Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 19:22
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla būvlaukumā ikdienā strādā apmēram 400 darbinieki, celtniecībā iesaistīti vismaz 20 apakšuzņēmumi. Papildus cilvēkiem būvlaukumā aptuveni simts cilvēki nodarbināti projekta īstenošanas tehniskajā atbalstā – projektētāji, inženieri un citi speciālisti. Attālināti strādājot vēl vismaz 50 cilvēki.
Jau vairāk nekā pusotru gadu, apmeklējot Rīgas Centrāltirgu, autoostu vai dzelzceļa staciju, ikviens gājējs vai braucējs jūtas nonācis lielā būvlaukumā, nevis Latvijas galvaspilsētas centrā. Starptautiskā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla būvdarbi turpinās pilnā sparā. Kā mierinājums ikdienas neērtību slāpēšanai izskan "simtgades projekta" virzītāju un realizētāju solījums – bijusī Rīgas Centrālā stacija rezultātā pārtapšot par vienu no modernākajiem satiksmes mezgliem Eiropā.
Apmeklētāju ziņā tā būšot lielākā pasažieru apkalpes vieta Baltijā. Palielināšoties mūsu mobilitāte, visu pasažieru drošība, sabiedriskā transporta pieejamība, kā arī – vecā Rīga iegūs jaunus vaibstus. Piemēram, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas. Pāri Daugavai blakus vecajam parādīsies jauns dzelzceļa tilts, kas abus krastus ērti savienos gājējiem un riteņbraucējiem. Jauni Rīgas panorāmas skati ikvienam pasažierim pavērsies ultramodernajā, stiklotajā uzgaidāmajā ēkā, kurā darbosies eskalatori trīs līmeņos, daudz liftu, protams, pienāks jauni vilcieni, veidosies dažādu pakalpojumu komerczonas un kas tik vēl ne.
Īsi sakot, piena upes ķīseļa krastos – vien jānodzīvo līdz 2030. gadam, kad tam visam jābūt gatavam. Tagad norobežotā, apjomīgā būvlaukuma dēļ pieredzam, ka uz piecām nedēļām satiksmei pilnībā noslēgta Dzirnavu iela, tiesa, kompensācijai visā platumā beidzot atvērta Lāčplēša iela. Stacijas pārbūves būvlaukums stiepjas 2,8 kilometru garumā, un, turpinoties pārbūvei, lielāki vai mazāki pārvietošanās ierobežojumi Rīgas centrā būs. Jāpierod pie domas, ka tā tas būs vēl gadiem ilgi.
Būvnieki izrāda paveikto
Pirms saņēmām speciālu uzaicinājumu būvnieku pārstāvja pavadībā apskatīt grandiozās pārbūves progresu, publiskajā telpā izskanēja Satiksmes ministrijas izplatītā ziņa: "Rail Baltica" Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla būvdarbi sadārdzinājušies par 93 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Līguma summa pieaugusi no 430 miljoniem eiro bez PVN līdz 523 329 072 eiro bez PVN. SM skaidro, ka šīs izmaksas arī turpmāk plānots segt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) finansējuma, kas esot "Rail Baltica" projekta pamatfinansējuma avots. Latvija to saņemot, piesakoties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu pieteikumu
uzsaukumos.
Izmaksu pieaugums izveidojies "Rail Baltica" projekta apjoma palielinājuma rezultātā, jo pēdējo trīs gadu laikā ieviesti vairāki jaunievedumi projektēšanas vadlīnijās. Tostarp pastiprinātas drošības prasības, veikti grozījumi tehniskajos risinājumos, palielināts sliežu ceļu skaits, uzdoti arī citi papildu darbi.
Pirmā doma bija – skaidrs, projekta realizācijā iesaistītie tagad grib taisnoties. Būtu jau arī par ko: sākotnējais "Rail Baltica" trases nodošanas termiņš no 2026. gada lēni un plūstoši pārcēlies uz 2030. gadu, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs šā gada sākumā cēla trauksmi, ka visos līmeņos par prioritāti it kā atzītais simtgades projekts patiesībā ir bez skaidra finansējuma, sekoja personāliju maiņa pārvaldībā utt. Bet vai tad būvniekam būtu jāatbild par to, kas notiek pasūtītāju galā? Nē, mums izrādīšot jau uzbūvētās platformas, no kurām pasažieri pavisam jaunu Rīgas panorāmu varēšot vērot, kad jaunā stacija būs pabeigta.
Nokļūt vietā, kas citiem būs pieejama tikai pēc vairākiem gadiem, ir vilinošs piedāvājums. Taču sākotnējā piekrišana vispirms gan nesa tādu kā neizpratni – caurlaides iegūšanai bija jānosūta ne tikai personas dati, bet arī kājas izmērs, un tas jau drusku uzsita asini – tad redz, kādām drošības procedūrām viņi tās papildu naudas prasa un notērē! Bet pieņemsim, ka tās bija īpašas rūpes par žurnālistu un citu viesu kājām, lai viņi tās nesavainotu uz kādas nejauši izkritušas naglas vai skrūves. Nākamo vilšanos paredzējām jau pie paša objekta, Satiksmes ministrijas jau mēnešiem ilgi pārrakto namdurvju priekšā – pie augstā, necaurredzamā žoga nekādas solītās trešā līmeņa pasažieru platformas nebija saskatāmas, tikai ceļamkrānu mežs. Ko tad mums te rādīs?
Instruktāža – ne tikai par drošību
Šādi uzvilkušies, ierodamies pie būvdarbu veicēja, apvienības "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītāja Anda Lindes. Esam tikušies apmēram pirms pusotra gada, kad objektā nojauca padomju militāro mantojumu – bunkuru zem dzelzceļa uzbēruma iepretim "Latvijas dzelzceļa" galvenajai ēkai. Nu, ko tad mums rādīs, atkal tranšejas, betona klučus un smilšu kalnus? Taču, kā jau pieredzējis vadītājs, Lindes kungs zināja, kā tikt galā arī ar šādām saspīlētām situācijām. Vispirms noklausījāmies viņa kolēģa, darba drošības speciālista instruktāžu. Lai arī bravūrīgi aizbildinājāmies, ka reiz jau to esam dzirdējuši, šis pasākums ir obligāts. Jo sevišķi otrajā reizē, kad objekta viesis iedomājoties, ka visu jau zina, kļūst izklaidīgs vai pārgalvīgs.
Tālākās, ne mazāk svarīgās instrukcijas jau sekoja objekta apskates laikā. Tomēr tās izklāstīšu uzreiz, jo faktiski šī reportāža būtu jāsāk nevis ar izteiksmīgu, apjomīgos būvdarbus raksturojošu, bet pilnīgi tumšu bildi, jo mums uzreiz pateica, ka visu, ko redzam, publicēt nevarēs. Jauno laiku cenzūra? Nu jā – tieša un nepārprotama. Tikai šoreiz nevis kaut kādu muļķīgu ideoloģisku apsvērumu, bet gan potenciāla terorisma apdraudējuma novēršanas dēļ. Ja kāds sliktais cilvēks būs sadomājis ne tikai draudēt, bet tagadējo būvējumu tiešām spridzināt, viņš, protams, meklēs objekta tapšanas bildes. Spridzinātājiem visvērtīgākās esot tās, kur metāla konstrukciju stiegrojums pirms betonēšanas darbiem redzams tā, lai to varētu palielināt, pārskaitīt un attiecīgi aprēķināt detonācijas jaudu. Tāda ir skaudrā un bezkaislīgā mūsdienu realitāte. Jāteic, ka esam pateicīgi par šo instruktāžas sadaļu, pilnībā to izprotam un pieņemam.
Nākamais liegums būtībā vairāk izskanēja kā vēlējums un arī aicinājums: oficiālajā sarakstē un publiskajos tekstos turpmāk esot jāaizmirst vārdu salikums "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" un tā vietā jālieto "Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls". Kāda gan tur atšķirība? Izrādās, ka liela, jo ES finansējumu nepiešķirot dzelzceļa stacijas, bet gan multimodāla mezgla pārbūvei. Sapratām, ka šā vēlējuma ignorēšana nebūtu tik liels pārkāpums kā potenciāls terorisma draudu pieaugums stiegrojumu foto publicēšanas gadījumā, taču arī šajā gadījumā projektā iesaistīto speciālistu bažas ir saprotamas – visu ar projektu saistīto publicitāti tulkojot un lasot arī ES ierēdņu kabinetos, tādēļ nianses ir svarīgas, lai nerastos pārpratumi un šķēršļi vēlamā rezultāta sasniegšanai.
Ne tik svarīgu, bet arī nosaukuma maiņu piedzīvošot līdzšinējie peroni, ko jaunajā dzelzceļa mezglā pārdēvēšot par platformām. Par to vienošanās ar "Latvijas dzelzceļu", šīs infrastruktūras turētāju arī turpmāk, esot jau panākta.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
