Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 06:22
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Turīgās partijas valsts finansējumu tērē konferencēm un pētījumiem, ne tik ietekmīgās – taupa nākamajām vēlēšanu kampaņām
Saeimā plašāk pārstāvētās partijas un to apvienības, kurām ir arī lielāks valsts budžeta finansējums, šogad vairāk tērējušas konferencēm, semināriem un pētījumiem – tieši tam, kam bijušais Valsts prezidents Egils Levits ieteica izlietot piešķirtos budžeta līdzekļus. Ne tik ietekmīgie politiskie spēki, kuri no valsts saņem mazāk, šo naudu taupa nākamajām vēlēšanām, kas, sākot no 2024. gada, notiks trīs gadus pēc kārtas. Nākamgad būs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, 2025. gadā – pašvaldību vēlēšanas, bet vēl pēc gada – Saeimas vēlēšanas. Šis ir viens no retajiem gadiem, kad nenotiek vēlēšanas un partijām nav tik daudz vajadzību.
No Saeimā pārstāvētajām partijām vislielāko valsts finansējumu saņem "Jaunā Vienotība" ("JV"), kurai piešķirta maksimālā summa – 992 000 eiro gadā, bet vismazākais finansējums no politiskajiem spēkiem, kas iekļuva parlamentā, ir partijai "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") – tā saņem 442 244 eiro gadā. Valsts finansējums ir vēl sešiem politiskajiem spēkiem, kas pārvarēja 2% barjeru, bet neiekļuva Saeimā. Finansējumu var izlietot trīs nākamo gadu laikā, bet pēc tam neizlietotā nauda ir jāatskaita atpakaļ valsts budžetā.
Valsts finansējuma izlietojumu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kur politiskie spēki katru gadu iesniedz deklarācijas. Vairāku partiju pārstāvji apgalvoja, ka KNAB uzraudzība esot patiešām stingra. Piemēram, iestāde vēlas redzēt fotoattēlus no semināriem vai konferencēm, uzaicināto sarakstu, informāciju par ekspertiem un ziņojumu tematiem. Reiz vienam politiskajam spēkam oficiālais seminārs, ko var rīkot par valsts naudu, esot sakritis ar neformālo pasākumu, par kura mielastu partijas biedri esot maksājuši paši, lai var iemalkot arī glāzi vīna, ko par budžeta naudu nedrīkst iegādāties.
Partiju apvienībām lielāki tēriņi
Saeimā ir trīs partiju apvienības, kurās partijām ar šo finansējumu ir jādalās savā starpā, līdz ar to vairāk naudas jātērē arī biroju uzturēšanai, ja katrai partijai ir savs birojs, tāpat katra arī rīko savu kongresu, kam jāīrē telpas, tās jāiekārto un jāsarūpē kafijas galds. Daļa partiju par valsts naudu atbalsta arī reģionālo biroju uzturēšanu. Tās rīko arī konferences ar ekspertu iesaistīšanu, un tie neuzstājas gluži par baltu velti. Laikiem mainoties, arī pētījumi vairs nemaksājot pāris simtu eiro, bet gan tūkstošus. Mazāk pamanīta ir vēl kāda tēriņu pozīcija – ekspertu, jo īpaši juristu, iesaistīšana likumprojektu sagatavošanā vai analīzē. Tas vairāk attiecas uz frakciju iniciatīvām, jo Saeimas komisijas ar likumiem strādā pašas, iesaistot Saeimas Juridisko biroju un komisijas konsultantus.
Pirms nepilna gada, kad Saeima cauru diennakti 24 stundu garumā skatīja valsts budžeta projektu, toreiz opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", kas tagad ir valdībā, nodemonstrēja diezgan detalizētas zināšanas par daudzām budžeta pozīcijām, kas lika domāt, ka viņu priekšlikumu un arī runu sagatavošanā ir iesaistījušies eksperti, ar kuriem var slēgt līgumus par valsts naudu. Tagad jau kā opozīcijas frakcija padziļinātai budžeta izvērtēšanai ar profesionāļu palīdzību gatavojas apvienība "Apvienotais saraksts", ko tā frakcijas vadītājs Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" apstiprināja.
Levita likumu nevirzīs
Īsi pirms pilnvaru beigām Valsts prezidents E. Levits šā gada aprīlī iesniedza Saeimā grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz vismaz 30% no partijām piešķirtā valsts finansējuma izlietot saturiskajam darbam, kas ietver konferences, seminārus, pētījumus, aptaujas. Prezidents vēstulē Saeimai norādīja, ka valsts piešķirtais finansējums ir jāizlieto jēgpilni, lai stiprinātu partiju kapacitāti un tām būtu profesionāls piedāvājums nozarēs, par kurām tās uzņemas atbildību, kā arī lai tās izvirzītu amatiem zinošus kandidātus. E. Levits atgādināja, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažām partijām bija grūtības atrast kandidātus darbam valdībā, kā arī Saeimas komisiju vadībai. "Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā," norādīja E. Levits.
Saeimas vairākums nodeva projektu izskatīšanai komisijā, kur tas tā arī palika bez tālākās virzības. Jau toreiz daļa deputātu bija skeptiski, vai vajag vēl vairāk birokratizēt partiju finansēšanas sistēmu. Šā likuma atvēršana arī saistās ar zināmiem riskiem, jo tad tajā var sasniegt populistiskus priekšlikumus un sabojāt finansēšanas sistēmu.
Partiju pārstāvji lika saprast, ka šo projektu nav plānots aktualizēt, bet vienlaikus politiskie spēki nozīmīgu daļu valsts finansējumu atvēl tieši partiju saturiskās kapacitātes stiprināšanai. "Egila Levita idejai, ka nauda ir jāiegulda saturā, piekrītu, bet tas nebūtu jānosaka likumā, jo šī norma to padarītu pārāk birokrātisku. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ļoti rūpīgi uzrauga, kā partijas izlieto tām piešķirto naudu, ko zinu, jo esmu partijas valdē," "Latvijas Avīzei" teica "JV" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
"JV" algo arī reģionālo koordinatoru
Saeimā ir trīs apvienības – "JV", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Apvienotais saraksts" ("AS") –, kā arī partija "Progresīvie", kurai ir sadarbības līgums ar partiju "Mēs – Talsiem un novadam". Šie politiskie spēki valsts piešķirto naudu var paredzēt arī ar tiem saistīto reģionālo partiju darbības nodrošināšanai. "Jaunajā Vienotībā" ir piecas partijas – "Vienotība" un četras reģionālās partijas no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras –, tai ir līgums arī ar Latgales partiju.
"Vienotības" ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe–Segliņa pastāstīja, ka katra partija var saņemt valsts finansējuma daļu. Reģionālās partijas piesaka savas aktivitātes, kuras izvērtē grāmatvedībā, kā arī jurists, lai pārliecinātos, ka plānotie tēriņi atbilst likuma prasībām. Līdzīgi uz finansējumu var pretendēt "Vienotības" reģionālās nodaļas, kas naudu izmanto arī savstarpējiem pieredzes apmaiņas pasākumiem. "JV" algo vienu reģionālo – Latgales – koordinatoru, bijušo Saeimas deputātu Aldi Adamoviču, bet ir apsvērta iespēja koordinatorus izraudzīties arī citos reģionos. Kādreiz partijai bija arī pilsētās "atvērtie biroji", bet tagad vairs nav, jo tie prasīja lielus līdzekļu ieguldījumus un atdeve bija neliela, atzina S. Stelpe–Segliņa.
"JV" patiešām lielu finansējumu iegulda saturiskās kapacitātes stiprināšanai, apgalvoja frakcijas vadītājs E. Jurēvics. Viņš minēja, piemēram, aptaujas, kādas notiek katru mēnesi, pētot sabiedrības noskaņojumu par aktuālajiem jautājumiem, dažādām likumdošanas iniciatīvām, cenšoties noskaidrot, kādi jautājumi uztrauc iedzīvotājus. Partijā notiek konferences, kā arī iekšpartijiskās diskusijas par dažādiem tematiem, piemēram, kā samazināt vardarbību. Partijas iekšējās demokrātijas stiprināšanai notikuši pieci lieli semināri reģionos, teica E. Jurēvics.
Opozīcijā mainās vajadzības
Turīgāko partiju trijniekā ir arī "Apvienotais saraksts", kurā ir Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija, kā arī Ulda Pīlēna dibinātā biedrība, kurā ir nozaru eksperti, kas nav nevienā partijā, bet bija piesaistīti ar mērķi, ka tieši biedrība varētu palīdzēt sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu valdībai. Kad pavasarī "Latvijas Avīze" aptaujāja partijas, kā tās tērē budžeta naudu, toreiz vēl koalīcijā esošās "AS" frakcijas vadītājs, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs E. Tavars apstiprināja, ka sadarbība ar biedrības ekspertiem ir cieša. Toreiz viņš pieļāva, ka valsts finansējums partijām ir pārāk dāsns. Tagad situācija ir mainījusies, jo "AS" ir opozīcijā, kad vairs nevar izmantot arī ministriju resursus.
E. Tavars vairs nerunā, ka naudas būtu pārāk daudz. Tagad iniciatīvas un priekšlikumi nozaru politiku veidošanai ir jāsagatavo pašiem. Stāstot par naudas ieguldījumu, E. Tavars minēja gandrīz tās pašas aktivitātes, kuras uzskaitīja E. Jurēvics. Arī E. Tavars uzsvēra sabiedrības noskaņojuma noskaidrošanu par vairākiem jautājumiem, piemēram, Stambulas konvencijas ratifikāciju. "AS" slēdzot līgumus arī ar juristiem, kas izvērtē likumprojektus. Tas notiks arī tagad, kad jāgatavojas padziļinātai Saeimā iesniegtā valsts budžeta izvērtēšanai, "lai atklātu, kurās budžeta programmās ir slēptie tēriņi, kuros partijas gatavojas sadalīt miljonus", teica E. Tavars. Viņaprāt, katru gadu situācija atšķiras – šogad var atļauties vairāk tērēt pētījumiem un sadarbībai ar ekspertiem, bet vēlēšanu gadā vairāk jāiegulda politiskajā aģitācijā. "AS" ar naudu apejoties taupīgi, jo nākamgad ir EP vēlēšanas, kurās būs jākonkurē ar partijām, kas jau ir pārstāvētas EP, un līdz ar to tām ir arī lielākas iespējas reklamēties.
Šlesers kritizē naudas piešķiršanas veidu
Naudu nākamajām vēlēšanām taupot arī partija "Latvija pirmajā vietā", kuras priekšsēdētājs Ainārs Šlesers nav apmierināts ar veidu, kādā 13. Saeimā pārstāvētās partijas palielināja pašas sev finansējumu. Tā nevienlīdzīgas konkurences apstākļos pirms vēlēšanām nonāca partijas, kas nebija pārstāvētas Saeimā un nesaņēma valsts finansējumu. A. Šlesers uzsvēra, ka bija ierobežotas arī viņa kā priekšsēdētāja iespējas ziedot savai partijai, jo ir noteikti griesti summai, ko viena persona var ziedot. "LPV" galvenokārt varēja paļauties uz sociālajiem tīkliem un tiešajiem kontaktiem ar vēlētājiem, braucot uz reģioniem. "Mums nav administratīvo resursu, kādi ir varas partijām," piebilda A. Šlesers, kura vadītā partija valsts naudu izmanto biroja uzturēšanai, dažu pasākumu rīkošanai, bet neveic pētījumus un nerīko lielas konferences, jo "mums ir jākrāj nauda vēlēšanām, lai iepazīstinātu ar sevi sabiedrību".
Pavisam nedaudz iekļūšanai Saeimā pietrūka "Attīstībai/Par", kuru veidoja trīs partijas – "Latvijas attīstībai", "Kustība "Par"" un "Izaugsme" –, kas pēc vēlēšanām nolēma iet katra savu ceļu, bet izveidoja apvienību, lai varētu saņemt valsts finansējumu, ko savstarpēji sadala. Partiju vadībā ir bijušie Saeimas deputāti. "Latvijas attīstībai" ģenerālsekretārs Artūrs Toms Plešs skaidroja, ka partijas vadība nesaņem atalgojumu no valsts budžeta naudas, par to tiekot finansēta tikai biroja uzturēšana un darbinieku algas. Lielākā finansējuma daļa tiekot ieguldīta partijas attīstībā, reģionālo nodaļu stiprināšanā un pētniecībā, lai sagatavotu kvalitatīvu piedāvājumu vēlēšanām.
Nelielu partiju konsultēja Liepnieks
Līdzīgiem mērķiem finansējumu izlieto arī partija "Platforma 21", kuras kādreizējais nosaukums, kad to vadīja Aldis Gobzems, bija "Katram un katrai". Dienā, kad "Latvijas Avīze" sazvanīja partijas tagadējo priekšsēdētāju Raimondu Lazdiņu, Karīna Sprūde – viena no A. Gobzema domubiedrēm – medijiem izplatīja paziņojumu, ka no "Platformas 21" ir izstājusies. Paziņojumā viņa arī raksta: "Atzīšos: es biju trauksmes cēlājs, kurš pievērsa tiesībsargājošo iestāžu uzmanību iespējamajai valsts finansējuma izkrāpšanai mūsu partijā. Līgums par PR pakalpojumiem ar Jurģi Liepnieku par 6000 eiro mēnesī – viens no zīmīgākajiem partijas valdes tēriņiem iepretim dramatiskajam partijas reitingu kritumam."
R. Lazdiņš šo paziņojumu mūsu sarunas laikā vēl nebija lasījis, bet viņa pirmā reakcija – "tie ir suņa murgi, jo ne par kādu izkrāpšanu te nevar runāt". Partijas valde K. Sprūdi esot lēmusi izslēgt, jo "šajā ģeopolitiskajā situācijā ir jāpauž skaidra nostāja un nekāda laipošana nav iespējama", no kā var secināt, ka runa ir par politiķes politiskajiem uzskatiem, kas nesakrīt ar valdes nostāju.
R. Lazdiņš apstiprināja, ka partija ir slēgusi līgumu ar sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku par konsultācijām. Tas bijis laikā, kad partijā notika pārmaiņas, ieskaitot nosaukuma maiņu, un J. Liepnieks vēl nestrādāja medijos (J. Liepnieks no 4. septembra ir izdevniecības "Mediju nams" valdes priekšsēdētājs un izdevniecības līdzīpašnieks). Taču konsultantu piesaistīšana neesot nekas nelikumīgs. Pēc K. Sprūdes iesnieguma to vērtēs KNAB. J. Liepnieks, kurš esot ļoti pieredzējis un kuram esot daudz ideju, palīdzējis izveidot arī Jauno politiķu skolu, kurā ar lekcijām uzstājušies vairāki pazīstami eksperti, piemēram, sociologs Arnis Kaktiņš. Partijai esot vēl vairākas sabiedriskās aktivitātes, ar kurām ikviens varot iepazīties feisbukā, teica R. Lazdiņš. Tā arī sagatavojusi un pieteikusi iniciatīvu portālā "Mana balss" par pensiju otrā līmeņa brīvprātīgumu.
***
Valsts budžeta finansējums partijām
Valsts budžeta finansējumu saņem partijas, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Politiskie spēki saņem 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās. Saeimā pārstāvētās partijas, par kurām nobalsoja vairāk nekā 5%, papildus saņem 200 minimālās mēnešalgas – 2023. gadā tie ir 124 000 eiro.
Maksimālā iespējamā summa, ko var saņemt viens politiskais spēks, ir 992 000 eiro gadā. Kopā no valsts budžeta partijām šogad piešķīra 5 888 209 eiro. Naudu izmaksā pa daļām divas reizes gadā – līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam.
PIEŠĶIRTAIS VALSTS FINANSĒJUMS 2023. GADĀ
o Saeimā pārstāvētās partijas
"Jaunā Vienotība" 992 000 eiro
Zaļo un zemnieku savienība 796 045 eiro
"Apvienotais saraksts" 700 141 eiro
Nacionālā apvienība 666 963 eiro
"Stabilitātei" 470 897 eiro
"Progresīvie" 448 548 eiro
"Latvija pirmajā vietā" 442 244 eiro
o Saeimā nepārstāvētās partijas
"Saskaņa" 330 518 eiro
Partiju apvienība "Attīstībai/Par" 290 055 eiro
Latvijas Krievu savienība 212 858 eiro (nav izmaksāts)
"Katram un katrai" (tagad "Platforma 21") 187 365 eiro
"Konservatīvie" (tagad Jaunā konservatīvā partija) 186 287 eiro
"Suverēnā vara" 165 184 eiro
Partijām piešķirto finansējumu drīkst izlietot:
– Biroju un darbinieku uzturēšanai
– Partijas darbības saturiskajai nodrošināšanai (semināri, konferences, kongresi, pētniecība, aptaujas, konsultācijas)
– Komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai. Vienai mērķa grupai var atvēlēt ne vairāk kā 60% no kopējās summas
– Vienā gadā piešķirto finansējumu var izlietot trīs nākamo gadu laikā, neizlietoto summu ieskaitot atpakaļ valsts budžetā
Finansējumu aizliegts izlietot:
– Privātām vajadzībām, dāvanām un ziedojumiem, tabakai un alkoholam, pārmērīgi dārgu preču iegādei
Avots: KNAB
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003