Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 23:16
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Pensiju indeksēšanas noteikumi šogad citādi. Pensionāri neapmierināti.
Par to, ka pēc gaidāmās indeksācijas pensiju pieaugums nebūs liels, sūrojusies arī Latvijas Pensionāru savienība. Latvijā jau tā ir liela sabiedrības nevienlīdzība, un pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kas visskaudrāk izjūt cenu celšanos. Attēlā: nabadzības pieauguma apturēšanu vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū Latvijas pensionāri prasīja arī sapulcē Rīgas centrā pirms sešiem gadiem. Pensiju indeksācija, kas notiks 1. oktobrī, šogad būs nedaudz dīvaina – tajā ņems vērā tikai patēriņa cenu indeksu, proti, inflāciju no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam. Citus gadus, piemēram, vēl 2022. gadā, tika ņemtas vērā arī apdrošināšanas iemaksu algu summas pieaugums. Vienkārši skaidrojot, otrs kritērijs indeksācijai bija tas, kā Latvijā pieaugušas vidējās algas tautsaimniecībā. To rēķina šādi – tiek aprēķināta puse no vidējās algas tautsaimniecībā (2022. gadā vidējās algas puse bija 534 eiro, bet 2023. gadā – 609 eiro) un tiek rēķināta šo summu procentuālā starpība, ņemot vērā arī to, kā augusi inflācija. Šogad inflācija šo pieaugumu noēdusi pilnībā – inflācijas procenti ir lielāki nekā procenti, par cik pieaugusi vidējā alga, un pieaugums ir negatīvs, tādēļ otrs kritērijs netiek ņemts vērā. Arī apšaubīt, ka inflācija pēdējā gada laikā krietni apsteigusi algu pieaugumu, nav iespējams – gandrīz katrs strādājošais ir sajutis savas pirktspējas kritumu.
Taču pensionāri ir satraukušies par ko citu – vecuma un invaliditātes pensijas 1. oktobrī vidēji pieaugšot par 6,4%. Un pensionāri uzskata, ka šāda indeksācija nespēj kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu. Šis arguments ir daļēji patiess. Apšaubīt skaitli 6,4% īsta pamata nav – procentuāli lielākais inflācijas palielinājums bija pirms iepriekšējās, 2022. gada indeksācijas, tad tas pārsniedza 18% un arī tika vismaz daļēji kompensēts iepriekšējās indeksācijas laikā. Jāatgādina, ka pirms gada pensijas tika indeksētas ar četriem dažādiem koeficientiem, kas visi pārsniedza 20% – piemēram, ja apdrošināšanas stāžs bija līdz 29 gadiem, tika indeksēts par 22,87%, bet, ja stāžs ir 45 un vairāk gadi, indekss bija lielāks – 23,69%.
Tomēr gluži bez pamata pensionāru satraukums nav gan, jo vairums pensionāru pieder sabiedrības mazturīgākajam slānim. Šīs iedzīvotāju grupas lielākie izdevumi saistīti ar pārtikas un zāļu iegādi, kā arī komunālo rēķinu nomaksu. Un šajās jomās gada inflācija nav bijusi 6,4% – Statistikas pārvaldes inflācijas kalkulators mums bez aizķeršanās spēj paziņot, ka pārtikas preču inflācija norādītajā periodā bijusi 9,9%, veselības aprūpes inflācija – 9,6%, proti, abās šajās izdevumu grupās inflācija pusotru reizi pārsniegusi paredzamās kompensācijas apjomu. Tiesa, ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi gan bijuši žēlsirdīgāki – mājokļa izdevumi kopumā sadārdzinājušies tikai par 2,8%, bet elektrība un gāze šā gada augustā bija pat lētāka nekā 2022. gada vasarā – to cenas samazinājušās attiecīgi par 0,8% un 3,8%. Tomēr, kā jau teikts, gluži bez pamata satraukums nav, jo elektrības un gāzes cenu pieaugums toties deva pamatīgu triecienu pensionāru rocībai pērn. Rezumējot – diez vai šī pensiju indeksācija ļaus pensionāriem līksmot.
Indeksēs līdz 609 eiro
Pensiju indeksācijas robeža šogad noteikta 609 eiro apmērā – proti, par 6,4% palielinās visas pensijas līdz šai summai. Ja pensija ir, piemēram, 620 eiro, tad indeksācija attieksies uz 609 eiro no šīs summas, bet atlikušie 11 eiro indeksēti netiks. Izņēmums ir attiecināts tikai uz politiski represētajiem, cilvēkiem ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem – šīm trijām grupām tiks indeksēts viss pensijas apmērs neatkarīgi no lieluma. Tas nozīmē, ka visām pensionāru grupām – pensionāriem ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem; tiem, kuriem pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos; pensionāriem gan ar stāžu no 30 līdz 39 gadiem, gan ar stāžu – no 40 līdz 44 gadiem, kā arī pensionāriem ar stāžu no 45 gadiem un vairāk – visiem indeksēs vienādi, par 6,4%.
Kā skaidro Labklājības ministrijā, ja vecuma pensijas apmērs ir 450 eiro, tad gan senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem, gan senioram ar apdrošināšanas stāžu virs 45 gadiem no oktobra pensijas apmērs būs 478,80 eiro jeb par 28,80 eiro lielāks. Nav grūti arī aprēķināt, ka maksimālais ieguvums, kuru iespējams saņemt no indeksācijas, ir 6,4 procenti no maksimālās indeksējamās summas – 609 eiro. Tie ir 38,97 eiro, kas ar pašreizējām cenām pārtikas veikalos nav nekāds glābiņš. Kā nesen intervijā LTV izteicās ekonomiste Līva Zorgenfreija: "Pensiju indeksācija ir nedaudz kā mironim plāksteris, jo kāpums ir, bet tas, visdrīzāk, nenosegs kopējo pirktspējas kritumu." Bet labklājības ministre Evika Siliņa intervijā LTV plātījusi rokas: "Šobrīd mēs vadāmies vienkārši no spēkā esošā likuma, un nekādu papildu politisku lēmumu šeit nav bijis."
Dažas piemaksas indeksēs
Arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par katru darba mūža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuriem tika maksāts sociālais nodoklis, indeksēs, piemērojot tikai patēriņa cenu indeksu, tos pašus 6,4%. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska skaidro, ka šā gada indeksācijā tiks indeksētas visas pensijas, kurām ir piemaksa. "Piemaksa par darba stāžu līdz 1995. gada beigām ir visiem tiem pensionāriem, kas pensionējušies līdz 2011. gada beigām. Šai pensionāru grupai piemaksa ir, un tā arī tiks indeksēta. Savukārt tiem pensionāriem, kas pensionējušies, sākot ar 2012. gadu, šādas piemaksas nav. Šī atšķirība vairāk nekā pirms desmit gadiem tika iestrādāta likumā par valsts pensijām."
Taču Latvijā ir vairāk nekā 100 000 pensionāru, kuri pensionējušies pēc 2012. gada un kuriem šādu piemaksu nemaksā vispār. Novērst klaji netaisnīgo situāciju šā gada pavasarī kongresā aicināja arī Latvijas Pensionāru federācija, aicinot netaisnības skartās personas vērsties Satversmes tiesā. D. Trušinska neslēpa, ka arī Labklājības ministrijas prioritāšu sarakstā ir šīs atšķirības novēršana, taču, tā kā tam nepieciešamā summa ir ievērojama, tad tam nepieciešama politiska diskusija un vienošanās.
Labklājības ministrija ir skaidrojusi, ka piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, šogad indeksēs, piemērojot tikai faktisko patēriņa cenu indeksu. Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada beigām vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada beigām. Pēc indeksācijas 1,43 eiro pārvērtīsies par 1,52 eiro, bet 2,14 eiro – par 2,28 eiro. Taču jāņem vērā, ka tām pensijām, kuras ir lielākas par neapliekamo minimumu, kas šobrīd ir 500 eiro liels, tiek piemērots arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā ziņā vieglāk kļūs pēc jaunā gada, kad prognozējama neapliekamā minimuma palielināšanās līdz 700 eiro.
Līdzīgi kā ar vienādu piemaksu noteikšanu, Labklājības ministrija vēlētos izkustināt no vietas arī jautājumu par bāzes pensijām, taču vezums pagaidām nekust.
D. Trušinska atteicās pat nosaukt summu, kas tam būtu nepieciešama, jo pastāvot dažādi varianti, kā bāzes pensiju var ieviest, un atkarībā no tā mainoties arī aprēķini.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
