Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 21:13
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Saeima galvenajam valsts finanšu dokumentam plenārsēdē atvēlēja divarpus dienas
Pēc divarpus dienu ilga darba, Saeimas sēžu zālē ceturtdien, piektdien un sestdien ar pārtraukumiem kopumā pavadot gandrīz 27 stundas, parlaments sestdien pieņēma 2024. gada valsts budžetu, vidēja termiņa trīs gadu budžeta ietvaru, kā arī pavadošos likumus. "Budžets ir adekvāta atbilde uz ģeopolitisko situāciju, kādā mēs atrodamies," sēdes beigās sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Konstruktīvās un cieņpilnās debates, kurās pārsvarā uzstājās opozīcija, būšot labs pamats, veidojot nākamā gada budžetu, piebilda ministrs. Cieņpilnās diskusijas, atsakoties no darba naktīs, kā tas bija iepriekš, novērtēja arī premjere Evika Siliņa ("JV"): "Mums bija komandas darbs. Nebija deķa vilkšana katram uz savu pusi, jo mēs vienojāmies par skaidriem mērķiem, apzinoties valsts vajadzības."
Abi valdības pārstāvji atzina, ka visam naudas nepietiek, tāpēc koalīcija vienojās par trīs prioritātēm – drošība, veselība un izglītība. Tā apņēmusies 2025. gada budžetā samazināt atšķirību starp atalgojumu un sociālajām garantijām Nacionālajos bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā, kurā strādājošie atrodas sliktākā situācijā.
Agrāk opozīcijas deputātu uzstāšanās palika bez koalīcijas pārstāvju atbildes reakcijas, bet šogad ministri, frakciju un komisiju vadītāji komentēja iesniegtos priekšlikumus un skaidroja, kāpēc tie nav atbalstīti. Daļā gadījumu prasītais finansējums jau bija paredzēts kādā no ministriju programmām. Gandrīz visus opozīcijas ierosinājumus Saeima noraidīja, izņemot trīs no tiem par finansējuma piešķiršanu veselības nozarē, piemēram, par atbalstu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem
Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti – klātesošie koalīcijas pārstāvji, kā arī neatkarīgie deputāti Oļegs Burovs un Andrejs Ceļapīters. Pret bija 27 deputāti no "Apvienotā saraksta" ("AS"), Nacionālās apvienības (NA) un "Stabilitātei", kā arī neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova. "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") deputāti nebalsoja. Šī frakcija arī debatēs iesaistījās mazāk, bet otrās dienas pievakarē "LPV" priekšsēdis Ainārs Šlesers ņēma vārdu un atklāja citu opozicionāru politiskos nolūkus: "Ja Artūrs Butāns turpinās stāstīt par savām prioritātēm un mums būs jāstrādā arī sestdien, tad es darīšu visu, lai svētdien Nacionālās apvienības kongresa laikā jūs būtu šajā zālē." A. Šlesers bija aprēķinājis – ja viņš uzstātos par katru priekšlikumu piecas minūtes, tās kopā būtu 15 stundas.
Opozīcija aizstāv savas prioritātes
Opozīcijas priekšlikumi atspoguļoja šo partiju prioritātes – NA tā bija konkurētspējas veicināšana Baltijas reģionā, atbalsts ģimenēm, arī kultūrai un diasporai. "AS" turpināja cīnīties par finansējumu Iekšlietu ministrijai, kuru iepriekš vadīja Māris Kučinskis no "AS". Aktīva bija arī "Stabilitātei", kura uzsvaru lika uz izglītību un Latgales pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, saucot vārdā novadu vadītājus, kuri ir no valdībā pārstāvētās "Jaunās Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Atbildes runā ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis teica: "Mēs neesam Latvijas Zemnieku savienības biedri, lai viens otram dāvinātu nodokļu maksātāju naudu, bet esam tās biedri, lai Latviju celtu saulītē."
A. Šlesers pauda viedokli, ka visa pamatā ir jābūt ekonomikas attīstībai, vairāk domājot nevis par naudas dalīšanu, bet gan par pelnīšanu.
Bija arī priekšlikumi, kas agrāk guva atbalstu no tā sauktajām deputātu kvotām, kādu vairs nav. Jānis Dombrava (NA) izteica nožēlu: "Šī ir pirmā reize, kad Politiski represēto apvienībai, Nacionālo karavīru biedrībai nav piešķirts finansējums." Tiesa, šī ir arī pirmā reize, kad vairāk nekā desmit gadu laikā NA ir opozīcijā. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") skaidroja, ka ir ticies ar šo organizāciju pārstāvjiem, tām ir paredzēts atbalsts dažādās programmās, ir arī iespēja pieteikties uz finansējumu, sagatavojot projektu. J. Dombrava atgādināja, ka runa ir par cienījama vecuma cilvēkiem, kuri nerakstīs projektus, bet kuriem ir nepieciešama neliela summa organizācijas darbības nodrošināšanai.
Vairāki NA priekšlikumi bija saistīti ar atbalstu diasporai – piemēram, latviešu valodas apmācībai ārvalstīs mītošajiem bērniem, lai viņi vieglāk varētu iekļauties Latvijas skolās, diasporas medijiem. Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs ("JV") teica, ka diasporai ir pieejams finansējums ministriju programmās, ir arī iespēja iesniegt projektus Sabiedrības integrācijas fondā. "Es saprotu, ka tās ir neērtības, jo par šā finansējuma izlietojumu ir jāatskaitās," piebilda J. Reirs.
Saeima noraidīja arī "AS" piedāvājumu paredzēt 100 000 eiro Jāņa Čakstes piemiņas vietas projektam, ko Rīgas dome paredzējusi izveidot Rīgā uz AB dambja. Edvards Smiltēns ("AS") atgādināja, ka ir atbalstīts Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) ierosinājums par 150 000 eiro samazināt finansējumu Saeimai. Viņaprāt, šos neparedzētajiem gadījumiem novirzītos līdzekļus varētu paredzēt minētajam mērķim.
Ar PVN 12% likmi nesamierinās
Vienas no plašākajām debatēm bija par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. No nākamā gada tā būtu 21%, ja nozares un opozīcijas spiediena rezultātā koalīcija neatrastu kompromisu. Tā vienojās no 1. janvāra uz vienu gadu noteikt 12% likmi, kam papildus esot nepieciešami gandrīz 16 miljoni eiro. Kā kompensējošais mehānisms ir piedāvāts palielināt akcīzes nodokli alkoholam, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tabakai un cigaretēm. Taču kompromiss neapmierināja ne nozari, ne opozīciju. Tā norādīja, ka 5% likme deva iespēju samazināt ēnu ekonomiku, kurā ražotāji būšot spiesti atgriezties, nespējot konkurēt arī ar citu valstu augļu un dārzeņu audzētājiem.
"No Zaļo un zemnieku savienības pāri vairs ir palikusi tikai savienība, jo zaļos jūs jau pazaudējāt, bet tagad pazaudēsiet arī zemniekus," teica Edgars Putra ("AS"), kura ģimenei ir liela zemnieku saimniecība Kurzemē.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka vēl nesen Zemkopības ministriju vadīja "AS", bet, kad sākās budžeta sagatavošana, "jums šis jautājums nebija svarīgs". A. Ašeradens skaidroja, ka nākamgad, kamēr būs spēkā 12% likme, valdība meklēs risinājumu, kā atbalstīt Latvijas ražotājus, lai nozare varētu attīstīties. Debatēs iesaistījās arī A. Ceļapīters, kuru izslēdza no "JV" pēc tam, kad viņš iesniedza priekšlikumu par samazinātās likmes saglabāšanu. Viņaprāt, nav pareizi, ka koalīcijas deputātiem ir jābalso par ierēdņu sagatavotu budžetu – opozīcija vismaz varot iesniegt priekšlikumus, bet koalīcijas deputāti nevarot arī to, lai gan Saeimas Ētikas kodekss nosakot, ka deputāts "ir morāli atbildīgs par savu rīcību un nevar aizbildināties ar valdības vai kādu citu spiedienu, lai balsotu pret savu sirdsapziņu".
Uzsver iekšējās drošības nozīmi
M. Kučinskis aizstāvēja iepriekš vadīto nozari, uzsverot, ka "AS" priekšlikumi ir paņemti no Krišjāņa Kariņa ("JV") valdības laikā sagatavotā budžeta projekta. "AS" aicināja tuvināt finansējumu iekšlietu sistēmā tam atbalsta līmenim, kāds ir Nacionālajos bruņotajos spēkos. A. Butāns teica, ka ugunsdzēsēji glābēji par savu smago darbu saņemot mēnesī 634 eiro. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("JV") atzina, ka "situācija ir nopietna", bet šogad neesot bijis iespējams mazināt minētās atšķirības. R. Kozlovskis solīja nākamo trīs gadu laikā tuvināt finansiālo atbalstu iekšlietās tam, kāds ir Aizsardzības ministrijā. Lai stiprinātu policiju pierobežā, opozīcija rosināja palielināt to ar 20 amata vietām. Taču ministrs teica, ka jau tagad nevarot aizpildīt visas štata vietas – vispirms esot jāatrisina sociālo garantiju un atalgojuma jautājums, lai motivētu cilvēkus pieteikties šajā darbā.
Lai novadi savilktu galus
Deputāti plaši apsprieda arī finansējumu pašvaldībām. "AS" ierosināja pat ne no nākamā, bet no 2025. gada atjaunot proporciju – 80 un 20% –, sadalot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa starp valsti un pašvaldībām. Tagad ir proporcija 75 un 25%, tādējādi pašvaldības nesaņem aptuveni 131 miljoni eiro, bet tā vietā valdība tām iedod septiņus miljonus, "lai 19 trūcīgākie novadi varētu savilkt galus", teica Uģis Mitrevics (NA). Bijušais ministrs Māris Sprindžuks ("AS") uzskata, ka pašvaldību finanšu sistēma ir jāpārbūvē, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rokās ir jānodod gan pašvaldību tiesiskās, gan finansiālās darbības uzraudzība, par ko tagad atbild Finanšu ministrija.
Kā pelnīsim?
Bijušie NA ministri kritizēja pēctečus no "Progresīvajiem", kuri gan vēl nav nostrādājuši pat simt dienas. Jānis Vitenbergs teica, ka pēdējos gados autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai nekad nav bijis tik maz līdzekļu, kā tas būs nākamgad. Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis līdzīgu secinājumu izdarīja par kultūras nozari. Tiesa, uz budžeta izskatīšanu 2. lasījumā valdība atrada papildus 1,2 miljonus eiro kolektīvu vadītāju algām.
Sēdes beigās, kad uzstājās arī frakciju vadītāji vai to pārstāvji, Andris Šuvajevs ("Progresīvie") teica: "Budžeta prioritātes – drošība, izglītība un veselība – ir tie atslēgas vārdi, lai atbildētu uz jautājumu, kā mēs pelnīsim. Ja mums būs gudri un veseli cilvēki, tad valsts attīstīsies."
A. Butāns budžetu raksturoja kā "nīkulības budžetu", bet E. Smiltēns atgādināja, ka šis ir 30. budžets, ko Saeima pieņem pēc neatkarības atjaunošanas – no tiem puse ir sagatavota tagadējās "Jaunās Vienotības" (pirms tam "Jaunā laika", "Vienotības") vadībā.
***
2024. gada valsts budžets
- Plānotie ieņēmumi – 14,5 miljardi eiro (par 1,76 miljardiem vairāk nekā 2023. gadā).
- Izdevumi – 16,2 miljardi eiro (par 1,54 miljardiem eiro vairāk).
- Vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,3 miljardi eiro jeb 2,8% no iekšzemes kopprodukta.
- Finansējums valsts aizsardzībai – 2,4% no IKP.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003