāslavas novadu. "Latvijas Avīzes" žurnālists arī devās uz Latgali, lai raudzītu, kā ļaudis sagaida jauno prezidentu. Prezidentu Krāslavā nesagaidīja ļaužu pūļi, arī karogi ielās nebija izkārti. Par to, ka gaidāms kas īpašs, liecināja tikai daži policisti, kas bija tērpušies baltos kreklos un neuzkrītoši no veikala priekšas iepretim domes ēkai palūdza aiziet kādu diedelnieku, pateica sievietei, ka publiskā vietā smēķēt nevajag, un lika novākt motorolleristam savu braucamo no trotuāra, kur plānots iet prezidentam.
Tiekoties ar novada zemniekiem, uzņēmējiem un izglītības darbiniekiem, prezidents sacīja, ka Latgali un Krāslavu par savu pirmo vizīti Latvijā neesot izvēlējies nejauši. Viņš gribot apliecināt, cik Latgale ir svarīga Latvijai, turklāt tuvākajā laikā prezidents plāno vēl vairākas vizītes šajā novadā – gar austrumu robežu un uz Aglonas svētkiem. Pēc komplimentiem novadam un tā ļaudīm E. Rinkēvičs teica, ka viņam galvenais esot uzklausīt ļaudis, bet uzsvēra – lai no viņa negaidot, ka viņš darīšot valdības vai atsevišķu ministru darbu. Tas, ko prezidents varot: runāt ar valdību un, ja vajadzēs, arī pabārt to. Viņš vienmēr atgādināšot gan Rīgai, gan citiem reģioniem, cik nozīmīga Latvijai ir Latgale.
Pret bankām būšot skarbs
Pirmais pie vārda tika francūzis Dorians Monkinjons, kura uzņēmums "Fravia" Dagdā ražo koka terases, ko eksportē arī uz ārzemēm. Nodarbinot 90 cilvēkus, plāni lieli, taču Latvijas bankas neatbalstot, jo, lūk, neesot no Rīgas, tāpēc bijis spiests piesaistīt finansējumu no Francijas. Prezidents atbildēja, ka par šādām tendencēm zinot, viņam jau bijusi saruna ar Latvijas Bankas vadību. Ja mūsu valstī strādājošās un ļoti labi pelnošās bankas nemainīšot savu politiku attiecībā uz reģioniem, tad viņš būšot skarbs. Valdībai esot instrumenti, ar kuriem iedarboties uz bankām, un tie jau esot likti lietā. Prezidents arī "pasveicināšot" citas finanšu institūcijas, kuras gaužoties, ka neesot ko kreditēt, bet esot naskas uz pamācību un viedokļu rakstu publicēšanu.
SIA "Vārpa" Kaplavas pagastā trīs kilometrus no Baltkrievijas robežas ražo mēbeles un kokskaidu granulas. Uzņēmuma pārstāvis Rihards Baranovskis sūdzējās, ka nesen no simt darbiniekiem puse esot atlaisti viena iemesla dēļ: AS "Sadales tīkls" uz pusi nogriezis piegādājamās elektrības apjomus. Lai atjaunotu nepieciešamo elektrības piegādi, "Sadales tīkls" prasot investēt elektrības piegādes infrastruktūrā, kas, pēc R. Baranovska aprēķiniem, izmaksās tuvu pusmiljonam eiro. Prezidents sacīja, ka esot informēts par šo jautājumu un "Sadales tīklam" esot savs skaidrojums. Jebkurā gadījumā esot skaidrs, ka jārod risinājums, bet arī pašam uzņēmumam jāmeklējot finansējums dažādos fondos. Kā ilggadējs ministrs E. Rinkēvičs zinot, ka nauda esot pieejama un bieži tā netiekot izmantota.
SIA "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega–Grāpe atklāja prezidentam savu stāstu. Kā pirms desmit gadiem kopā ar vīru Krāslavā iegādājusies šūšanas uzņēmumu, kā saspringtās finanšu situācijas dēļ bijuši spiesti to pārdot un palikt tajā tikai par vadītāju. Ka palielinoties atrautība starp varu un tautu, starp Rīgu un Latgali. Nekad nebija iedomājusies, ka savā uzņēmumā viņai būšot jārunā krieviski. Esot izveidojusies arī tāda kā spirāle – no vienas puses, labu algu nav un cilvēki brauc prom no Latgales; no otras puses, nav cilvēku, kam radīt labi apmaksātas darba vietas. Šuvēju izglītību tagad varot iegūt tikai cietumā, tehnologi izmācās un gribot dzīvot Rīgā, kaut gan iespējas Krāslavā labas. Nupat vienu cilvēku no Rīgas atvilinājusi, viņš Rīgā šausmīgu mājvietu esot īrējis par 250 eiro mēnesī. Krāslavā labu mājokli varot dabūt īrēt par 50 eiro mēnesī. Nesen finanšu ministrs Arvils Ašeradens paziņojis par nodokļu palielināšanu, un uzņēmēja atkal gaidot smagu atkritienu.
Tikšanās laikā izskanēja arī jautājumi par ceļu asfaltēšanu, ciematu apgaismošanu un skolu slēgšanu. Latgalei vajagot arī praktiskas lietas: ar dabu un ziliem ezeriem vien par maz.
Valsts prezidents atgādināja, ka latgaliešiem jāspiež Saeimas deputāti, kas ievēlēti no Latgales, strādāt un neizmirst savu novadu. E. Rinkēvičs kā prezidents centīšoties Latgali apmeklēt, cik vien bieži varēšot. Attiecībā uz skolām esot skaidrs, ka visas skolas nepalikšot, bet vispirms esot jādomā un tad jāslēdz, nevis otrādi. Austrumu pierobeža esot īpaša teritorija, par to tiekot domāts, tiekot diskutēts un tikšot lemts ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības kontekstā.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja arī šādu stāstu – centrālā vara liekot spriest par elektriskā busiņa iegādi. Labi, tad atbrauciet līdz mums, noteicis priekšsēdis. Solījuši būt klāt ap pulksten vienpadsmitiem, bet ieradušies krietnā pēcpusdienā, jo pa ceļam bijis jāmeklē, kur uzlādēt elektrisko transportlīdzekli un tam jātērē krietns laiks. "Kā es varu ar tādu autobusu bērnus uz Rīgu aizvest vai tepat pa novadu? Ziemā sēdināšu ārā, kamēr uzlādējas? Nav jau arī mūsu pusē uzlādes vietu tik daudz," norāda G. Upenieks.
Visiem jāmācās valsts valoda
Pēc datortehnikas un biroja tehnikas apkalpošanas SIA "DCC Baltics" uzņēmuma (tas labo tehniku, ko sūta no visas pasaules), šūšanas uzņēmuma SIA "IV plus" un SIA "Nemo", zemnieku saimniecības "Kurmīši" apmeklēšanas prezidents Krāslavas kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem, kuri bija sanākuši pie trijiem simtiem, un atbildēja uz jautājumiem.
Uzrunā E. Rinkēvičs atgādināja, ka Latgale viņa prezidentūras laikā būšot uzmanības augšgalā, ka Krāslava esot Latgales sirds un esence. Divas galvenās lietas, ko prezidents savā darbā saredzot: mazināt nevienlīdzību starp novadiem un starp cilvēkiem.
Lūk, daži jautājumi, kas izskanēja no iedzīvotājiem. Novadā 16 skolēni pēc devītās klases palikuši uz otru gadu, jo nav nokārtojuši eksāmenus. Vai nevarot kaut ko izdomāt, lai gads neietu zūdībā, deldējot skolas skolu, varbūt varot apgūt kādu arodu? Prezidents apsolīja pajautāt izglītības un zinātnes ministrei.
Ir laba slimnīca un speciālisti, bet neesot pietiekami kvotu izmeklējumiem, bet pensionāriem jādzīvo tagad, neesot laika gaidīt. Prezidents atbildēja, ka tā esot problēma visā valstī, jo naudas ietilpīga lieta. Labklājības ministre jau cīnoties par naudu un speciālistu piesaisti medicīnā.
Vai Latvijas austrumos nevarot notikt tas, kas tagad Ukrainas austrumos? Prezidents atbildēja, ka, neraugoties uz to, cik cilvēki dažādi domā par karu Ukrainā, neviens nevēloties nemierus Latvijā. Tā esot sarkanā līnijā un pirmām kārtām Rīgas varas atbildība. Ir vienota valsts, un visiem jāmācās valsts valoda.
Vai tiesa, ka no 1. septembra tos cilvēkus, kuri nemācēs latviešu valodu, deportēšot no Latvijas? Prezidents nomierināja, ka tādu plānu neesot ne 1. septembrī, ne citos datumos. Cita lieta, ka katram vajadzētu apgūt latviešu valodu vismaz tādā līmenī, lai varētu sazināties un kārtot lietas iestādēs.
Vai pašvaldībā var strādāt Krievijas pilsonis?
Izrādās, prezidentu var arī apmulsināt. Vai pašvaldības iestādē var strādāt Krievijas pilsonis? Sākumā E. Rinkēvičs atbildēja – ja zina latviešu valodu, tad nevajadzētu būt problēmu, tad samulsa un sacīja, ka to lūgšot precizēt saviem juristiem. Tad pajautāja zālei: cik Krievijas pilsoņu te atrodas? Pirmais jokojot noreaģēja pašvaldības vadītājs, ka zālē esot speciāli tikai pilsoņus nolasījis. Tomēr viens Krievijas pilsonis pieteicās. Skanot aplausiem, Valsts prezidents piegāja klāt kungam un paspieda roku. Izrādās, Krievijas pilsonis tieši tajā dienā nokārtojis valsts valodas eksāmenu.
Pēc tikšanās Valsts prezidenta pārstāvji papildināja: no 1. septembra Krievijas Federācijas pilsoņi Latvijas pašvaldībās varēs strādāt tikai ar diviem nosacījumiem: ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju un obligātu valsts valodas prasmju apliecinājumu tādā līmenī, ko katrai profesijai noteic Ministru kabineta noteikumi. Papildus tam ir virkne profesiju, kur amatu jau šobrīd var pildīt tikai Latvijas Republikas pilsoņi ar atbilstošām latviešu valodas zināšanām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003