Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 18:36
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Pirms pusotra mēneša labklājības ministre Evika Siliņa sveica toreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču viņa pēdējā valdības sēdē. Dažas dienas pēc tam viņš stājās Valsts prezidenta amatā. Tagad jāgaida, vai Rinkēvičs aicinās Siliņu veidot jauno valdību un vai varēs viņu sveikt ar apstiprināšanu Saeimā...Šodien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs demisijas rakstu, bet vakar Kariņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība" kopsapulcē par premjerministra kandidāti izvirzīja labklājības ministri Eviku Siliņu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens prognozē, ka jaunajai valdībai, vēlākais, būtu jābūt gatavai līdz 15. septembrim. E. Siliņa vakar vakarā preses konferencē sacīja, ka nezinot, cik dinamisks būšot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sarunu process ar Saeimas frakcijām, bet pirmdien "Jaunajai Vienotībai" būšot tikšanās ar prezidentu un viņa jau piedāvāšot darāmo darbu melnrakstu. Jau esot izveidojies dažu partiju kodols, kas varētu strādāt kopā, – tā ir "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un ZZS, bet viņa labprāt koalīcijā redzētu arī "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību. Taču nekādu garu sarunu ar partijām par kopīgu koalīciju vairs nebūšot.
E. Siliņa kā galveno prioritāti nosauca valsts drošību, jo bez tās nevar atrisināt neko citu. Ļoti svarīgi ir strādāt pie dzīves kvalitātes līmeņa saglabāšanas un pēc tam arī uzlabošanas, jo pieaugošās cenas gan "Sadales tīklā",
gan arī banku kredītmaksājumi ir vieni no prioritāri risināmiem jautājumiem. Risinājumi esot iespējami, teica politiķe.
"Partija "Jaunā Vienotība" ir solījusi saviem vēlētājiem, ka mums būs kvalitatīva izglītība visiem cilvēkiem, arī gana saprotami veselības aprūpes pakalpojumi. Svarīgi ir arī jautājumi par cilvēktiesībām, Stambulas konvencija, vienlīdzīga attieksme pret tiem, kas Latvijā dzīvo. Pāreja uz izglītību latviešu valodā līdz 2025. gadam – tā mums visiem ir vajadzīga, ja mēs gribam, lai mums ir homogēna sabiedrība," uzsvēra Siliņa un uzskaitīja vēl citus uzdevumus, kas koalīcijai viņas vadībā būtu jāveic.
Siliņa, kura tiek uzskatīta par Kariņa labo roku (iepriekš bijusi Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre), minēja, ka esot gandarīta par šādu atbalstu, un neslēpa, ka "Jaunajā Vienotībā" notiekot paaudžu maiņa. Siliņai partijā nebija konkurentu, un par viņas virzīšanu augstajam valsts amatam politiskajās aizkulisēs tika runāts jau krietnu laiku.
Patīk arī tiem, kas nav "kodolā"
Pagaidām nav izskanējis, ka ar Siliņu uz premjera amatu varētu sacensties vēl kādas partijas pārstāvis. Tiesa, politiskajās aizkulisēs ir minēts arī Ulda Pīlēna vārds, jo viņš kopš 14. Saeimas vēlēšanām joprojām ir "Apvienotā saraksta" premjerministra kandidāts, taču "Apvienotajam sarakstam" neesot pretenziju pret Eviku Siliņu.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzskata, ka "tā ir visaugstākā varbūtība, ka viņa arī kļūs par premjerministri". "Tiesa, lēmumu par atbalstu Siliņas kundzei vēl neesam pieņēmuši. To darīsim pēc tam, kad būsim viņu uzklausījuši," teica Tavars. Viņš pieļāva, ka, ņemot vērā Siliņas personīgās īpašības, viņai labāk izdošoties mobilizēt koalīciju darbam nekā Kariņam. Protams, to laiks rādīs – visādi var būt, piebilda Tavars un cer, ka varētu strādāt kopā ar ZZS, jo tur esot viņa bijušie kolēģi, "un cik gan ilgi varot mētāties ar akmeņiem".
Arī Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks un ZZS Saeimas frakcijas deputāts Armands Krauze atgādināja: "Mēs esam pateikuši, ka respektēsim "Vienotības" izvēli."
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens norādīja, ka par Siliņas izredzēm nevajadzētu lemt, pirms to nav izdarījis Valsts prezidents, konsultējoties ar visām Saeimas frakcijām un vētījot kandidāta spējas savākt 51 balsi, kā arī parādīt darbu sarakstu tuvākajam laikam. Bet, neraugoties uz to, jau tagad "Progresīvie" ļoti pozitīvi vērtējot "Vienotības" lēmumu izvirzīt Siliņu kā Ministru prezidenta kandidāti.
"Mums ir pozitīva sadarbība ar viņu kā labklājības ministri vairāku ļoti svarīgu jautājumu virzīšanā – vai tā būtu Stambulas konvencijas ratifikācija Ministru kabinetā vai Bērnu aizsardzības likums. Mums izveidojās laba sadarbība arī tematiskajās darba grupās. Siliņa kā viena no galvenajām sarunu vedējām demonstrēja augstu kompetenci un diskusiju kultūru. Mēs pozitīvi raugāmies arī uz to, ka Evika Siliņa pārstāv jauno politiķu paaudzi, ka viņa ir spilgta līdere, kas ir pozitīvi vērtējams no sieviešu vienlīdzības viedokļa, un tas ir labs signāls Latvijas sabiedrībai," uzskata Briškens.
Reformu partijas projekts
Siliņa intervijā žurnālā "Ieva" (2022. gada 26. oktobrī) sacījusi, ka partijā tagad esot cita veida sievietes, nekā tas bijis agrāk, kad līderes pozīcijā bija Solvita Āboltiņa.
E. Siliņa: "Pēc Solvitas Āboltiņas aiziešanas bija zināma piesardzība – viņa bija jaudīga politiķe un atstāja pietiekami lielu nospiedumu partijas stāstā. Iespējams, tas kādu laiku radīja piesardzību pret sievietēm, bet tagad tas ir pāri – Solvita atradusi sevi citā jomā, un mums tagad ir cita veida sievietes līderes: Inese Lībiņa–Egnere, Anda Čakša, Zanda Kalniņa–Lukaševica."
Evika Siliņa ir juriste, kura politikā ienāca no Valda Zatlera izveidotās Reformu partijas, kurā iestājās arī Edgars Rinkēvičs. Vēlāk abi kļuva par "Vienotības" biedriem. No Reformu partijas Siliņa kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Bet 12. Saeimas vēlēšanās viņa deputātu kandidātu sarakstā tika iekļauta no partijas "Vienotība", bet arī nekļuva par parlamenta deputāti, tāpat kā 13. Saeimā no "Jaunās Vienotības".
"Sakiet nu, ka Reformu partija bija neveiksmīgs projekts! Rinkēvičs tagad ir Valsts prezidents, bet Siliņa vadīs valdību," ar nelielu ironiju saka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Strādājot kopā, viņš esot ievērojis, ka Evika Siliņa ir ļoti līdzsvarota. "Viņa ir arī apzinīga. Viņai nav tendence uz kašķiem, revolūcijām. Viņa ir darba darītāja, ja redz mērķi," tā Zatlers raksturoja savas bijušās partijas biedri.
Siliņu kopīgas darba gaitas saista arī ar Ilzi Pētersoni–Godmani, kura bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, bet Siliņa iekšlietu ministra Riharda Kozlovska laikā sešus gadus strādāja par parlamentāro sekretāri. Pētersone–Godmane savu bijušo kolēģi raksturoja kā mērķtiecīgu un profesionālu juristi un izteiktu komandas spēlētāju. "Papildus pamatdarbam viņa centās iedziļināties citās iekšlietu jomai aktuālajās problēmās, meklējot labākos risinājumus ar mērķi palīdzēt iekšlietu resoram kopumā," teic I. Pētersone–Godmane.
***
Evika Siliņa
– Dzimusi 1975. gada 3. augustā
– Bakalaura grāds tiesību zinātnē Latvijas Universitātē; sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
– Strādājusi par zvērinātu advokāti ar specializāciju starptautisko un iekšējo biznesa tiesību jomā.
– Bijusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece juridiskajos jautājumos un ministrijas parlamentārā sekretāre.
– Kandidēja, bet netika ievēlēta 11., 12. un 13. Saeimā.
– 2019. gada 23. janvārī, 13. Saeimai apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību, Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri.
– 14. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēta no "Jaunās Vienotības" saraksta un apstiprināta par labklājības ministri Kariņa valdībā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
