Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 23:49
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Pēc būtības tas ir naida noziegums, pret kuru vajadzētu būt bieži piesauktajai nulles tolerancei, tomēr notiek pavisam kas cits
Dīvaina tiesvedība notiek Kurzemes rajona tiesā Liepājā. It kā formāli pants nav smags – tīša viegla miesas bojājuma nodarīšana, taču pēc būtības tas ir naida noziegums, pret kuru pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos vajadzētu būt bieži piesauktajai nulles tolerancei un visbargākajai attieksmei no policijas, prokuratūras un tiesas puses. Valsts prezidents ir norādījis, ka policijai, šķetinot iespējamos naida noziegumus, jābūt daudz asākai, tiesas piespriestajiem sodiem – bargākiem. Nav dzirdēts, ka Valsts policijas, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras vadība tam iebilstu. Taču, šķiet, vēju pilsētā Liepājā vējš pūš pavisam citā virzienā: Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis uzvedas tā, it kā karš Ukrainā nenotiktu, ir apbrīnojami iecietīgs pret varmāku un neiecietīgs, dažbrīd pat uzbrūkošs pret cietušo. Iespējams, tieši šī tiesneša uzvedība arī pamudināja apsūdzēto tiesu sēžu laikā mainīt savu attieksmi pret noziegumu un atteikties cietušajam maksāt kompensāciju.
Putinists Liepājā uzbrūk ukrainim
Asiņainie notikumi risinājās 2022. gada 21. aprīlī Liepājā, AS "ArtaF" mehāniskā iecirkņa telpās ap pulksten deviņiem rītā. Roberts Stahanovs dusmu uzplūdā un uz personīgu attiecību pamata tīši vienreiz ar roku iesita pa seju un ne mazāk kā vienu reizi ar metāla stieni pa galvu un arī pa kreiso roku, ar ko cietušais 63 gadus vecais Serhijs Fedosovs aizsargāja galvu. Pēc sitienu saņemšanas Serhijs aizstāvējās, abi saķērās, nokrita uz grīdas, līdz viņus izšķīra. Lai gan tika fiksēti tikai viegli miesas bojājumi – brūce galvā, zilumi uz rokas un locītavas sastiepums, Serhija veselība pēc notikušā krasi pasliktinājās.
Notikušajam nav aculiecinieku. Pirmajā tiesas sēdē šogad 23. martā R. Stahanovs savu vainu atzina daļēji, norādot, ka S. Fedosovs sitis pirmais. Tomēr Stahanovs bija gatavs maksāt 2000 eiro kompensāciju no S. Fedosova pieteiktā 3000 eiro morālā kaitējuma un 1438,48 – materiālā. Apsūdzētais gan izteicās, ka cilvēkam, kuram nav gribējies strādāt, bet tikai sēdēt telefonā, maksāt kompensāciju negribot.
Ukrainis Serhijs Fedosovs Latvijā dzīvo un strādā jau ceturto gadu. Uz "ArtuF" pierunājis nākt rūpnīcas direktors. Dzīvojis uzņēmuma dzīvoklī. Kad Krievija sākusi pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai un okupēta dzimtā pilsēta, viņam kā bēgles pievienojušās sieva ar divām mazmeitām, bet dēls aizgājis aizstāvēt dzimto Ukrainu pret fašistisko Krieviju. Bija kolēģi, kuri Serhijam un Ukrainai jutuši līdzi, bet bijuši arī tādi, kas atbalstījuši Krieviju un teikuši, ka viņa dēlam jāpadodas krievu armijai. Asi konflikti nav bijuši. Serhijs sveicinājies arī ar Putina atbalstītājiem, remontējis darbgaldus un virpojis. Stahanovu līdz konfliktam bija redzējis tikai vienu reizi. Kad 21. aprīļa rītā ar bīdmēru mērījis kādu detaļu, pie viņa pienācis Stahanovs, iesitis pa seju, nokritušas brilles un cepure. Serhijs nav sapratis, par ko sists. Tad Stahanovs nosaucis viņu par banderovieti, licis rādīt tetovējumus, kliedzis, ka Serhija dēls nogalinot krievu tankistus un ka viņam karadarbības vietā māte pazudusi. Vienu reizi Stahanovs viņam stipri trāpījis ar 35 milimetru diametra resnu stieni, mēģinājis ar to sist vēl, bet tas izkritis no rokām, jo Serhijs aizstāvējies. Stienis bijis vienās asinīs; no tām jau bija satecējusi peļķe. Serhijs satvēris stieni un nav laidis to vaļā, jo domājis, ka viņu grib nosist. Abus izšķīruši darba kolēģi. Stahanovs aizmucis, un Serhijs izsaucis policiju.
Serhijs pieļauj, ka Stahanovs redzējis video, kuru viņš rādījis kolēģiem un kurā redzams, kā Serhija dēls ar vēl četriem ukraiņu karavīriem frontē aptur krievu tankus.
Kad pēc slimnīcas apmeklēšanas Serhijs atgriezies mājās, pie viņa atbraukuši rūpnīcas direktors un galvenais mehāniķis, kuri gribējuši noregulēt konfliktu, lai rūpnīcai nebūtu nepatikšanu. Serhijs atbildējis, ka konfliktu nenogludināšot, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņam kļuvis slikti jau nozieguma dienas vakarā. Pēc tam bijis arvien sliktāk ar veselību un bijis jāsāk apmeklēt dažādus ārstus. Reibusi un ļoti sāpējusi galva, roka kļuvusi neveiklāka un nav varējis vairs strādāt, kaut gan līdz tam bijis veselīgs cilvēks. Dzīvojot Latvijā, tikai reizi saaukstējies, ne reizi nav bijis slimnīcā. Nesmēķējis, iedzēris tikai brīvdienās, bet reti un maz. Pēc nozieguma mājās tagad vienkārši bez iemesla krītot, reizēm no gultas nevarot piecelties.
Par ko brīnās tiesnesis?
Serhija sieva Irina Fedosova tiesā liecināja, ka vīrs agrāk nav slimojis, bet tagad dzīvojot vien no tabletēm, nevarot vairs strādāt par virpotāju un viņi palikuši bez iztikas līdzekļiem. Visu mūžu vīram bijis zems asinsspiediens, pēc notikušā – augsts. Patstāvīgi nevarot piecelties no krēsla, normāli vadīt automobili. Tagad kārtojot dokumentus, lai Serhijs iegūtu invaliditāti.
Tiesu medicīnas eksperts Aldis Sūnākslis tiesā teicis, ka Serhija veselības stāvokļa pasliktināšanās neesot saistīta ar konflikta laikā iegūtajām traumām – pēc datortomogrāfijas ukraiņa smadzeņu darbība traucēta bijusi jau iepriekš un tam esot neiroloģisks pamats. Acīmredzot šis eksperta verdikts bija pamats, lai tiesnesis sīki un plaši izprašņātu Irinu par vīra dzīvi pirms konflikta, maigi sakot, īpaši ar smalkjūtību neizceļoties. Piemēram, nosaucot sievas vērojumus par subjektīviem, izprašņājot, vai vīra uztraukumam pēc incidenta varbūt bijis cits pamats.
"Pēc kautiņa man piezvanīja apsūdzētais. Viņš teica, ka mūsu dēls Donbasā nogalinot krievus. Es atbildēju, ka dēls nenogalina krievus, viņš aizsargā savus bērnus Ukrainā. Uz to Stahanovs atbildēja, ka viņš esot Latvijas pilsonis, mēs – Ukrainas bēgļi, viņam tik un tā nekas nebūšot, jo esot tādi cilvēki, kas to nokārtošot (tātad nebūšot par nodarījumu jāatbild. – A. D.). Stahanovs jūtas pārliecināts, ka viņam ir taisnība, lai arī izdarījis noziegumu," sacīja Irina.
Tiesā, dzirdot par notikušās telefonsarunas atreferējumu, Stahanovs atteicās vispār maksāt jebkādu kompensāciju un lūdza ierosināt pret Irinu kriminālprocesu par nepatiesu liecību sniegšanu.
"Es, godīgi sakot, šeit sēžu, skatos uz jums un brīnos. Tiesai nav pamatmērķa kādam nolaist asinis, sodīt par visu varu. Ir bijis incidents. Tas, kas notiek pasaulē, ir dziļa traģēdija. Pārsvarā karu izraisa kaut kādu augstāku amatpersonu muļķība. Karā neviens nav ne ieguvējs, ne zaudētājs. Principā tajā var būt tikai zaudētāji," tiesā teicis tiesnesis R. Jūrmalis un vēlāk – pēc garākas filozofiskas apceres – aicinājis puses vienoties. "Tāpēc man ir jautājums, vai jūs patiešām nevēlaties noregulēt savu konfliktu vienojoties, bet labāk gribat kašķēties." Citiem vārdiem sakot, kā pazīstamajā Kremļa propagandas frāzē: "Viss nav tik viennozīmīgi..."
Nacionālā naida kurināšanu pārmet cietušajam, nevis uzbrucējam
"Stahanovs nevis vienkārši mani paglāstīja – ņemot vērā sitienu skaitu, viņš gribēja mani nogalināt. Vienkārši kā ukraini – ņemt un nogalināt. Ārsts man izrakstījis antidepresantus, kas man tagad visu mūžu jādzer. Kā man tagad būtu jārīkojas? Klausīties šīs muļķības? Jūs prasījāt, kāds bija mans garastāvoklis un kā es uzvedos. Es biju tik pozitīvs cilvēciņš..." uz tiesneša replikām atbildējis Serhijs.
Kad cietušais atkārtoti tiesā uzsvēris, ka ir pierādījumi, ka Stahanovs gribējis viņu nosist, tiesnesis viņu pārtraucis, sakot, lai Serhijs apdomājot savus divdomīgos izteicienus: "Tas, ko jūs pašlaik šeit sakāt un uzsverat, es neredzu neko citu kā motivāciju kaut kāda konflikta turpinājumam. Iesaistot tajā un paužot šo izpausmi, ka tas saistīts ar nacionalitāti, jūs staigājat pa naža asmeni. Tā ir nacionālā naida kurināšana. Tā kā ieteiktu jums kārtīgi apsvērt, pirms jūs izsakāties šeit, publiskā vietā, tiesas sēdē šādus skaļus izteikumus. Tas jums ir brīdinājums vienkārši. (..) Ja tam būs iemesls, tad tiks pieņemts tiesas blakus lēmums un jums atkal būs jāgriežas policijā. Tur jūs iesiet un atkal skaidrosieties, tāpēc ieteiktu jums katram uzmanīgi apsvērt savu rīcību, lai šī bezjēdzība neturpinātos bezgalīgi. (..) Jūs paši veicināt viens pret otru tādu naidīgu attieksmi. (..) Nevajag iepīt tur puspasaules notikumus, kas pēc tam jūsu iespaidā nāk tam klāt. Ja jūs gribat to darīt, tad jūs agrāk vai vēlāk nokļūsiet kaut kādos papildu kriminālprocesos."
Savādi šķiet arī tas, ka Stahanovam prokuratūra kā atbildību pastiprinošu apstākli nesaskatīja to, ka noziegums izdarīts nacionāla naida dēļ. Savukārt tiesa tamlīdzīgus pārmetumus šajā lietā izsaka cietušajam.
Serhija advokāts Egons Rusanovs nolēmis izteikt noraidījumu R. Jūrmalim par necienīgu tiesvedības vadīšanu un lūgt noteikt savam klientam jaunu tiesas medicīnisko ekspertīzi, jo uzskata, ka Serhija veselības krasā pasliktināšanās ir tiešā cēloņsakarībā ar notikušo noziegumu.
Tiesvedības laikā cīņā ar krievu okupantiem kritis Serhija un Irinas vienīgais dēls, kuru tāpat kā tēvu sauca Serhijs.
Tiesnesis tiesvedības laikā ir neaizskarams
Lūgumu komentēt šo situāciju un tiesneša izteikumus nosūtīju Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājam Madaram Plepim.
No prezidenta kancelejas saņēmu atbildi, ka, ievērojot likumā noteikto ikviena pienākumu respektēt tiesu neatkarību un nepieļaut nekādu tiesas spriešanas iespaidošanu, Valsts prezidenta kanceleja atturēsies no komentāriem.
Ņemot vērā, ka lieta ir iztiesāšanā pirmās instances tiesā, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs lietas izskatīšanas gaitā komentārus nesniegs, atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" 11. pantu, kurš noteic – nav pieļaujama nekāda iejaukšanās tiesas spriešanā.
Ģenerālprokuratūrā atbildēja, ka kā augstāks prokurors ar visiem lietas materiāliem iepazīsies Ģenerālprokuratūras prokurors, pēc kā tiks lemts jautājums par reaģēšanas pasākumu veikšanu atbilstoši noskaidrotajam.
Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Madars Plepis atsaucās uz Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā noteikto, ka tiesneši ir neatkarīgi un spriež tiesu saskaņā ar likumu: "Tiesnešu neatkarība šā panta izpratnē nozīmē arī tiesneša patstāvību nolēmumu pieņemšanā un tiesas procesa vadībā. Tiesneša neatkarības princips ir nostiprināts arī likuma "Par tiesu varu" 1. panta otrajā daļā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Jūsu norādītā krimināllieta atrodas iztiesāšanas stadijā, līdz ar to šajā kriminālprocesā gala nolēmums, kas pierādītu kādas personas vainu vai viņu attaisnotu, nav pieņemts. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 11. panta pirmo daļu valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Minētā panta otrā daļa noteic, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. (..) Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu (likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešā daļa). Tiesas priekšsēdētājam nav tiesību iejaukties lietu izskatīšanā un izvērtēt tiesas (tiesneša) pieņemtos nolēmumus pēc būtības, tajā skaitā vērtēt tiesvedības procesa vadību pēc būtības. Tiesas nolēmuma tiesiskuma kontrole veicama likumā noteiktajā kārtībā augstākas instances tiesā."
Nākamā tiesas sēde notiks 23. novembrī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003