Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 11:13
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Patlaban Latvijā dažādās slimnīcās ir 17 dzemdību nodaļas, un tas speciālistu ieskatā esot ārkārtīgi liels skaitlis. "Jau šobrīd ap 60% no visām dzemdībām notiek Rīgā un Pierīgā," norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Rezeberga. Attēlā: Rīgas Dzemdību nama informatīvais stends, kur redzams, cik bērnu katru dienu piedzimis.Veselības ministrija (VM), sākot no 2024. gada aprīļa, nolēmusi ieviest pārmaiņas slimnīcu darbībā jeb reformēt slimnīcu tīklu. Iecerēts resursus centralizēt augstākā līmeņa slimnīcās un ieviest pārmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Ministrija sola, ka tikšot saglabātas visas slimnīcas, bet ne visās pacienti varēšot saņemt to medicīnisko palīdzību, ko saņēmuši iepriekš. Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti gan darbošoties tāpat kā līdz šim, bet visas slimnīcu uzņemšanas nodaļas kļūšot par neatliekamās medicīnas nodaļām ar vienādām prasībām. Visās tikšot apmaksāts dežūrārsts, kuram tur būšot jābūt visu diennakti.
Pret šīm pārmaiņām, kuru piedāvājums ietverts ministrijas informatīvajā ziņojumā un kas 15. augustā būs jāuzklausa valdībai, iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un vairākas ārstniecības iestādes, kuras skars būtiskas izmaiņas.
Ja Veselības ministrijas piedāvājums tiks īstenots, pacientiem atsevišķos novados jārēķinās, ka tuvākajā slimnīcā vairs nevarēs saņemt, piemēram, traumatologa un ķirurga palīdzību. Pārmaiņas gaida arī tos stacionārus, kas sniedz ginekoloģijas un dzemdību palīdzību.
Šogad traumatologu palīdzību vēl var saņemt Tukuma, Ogres un Alūksnes slimnīcā, bet plānots, ka no nākamā gada aprīļa pacientiem no pirmajiem diviem reģioniem šie speciālisti būs pieejami Rīgas slimnīcās, bet Alūksnes un tās apkārtnes iedzīvotājus traumu gadījumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde vedīs vai arī paši būs spiesti doties vairāk nekā simt kilometrus uz Vidzemes slimnīcu Valmierā. Ja ņem vērā, ka šī palīdzība ir nepieciešama ne tikai pilsētniekiem, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem, tad pacientiem attālums līdz speciālistiem var sasniegt pat 150 kilometrus.
Alūksnes novada pašvaldība ir iebildusi pret Alūksnes slimnīcas traumatoloģijas profila slēgšanu un norāda, ka slimnīca ir spējīga veikt šos medicīniskos pakalpojumus. Turklāt jāņemot vērā, ka Alūksnes novada teritorijā atrodas Nacionālie bruņotie spēki, kam svarīgs diennakts traumatoloģijas profils.
Savukārt Preiļu slimnīcā, ņemot vērā mazo gultu skaitu, nesaglabās ķirurģijas profilu, bet ministrija sola stiprināt ķirurģijas dienas stacionāru. Pacientus no Preiļiem novirzītu uz Rēzeknes slimnīcu vai Daugavpils reģionālo slimnīcu.
Preiļu slimnīcas vadītāja Skaidrīte Žukova "Latvijas Avīzei" sacīja, ka nelielā slimnīca nespēšot izpildīt tos kritērijus, kas tuvākajā nākotnē būs noteikti ķirurģijas nodaļām.
"Mēs apzināmies, ka tos nenodrošināsim, tāpēc no ķirurģijas nodaļas esam gatavi atteikties. Tiek izvirzīta prasība, ja slimnīcā ir ķirurģijas profils un uzņemšanas nodaļā ir arī ķirurgi, tad viss jānodrošina līdzvērtīgi kā lielajās reģionālajās slimnīcās. Patlaban stacionārā ir pieejams viens ķirurgs, taču prasība ir, ka jābūt diviem šīs specialitātes ārstiem. Tas nozīmē, ka cilvēkus ar smagām traumām vedīs 50 kilometrus tālāk – uz Rēzekni un Daugavpili vai arī Jēkabpili. Taču slimnīca bez ķirurga nepaliks. Uzņemšanas nodaļā šis speciālists būs pieejams visu diennakti nedēļas garumā un sniegs palīdzību, ja pacientam būs vieglākas traumas, kuras var apstrādāt, un pacients spēs doties mājup. Mūs apmierina, ka finansējums, ko noņems ķirurģijas stacionāram, tiks novirzīts uz ambulatoro daļu, kur ir lielāks pieprasījums, īpaši dienas stacionārā," pastāstīja slimnīcas vadītāja.
Latgalē dzemdēt neesot droši
Ik pa laikam ministrija aktualizē jautājumu par dzemdību skaitu slimnīcās un vienmēr tiek atgādināts, ka Pasaules Banka un Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secinājuši, ka slimnīcā esot jābūt vismaz 500 dzemdībām gadā, lai varētu uzskatīt, ka ārstiem ir pietiekami liela pieredze, lai šis medicīnas pakalpojums sievietēm būtu drošs un netiktu apdraudēta tā kvalitāte. Patlaban valstī esot piecas dzemdību nodaļas, kur gadā dzemdību skaits nesasniedzot piecus simtus. Kopš 2019. gada tas visā Latvijā sarucis par vairāk nekā trim tūkstošiem, un šogad, kā prognozēja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Rezeberga, kurai ir 25 gadu darba pieredze dzemdniecībā un kura sekojot līdzi jaunākajām tendencēm šajā jomā, dzemdību skaits varētu samazināties par vairāk nekā tūkstoti. Tāds secinājums radies, analizējot šī gada pirmā pusgada datus.
D. Rezeberga: "Šobrīd Latvijā ir 17 dzemdību nodaļas, un tas ir ārkārtīgi liels skaitlis. Dzemdību palīdzībai ir savi kvalitātes kritēriji. Viena lieta ir attālums, bailes, ka varētu stacionārā nenokļūt laikā, bet otra medaļas puse ir standartiem atbilstoša kvalitāte. Dzemdību palīdzība dinamiski mainās, ienāk jaunas tehnoloģijas, un ārstiem nepārtraukti ir jāmācās, turklāt dzemdību palīdzības pakalpojumi ir pietiekami dārgi. Lai tie būtu izmaksu efektīvi, tie ir jākoncentrē lielākos apjomos. Svarīga ir dzemdību palīdzības sniedzēju komandas kompetence – to var uzturēt tikai pie noteikta dzemdību skaita. Augsta riska pacientes nonāk perinatālās aprūpes centros. Neviena dzemdētāja nav pasargāta no dzīvību apdraudošām komplikācijām dzemdību procesā."
Ministrija nolēmusi, ka no 2024. gada aprīļa ginekoloģijas un dzemdību nodaļas vairs nebūs Dobeles un apkārtnes slimnīcā, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, ņemot vērā mazo dzemdību skaitu šajās slimnīcās, kas ir ap 200 dzemdībām gadā. Ministrijai gan nebija nekādu datu par to, vai visu šo laiku, kamēr pastāv šīs nodaļas, tur bijuši gadījumi, kad dzemdību palīdzībā ir pieļautas kļūdas un topošās māmiņas, kurām pastāv risks, ka dzemdības būs sarežģītas, nav laikus novirzītas uz reģionālajām vai universitātes slimnīcām, kā arī Rīgas Dzemdību namu.
Plānots, ka sievietēm no Dobeles un tās apkārtnes mazulis būs jālaiž pasaulē Jelgavas pilsētas slimnīcā, ja turp viņas nogādās NMPD brigāde. Bet no Gulbenes, kā arī Alūksnes reģiona, jo Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā ierodas topošās māmiņas arī no Alūksnes, būs jābrauc uz Madonas vai Rēzeknes slimnīcu, ja tiks izsaukti NMPD mediķi. Taču, ja sieviete uz slimnīcu dosies ar savu transportu, tad viņai ir tiesības brīvi izvēlēties, kurā slimnīcā laist pasaulē savu mazuli.
"Jau šobrīd ap 60% no visām dzemdībām notiek Rīgā un Pierīgā. Savukārt Latgales reģionā mēs redzam, ka daudzos novados sieviešu vidējais vecums ir virs 47 gadiem. Tas nozīmē, ka tur nav reproduktīvā vecuma sieviešu un ka tur nebūs arī dzemdību. Tādējādi, mērķtiecīgi plānojot un konsolidējot resursus, mēs varam virzīt dzemdības lielākajās daudzprofilu reģionālajās slimnīcās, kur var pateikt pacientiem, ka tur ir droši.
Tika veikts apsekojums, cik droši jaundzimušajiem ir piedzimt Latgales reģionā. Jāteic, ka šie rezultāti galīgi nav glaimojoši un tie runā paši par sevi, un liek pārdomāt hospitalizācijas plānu. Mūsdienīga dzemdību palīdzība Latvijā ir saskatāma, tikai koncentrējot un centralizējot dzemdētājas vietās, kur viņām var sniegt un nodrošināt pilna apjoma kvalitatīvu palīdzību," skaidroja Rezeberga.
Atbildot uz jautājumu, kādi fakti liecina par to, ka nav droši dzemdēt Latgalē, Rezeberga sacīja: "Veselības inspekcija pagājušajā gadā veica apsekojumu par jaundzimušo veselības stāvokli un savlaicīgu nonākšanu medicīnas iestādēs pēc profila. Atklājās, ka bija novēlotas hospitalizācijas – bērni netika laikus nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Hospitalizācijas plānā ir skaidri norādīts, kādiem jaundzimušiem kurā vietā ir jānonāk atkarībā no veselības stāvokļa."
Prasīs 73 miljonus eiro
Līdz ar medicīnas profilu samazināšanu vairākās slimnīcās palielināsies attālumi līdz ārstniecības iestādēm, kur varēs saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Jo sarežģītāka tā būs, jo tālāks ceļš būs jāpārvar. Ministrija gan plāno stiprināt neatliekamās palīdzības nodaļas visās slimnīcās, taču visās nebūs ķirurga vai traumatologa, bet būs pieejams tikai internās medicīnas speciālists.
Veselības ministrija slimnīcu tīkla stiprināšanai valdībai lūgs 73 miljonus eiro, kas esot nepieciešami gan dežūrārstu apmaksai neatliekamās medicīnas nodaļās, gan observācijas gultu apmaksai, gan metodisko centru izveidei un citām vajadzībām.
Nav arī īsti skaidrs, kur ministrija ņems speciālistus, lai varētu ieviest visas ieceres, ko tā plāno. Mūsu valstī ārstu skaits ir būtiski zem kopējā Eiropas Savienības vidējā rādītāja, bet medicīnas māsu skaits ir aptuveni puse no ES vidējā rādītāja. Lai kaut kā glābtu situāciju, ministrija nolēmusi dot pēdējā gada medicīnas rezidentiem lielāku kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Arī medicīnas māsu iesaiste ārstēšanā būšot plašāka.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
