Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 15:36
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
"Rīgas mežu" staltbriežus nevienam nevajagot
"Pa Rīgas mežiem tik stalti nestaigā, tur staltbriežus šauj!" tā karikatūrā "Latvijas Avīzē" runāja staltbrieži (kurus gan vēl nešauj). Par SIA "Rīgas meži" staltbriežu ganāmpulku pie Ogres pēdējā laikā izskan visādas runas: ka tas neesot vajadzīgs un jālikvidējot, pat ka šaušot nost grūsnas briežu govis. Kas notiek ar šo projektu un ko saka speciālisti?
SIA "Rīgas meži" stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Bērziņa stāsta – kopā ar reāliem faktiem tiekot izplatīta nepatiesa, sagrozīta informāciju, piemēram, pašlaik briežu govis nav grūsnas, jo tikai augustā sākas briežu bauru jeb pēcnācēju radīšanas laiks un arī šaušana neesot plānota.
Nevienu briedi neieraudzījām...
Briežu dārzs pie Ogres sākts veidot 2004. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām. Dārzā ielaida vairākus desmitus staltbriežu. 2021. gadā "Rīgas meži" sāka vērtēt, vai šāds staltbriežu ganāmpulks nepieciešams, turklāt ticis konstatēts, ka netiek ievērota dzīvnieku labturība. Piesaistīti neatkarīgi eksperti – biedrība "Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija", kā arī dzīvnieku vērtētājs.
"Speciālisti konstatēja, ka sākotnēji definētos briežu dārza mērķus – dzīvnieku selekciju un sugas populācijas pavairošanu, nav iespējams sasniegt, jo laika gaitā radušās neatgriezeniskas izmaiņas staltbriežu ģenētiskajā fondā. Vismaz pēdējo desmit gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā izveidojusies staltbriežu tuvradniecība. Turklāt dzīvnieki šajā vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls," komentē I. Bērziņa, ar kuru kopā trešdien arī izbraukājām briežu dārzu un nevienu briedi neieraudzījām. Neaiztikti stāv agrā rītā pie barotavām izliktā maize un āboli. Tā gan neesot gluži vienmēr: ja laimējas, briežus varot arī ieraudzīt. Mežs ir skaists, redzamas staltbriežu pēdas un nobrucinātā miza no koku stumbriem.
Neveiksmīgās izsoles
Šogad "Rīgas meži" atbilstoši likumiem organizējusi divas staltbriežu ganāmpulka izsoles, kas noslēgušās bez rezultātiem. Tad sākta medību tiesību izsole. Arī tā izsole beigusies bez rezultātiem.
Pēc šīm neveiksmēm "Rīgas meži" lūdzis Latvijas Mednieku savienību sniegt atzinumu. Šā gada martā saņemta atbilde: "Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA "Rīgas meži" briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls. Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām ir dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ."
Šobrīd "Rīgas meži" domājot, ko darīt un atkal uzklausa speciālistu viedokļus.
Bija kautuves projekts
Staltbriežu dārza uzturēšana "Rīgas mežiem" gadā izmaksājot ap 40 000 eiro, kas faktiski ir rīdzinieku nauda. Kopumā teju 20 gados iztērēts vairāk nekā pusmiljons eiro.
Kopš 2021. gada "Rīgas mežus" vada Anita Skudra. Ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tiekamies modernā ēkā – Amatu mājā, kurā izvietota sanāksmes telpa un mācību klase. Tā sākotnēji esot plānota kā kautuve: pie griestiem saglabājies stiprinājums kautķermeņiem, uz grīdas – noteces caurums asinīm, grīda klāta flīzēm, lai visu var vieglāk satīrīt.
"Es šo kautuves projektu apturēju. Bija jau arī Rīgas domes audita aizrādījums par šo briežu dārzu. Arī mans priekštecis amatā Aivars Tauriņš lāgā nezinājis, kā tikt galā ar staltbriežiem. Ciltsdarbs netika veikts, ganāmpulks nebija reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā, dzīvnieki tikuši izvesti no dārza bez Valsts meža dienesta saskaņojuma, pret vienu no bijušajiem "Rīgas mežu" valdes locekļiem ierosināts kriminālprocess, ka viņš par medībām šajā teritorijā par samazinātu samaksu slēdzis līgumu ar mednieku kolektīvu, kurā arī bijis valdes loceklis..." man stāsta A. Skudra.
Jautājums esot arī, kāpēc briežu ir tika maz: 42 pieauguši un vēl mazie. Apstākļi, lai savairotos, noslēgtajā dārzā bijuši ideāli.
A. Skudra redzējums: brieži jāpārdod. Bet izrādās, ka nevienam nevajagot. Ģenētiskā vērtība zema, sarežģīts ķeršanas un transportēšanas process. Kāds briežu dārzs ir izteicis interesi daļu briežu ņemt, bet pēc likuma jārīko izsole vai iepirkums.
Bet varbūt tomēr ņemt un visus nomedīt? Galu beigās jau medījamie dzīvnieki domāti ēšanai, ne tikai skaistumam...
"Mēs tomēr mēģināsim būt labturīgi. Turklāt staltbrieži ir gudri: vienu nomedīs, pārējie kļūs ļoti tramīgi. Slaktiņu arī šeit negribas piedzīvot," teic A. Skudra, kura arī uzskata, ka daļa Rīgas domes politiķu viņai uzbrūkot ne tik daudz rūpēs par briežiem, bet vēlmē tikt atpakaļ pie vecās kārtības un "Rīgas mežu" kontrolēšanas.
Dancošana līdzi politikai?
Rīgas domes deputāts, Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu Apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Valdis Gavars bija viens no tiem, kas publiski iebilda pret ieceri medīt. Viņš uzskata, ka "Rīgas meži" izdarījuši kļūdu. "Izdomājuši mušīt nost staltbriežus! Saprotu, ka politiskā vara, progresīvie liek to darīt. Suņus, kaķus aizstāv, bet staltbriežus, pirms tam arī bebrus, slepkavo! Pret visu dzīvi radību jāattiecas vienādi. Staltbriežu dārzam jāpaliek! Visu laiku varēja tikt galā, tagad nevar," uzskata V. Gavars.
Staltbriežu dārzu izveidoja kādreizējā galvaspilsētas mēra (2001.–2005. g.), arī mednieka Gundara Bojāra laikā. Viņš arī tagad uzskata, ka tā nebija kļūda.
"Meži nav tikai kokmateriāls, sevišķi Pierīgas meži: tas ir skābeklis pilsētai, atpūtas un izglītības iespējas, tur var vest skolēnu ekskursijas no Rīgas. Jocīgi, ka politiskie spēki, kas vārdos rūpējas par dabu un zaļu domāšanu, pieņem šādus lēmumus. Ja staltbriežu dārzu nespēj apsaimniekot, lai to uztic privātiem, nevis pārvērš par gaļas pasākumu. Vai jāatdod vietējai pašvaldībai. Piemēram, Ventspils briežu dārzs darbojas ļoti sekmīgi. "Rīgas mežos" ir daudz profesionāļu, taču uzņēmumu rausta politiķi, mainās prioritātes. Dancošana līdzi politikai ne pie kā laba nenoved," man saka G. Bojārs.
Līdaka: citu variantu nav
"Domāju, Rīgas vara pieņēmusi izsvērtu un smagu lēmumu, zinot, ka tas būs nepopulārs sabiedrībā, jo citu variantu nav. Šie dzīvnieki ir bijuši kontaktā ar cilvēkiem, no tiem īsti nebaidīsies un dabā tos laist nevar. Postīs dārzus un laukus un tos tāpat nošaus. Ar nedabisku uzvedību dabā dzīvot nevar. Saprotu, ka normāliem briežu dārziem, kas ir autonomi un rūpējas par ciltsdarbu, arī šādi dzīvnieki bez izsekojamas vēstures nav vajadzīgi. Meklēt kādu entuziastu staltbriežu glābēju ir riskanti un muļķīgi, Pēc mēneša šie dzīvnieki ganīsies brīvībā, jo ar tie jāmāk apieties. Medniekiem ir iespējas gana humāni šos dzīvniekus nomedīt, labi, sauksim to par kaušanu. Man liekas, tas ir risinājums," uzskata Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
**
"Rīgas mežiem" – 320 dažādi objekti
– SIA "Rīgas meži" vakar medijiem izplatītajā paziņojumā atgādina, ka uzņēmuma pārziņā ir ap 62 tūkstoši hektāru mežu, parku u. c. teritoriju, tostarp vairāk nekā 320 dažādi objekti.
l″Pašlaik "Rīgas meži", ievērojot normatīvajos aktos noteikto un sekojot labas pārvaldības principiem, aktīvi meklē atbilstošākos risinājumus trijiem, gadiem nerisinātiem un ar uzņēmuma darbību saistītiem jautājumiem – staltbriežu ganāmpulks vides izglītības centrā Tīnūžos, nekustamais īpašums Rīgā, Biķernieku ielā 70, un nekustamais īpašums Mangaļsalā,″ raksta uzņēmuma pārstāvji.
– Attiecībā uz staltbriežu ganāmpulku vides izglītības centra "EkVidO2" teritorijā, Tīnūžu pagastā, Ogres pievārtē "Rīgas meži" turpinot stingri balstīties gan uz publiskas kapitālsabiedrības darbības mērķiem, gan uz Dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā noteiktas arī dzīvnieku labturības prasības. Un turpinot meklēt risinājumus un uzklausīt speciālistu viedokļus par staltbriežu ganāmpulka nākotni.
***
Profesors: "Kontrolētas medības ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem."
Linards Sisenis, profesors, Dr.silv., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Meža fakultātes dekāns:
"Pirmkārt, sabiedrībai kopumā būtu jāsaprot, ka cilvēku populācija ir tā, kas, nepārtraukti pieaugot un attīstoties, pakāpeniski pārņem dabiskās ekosistēmas, tādēļ samazinās dzīves telpa tajās mītošajām sugām. Paralēli, attīstoties tautsaimniecībai, tai skaitā lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (jo cilvēkam taču gribas ēst un vajag kokmateriālus būvniecībai, un malciņu mājokļa apkurināšanai), ir radītas antropogēnās ekosistēmas (lauki, saimnieciskie meži), kas viennozīmīgi veicina atsevišķu sugu populāciju palielināšanos. Respektīvi, ja ir labvēlīgi apstākļi un pietiekami daudz ēdamā, populācijas, protams, palielinās. Izteikti to jūtam, ja runājam par medījamajiem dzīvniekiem. Savulaik strauji pieauga meža cūku populācija, izraisot galvenokārt lauksaimnieku neapmierinātību ar cūkām, kas posta laukus. Līdzīgi bija ar bebriem, kuri, aizdambēdami visu ko vien var aizdambēt, applūdināja saimnieciski izmantojamās zemju platības un iekaroja pat Rīgas kanālu un apstādījumus. Šāda situācija, kad jau varam runāt par pārapdzīvotību, šobrīd ir ar staltbriežiem. Kā rīkoties? [..]
Atliek scenārijs – savvaļas dzīvnieku populācijas kontrolēti un saprātīgi apmedīt, tādējādi ne vien nodrošinot optimālu dzīvnieku skaitu, bet arī veidojot spēcīgu un veselīgu populāciju. Turklāt tādējādi varam sabalansēt populācijas, sabiedrības un tautsaimniecības (lauksaimniecības un mežsaimniecības) intereses. Pilsētnieks parastais, protams, var apgalvot, ka mani jau tas neskar, bet, neregulējot šīs populācijas, arī pilsētnieki to ietekmi sāk izjust gan kā meža cūku apciemojumus Teikā un lapsas pie daudzdzīvokļu māju miskastēm, gan arī kā negadījumos ar meža dzīvniekiem sabojātus skaistus automobiļus. Un tad daudzi atceras medniekus, kuri nav apšāvuši tās stulbās stirnas, aļņus un briežus, kas pa ceļiem naktīs vazājas... Tātad kontrolētas medības ir un būs kā viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai apsaimniekotu lielo pārnadžu populācijas, tām nenodarot ļaunumu, bet nodrošinot stabilu ilgtspēju.
Medības ir joma, kas Latvijā ir sakārtota, gan no drošības viedokļa, ko reglamentē gan Medību likums, Medību noteikumi un Ieroču aprites likums, gan no dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, jo visi mūsu normatīvie akti ir izstrādāti saskaņā ar dažādām starptautiskajām konvencijām un ES regulām, tātad nodrošinot medījamo dzīvnieku populāciju ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un Latvijā netiek pieļauta kādas dzīvnieku sugas populācijas (izņemot kurmju, peļu un žurku) nekontrolēta apsaimniekošana! Tādēļ visi, kurus satrauc tas, ka kādas sugas, medījamas vai nemedījamas, populācija tiek mērķtiecīgi pakļauta iznīcināšanai, var gulēt mierīgi, jo tā tas nav. [..]
Nonākam pie šokējošās "Rīgas mežu" plānotās "nehumānās" briežu apšaušanas. Jāņem vērā, ka mūsu valstī jebkuras darbības, kas saistītas ar medījamo dzīvnieku populāciju apmedīšanu jeb šo dzīvnieku nogalināšanu, ir reglamentētas normatīvajos aktos, un "Rīgas meži" ir izvērtējuši visus aspektus un nosacījumus, lai atbilstoši risinātu briežu dārza problēmu. Vērtējot konkrēto situāciju, ir jāņem vērā vairāki aspekti.
1. Briežu dārzs nav izmantojams kā izglītības infrastruktūras sastāvdaļa, jo, lai kā cilvēks izvairītos no kontakta ar dārzā esošajiem dzīvniekiem, tie pie cilvēka pierod, līdz ar to var pienākt brīdis, kad šie puspieradinātie dzīvnieki apdraud ne vien savus kopējus, bet arī dārza apmeklētājus. Parasti visbīstamākais periods ir riesta laiks, kad puspieradināti staltbriežu buļļi var kļūt bīstami arī cilvēkam. Latvijā savulaik briedēns Jēkabpils MRS nogalināja savu kopēju mežsargu, un arī mūsu laikos dažs labs dabas fotogrāfs, ķerot baura laika kadrus briežu dārzā, uz siena kaudzes ir pavadījis pusi dienas, un nevis, lai fotografētu, bet lai paglābtos no riestojoša, agresīva briežu buļļa.
2. Briežu dārzā (nebrīvē) dzīvnieki arī vairojas, un ir divi risinājumi, ko šādā situācijā darīt. Dārzu var paplašināt, bet tam ir zināma kapacitāte, vai dārza populāciju var samazināt, ko atkal var izdarīt divos veidos: liekos dzīvniekus var pārdot, bet, kā pierāda "Rīgas mežu" pieredze, tos pirkt neviens nevēlas, vai liekos dzīvniekus var nogalināt. Varbūt skarbi, bet jāatzīst, ka dzīvnieka nonāvēšana, nošaujot to iežogotā platībā, ir humānāka, nekā, piemēram, noķerot un eitanazējot, jo ķeršana dzīvniekam rada stresu gan ķeršanas brīdī, gan tālākajā procesā. Turklāt, izmantojot atbilstoša kalibra ieroci, dzīvnieks tiek nonāvēts momentā, neradot nekādu stresu, kā arī klusinātāja izmantošana mazina šāviena troksni un to lietošana ir vispār pieņemta prakse civilizētā pasaulē. Dzīvnieku nomedīšana barošanās laikā nodrošina iespēju izdarīt precīzu, humānu un drošu šāvienu, lai dzīvnieks tiktu nogalināts momentā, neapdraudot citus dzīvniekus.
3. Nebrīvē izaudzēto staltbriežu izlaišana savvaļā arī nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ. Dzīvnieki ir pieraduši pie piebarošanas, un savvaļā neviens vairs tos nepiebarotu. Kā teicis Sent–Ekziperī "Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši" – būtu nehumāni par šiem dzīvniekiem vairs nerūpēties, it īpaši ziemas periodā. Izlaistie dzīvnieki lielākoties uzturas bijušā iežogojuma apkārtnē vairāku kilometru rādiusā, kas mākslīgi palielina populācijas blīvumu konkrētā reģionā, apdraudot sabiedrības drošību (jāmin, piemēram, sadursmes ar transportu), kā arī var negatīvi ietekmēt savvaļas populācijas genofondu.
Jāņem vērā arī aspekts, ka dārza dzīvnieki var veidot baru, kas, klīstot pa bijušās mājvietas apkārtni un barojoties, var nodarīt būtiskus postījumus gan zemnieku laukiem, gan meža zemēs esošajām jaunaudzēm. Riesta laikā puspieradinātie buļļi, kas nebaidās no cilvēka, var apdraudēt cilvēkus, turklāt bērnus, jo bērniem parasti ir īpaša interese par "briedīti, kurš ir draudzīgs un nemūk", kā arī mājdzīvniekus (piemēram, ganībās esošus mājlopus).
Noslēgumā tomēr aicinātu medijus un citus publiskā viedokļa paudējus, veidojot publikācijas par problēmsituācijām, vispirms izanalizēt faktus un nepieciešamības gadījumā tos precizēt, nevis ar skandaloziem virsrakstiem šķelt sabiedrību, vienu pret otru sarīdot dažādas sabiedrības grupas."
Saīsināti no Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas vietnes "zemeunvalsts.lv"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003