Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 19:14
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Salīdzinot skolēnu zināšanas matemātikā, starp 81 pētījuma dalībvalsti Latvija ar 483 punktiem ir 21. vietā.Bez būtiskām izmaiņām: tā var vērtēt Latvijas skolēnu sniegumu starptautiskajā kārtējā PISA testā (saīsinājums no "Programme for International Student Assessment"), proti, pasaules valstu skolēnu salīdzinājumā matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pētījumā piedalās piecpadsmitgadīgie skolēni, un secināts, ka vidēji skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar iepriekšējiem starptautiskajiem salīdzinājumiem, ir kritušies.
Matemātikā starp 81 pētījuma dalībvalsti (no dažām valstīm piedalās tikai atsevišķas teritorijas) Latvija ar 483 punktiem ir 21. vietā. Visvairāk punktus – 575 – ieguva Singapūras skolēni. Igaunija ir septītajā vietā. Latvija pirms četriem gadiem ieguva nedaudz vairāk punktu – 496, tomēr tad bijām zem OECD valstu vidējā rādītāja. Tagad skolēnu kopīgie vidējie rādītāji kritušies, un it kā ar vājāku rezultātu Latvija tikusi virs vidējā OECD rādītāja, kas šoreiz ir 472. 5–7% Latvijas skolēnu matemātikā nesasniedz pat pirmo – zemāko – kompetences līmeni, tas nozīmē, ka viņiem izdodas veikt tikai vienkāršus aprēķinus ar veseliem skaitļiem.
Augstāki par OECD vidējo rādītāju ir Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs. Šajā rādītājā Latvija ieguvusi 494 punktus (OECD vidējais ir 485 punkti) un ierindojas 19. vietā. Kaimiņi igauņi, kam iepriekšējā pētījumā pirms četriem gadiem bija augstā ceturtā vieta pasaulē, šajā rādītājā nu ir sestie, bet labākie ar 575 punktiem atkal ir singapūrieši. Salīdzinoši augsto sniegumu dabaszinātnēs izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidro gan ar jaunā izglītības satura ieviešanu, gan arī ieguldījumiem mācību materiālos un skolotāju profesionālajā izaugsmē.
Sliktākas ziņas ir par lasītprasmi, jo tajā Latvijas skolēnu sniegums ir krities, tomēr faktiski sasniedz OECD vidējos rādītājus: Latvijas skolēni lasītprasmē ieguva 475 punktus, kamēr OECD vidējais rādītājs ir tikai par punktu augstāks. Pirms četriem gadiem Latvijas skolēni ieguva 479 punktus un bija krietni zem OECD valstu skolēnu vidējiem sasniegumiem, jo toreiz tas bija 487 punkti. Arī lasīšanā labākie ar 543 punktiem ir singapūrieši, Igaunija ar 511 punktiem atkal ierindojas 6. vietā, bet Latvija ir tikai 27. vietā. Lai labotu situāciju, iecerēts izdot izglītojošu materiālu vecākiem, jo bērnu lasītprasme jāveido jau no pirmsskolas vecuma.
Pilsētās sniegums labāks
Kā jau ierasts, arī šis pētījums parāda, ka Rīgā un citās pilsētās skolēnu sasniegumi ir ievērojami labāki. Piemēram, matemātikā Rīgas skolēni ieguva vidēji 503 punktus, bet lauku bērni – tikai 460 punktus. Turklāt vislabākais sniegums atkal ir valsts ģimnāzijās (529 punkti), kam seko vidusskolas (477 punkti) un pamatskolas (457 punkti).
Kopumā Latvijā ir mazāk skolēnu, kuriem ir zemi sasniegumi nekā OECD vidēji, bet ir arī mazāk skolēnu ar augstiem sasniegumiem.
Šis bija pēdējais PISA tests, kurā skolēni vēl varēja to pildīt krievu valodā: testa aizpildīšanas valodai jābūt tai, kurā bērni mācās, un tā ne vienmēr sakrīt ar skolēna dzimto valodu. "PISA 2022" vadītāja Latvijā Rita Kiseļova stāsta, ka latviešu un krievu skolu skolēnu sniegums parasti būtiski neatšķiras. Taču, ja skolēns pilda testu valodā, kurā viņš mācās, bet kas nav viņa dzimtā valoda, tad sasniegumi ir vidēji par 28 punktiem zemāki nekā pārējiem.
Attālinātās mācības vērtē labi
Pētot skolēnu sniegumu, pētnieki iztaujā skolēnus, kādu iespaidu uz viņu mācībām atstājusi kovida pandēmija un attālinātās mācības. Kā norāda R. Kiseļova, kaut arī Latvijā bija visilgāk slēgtās skolas, attālinātās mācības notikušas gana sekmīgi: proti, mūsu skolas tām pielāgojās labāk nekā daudzās citās valstīs. Piemēram, mācību pārvaldības sistēmu vai skolas mācību platformu izmantošanu Latvijā pozitīvi novērtēja 80% skolēnu, bet OECD valstīs vidēji – vien 74%. Latvijā 81% skolēnu piedalījās tiešsaistes stundās, bet OECD vidēji – tikai 69% skolēnu. Kopumā atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā bijis trešais augstākais starp OECD valstīm.
Tiesa, ar sevis motivēšanu mācībām skolēniem kovidlaikā veicās mazāk nekā vienaudžiem citās valstīs: Latvijā tikai 51% aptaujāto skolēnu atbildēja, ka ir pārliecināts vai ļoti pārliecināts, ka izdevies sevi motivēt, bet OECD valstīs vidēji par pašmotivāciju pārliecināti ir 58% skolēnu.
Kāda ir ģimenes ietekme?
Kā ierasts, pētnieki arī raudzījušies, cik lielā mērā skolēnu mācību sasniegumi atkarīgi no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas. Secināts, ka Latvijā šie aspekti skolēnu sekmību ietekmē mazāk nekā OECD valstīs vidēji. Tas nozīmē, ka skolas lielā mērā spēj kompensēt bērnu ģimenes sociālekonomisko stāvokli.
Toties, salīdzinot ar citām OECD valstīm, Latvijas skolēni izjūt zemāku piederības sajūtu skolai. Jāsaka, ka kopš 2018. gada visās OECD valstīs samazinājusies skolēnu piederības sajūta skolai, kas varētu būt saistīts ar kovida laika attālinātajām mācībām, bet Latvijā tā palikusi faktiski nemainīga. Piederības sajūta ir svarīga, jo tā veicina skolēnu mācību sasniegumus.
Pāridarījuma indeksa ziņā Latvija arī šajā pētījumā ir visaugstāk starp OECD valstīm. 29% Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kādu pāridarījumu izjutuši dažas reizes mēnesī vai vienreiz nedēļā, vai biežāk. Tikmēr OECD valstīs vidēji tik regulāri pāridarījumus izjūt vien piektdaļa skolēnu. Pāridarījumus biežāk piedzīvo bērni, kuri mācās lauku skolās, kā arī skolās, kur ir zemāks skolēnu ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis.
Latvijas skolēni arī biežāk nekā viņu vienaudži citās OECD valstīs neattaisnoti kavē skolu. Tiesa, mūsu valsts skolēni retāk nekā vienaudži citās valstīs nobasto visu mācību dienu, taču biežāk neattaisnoti izlaiž dažas stundas vai nokavē pirmo stundu.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumiem, pasliktinās Latvijas piecpadsmitgadnieku kopējā apmierinātība ar savu dzīvi. 2018. gadā viņu apmierinātības rādītājs sasniedza 7,16 punktus, bet 2022. gadā jau tikai 6,76 desmit ballu skalā.
***
PISA starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma
- Matemātikas kompetencē pārbauda spēju domāt matemātiski, formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.
- Lasīšanas kompetencē pārbauda tekstu izpratni, izmantošanu un vērtēšanu, lai sasniegtu savus mērķus, pilnveidotu zināšanas un potenciālu, kā arī piedalītos sabiedrības dzīvē.
- Dabaszinātņu kompetencē pārbauda zināšanas dabaszinātnēs un to lietošanu, lai identificētu problēmas, skaidrotu dabaszinātņu parādības, izteiktu ar faktiem pamatotus secinājumus.
- Latvijā piedalījās 225 skolas un 5377 skolēni.
***
Latvijas skolēni – stundu bastotāji (%)
Skolas kavēšanas biežums* | LV | OECD vidēji
Vismaz vienu vai vairākas reizes kavējuši visu skolas dienu | 19 | 20
Dažas mācību stundas | 33 | 28
Ieradušies skolā ar nokavēšanos | 56 | 45
* Skolēniem jautāts par divu nedēļu laika periodu pirms PISA testa veikšanas
***
Sasniegumi matemātikā
Vieta | Valsts | Iegūto punktu skaits
1. | Singapūra | 575
2. | Makao (Ķīna) | 552
3. | Taivāna (Ķīna) | 547
4. | Honkonga (Ķīna) | 540
5. | Japāna | 536
6. | Koreja | 527
7. | Igaunija | 510
8. | Šveice | 508
9. | Kanāda | 497
10. | Nīderlande | 493
21. | Latvija | 483
24. | Lietuva | 475
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
