Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 09:07
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
"Zāles nepadara dzīvi priecīgāku, bet palīdz vieglāk tikt cauri ikdienai..." Katru gadu palielinās psihiskās veselības traucējumiem domāto medikamentu lietošana bērnu un jauniešu vidū
Latvijas Nacionālā veselības dienesta dati rāda – kopš 2018. gada ir vairāk nekā dubultojies izrakstīto antidepresantu recepšu skaits tiem pacientiem, kuru vecums nav sasniedzis 18 gadu slieksni. Savukārt atlasot izrakstīto recepšu skaitu pēc psihisku un uzvedības traucējumu diagnozes, to skaits ir palielinājies apmēram septiņas reizes. "Latvijas Avīze" pētīja, kāpēc Latvijā piecu gadu laikā bērni un jaunieši sākuši ievērojami vairāk lietot psihiskās veselības traucējumu grupas medikamentus, kāpēc pieaug depresijas apjomi jaunu cilvēku lokā un vai medikamentu lietošana nesāk aizstāt citas depresijas terapiju metodes, kuras neietver medikamentu lietošanu?
"Antidepresantus lietoju katru dienu, kopš beidzās ilgstošas attiecības un sākās grūtības studijās. Attiecības neesmu atjaunojis, un studijas nav kļuvušas vieglākas, bet vismaz neesmu bēdīgs," saka "Latvijas Avīzes" aptaujātais Lauris. "Antidepresantus sāku lietot, jo man parādījās trauksme un psihiatrs novēroja biežās depresīvās epizodes. Antidepresanti nepadara dzīvi priecīgāku, tie palīdz vieglāk tikt cauri ikdienai, noņem smaguma sajūtu," saka 23 gadus vecā Anna. "Ja es nelietoju zāles, depresīvas domas kļūst stiprākas un es nevaru funkcionēt – vai nu guļu vairāk nekā 14 stundas dienā vai nevaru aizmigt vairākas dienas," saka kāda Rīgas vidusskolas skolniece. Vai tie ir reti atsevišķi izņēmumi vai pieaugoša prakse, ka jauniem cilvēkiem, lai noņemtu dzīves smagumu, nākas lietot medikamentus?
Pētījumu faktiski nav
"Latvijas Avīzes" uzrunātie jomas eksperti norādīja, ka kopumā Latvijā nav tapis neviens padziļināts pētījums, kurā tiktu pētīta bērnu psihiskā veselība un medikamentu lietojums. Vienīgie uzskates materiāli, ko varētu dēvēt par situācijas raksturojumu Latvijā, ir divi Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ziņojumi – "Psihiskā veselība Latvijā 2015.–2021. gadā" un "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022" par dažādu medikamentu lietojumu 2022. gadā. Katrā no tiem ir neliela informācija par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību bērnu un jauniešu vidū.
Piemēram, "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" norādīts, ka starp vīriešiem 15–24 gadu vecuma grupā antidepresantus pēdējās nedēļas laikā lietojis 2,1% (pieci no 242 respondentiem). Savukārt no tā paša vecuma sievietēm minētos medikamentus lietojušas 3,9% (astoņas no 210 respondentēm). (Šā pētījuma dati uzrāda, ka kopumā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem no 1644 aptaujātajiem vīriešiem antidepresantus lietojuši 3%, no 1904 aptaujātajām sievietēm – 5%.)
Cik tas ir daudz salīdzinājumā ar Igauniju? Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta 2022. gadā veiktā Igaunijas veselības paradumu aptauja uzrādīja, ka Igaunijā 16–18 gadus vecu jauniešu vidū pēdējo septiņu dienu laikā antidepresantus lietojuši 3,9% cilvēku, kas ir pieaugums par 1,7%, salīdzinot ar 2018. gadu.
Savukārt pētījumā "Psihiskā veselība Latvijā 2015.–2021. gadā" norādīts, ka antidepresantu lietošana Latvijā pieaug, taču par galveno iemeslu nosaukta nevis depresijas izplatība, bet gan pieaugusī depresijas atpazīšana un diagnosticēšana, kas attiecīgi noved pie tās ārstēšanas. "Antidepresantu lietošanas rādītāju pieaugums vērojams visās OECD valstīs. Pēc OECD apkopotajiem datiem, Latvijā šis rādītājs ir viszemākais starp ES valstīm. Latvijā tas ir trīs reizes zemāks nekā aptuvenais ES vidējais rādītājs. Tāpat Latvijai ir gandrīz par 50% zemāks rādītājs nekā Lietuvā un Igaunijā," teikts pētījumā.
Pētījumā norādīts, ka tieši bērnībā un pusaudžu vecumā psihiskās veselības aspekti ir īpaši nozīmīgi, jo ietekmē psihisko veselību nākotnē. Kas tad ietekmē bērna psihisko veselību? Ne tikai bioloģiski faktori, t.sk. nervu sistēmas tips, temperaments u.c., bet arī vide un apstākļi, kādos bērns attīstās, kā bērns izaug caur attiecīgajiem vecumposmiem un attīstības uzdevumiem. "Pusaudžu vecumā ir liela nozīme atbalstošai skolas un mājas videi, vienaudžiem. Šajā vecumā nozīmīgi psihiskās veselības traucējumu riska faktori ir vardarbība, atkarības vielu lietošana, pārmērīga aizraušanās ar jaunajām tehnoloģijām (datorspēles, sociālie mediji, internets u. tml.)," teikts SPKC pētījumā.
Tajā ir atsauce uz starptautisko skolēnu veselības paradumu pētījumu (angliski – "Health Behaviour in School–aged Children", (HBSC), kas tiek veikts reizi četros gados, aptaujājot 11, 13 un 15 gadus vecus skolēnus. Pēdējie šobrīd pieejamie dati ir par 2018. gadu, kad vidējais apmierinātības ar dzīvi novērtējums Latvijas skolēniem bija 7,4 (skalā no 1 līdz 10), kas bija zemāks nekā vidēji HBSC pētījuma dalībvalstīs (7,8), taču novērtējums kopš iepriekšējās aptaujas bija pieaudzis. Daži vērā ņemami fakti – meitenes ar dzīvi ir mazāk apmierinātas par zēniem, kā arī apmierinātības līmeni tieši ietekmē ģimenes turīguma līmenis.
Domas par pašnāvību
Vēl citi skaudri fakti. Saskaņā ar Eiropas skolu aptaujas par alkohola un citām narkotiskām vielām 2015. gada datiem (angliski – "European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs") Latvijā gandrīz katrs trešais jaunietis (30,7%) 14–17 gadu vecumā domājis par pašnāvību. Meiteņu vidū rādītājs ir par 15% augstāks nekā zēniem. Dati rāda, ka šādu jauniešu skaits aug, jo 2011. gadā domas par pašnāvību bija atzīmējuši 15,7% jauniešu.
Savukārt 2015. gadā pašnāvību mēģinājuši veikt 9% jauniešu. Iemesli jau iepriekš nosauktie – materiālais stāvoklis, vardarbība ģimenē, neizjusts emocionālais atbalsts nedz no vecākiem, nedz vienaudžiem, ņirgāšanās skolā, depresijas simptomi, zema pašcieņa, atkarības vielu lietošana u.c. faktori. Pēdējo gadu laikā būtiski psihisko veselību ietekmēja arī pandēmija.
Vairāk ārstu – vairāk diagnožu
Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un Pusaudžu resursu centra valdes loceklis Ņikita Bezborodovs piekrīt, ka ir mainījies to jauniešu skaits, kas meklē palīdzību sakarā ar garastāvokļa traucējumiem, un konsekventi palielinās arī diagnosticēto depresīvo traucējumu izplatība. "Iemesls šādam pakāpeniskam pieaugumam ir tas, ka kopš 2020. gada Latvijā sāk pamazām parādīties jaunie ārsti bērnu psihiatri. Ja nav ārsta, kas var diagnosticēt un ārstēt depresiju, pat ar visu palīdzības meklējošās uzvedības pieaugumu, ko esam īpaši novērojuši kopš Covid–19 pandēmijas sākuma, nebūtu pieauguma ar kompensēto medikamentu izrakstīšanu," skaidro Bezborodovs. Viņš atzīst, ka Latvijā tik un tā bērnu psihiatru ir ļoti maz un rindas uz konsultāciju ir garas.
Kopumā to jauniešu skaits, kas saņem atbilstošu palīdzību saistībā ar garastāvokļa traucējumiem, ir daudzkārt zemāks par to jauniešu skaitu, kas reāli no šādiem traucējumiem cieš, uzskata Bezborodovs. Pēc pasaules datiem, vidējā klīniski izteikto depresīvo traucējumu izplatība jauniešu vidū ir ap 8%, kas nozīmē, ka teorētiski aprakstītajā vecuma grupā Latvijā vajadzētu būt ap 11 tūkstošiem jauniešu ar klīniski nozīmīgu depresiju. Realitātē jebkāda veida palīdzību saņem ievērojami mazāks skaits jauniešu.
Arī Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas psihoterapeits, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, norāda, ka, no vienas puses, cilvēki ir izglītotāki un vairāk atpazīst depresiju. Blakne tam gan esot tāda, ka ārsti brīžiem diagnosticē depresiju, kur tās nav. "Ir izdegšanas sindroms, ko var sajaukt ar depresiju, ir sēras un ieilgušas sēras, kuras vajadzētu ārstēt psihoterapeitiski, nevis ar antidepresantiem. Vēl ir tāda diagnoze kā nakts murgi, kad cilvēkam ir bailes gulēt. Protams, narkotiku un alkohola pārmērīga lietošana ietekmē mentālo veselību, bet tas viss jāārstē citādi," stāsta Utināns.
Nejaukt depresiju ar sliktu garastāvokli
Kas tad īsti ir depresija? Bieži vien to jauc ar vienkāršu ikdienas nomāktību vai bēdām. Realitātē depresija ir izteikta nomāktība, kas ilgst ļoti ilgu laiku un nopietni ietekmē ikdienas dzīvi.
Jāuzsver, ka diagnoze "depresija" jānosaka attiecīgam ārstam, nevis jācenšas diagnosticēt pašam pacientam. Latvijā antidepresantus ar valsts kompensāciju pacientam ar rekurento depresīvo traucējumu diagnozi (F33) var izrakstīt tikai psihiatrs vai bērnu psihiatrs.
Lai cīnītos ar depresiju, viena no metodēm ir izmantot medikamentus, visbiežāk – antidepresantus, kuri domāti garastāvokļa traucējumu slimībām. Depresija gan nav vienīgā saslimšana, kuras ārstēšanai izraksta antidepresantus. Antidepresanti ietekmē bioķīmiskos procesus smadzenēs, attiecīgi uzlabojot pašsajūtu. Antidepresanti ir recepšu zāles, kuras jālieto strikti pēc ārstu norādēm, jo antidepresantu lietošana var radīt seksuālas problēmas, diabētu, galvassāpes, samazinātu modrību, sliktu dūšu, mutes dobuma un zobu veselību u.c. problēmas.
Vainīgs arī attiecību deficīts
Psihoterapeits Utināns daļēji piekrīt – ir satraucoši, ka arvien palielinās bērnu un jauniešu skaits, kas lieto antidepresantus un citus medikamentus psihiskās veselības traucējumiem. Viņš uzskata, ka tas ir saistīts ar to, ka pusaudži un bērni aizvien vairāk laika pavada internetā.
"Interpersonālais deficīts jeb attiecību deficīts, kas izpaužas kā komunikācijas problēmas, noved pie depresijas. Mēs esam sociāli dzīvnieki ar sociāliem instinktiem, mūsu labsajūtai ir svarīgas sociālās attiecības. Tāpat kā, ja cilvēks nav paēdis, tad izjūt badu. Šajā gadījumā – ja nav realizējies attiecībās, tad sākumā var izjust skumjas, kas var pāriet depresijā. Vēl to padziļināja Covid–19 ierobežojumi – cilvēki aizgāja netiešajā komunikācijā. Video sazvanīšanās "Zoom" pat vēl ir pieņemama komunikācija, bet bērni un jaunieši jau to nedara – viņi sazinās čatos, varbūt lieto balss ziņas, pēta bildes sociālajos tīklos. Tagad sākuši komunicēt arī ar mākslīgo intelektu. Tas neatsver komunikāciju. Kad aptiekās pērk uztura bagātinātājus, uz tiem rakstīts, ka tie neaizvieto normālu pārtiku. Tā arī mijiedarbība sociālajos tīklos neaizvieto dzīvo komunikāciju ar cilvēkiem," skaidro RSU docents.
Ļoti svarīga loma ir arī ģimenei. "Var būt tā, ka ģimenei izolācijā pat uzlabojas komunikācija – vairāk spēlē galda spēles, iet kopā ārā utt. Bet ģimenēs, kurās dominē strīdi vai katrs sēž savā telefonā, palielinās ģimenes locekļu savstarpējā izolācija. Un tas nenotiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs. Par labu nenāk arī vecāku bieži komandējumi – bērnus atstāj vecvecākiem, taču tie nespēj aizstāt vecākus vairāku iemeslu dēļ," saka speciālists, norādot, ka depresijai ir daudz iemeslu.
Savukārt Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka mainās tas, ko cilvēki uzskata par tādām problēmām, ar kurām būtu jātiek galā, piesaistot ārstu vai citu speciālistu. Viņaprāt, mūsdienās ir krietni paplašināti kritēriji, pēc kuriem tiek "piešķirtas" diagnozes. Arī Konstantinovs piekrīt, ka mūsdienās cilvēki labāk saprot mentālās veselības problēmas un līdz ar to vairāk par tām runā, un attiecīgi vairāk cilvēku atpazīst savas problēmas kā mentālās veselības grūtības un vēršas pēc palīdzības.
Medikamenti nedrīkst būt galvenā ārstēšanas metode
Kā ārstēt depresiju, un vai antidepresanti nesāk aizstāt psihoterapiju? Gan psihoterapeits Utināns, gan psihiatrs Bezborodovs skaidro, ka vieglas pakāpes depresija atbilstoši Latvijā spēkā esošajām vadlīnijām jāārstē ar psihoterapiju un antidepresanti pievienojas tikai pie vidējas vai smagas depresijas, kad pacients nereaģē uz augstas intensitātes psiholoģiskām intervencēm, vai smagu depresiju simptomātiskai ārstēšanai. Vienkārši runājot, Utināns norāda, ka tad ar preparātiem nepieciešams pacientu "iekustināt", lai aizietu uz sporta zāli vai pie psihoterapeita.
Runājot par bērniem un pusaudžiem, ir jāsāk ar psihoterapiju un medikamenti būtu jāizraksta tikai tad, kad tam ir gūts pietiekams pamatojums, turklāt ne visiem antidepresanti palīdz. Utināns skaidro, ka bērnu un pusaudžu psihiatrijā psihoterapijai ir daudz lielāks iespaids uz bērnu nekā pieaugušo cilvēku ārstniecībā, kur antidepresantus ģimenes ārsts daudz biežāk izraksta pat bez psihoterapijas izmēģināšanas.
"Bērniem ir jāapgūst visādas iemaņas. Viena paciente bija ierakstījusi internetā, ka antidepresanti palīdz sakārtot atvilktnes, bet nepalīdz sakārtot dzīvi. Uz bērniem tas attiecas vēl vairāk, jo bērnība ir iemaņu apgūšanas periods. Ne tikai mācās skolā, bet veidojas arī romantiskās attiecības, draudzīgās attiecības, mācās, kā izturēties pret apreibinošām vielām un kā tām pateikt nē, kā savaldzināt pretējo dzimumu, kā uztvert sevi utt. Tas viss ir jāmāk. Antidepresanti ietekmē serotonīna sistēmu smadzenēs, bet tas nenozīmē, ka parādīsies iemaņas. Ja liek uzsvaru tikai uz antidepresantiem, tad pusaudzis sēž mājās, sēž internetā, lieto antidepresantus un iemaņas neuzlabojas. Sanāk cīņa ar sekām," spriež Utināns.
Konstantinovs piebilst, ka pēdējā laikā gan medicīniskais ārstniecības modelis, gan bioloģiskais modelis (kur šīs problēmas ārstē psihiatrs, psihologs u.tml.) ir daudz kritizēts kā ne pats efektīvākais un reizē arī papildu riskus radošais. "Piemēram, šī brīža tendence ir domāt par labākām skolām, drošākām ģimenēm un fiziskajām aktivitātēm kā nereti labākām atbildēm uz šīm pusaudžu problēmām nekā bioloģiskās ārstēšanas pieeja. Tāpat arī kritiķi min, ka medicīniskajā modelī problēma tiek saskatīta pašā pusaudzī vai viņa smadzenēs, nevis nepiemērotā skolas sistēmā vai attīstībai nelabvēlīgā vidē. Līdz ar to netiek risinātas reālās problēmas. Bet šīs visas ir aktuāli debatētas idejas Rietumu pasaulē. Latvijā, kur padomju laikā pastāvēja tikai bioloģiskā psihiatrija, un šeit atšķirībā no Eiropas pat nebija psihoterapijas, mums joprojām ir ļoti spēcīgs bioloģiskās psihiatrijas virziens," uzskata Konstantinovs.
Artūrs Utināns aicina neaizmirst arī par sportu un fiziskām aktivitātēm. Izrādās, ka sports cīņā ar depresiju ir trešais pamatārstēšanas veids kopā ar psihoterapiju un medikamentiem. "Sportojot izdalās dabiskie antidepresanti – serotonīns un dopamīns. Var palīdzēt arī aktīvi hobiji, kas veicina socializāciju – modernās dejas, tautas dejas, koris, teātris, joga utt." Naktsklubi teorētiski skaitās kā vieta, kur varētu socializēties, bet tādā gadījumā nedrīkst iesaistīt apreibinošās vielas. Speciālists uzsver, ka tās iemaņas, kas gūtas apreibinošā stāvoklī, skaidrā prātā nepaliek. "Varat dzērumā iepazīties ar kādu kaut 100 reizes, skaidrā prātā to atkārtot nespēsiet."
Nākamajā publikācijā ceturtdienas numurā lasiet: vai par to jāuztraucas, ka skolēni arvien vairāk lieto antidepresantus? Kuras zāles ir visbiežāk lietotās? Arvien vairāk zāles lieto ilgstoši, un ārstu domas dalās, vai tas ir tikai pieradums vai jau atkarība.
***
Kas ir depresija?
– Depresija ir izteikta nomāktība, kas ilgst ļoti ilgu laiku un nopietni ietekmē ikdienas dzīvi.
– Depresijas simptomi ir enerģijas un intereses zudums par aktivitātēm un dzīvi kopumā, var zust arī apetīte un attiecīgi notikt svara izmaiņas.
– Koncentrācijas grūtības, paškritika, bezcerības sajūta, aizkaitināmība, domas par pašnāvību, trauksmes izjūta, paātrināta sirdsdarbība, svīšana u.c. simptomi var norādīt uz depresiju.
– Latvijā antidepresantus ar valsts kompensāciju pacientam ar rekurento depresīvo traucējumu diagnozi (F33) var izrakstīt tikai psihiatrs vai bērnu psihiatrs.
– Smagus depresijas gadījumus sauc par klīnisko depresiju, kad normāla ikdienas dzīve ir teju neiespējama, jo cilvēkam ir grūtības pat izkāpt no gultas un paveikt vienkāršākos ikdienas darbus. Tieši klīniskā depresija visbiežāk rada domas par pašnāvību un pat tās mēģinājumus.
– Lai cīnītos ar depresiju, viena no metodēm ir izmantot medikamentus. Antidepresanti ietekmē bioķīmiskos procesus smadzenēs, attiecīgi uzlabojot pašsajūtu. Piemēram, palielinot serotonīna jeb laimes hormona līmeni smadzenēs. Vai palielina citu neiromediatoru līmeni, piemēram, noradrenalīna līmeni, kas nepieciešams možuma un aktivitātes uzturēšanai.
Avots: Latvijas Psihiatru asociācija, SPKC, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs
***
Jaunieši: ar zālēm jūtos labāk
Vairākiem jauniešiem vaicāju, kad un kāpēc viņi sāka lietot antidepresantus, cik ilgi un bieži viņi dzer šīs zāles un vai tabletes atrisinājušas tās problēmas, kuru dēļ medikamentus viņiem izrakstīja ārsts.
– Hanna (20 gadi): "Antidepresantus sāku lietot 2022. gada oktobrī. Cietu no panikas lēkmēm mācību izraisītā stresa dēļ. Tagad lietoju gandrīz gadu pa tabletei dienā. Tomēr tie pilnībā nenovērsa paniku – sākumā ļoti palīdzēja tikt galā ar trauksmi (mana primārā diagnoze), bet vēlāk efekts pazuda."
– Lauris: "Lietoju katru dienu, kopš beidzās ilgstošas attiecības un sākās grūtības studijās. Attiecības neesmu atjaunojis, un studijas nav kļuvušas vieglākas, bet vismaz neesmu bēdīgs."
– Sanija (20 gadi): "Sāku lietot mēnesi pirms 18. dzimšanas dienas. Biju pie psihiatra, kurš noteica vidēji smagu depresiju, trauksmi, izdegšanu, izrakstīja zāles. Jā, šobrīd jūtos daudz labāk."
– Anna (21 gads): "Antidepresantus dzeru katru vakaru kopš šā gada pavasara. Ārsts noteica, ka man ir trauksme un posttraumatiskais sindroms. Tagad jūtos daudz labāk."
– Sāra (22 gadi): "Antidepresantus dzeru divus gadus vienu reizi dienā. Jo man bija noteikta diagnoze – smaga depresija. Zāles palīdz daļēji. Papildus nepieciešams strādāt ar sevi."
– Raimonds (24 gadi): "Ārsts izrakstīja jūlijā, jo sākās panikas lēkmes, roku, galvas, kāju trīcēšana. Tagad lietoju četrus mēnešus vienu reizi dienā. Zāles pilnībā nav novērsušas cēloņus, bet jūtos labāk."
– Alina (23 gadi): "Antidepresanti man ir terapija pret migrēnu, pret kuru citi medikamenti nav palīdzējuši. Lietoju pusgadu katru dienu."
– Anna, (23 gadi): "Sāku lietot janvārī, jo man parādījās trauksme un psihiatrs novēroja biežās depresīvās epizodes. Deva ir viena tablete katru dienu no rīta. Jā, ikdienā jūtos mierīgāka. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no brīža menstruāciju ciklā. Kopumā noskaņojums nav tik depresīvs. Vairāk ir neitrāls. Antidepresanti nepadara dzīvi priecīgāku, tie palīdz vieglāk tikt cauri ikdienai, noņem smaguma sajūtu."
***
Aptiekās atprečotās valsts kompensētās antidepresantu receptes pacientiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem
2018 2019 2020 2021 2022
2490 2793 3730 4488 5562
Dati: Nacionālais veselības dienests
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003