Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 02:43
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Premjeram ir iespēja atjaunot esošo koalīciju, pārdalot atbildības jomas, vai veidot jaunu valdību
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("JV") pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču trešdien paziņoja, ka viņam ir tikai divas izvēles: atjaunot esošo koalīciju ar Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu" (AS"), pārdalot atbildības jomas un vienojoties par vairākiem nosacījumiem, vai veidot jaunu valdību kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Tādā gadījumā premjeram būtu jāpaziņo par valdības atkāpšanos, bet K. Kariņš aicinātu Valsts prezidentu viņam uzticēt arī jaunās valdības veidošanu, jo tās modelis jau esot gatavs un to būtu iespējams izdarīt pietiekami īsā laikā.
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kas notika 31. maijā, K. Kariņš sāka sarunas par valdības paplašināšanu, kas galvenokārt notika par pieciem galvenajiem valdības uzdevumiem – ekonomikas transformācija, veselības iestāžu un skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka piesaiste un kapitāla tirgus attīstība. Sarunas lielākoties notika tikai ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", jo tagadējie sabiedrotie uz tām atteicās ierasties, iebilstot pret valdības paplašināšanu. Tagad pēc diviem mēnešiem K. Kariņš ir secinājis, ka valdības paplašināšana nav iespējama, jo Nacionālā apvienība nav gatava strādāt kopā ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" atrasties vienā koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību. Tāpēc premjeram esot tikai divas izvēles – dot partneriem vēl vienu iespēju, kas ietver vienošanos par budžeta veidošanas principiem un valdības prioritātēm, kā arī par amatu pārdali valdībā, vai sākt jaunas valdības veidošanu ar citiem partneriem.
Valsts prezidents var arī jaunās valdības veidošanu uzticēt K. Kariņam. Tā savulaik rīkojās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš 1997. gada sākumā pēc Andra Šķēles valdības atkāpšanās A. Šķēlem vēlreiz uzticēja Ministru kabineta sastādīšanu citā sastāvā. Prezidents E. Rinkēvičs trešdien neatklāja, kā plāno rīkoties. Valsts prezidents ir pieņēmis zināšanai K. Kariņa sniegto informāciju un augusta vidū sagaida viņa piedāvāto rīcības plānu.
Amati jāpārdala, lai būtu līdzsvars
Premjers K. Kariņš tagad gaida "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības atbildi, vai partijas piekrīt parakstīt memorandu par valdības uzdevumiem, kas būtu jāpaveic līdz gada beigām, ar ko domāti iepriekš minētie un vairākus mēnešus apspriestie darāmie darbi. Tāpat premjers aicina partijas vienoties, ka nākamā gada budžeta veidošanā tās atteiksies no ministriju jaunajām iniciatīvām, papildu finansējumu paredzot tikai valdības kopējām prioritātēm – ārējai un iekšējai drošībai, izglītībai un veselībai. Vienlaikus K. Kariņš piedāvā mainīt trīs atbildības jomas valdībā, kā pirmo minot Ekonomikas ministriju, kuras vadību no Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) pārņemtu "Apvienotais saraksts". Premjers atgādināja, ka tieši šā politiskā spēka vadība ilgstoši ir runājusi par nepieciešamību panākt straujāku ekonomikas attīstību, ko "AS" varētu īstenot, jo apvienībā ir gan cilvēki, kas to varētu darīt, gan programma.
Lai nodrošinātu politisko līdzsvaru, Nacionālā apvienība vietā varētu saņemt Ārlietu ministrijas vadību, kurā K. Kariņš vēlētos redzēt tieši Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu. Ārlietu ministrs ir arī Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP), kurā ir arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Ar to var skaidrot priekšlikumu, ka "Jaunā Vienotība" no NA pārņem Nacionālās drošības komisijas vadību, kurā ir Jānis Dombrava, jo līdz ar atteikšanos no ārlietu ministra amata "JV" zaudē arī vienu vietu NDP. Lai saglabātu līdzšinējo ministru skaitu partijām, "JV" vēlas uzņemties atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību, kurā ir Māris Sprindžuks no "AS".
M. Sprindžuks "Apvienotajā sarakstā" pārstāv Latvijas Reģionu apvienību, kas ir reģionu pašvaldībās ietekmīgs politiskais spēks un šajā ziņā līdz šim konkurēja ar ZZS. Iespējams, ar to arī daļēji ir saistīti "AS" iebildumi pret ZZS aicināšanu valdībā. Publiski tas gan tiek pamatots ar to, ka ZZS joprojām sadarbojas ar ASV Valsts kases sankciju sarakstā iekļautā Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij," no kuras Saeimā ir ievēlēti divi deputāti.
K. Kariņam iebildumi pret ZZS nav, jo lēmumu pieņemšanā piedaloties tikai Saeimā ievēlētas vai tās uzticību saņēmušas personas. Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām ietekmi novadu pašvaldībās palielināja arī "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība. Partijām, kas vēlas nostiprināties reģionos, allaž tīkams ir šķitis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats.
M. Sprindžuks kā bijušais Ādažu novada priekšsēdis gan lielāku uzsvaru licis uz digitālo transformāciju, bet mazāku vērību pievērsis pašvaldību pārraudzībai.
Redz tikai pozitīvo
Par savu piedāvājumu K. Kariņš partnerus informēja pirmdien koalīcijas sēdē, dodot laiku dažas dienas tā izvērtēšanai. Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava saredz pozitīvo pusi – K. Kariņš apliecinājis, ka tagadēja koalīcija darbu var turpināt. J. Dombrava uzskata, ka par sadarbības memorandu ir iespējams atrast kopsaucēju, bet NA piedāvātu tajā veikt dažus papildinājumus. J. Dombrava teica, ka ir arī ierosinājums pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem – tam gan NA nevarētu piekrist. Par atbildības jomu pārdali NA vispirms vēlas izrunāties ar K. Kariņu, līdz tam atturoties publiski komentēt piedāvājumu. Taču tas, ka tādā gadījumā arī J. Dombravam būtu jāzaudē amats, viņu neuztraucot. "Man personīgi amati nav būtiski, man svarīgas ir valsts drošības intereses," teica politiķis.
Ļoti līdzīgs viedoklis bija arī Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam, kurš ir viens no "AS" līderiem. Viņš atzinīgi vērtē to, ka K. Kariņš arī nonācis pie secinājuma, ka esošā koalīcija var turpināt darbu. Par saturu ir iespējams vienoties, uzskata E. Smiltēns. Viņš atgādināja, ka divpusējās sarunās ar "JV" partijas ir vienojušās par valdības prioritātēm un premjers piekritis arī "AS" papildu izteiktajiem priekšlikumiem. Piedāvāto atbildības jomu pārdali E. Smiltēns vēl nebija gatavs vērtēt.
Kādi būs darbi?
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis "Latvijas Avīzei" atgādināja, ka divus mēnešus ar valdības vadītāju ZZS un "Progresīvajiem" ir notikušas sarunas par pieciem, K. Kariņa ieskatā, svarīgiem darbiem, kas būtu jāveic, lai panāktu straujāku ekonomikas attīstību. Šajās sarunās "AS" un NA nepiedalījās. Tāpēc ZZS vairāk interesē nevis tas, kurš būs koalīcijā, kurš – opozīcijā, bet gan, kā K. Kariņš plāno iegūt šo atspēriena punktu valsts attīstībai, jo amatu pārdale šajā gadījumā esot tikai pakārtots jautājums. Lai gan esot iespaids, ka piedāvājums "AS" vadīt Ekonomikas ministriju, ņemot vērā "AS" politiķu publisko retoriku, izskatās pēc "AS" pazemošanas, "lai kāds čempions arī būtu ekonomikas ministrs, visām uz attīstību vērstām iecerēm ir vajadzīgs politiskais atbalsts", uzsvēra V. Valainis. Viņš uzskata: "Ja viss paliks pa vecam, mēs varam ieslīgt vēl lielākā stagnācijā. Ja tagad, kad tik aktuāls ir jautājums kaut vai par elektrības tarifiem, valdība nespēs strauji rīkoties, ir liels risks, ka stagnācija turpinās."
K. Kariņš preses konferencē pēc tikšanās ar E. Rinkēviču runāja ar lielu varbūtību, ka būs jāveido jauna valdība. "Koalīcija būtu skaitliski tikpat šaura, bet tajā būtu lielāks dinamisms – jauni cilvēki un jaunas dvesmas," teica K. Kariņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003