Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 15:48
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija neredz iespēju, ka valsts apmaksātos pakalpojumus varētu sniegt tikai četras darba dienas nedēļā un piektajā prasīt maksu pacientiem. Laukos tas neesot iespējams.Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) apņēmusies slēgt līgumu 2024. gadam ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu tikai tad, ja līgumā ģimenes ārstiem tiks noteikta četru dienu darba nedēļa. Piektajā darba nedēļas dienā ģimenes ārsti medicīnisko palīdzību saviem pacientiem sniegtu tikai par maksu. Būtu jāmaksā gan par ģimenes ārstu konsultācijām, ārstēšanu, gan nosūtījumu pie speciālistiem, nebūtu iespējams saņemt arī kompensējamo zāļu receptes. Šādu prasību asociācija izvirzījusi tādēļ, ka nākamgad piedāvātais atalgojums ģimenes ārstam esot tālu no prasītā taisnīgā atalgojuma – divām vidējām algām tautsaimniecībā jeb 3050 eiro par 40 stundām nedēļā. Līdzīgi esot arī ar medicīnas māsām – viņu algas pieaugums neesot ne tuvu prasītajiem 20%, lai tā tuvotos vidējai algai valstī un varētu konkurēt ar atalgojumu, kuru māsām maksājot privāto medicīnas pakalpojumu sniedzēji. LĢĀA neapmierina arī tas, ka netiekot paredzēts nepieciešamais finansējums ārsta prakses uzturēšanai.
LĢĀA vadītāja un ģimenes ārste Rīgā Alise Nicmane-Aišpure pastāstīja, ka jau oktobrī asociācija uzrakstījusi vēstuli Veselības ministrijai, kurā brīdinājusi par neapmierinošo finansiālo situāciju primārajā veselības aprūpē, bet neesot nekādas virzības šajā jautājumā. Asociācija 1. decembrī rīkojusi ģimenes ārstu sēdi, kurā 83% asociācijas biedru nobalsojuši par četrām darba dienām nedēļā, kad pacientiem būtu iespēja saņemt valsts apmaksāto medicīnu. Piektajā dienā ārsti iekasētu naudu no pacientiem, lai kompensētu to, ko valsts nespējot samaksāt.
A. Nicmane-Aišpure apgalvoja, ka no 2024. gada janvāra finansējums ģimenes ārstiem sarukšot par 13 procentiem, neraugoties uz to, ka ir atalgojuma pieaugums. Tas tāpēc, ka ārstu prakses vairs nesaņemšot vairāk nekā piecus miljonus eiro, kas šogad otrajā pusgadā bija paredzēti, lai stiprinātu ģimenes ārstu prakšu kapacitāti un individuāli uzrunātu pacientus, kuri ilgstoši nav apmeklējuši savu ģimenes ārstu.
Šos līdzekļus līdz gada beigām drīkst izmantot konkrētas prakses vajadzībām. Piemēram, praksēs nodarbināto papildu darba laika apmaksai, papildu darbinieku piesaistei, nepieciešamo informācijas tehnoloģiju vai rīku iegādei un citām vajadzībām.
"Nākamgad veselības aprūpei papildus ir piešķirti 275 miljoni eiro. Bet primārajai veselības aprūpei, kas būtu jāstiprina pirmām kārtām, jo tā ir pamats visai veselības aprūpei, no janvāra būs tikai mīnusi. Politiķi ir iezīmējuši mistiskus 16 miljonus eiro primārai veselības aprūpei, kuri varbūt tiks, bet varbūt netiks saņemti gada laikā," sacīja asociācijas vadītāja.
Tomēr otra ģimenes ārstu organizācija – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) – nav izvirzījusi tik kategorisku prasību sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus tikai četras darba dienas. LLĢĀA viceprezidents un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs to nosauca par kolēģu izmisuma soli, kas varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, taču laukos tas neesot iespējams. A. Dzalbs: "Mēs neredzam iespēju saīsināt savu darba laiku. Jau šobrīd netiekam galā ar pacientu pieplūdumu un pieprasījumu. Es nezinu, kā varētu izskatīties mūsu darba diena, ja mēs valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus sniegtu tikai četras darba dienas un piektajā dienā prasītu naudu no pacientiem. Laukos to nav iespējams realizēt, jo šeit ir ļoti maz maksātspējīgu pacientu. Tiesa, ārstu atalgojums ir ļoti svarīgs, bet ir skaidrs, ka Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai nebūs nekādu iespēju panākt, ka ģimenes ārstu atalgojums ir lielāks nekā citu specialitāšu ārstiem. Sarunās ar Veselības ministriju skaidrojām, ka esam gatavi, iesaistot papildu cilvēku resursus, darīt vairāk. Sniegt vairāk medicīnas pakalpojumu, palielināt skrīningu aptveri, uzlabot pusaudžu veselības aprūpi, turpināt sazvanīt tos pacientus, kuri nav bijuši pie ģimenes ārsta pēdējo trīs gadu laikā, bet ar nosacījumu, ka finansējums ģimenes ārsta prakses uzturēšanai tiek palielināts līdz 1000 eiro mēnesī (patlaban 730 eiro). Tad prakse varētu netraucēti darboties piecas dienas nedēļā, medicīnas pakalpojumus pacienti saņemtu tāpat kā līdz šim – par līdzmaksājumu vienu vai diviem eiro, un mums būtu vēl papildu darbinieks."
Ar Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Oskara Šneidera starpniecību noskaidroju, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri uzskata, ka ģimenes ārstu priekšlikums par darbu četras dienas nedēļā nav pieņemams un viņš aicinājis ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas kopīgi strādāt pie primārās veselības aprūpes uzlabošanas, nevis pieejamības mazināšanas. Patlaban Veselības ministrijā esot izveidota darba grupa, kas izskata īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus primārās veselības aprūpes attīstībai, tajā skaitā finansēšanas aspektus ne tikai ģimenes ārstu prakšu darba nodrošināšanai, bet plašākā mērogā – iesaistot arī dežūrārstus, tādējādi paplašinot iedzīvotājiem pieejamo ārstniecību. Darba grupai priekšlikumi esot jāizstrādā līdz šī gada beigām, finansējums minēto mērķu īstenošanai varētu tikt nodrošināts no nākamā gada marta vai aprīļa.
***
Kas ģimenes ārstiem paredzēts 2024. gada valsts budžeta likumprojektā
- Ģimenes ārsta atalgojums 2304 eiro (+221 eiro jeb 10,6%);
- māsas/ārsta palīga atalgojums 1388 eiro (+85 eiro jeb 6,5%);
- reģistratora funkcijām +60 eiro;
- kapitācijas nauda par vienu praksē reģistrēto pacientu mēnesī 2,9 eiro (par 13% mazāk nekā patlaban – 3,4 eiro).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
