Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 09:03
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Kols: "Ja aptuveni seši tūkstoši cilvēku uzspļauj Latvijas likumam, likumdevējs iet viņiem pretī." Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau septembra vidū gatavojas izsūtīt vēstules tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem 90 dienu laikā būtu jāatstāj Latvijas valsts, ja viņi nebūs izpildījuši likuma prasības, lai saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju.
No visām Saeimā pārstāvētajām partijām vienīgi Nacionālā apvienība vakar nobalsoja pret Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Tos plānots virzīt steidzamības kārtā divos lasījumos, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau septembra vidū gatavojas izsūtīt vēstules tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem 90 dienu laikā būs jāatstāj Latvija, ja viņi nebūs izpildījuši likuma prasības, lai saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju. Ar likuma grozījumiem viņiem tiks dota iespēja saņemt īpašu termiņuzturēšanās atļauju diviem gadiem, lai šajā laikā iemācītos latviešu valodu un nokārtotu valsts valodas eksāmenu elementārajā A2 līmenī. Atšķirībā no citu trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, kas neparedz sociālās garantijas, Krievijas pilsoņiem šajā ziņā plānotas daudz plašākas tiesības – gan sociālie pabalsti, gan sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi.
Provizoriskie Iekšlietu ministrijas aprēķini rāda, ka Latvijā ir ap sešiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri negrasās ievērot pagājušā gada rudenī pieņemtās Imigrācijas likuma prasības par latviešu valodas eksāmena nokārtošanu līdz šā gada 1. septembrim, lai iegūtu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja pastāvīgo uzturēšanās atļauju. PMLP sola, ka precīzs šo Krievijas pilsoņu skaits būšot zināms septembra vidū.
No ES gada laikā izraidīti 130 tūkstoši
Saeimas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) plenārsēdē atgādināja, ka pēdējo divu mēnešu laikā bijušas emocionāli piesātinātas kampaņas par šo jautājumu, ar puspatiesībām un neprecīzu terminoloģiju, radot iespaidu par Saeimu kā nekompetentu, nespējīgu valsts institūciju pieņemt izsvērtus lēmumus. Augstākās raudzes juristi, konstitucionālo tiesību eksperti esot atzinuši, ka 13. Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā esot juridiski korekti, tāpēc neesot nepieciešami jauni grozījumi ar lielāku pretimnākšanu Krievijas pilsoņiem. Viņi tika pielīdzināti citu trešo valstu pilsoņiem, kuriem arī ir jākārto valsts valodas eksāmens, lai saņemtu patstāvīgo uzturēšanās atļauju. Līdz tam Krievijas pilsoņi šajā ziņā bija nostādīti priviliģētā stāvoklī.
Kols vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šā gada aprīlī parlaments jau mīkstināja prasību Krievijas pilsoņiem, pasakot, ka tie, kas nenokārtos valsts valodas eksāmenu, varēs gadu saņemt termiņuzturēšanās atļauju, lai iemācītos latviešu valodu un nokārtotu valodas pārbaudījumu. Bet, kā izrādās, ar to nav gana – vajagot divus gadus.
R. Kols: "Ja aptuveni seši tūkstoši uzspļauj Latvijas likumam, likumdevējs iet viņiem pretī un grasās piešķirt divu gadu termiņuzturēšanās atļauju. Man ar nožēlu ir jāteic, ka Latvijas valsts nav darījusi pietiekami, lai starptautiski skaidrotu, kādēļ šie likuma grozījumi ir nepieciešami, ka tie nepārkāpj cilvēktiesības, ka tā nav vajāšana. Tā ir absurda situācija, ka trīs mēnešus mums nav ārlietu ministra, kura uzdevums būtu skaidrot šos likuma grozījumus. Ar mani sazinās ārvalstu vēstniecības un jautā, kas tas tāds ir, ko jūs tur izgrozījāt? Vai tiešām jūs deportēsiet? Viņi neapzinās šā vārda vēsturisko nozīmi.
Sabiedrība pamatīgi tiek musināta ar vārdu salikumu – "masveida izraidīšana". Arī daudziem mūsu starptautiskajiem partneriem rodas jautājumi."
Kā norādīja Kols, nesenā pagātnē Apvienotā Karaliste īsā termiņā piespiedu kārtā izraidīja apmēram 2,6 miljonus ES pilsoņu. Bet aizvadītā gada ES oficiālie dati rāda, ka, piemēram, Francija piespiedu kārtā uz trešajām valstīm izraidīja 15 tūkstošus, Vācija – 12 tūkstošus cilvēku, bet kopskaitā no ES 2022. gadā piespiedu kārtā ir izraidītas vairāk nekā 130 tūkstoši personu jeb mēnesī vidēji 10 tūkstoši personu. "Tur nelieto terminu "masveida izraidīšana", jo tas tā nav – mēs runājam par personām, kuras nemaina savu rīcību un uzspļauj likumiem. Tādai personai nedrīkst būt pretimnākšana," atgādināja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
Kāpēc Latvijai ir vajadzīgi Krievijas pilsoņi?
Deputāts Arturs Butāns (NA), kurš dzimis 90. gadu sākumā, aicināja Saeimā iesniegto jauno Imigrācijas likuma grozījumu autorus izskaidrot, kāpēc Latvijai ir vajadzīgi Krievijas pilsoņi un ko valsts iegūst, paturot šeit pilsoņus no terorismu atbalstošas valsts. Neesot dzirdēts neviens ieguvums. Viņš atgādināja, ka bijušais Valsts prezidents Egils Levits aicinājis anulēt uzturēšanās atļaujas visiem Krievijas pilsoņiem, bet diemžēl neesot sadzirdēts.
"Kā arguments likuma grozījumiem tiek minēts, ka valsts valodas eksāmenu neesot nokārtojis pietiekams Krievijas pilsoņu skaits un tāpēc esot tiesvedību risks. Rodas jautājums: kāds ir pietiekamais skaits? Kur ir tā robeža, kad varēs pateikt, nu tagad ir pietiekami daudz pieteikušies un likumu var negrozīt?" vaicāja Butāns.
Viņš arī interesējās, kāpēc likuma prasības neskarot arī Baltkrievijas pilsoņus. Latvijā, pēc PMLP datiem, atrodas 55 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu, kā arī 190 tūkstoši nepilsoņu.
Savukārt Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") centās iežēlināt deputātus, ka no tiem tūkstošiem, kuriem draudot izraidīšana no valsts, lielākā daļa esot pensijas vecumā un viņi valsts drošību neapdraudot. Šlesers uzskata, ka viņi neesot iemācījušies valsts valodu, jo visu laiku mierīgi dzīvojuši savā krieviskajā burbulī. Valodu viņi vairs neiemācīšoties, un jāļaujot viņiem mierīgi dzīvot tālāk. Viņš gan ne ar vārdu nepieminēja ar pirmajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem piešķirto priviliģēto stāvokli Krievijas pilsoņiem attiecībā pret citu trešo valstu pilsoņiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
