Rīga 13°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 14. maijs 07:56
Vārda dienas: Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis
Mediju telpa divās valodās veido paralēlās realitātes Latvijā
Jaunajā nacionālās drošības koncepcijas projektā norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra Latvijas sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Attiecīgi vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt vien komercmedijos. Vieni ideju uzskata par aplamu, bet citi norāda, ka šāds solis bija jāsper jau sen. Dati rāda, ka krievu valodā raidošo sabiedrisko mediju auditorija palielinās, taču vai tas jāņem vērā, ja krievu valodu sabiedriskajos medijos uzskatām par Krievijas ieroci savas ideoloģijas izplatīšanai? Vai Latvijai nepieciešami sabiedriskie mediji krievu valodā? Turklāt "Latvijas Radio 4" un "RUS.LSM" darbībai valsts ik gadu novirza 2,5 miljonus eiro. Vai tas ir mērķtiecīgs ieguldījums?
Krievi latviski saprot
"Latvijas Avīzes" aptaujātie krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji nemaz neprasa "RUS.LSM" darbības turpināšanu. Imantas mikrorajonā dzīvojošā 72 gadus vecā Ludmila Krūka sarunā norādīja, ka par potenciālo lēmumu neko nav dzirdējusi un viņu tas arī nekādi neietekmēšot, jo sabiedriskos medijus krievu valodā nepatērē. Viņu interesējot filmas un izklaidējoši raidījumi krievu valodā, ko viņa skatoties Latvijā pieejamajos komerckanālos krievu valodā. Kāpēc nepatērē saturu sabiedriskajos medijos? "Politika mani neinteresē, nav vairs tas vecums," saka L. Krūka, netieši norādot, ar kādu saturu sabiedriskie mediji viņai asociējas. Internetā filmas vai raidījumus viņa nepatērē, tāpēc "RUS.LSM" saturs "Youtube" platformā viņai arī nav aktuāls.
Pensionētais fotogrāfs Timurs Subhankulovs, kurš pārvalda latviešu valodu, bet kura dzimtā valoda ir krievu, sarunā ar "Latvijas Avīzi" norādīja, ka vēlētos, lai būtu kāds izdevums, kā savulaik padomju laikos bija "Rīgas Balss", kurā latviešu valodā rakstītais precīzi tika atreferēts arī krievu valodā. Viņaprāt, to varētu veikt "RUS.LSM.lv". Viņš neizprot, kāpēc sabiedriskais medijs krievu valodā raksta par pavisam citām tēmām nekā "LSM.lv". Savukārt, ja tiek aprakstīts viens temats, bieži vien krievu redakcijā vēstījums ir pavisam citāds. "Ne visi cilvēki latviešu valodu saprot perfekti, tāpēc grib patērēt informāciju savā dzimtajā valodā. Tas, manuprāt, ir pilnīgi saprotami. Tas arī palīdz mācīties valodu – atceros, ka padomju laikā Latvijā iebraukusī krievu inteliģence bija ļoti priecīga par "Rīgas Balsi", jo varēja mācīties valodu. Taču cilvēki grib patērēt to pašu informāciju savā valodā, ko raksta latviešu valodas redakcija. Tā kā tas nav iespējams, tas noved pie tā, ka cilvēki domā, ka ir kaut kāda cenzūra – ka krieviem negrib stāstīt to pašu, ko stāsta latviešiem." T. Subhankulovs norāda, ka šī problēma ir visos Latvijas ziņu portālos, kuros nodrošināta arī portāla versija krievu valodā. ""Atmodai" arī savulaik atšķīrās vēstījums latviešu un krievu valodā. Jums taču arī būtu interesanti palasīt latviešu valodā, ko raksta Putina propaganda? Cilvēkiem savā valodā patērēt informāciju ir vieglāk," saka Timurs Subhankulovs, kurš "Latvijas Radio 4" neklausās, bet "RUS.LSM.lv" lasa gan.
Savukārt IT speciālists Dmitrijs Golubevs (arī partijas "Jaunā Vienotība" biedrs) "Latvijas Avīzei" sacīja, ka iestājas par sabiedrisko mediju krievu valodā likvidēšanu. Viņš norāda, ka, ja kaut daļa šo mediju auditorijas sāktu lietot medijus latviešu valodā, tas būtu labāk nekā nekas. Viņš norāda, ka Latvijas pamatproblēma šajā ziņā ir tā, ka "Latvijā ir iespējams dzīvot, nelietojot latviešu valodu, un mediju videi valsts dzīvē ir ļoti liela nozīme." Viņš ir pārliecināts, ka mediju telpa divās valodās veido paralēlās realitātes, kaut gan realitāte visiem iedzīvotājiem tāpat ir viena. "Tas nav tikai drošības jautājums – tas ir arī valsts attīstības jautājums. Mums ir nepieciešama vienota vēstures izpratne, vienota mediju un kultūras telpa un viena valoda, kurā saprot un runā visi, lai mūsu valsts būtu veiksmīgāka un bagātāka. Savukārt, ja ir atsevišķa cilvēku kopa, kurai tiek veidota mērķēta informācija, nekad nebūs iespējams izvairīties no konfliktējošiem naratīviem. Bija jāizveido pārejas plāns, pakāpeniski integrējot mediju patērētājus vienotā valodas, kultūras un informācijas telpā. Tādam plānam bija jābūt arī attiecībā uz krievu skolām, kuras bija jāizbeidz pilnībā jau sen."
Golubevs domā, ka sabiedriskie mediji krievu valodā "vēsturiski, pieļauju, ka bija nepieciešami, taču, manuprāt, bija daudz garām palaisto iespēju konsolidēt skatītājus un lasītājus. Lai arī sabiedriskajiem medijiem var mazāk pārmest satura ziņā nekā privātajiem, tomēr atšķirīgais redakcijas un žurnālistu skatījums turpināja norobežotās mediju telpas iecementēšanos. Arī tagad, lai gan šķiet, ka situācija ir uzlabojusies, tāpat var redzēt atšķirīgas pieejas ziņām, atšķirīgu skatu uz vienādiem notikumiem, atšķirīgu saturu, atšķirīgas intereses un prioritātes. Manuprāt, šādi strādājot, nav izdevies pilnībā izvairīties no tikko uzskaitītajām privāto mediju problēmām, kas arī nodara zināmu ļaunumu."
Golubevs domā, ka līdz ar lēmumu daļa sabiedrisko mediju krievu valodā skatītāju un lasītāju gan jau aizmigrēs uz Kremļa kanāliem, taču, ja iepriekš patērēts sabiedrisko mediju saturs, tad, pārejot uz Kremļa kanāliem, būs redzams "milzu kontrasts ar iepriekš patērēto informāciju" un tas varētu ļaut salauzt šo skatītāju paradumus.
Viņš arī uzskata, ka ir pārsteidzīgi domāt, ka ikviens krievvalodīgais patērē saturu tikai krievu valodā un visu turpmāko mūžu patērēs saturu tikai un vienīgi krievu valodā. "Krievvalodīgie tomēr kaut cik zina latviešu valodu, un šāds solis ļautu labāk iemācīties to, līdzīgi kā man iemācīties latviešu valodu palīdzēja valsts televīzijas pāreja uz latviešu valodu. Ja tomēr zināšanas nav pietiekamas, mūsdienās ir ārkārtīgi labi izplatītas teksta tulkošanas iespējas – tās jau ir iebūvētas teju katrā pārlūkprogrammā. Atšķirībā no situācijas pirms 20 gadiem, arī tulkošanas kvalitāte no latviešu valodas ir pietiekami laba."
Golubevs skaidro, ka ir audzis krievvalodīgā ģimenē un mācījies krievu skolā. "Līdz iestājai universitātē man nebija neviena radinieka, drauga vai paziņas, ar kuru es runātu latviski. Es daudz lasīju, taču bez skolas obligātās literatūras man nebija nevienas grāmatas, žurnāla vai avīzes latviešu valodā. Tā kā mēs dzīvojām bez kabeļtelevīzijas, es skatījos parasto valsts televīziju, kas arī bija mana vienīgā saskarsme ar latviešu valodu ārpus skolas latviešu valodas un literatūras stundām. Ja man nebūtu bijis arī tās, iespējams, ka sākt mācīties RTU būtu bijis problemātiski. Daudzi no maniem vienaudžiem no krievu skolām tālāk gāja mācīties universitātēs ar krievu mācību valodu. Bija arī daudz darba vietu, kur viss faktiski notika krieviski, un varēja arī turpināt dzīvot tādā daļēji norobežotā sabiedrībā."
Viņš piebilst, ka sabiedriskie mediji krievu valodā veido lielāku piesaisti Krievijas kultūrtelpai, tādā veidā piedaloties Kremļa propagandas izplatīšanā. "Kremlim ir svarīga "krievu pasaules" ideja, un atsevišķi mediji krievu valodā ir šīs idejas nesējs visās bijušajās padomju republikās un ārpus tām. Tie nodrošina valstī neintegrētu sociālo grupu, pa kuru iespējams tēmēt savu informāciju, kā arī starptautiski nest ideju par savējiem svešumā, kuri būtu jāaizstāv," krievu valodas lomu "krievu pasaules" idejas propagandēšanā iezīmē Golubevs.
Puntulis pret sabiedriskajiem medijiem
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) īsi pēc nacionālās drošības koncepcijas projekta idejas nākšanas gaismā norādīja, ka šāds lēmums ir "tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību". SEPLP paziņojumā norāda, ka šādi valsts netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos, jo nevarot cerēt, ka visi krievu valodā raidošo sabiedrisko mediju patērētāji līdz ar 1. janvāri pārslēgsies uz latviešu valodā raidošiem medijiem.
"Latvijas Radio" valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile norāda, ka "politiski virzītam priekšlikumam par satura aizliegšanu krievu valodā nav nekāda sakara ar datos vai pētījumu secinājumos balstītu lēmumu pieņemšanu. Gribētos cerēt, ka lēmumu veidotāju un pieņēmēju līmenī būs vēlme paskatīties uz faktisko ietekmes izvērtējumu, tostarp ieklausīties pētnieku sacītajā. Nešaubīgi – Latvijai ir jāvirzās uz vienotāku un latviskāku informatīvo telpu, jāmazina krievu valodas pašpietiekamība. Bet tas ir daudz plašāks, kopējās integrācijas politikas jautājums." Viņa sacīja, ka līdztekus jau SEPLP minētajiem argumentiem ir virkne citu apsvērumu, sākot no efektīvas sabiedrības apziņošanas funkcijas krīzes situācijās, līdz mediju vides daudzveidībai un Latvijā dzīvojošo minoritāšu grupu, tostarp Ukrainas bēgļu, informēšanai par aktuālo Latvijā un pasaulē.
Arī jaunā kultūras ministre no "Progresīvo" partijas Agnese Logina norādījusi, ka medijiem jāturpina raidīt krieviski. Tas ir diametrāli pretējs viedoklis no iepriekšējā kultūras ministra Naura Puntuļa (NA), kurš būtībā panāca šāda punkta iekļaušanu nacionālās drošības koncepcijā. "Latvijas Radio" Puntulis vēlāk sacīja, ka ir "patiešām gandarīts un lepojos ar to, ka šis punkts ir iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā. Jo, manuprāt, šādam konkrētam datumam sen bija jābūt noliktam. Tas ir tīri mans un mana biroja lēmums. Sabiedriskais medijs krievu valodā nav nekas cits kā okupācijas sekas".
SEPLP loceklis Jānis Eglītis "Latvijas Avīzei" sacīja, ka, lai sniegtu pretsvaru Kremļa dezinformācijai, esot lietderīgi vismaz pagaidām turpināt veidot saturu krievu valodā, un jebkādas izmaiņas būtu jāpieņem, balstoties uz datiem un pētījumiem par auditorijas mediju satura lietošanas paradumu maiņu. "SEPLP pozīcija ir, ka turpmāk sabiedriskajos medijos būtu jānotiek arvien ciešākai sadarbībai starp redakcijām krievu un latviešu valodā, nākotnē veidojot vienotas ziņu un informatīvi analītisko raidījumu redakcijas. Vienlaikus šobrīd uzsvars, radot jaunu saturu, būs radīt saturu latviešu valodā ar mērķi mēģināt ar to uzrunāt arī mērķauditoriju, kurai latviešu valoda nav dzimtā valoda."
Ar datiem Eglītis domā šovasar veikto Latvijas sabiedrisko mediju Sabiedriskā labuma pētījumu, kurā 41% aptaujāto mazākumtautību iedzīvotāju norādījuši, ka Latvijas sabiedriskie mediji stiprina viņu piederības sajūtu Latvijai. Neitrāli bija 21%, bet tam nepiekrita 26% respondentu. Savukārt 43% aptaujāto mazākumtautību iedzīvotāju norādījuši, ka sabiedriskie mediji motivē kritiski domāt un spriest par apkārt notiekošo. 65% cittautiešu arī uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem būtu jāveido saturs krievu valodā.
Tāpat viņš atsaucas ar NEPLP 2022. gadā pasūtīto aptauju, kurā 76% mazākumtautību pārstāvji norādījuši, ka ir ieinteresēti patērēt Latvijas medijus krievu valodā. Interesanti gan, ka tajā pašā aptaujā mazākumtautību cilvēki nedz īpaši uzticas, nedz neuzticas multimediālā portāla "RUS.LSM.lv" saturam, kamēr "Latvijas Radio" saturam tie uzticas krietni vairāk. Diemžēl aptaujā "Latvijas Radio" atsevišķi nav izdalīts.
Kas ir "RUS.LSM.lv"?
Bet kas vispār ir multimediālais portāls "RUS.LSM.lv"? Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede atgādina, ka šāds portāls tika izveidots 2021. gadā, kad to izveidoja uz "LSM.lv" bāzes, tehniski un vizuāli pārveidojot un pilnveidojot jau esošo portāla sadaļu krievu valodā. Notika arī divu redakciju apvienošana – Latvijas Televīzijas krievu redakcija tika apvienota ar "RUS.LSM" portāla komandu.
Rezultātā "RUS.LSM" ieguva iespēju satura veidošanai izmantot veco LTV Ziņu dienesta studiju, to pārveidojot jaunā portāla vajadzībām. "Šobrīd mazākumtautību multimediju platformā vienkopus ir skatāms, klausāms un lasāms ne tikai "RUS.LSM" redakcijas, bet arī "Latvijas Radio 4" veidotais saturs mazākumtautībām, turklāt platformā tiek veidots saturs ne tikai krievu, bet arī ukraiņu, poļu un baltkrievu valodā. Redakcija veido gan tekstuālu un grafisku informāciju, gan audiovizuālu saturu, t. sk. dažādus tiešraidēs straumētus video formātus (ikdienas ziņu izlaidumus, raidījumus un diskusijas)."
Kopējais Latvijas Televīzijas budžets satura veidošanai 2023. gadā ir 15,07 miljoni, no kuriem "RUS.LSM.lv" tiek novirzīti 8,96% (skat. infografu).
Portāls ir tikai viens no "RUS.LSM" kanāliem – LTV7 jeb lineārajā apraidē skatāms ziņu raidījums "Segodņa večerom", kā arī platformas redakcija ļoti aktīvi veidojot un izvietojot multimediālu saturu sociālajos medijos – "Youtube", "Facebook" un "Instagram".
***
Latvijā 2023. gadā visvairāk skatītās pārraides krievu valodā
| Pārraide | Kanāls | Rtg%* | Rtg(000)**
1. | "Radu būšana 7" | 8TV | 2,5 | 43,7
2. | "Radu būšana 6" | 8TV | 1,7 | 30,1
3. | "Radu būšana 5" | 8TV | 1,6 | 29,4
4. | "Likums un kārtība. Operatīvās izmeklēšanas nodaļa" | 8TV | 1,3 | 23,1
5. | "Mentu kari. Harkiva 3" | 8TV | 1,3 | 22,5
6. | "Likums un kārtība. Operatīvās izmeklēšanas nodaļa 4" | 8TV | 1,2 | 22,3
7. | "Mentu kari. Harkiva 2" | 8TV | 1,2 | 22,3
8. | "Ne sievietes darbs" | 8TV | 1,2 | 22,2
9. | "Pēdas (Ukraina)" | 8TV | 1,2 | 21,5
10. | "44. nodaļa" | 8TV | 1,1 | 19,7
11. | "Kas tu esi?" | 8TV | 1,1 | 19,2
12. | "Likums un kārtība. Operatīvās izmeklēšanas nodaļa 2" | 8TV | 1,1 | 20,3
13. | "Likums un kārtība. Operatīvās izmeklēšanas nodaļa 3" | 8TV | 1,1 | 20,5
14. | "Praktikante" | 8TV | 1,1 | 19,9
15. | RUS.LSM.LV. "Šovakar" (kr.val.) | LTV7 | 1,0 | 17,6
* vidējā auditorija procentos. Cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai reklāmu izvēlētajā laika periodā.
** vidējā auditorija tūkstošos. Cik tūkstoši iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai reklāmu izvēlētajā laika periodā.
Dati: "Kantar"
*
Raksta otrajā daļā mēģināsim saprast, par ko tad īsti cīnās sabiedriskie mediji un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iestādamies par raidījumu saglabāšanu krievu valodā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003