Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:13
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Restorāni nodokļu problēmas atzīst un lūdz valdību samazināt PVN
Restorānu ceļvedis "Michelin" restorānam "Max Cekot" piešķīra Latvijas nozares vēsturē pirmo kvalitātes zvaigzni, kā arī vairāk nekā divdesmit citus Latvijas restorānus iekļāva pasaules restorānu ceļvedī. Līdz ar prieku neilgi pēc nozīmīgā notikuma izgaismojās arī nozares problēmas ar nodokļu nomaksu – vairumam ceļvedī iekļauto uzņēmumu atklājās nodokļu parādi, vairāki pērn cietuši arī zaudējumus. Līdz gada beigām vairāki restorāni parādus gan pamanījās dzēst. Cik kopumā veselīga finansiālā situācija ir Latvijas labākajiem restorāniem, un ko par to saka pašu restorānu īpašnieki?
"Vasaras un tūristu nebija, vietējo cilvēku skaits samazinājies. Nav kas strādā un nav kas ēd. Krievijas–Ukrainas kara dēļ joprojām ir dārgi komunālie maksājumi un arī izejvielas, bet par tādu pašu procentu nevaram celt cenas, jo tad neviens nenāks ēst," atklāts sarunā ar "Latvijas Avīzi" ir viena no ceļvedī iekļuvušā restorāna "36. Line" šefpavārs un līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs. Viņš atzīst, ka nozarē ir problēmas ar izdzīvošanu, kas nozīmē parādus arī pret valsti, taču viņu sadusmojušas pirmās publikācijas par nodokļu parādiem, jo tās bijušas nekorektas. "Tā Latvijā mums ir – jo tev sūdīgāk iet, jo vairāk ir par ko parunāt. Protams, problēma tika iezīmēta, bet pirmās publikācijas bija nekorektas, jo visi tika iemesti vienā maisiņā. Taču uzņēmumiem ir dažādas struktūras, un mēs neesam vienādi kaut vai pēc darbinieku skaita," saka Aleksejevs.
"Kas notika pēc pirmajiem rakstiem? Man jau it kā tas ir "pie kājas", jo es zinu savu vērtību; zinu, kā mēs strādājam, zinu, ka cilvēki man uzticas un nāk pie mums ēst, jo strādājam ar labiem produktiem. Bet piegādātāji un izīrētāji, redzot šādus rakstus, sāk uztraukties. Vai ar mums viss kārtībā? Varbūt jāsāk strādāt ar priekšapmaksu, nevis pēcapmaksu?"
Inflācija bremzē izaugsmi
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajiem datiem par ieņēmumiem izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (skat. uzziņu) varētu šķist, ka situācija nav nemaz tik slikta. Tomēr Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka, kaut gan naudas aprite nozarē palielinājusies, inflācijas dēļ peļņas rādītāji pieauguši nav. "2023. gadā ir vērojama nozares izaugsme pēc apgrozījuma, savukārt rentabilitāte diemžēl paliek nemainīga, jo nozari vēl joprojām būtiski ietekmē inflācija, pieaugošās izmaksas, darbinieku trūkums un konkurētspēja salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Skatoties uz nozares finanšu datiem, redzams, ka izmaksu pieaugums ir būtiski lielāks nekā nozares sniegto pakalpojumu cenu pieaugums, kas nozīmē, ka uzņēmējiem klientu maksātspējas samazinājuma dēļ nav bijis iespējams iecenot visu izmaksu pieaugumu savu sniegto pakalpojumu cenās," stāsta Kalniņš.
Viņš min arī iepriekšējo gadu laikā uzkrātos nodokļu parādus, kuri būtiski apgrūtina nozares iespējas attīstīties un strādāt ar peļņu. Viņš teic, ka parādi galvenokārt izveidojušies Covid-19 pandēmijas laikā.
"Tāpat ļoti svarīgi uzsvērt, ka sabiedriskās ēdināšanas nozarei būtisku daļu apgrozījuma pienes ārvalstu ceļotāji, kas ierodas Latvijā, taču šajā ziņā Latvija diemžēl atpaliek no citām ES valstīm un salīdzinājumā ar 2019. gadu atgūstas vislēnāk. Redzam, ka Lietuvā sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums ir dubultojies, ko savā ziņā var izskaidrot ar samazināto PVN sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un līdz ar to arī ēnu ekonomikas samazināšanos, savukārt Igaunijā kopējais darba spēku nodokļu slogs ir konkurētspējīgāks nekā Latvijā. Lai nozare spētu veiksmīgi darboties ar ilgtermiņa mērķiem, tās izaugsmei ir nepieciešama valdības sapratne un iedziļināšanās nozares problēmās, un, pats galvenais – izveidota konkurētspējīga vide salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan darba spēka nodokļu, gan nozarei atsevišķo nodokļu jomā. Svarīgi pieminēt, ka aptuveni 98% no visas Eiropas Savienības populācijas bauda samazināto PVN sabiedriskās ēdināšanas nozarē, savukārt Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā sabiedriskajai ēdināšanai nav ieviesta samazinātā PVN likme," stāsta Andris Kalniņš.
Maksāt nodokļus vai izbeigt darbību?
Papētot labāko restorānu finansiālo situāciju sīkāk, redzams, ka vislielākais apgrozījums, kā arī visi nomaksāti nodokļi pērn bijis SIA "Tiamo grupa", kas pārvalda Liepājā esošo "MO Liepāja" restorānu. Kopumā "Tiamo grupa" pārvalda astoņus zīmolus, un "MO Liepāja" ir tikai maza daļa no lielā uzņēmuma. Lielāko apgrozījuma un peļņas tiesu rada labi zināmā "Čili pizza". Vairāk nekā 15 miljonu apgrozījums gan nav rezultējies lielā peļņā – tā sasniegusi vien 30 tūkstošus.
Otrs uzņēmums, kura portfelī ir ne tikai atzinību guvušais restorāns "Chef’s Corner", bet arī konditoreja "Mulberry", ir SIA "Binvest".
"Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis "Latvijas Avīzei" sacīja, ka "MO Liepāja" 2023. gads nav izdevies tāds, kā iepriekš cerēts. "Restorānu nozare, īpaši Liepājā, ir sezonāla. Diemžēl šā gada vasaras otrā puse mūs nelutināja ar labiem laikapstākļiem."
Kopumā gan Zukulis atzīst, ka viņa vadītajam uzņēmumam nav par ko sūdzēties, ja jāsalīdzina sevi ar citiem. "Salīdzinot ar kopējo situāciju ēdināšanas nozarē, mēs nevaram sūdzēties. Situācija būtu citāda, ja restorāns "MO Liepāja" nebūtu daļa no lielāka uzņēmuma. Nenoliedzami, lielam uzņēmumam ar vairāk nekā 30 struktūrvienībām ir vieglāk plānot naudas plūsmu. Katram restorānam ir nedaudz citāda sezonalitāte, tādēļ tas izlīdzina naudas plūsmu gada griezumā."
Zukulis atzīst, ka pērn "MO Liepāja" strādāja ar zaudējumiem, bet šā gada rezultāti vēl nav zināmi. "Mēs ļoti ceram, ka "Michelin" ceļvedis dos jūtamu pienesumu restorānam. Iekļūšana ceļvedī ir milzīgs novērtējums komandai. Ir ļoti jūtama motivējoša pacilātības izjūta restorāna kolektīvā. Tas pēc visiem pēdējo gadu notikumiem deva tik ļoti nepieciešamo stimulu turpināt darboties."
Tomēr nākamais gads tāpēc automātiski nekļūs vienkāršāks. "2024. gads sāksies ar minimālās algas celšanu. Kā iepriekš esmu teicis – viennozīmīgi piekrītu, ka algas ir jāceļ, bet tajā pašā laikā zinu, ka nozare to nevar atļauties. Atšķirība starp šefpavāra un pavāra palīga atalgojumu kļūst ļoti niecīga, kas savukārt var novest pie kvalificētu darbinieku trūkuma. Domāju, ka šie procesi varētu veicināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē. Esošā situācija burtiski piespiež kļūt par nodokļu nemaksātājiem. Lielai daļai ir izvēle – godprātīgi maksāt nodokļus un izbeigt darbību vai cīnīties un cerēt, ka pienāks labāki laiki, kad nodokļus varēs nomaksāt vēlāk. Lai arī "Tiamo grupa" ir izteikti disciplinēta nodokļu nomaksas jautājumos, saprotu, kādēļ daudziem nozares uzņēmumiem veidojas nodokļu parādi."
Zukulis norāda, ka no politikas veidotāju puses netiek darīts nekas, lai ēdināšanas nozare varētu veiksmīgāk atgūties un nonākt pirmspandēmijas līmenī. Tāpat kā liela daļa uzņēmumu, arī "Tiamo grupa" pandēmijas laikā atlikusi nodokļu nomaksu, jo "tanī laikā nodokļus nomaksāt nebija iespējams". Viņš teic, ka nozare cīnās, lai tā netiktu pilnībā ignorēta. "Paši uzņēmēji vēlas, lai nozarē tiktu izskausta ēnu ekonomika un nozares darbinieki varētu saņemt par padarīto darbu adekvātu algu, bet pašreizējā situācijā tas gandrīz nav iespējams. Cīņa nav par uzņēmēja maciņiem, cīņa ir par nozarē strādājošu cilvēku. Mēs arī iestājamies par PVN samazināšanu. Tas mums dotu iespēju palielināt darbinieku atalgojumu, kas palīdzētu noturēt kvalificētus darbiniekus un celtu pakalpojuma kvalitāti. Nozare sagaida, lai to neignorē un aktīvi risina problēmu cēloņus, nevis cīnās ar sekām. Ēnu ekonomika, darbinieku trūkums, nodokļu parādi – tās visas ir nesakārtotības sekas," norāda Zukulis.
Trūkst ēdāju
Vēl starp uzņēmumiem, kuriem pieder kāds no Latvijā labākajiem restorāniem, ir tādi, kuri pārvalda arī kādu viesnīcu, veidojot loģisku viesmīlības ķēdi – spēj gan viesus izguldīt, gan paēdināt.
Piemēram, SIA "A22 Hotel" pārvalda ne tikai restorānu "John", bet arī 2021. gadā atklāto pieczvaigžņu viesnīcu "A22 Hotel". Tāpat ir arī ar SIA "Jauniela 25/29", kas pārvalda ne tikai restorānu "Neiburgs", bet arī tāda paša nosaukuma viesnīcu. Jāmin arī SIA "DOME Hotel" un SIA "Vanadziņa restorāns", kuri arī strādā pēc tāda paša principa. "DOME Hotel" pārvalda gan viesnīcu ar tādu pašu nosaukumu, gan restorānu "Le Dome", bet "Vanadziņa restorāns" pārvalda restorānu "H. E. Vanadziņš" un viesnīcu "Vanadziņa māja". Vēl ir arī SIA "Silāres", kuras Dobeles novadā pārvalda gan viesnīcu, gan restorānu ar zīmolu "Zoltners", kā arī brūvē "Zoltnera" alu un nodarbojas arī ar lauksaimniecību.
No minētajiem nodokļu parāda nav nevienam, bet zaudējumi bijuši "DOME Hotel" (140 tūkstoši) un "Jauniela 25/29" (20 tūkstoši). Kopumā no 25 uzņēmumiem zaudējumus pērn cietuši deviņi. Pārliecinoši lielākie zaudējumi 2022. gadā bijuši SIA "Tauro" (restorāns "Tauro"), kas pieder Krievijas miljardierim ar Izraēlas pasi Jurijam Šelferam.
"Silāres" īpašnieks, lauksaimnieks Valters Bruss, kurš "Zoltnera" restorānu, viesnīcu un alus darītavu atklāja 2015. gadā, "Latvijas Avīzei" atzina, ka kopumā viesmīlības nozare un tūrisms ir sarežģīta nozare ar lielu roku darbu, bet salīdzinoši mazu naudas plūsmu. Nepalīdzot mazais cilvēkresurss – ne tikai runājot par darba rokām, bet arī patērētāju jomā.
"Latvijā ir maz cilvēku. Vietējiem Latvijas restorānu apmeklētājiem fakts, ka esam "Michelin" ceļvedī, varbūt varētu būt papildu stimuls apmeklēt mūs, bet ārvalstu tūristi tāpat paliks Rīgā un uz laukiem dosies reti. Nedomāju, ka "Michelin" ceļveža dēļ būs lielas izmaiņas cilvēku plūsmā. Nevarētu teikt, ka tagad, novembrī un decembrī, par mums bija lielāka interese," spriež Bruss, norādot, ka 85% restorāna un viesnīcas apmeklētāju ir latvieši. Vai viesnīca nāk par labu kopējai finanšu situācijai? Uzņēmējs tā nedomā, norādot, ka tas vienkārši papildina uzņēmuma piedāvājumu.
Daudzi ēdināšanas nozarē runā par nepieciešamību samazināt PVN šai nozarei. Valters Bruss norāda, ka nozarei tas būtu atspaids, bet viņš to nesaredz kā lietu, kas automātiski ļautu ēdinātājiem dzīvot cepuri kuldami. "Galvenā problēma ir cilvēkresurss, un to mēs nekur nevaram dabūt, jo Latvijā cilvēku skaits samazinās. Uz vienu platības vienību esam daudzas reizes mazāk nekā Vācijā, Itālijā, Dānijā un citur," galveno problēmu iezīmē Bruss. Runājot par PVN, viņš aicina patērētājiem nesapriecāties. "Jāsaprot, ka PVN samazināšana nozīmētu vairāk līdzekļu ēdinātāja rīcībā, ko izmantot uzņēmuma attīstībai, algu palielināšanai utt. Šķiet, ka liela daļa sabiedrības domā, ka ar samazinātu PVN maltīte kļūs lētāka. Tā nebūs gan."
Bankas ignorē
Nodokļu nomaksa korelē ar apgrozījuma lielumu – jo lielāks apgrozījums, jo vairāk nodokļu uzņēmums nomaksājis. Šajā ziņā izcēlies vien pieminētais "Tauro", kam ir gan palieli nodokļu parādi, gan pērn ciesti pusmiljonu lieli zaudējumi. Restorāna apgrozījums pērn bija vien 330 tūkstoši eiro, taču tas samaksājis 113 tūkstošus eiro VSAOI. Tik lielu VSAOI summu starp citiem uzņēmumiem spējuši samaksāt tikai tie, kuru apgrozījums ir vismaz 900 tūkstoši.
Starp nodokļu parādniekiem pārliecinošs līderis ir restorāns "36. Line", kas pieder SIA "Lauris Restaurant Service". Uzņēmuma parāds sasniedz 148 tūkstošus eiro, kas ir mazliet mazāk nekā laikā pirms pandēmijas. Uzņēmuma lielākais īpašnieks, restorāna šefpavārs Lauris Aleksejevs sarunā ar "Latvijas Avīzi" ir diezgan emocionāls, norādot, ka nozarē izdzīvo tikai entuziasti, kam tas ir sirds darbs. Viņš atklāj, ka uzņēmums dzēš parādus ar gada nokavēšanos, tāpēc nemitīgi saglabājas parāds par līdzīgu summu. Lauris stāsta, ka daļa no parāda ir Covid-19 nodoklis – 200 000 eiro bijuši jāsamaksā valstij trīs gadu laikā. "Jā, mums valsts sniedza pabalstu, jo bijām labi nodokļu maksātāji. Ja būtu slikti, nekāds atbalsts mums nebūtu. Taču ir viens bet – tā kā izvēlējāmies darbiniekus neatlaist, mums par darbiniekiem bija jāmaksā algas nodoklis, kaut gan algu viņiem maksāja valsts. Tikmēr tie, kas darbiniekus atlaida, no šā nodokļa izvairījās un šo ietaupījumu varēja investēt attīstībā. Tagad atskatoties, protams, viņi darīja pareizi."
"Viena lieta ir skaitļi, bet kāds ir manas firmas un citu restorānu pienesums valstij? Mēs dodam darba vietas, maksājam algas, es pats kā īpašnieks esmu vietējais. Mēs visu nopelnīto ieguldām atpakaļ ekonomikā, pērkot preces utt. Valstij nav jēgas no uzņēmuma, kurš apgroza desmit miljonus kā pārpārdevējs, bet peļņa beigās aiziet kaut kādam ārvalstu īpašniekam. Mēs dodam darbu arī jauniešiem, no kuriem liela daļa sevi neatražo, bet viņi taču par makaronu porciju nestrādās. Bet es nevaru nemaksāt astoņus deviņus eiro stundā un pat vairāk, jo tad pavāri ies prom."
Lauris Aleksejevs runā arī par visai lielo konkurenci Latvijas ēdināšanas biznesā, kur jācīnās par katru klientu laikā, kad iedzīvotāju skaits samazinās. Daudziem samazinās arī pirktspēja. Vai Latvija ar tās 1,87 miljoniem iedzīvotāju spēj uzturēt 3000 ēdināšanas uzņēmumu?
Lauris atbild, ka svarīgs ir piedāvājums, jo piedāvājums rodas pēc pieprasījuma. "Gāzi grīdā periodā dancojām apkārt klientiem un izpildījām visas vēlmes. Tagad klientu skaits ir samazinājies, bet prasības nav mazākas. Iespējams, pareizais virziens būtu virtuvē nodarbināt nevis astoņus cilvēkus, bet trīs un piedāvāt trīs karstos ēdienus, nevis sešus septiņus. Bet vai mums izdotos ar šo pieeju iekārdināt klientus? Es šādu soli vēl negribu spert, man liekas, ka cilvēkiem vajag dot plašāku izvēli. Attiecīgi mēs esam diezgan neapskaužamā situācijā, kad gribas iedot vislabāko un visgaršīgāko, bet tas prasa cilvēku rokas, resursus un zināšanas. Mūsu gaļas gabals, porcija prasa lielu cilvēkresursu. Mēs strādājam ar negataviem produktiem, nevis sildām sasaldētu pārtiku, kā to dara Alpu kūrortos, kur viss garšo vienādi, vai Venēcijas Marka laukumā, kur uzsildītu pārtiku pilnām terasēm iznēsā divi trīs cilvēki."
Lauris norāda, ka viņš no valsts sagaidītu divas lietas, kuras nozare lūdz jau gadiem – samazinātu PVN likmi un mazāku algas nodokli sezonālajiem darbiniekiem. "Man neko citu nevajag! Lūdzu, vismaz testa režīmā, samaziniet PVN, lai varam pierādīt, ka valstij nebūs zaudējumi. Un otrs – mazāki algas nodokļi darbiniekiem, kurus pieņemam darbā vasarā uz trim četriem mēnešiem. Viņi arī sagaida normālu algu, bet šobrīd sanāk tā, ka, ja es gribu viņam samaksāt 1000 eiro uz rokas, man tas izmaksā 1800 eiro. Izdariet tā, lai darbinieks saņem 1200 eiro uz rokas, bet man tas izmaksā 1600 eiro. Mēs par to būsim pateicīgi!" Lauris piebilst, ka viņam ar VID darbiniekiem problēmu nav un iestādi pat uzteic. "Man ir konstruktīvas labas darba attiecības ar VID, kuri mums palīdz pārstrukturēt pāris darbību un dod padomus, kā mums tikt ārā no šīs bedres."
Tāpat par sliktu nenāktu arī banku atbalsts. "Kā mēs varam konkurēt ar kaimiņvalstu investoriem, kuri nāk iekšā Latvijā un atver restorānus, ja viņiem nāk palīgā bankas? Mēs Latvijā esam pasludināti par riskanto nozari, un aizdevums nevienam nespīd. Tas nekas, ka banku peļņa ir milzīga…"
***
Nodokļos samaksā vairāk, bet parādi paliek
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija rāda, ka 2023. gada desmit mēnešos no 25 Latvijas restorāniem, kuri tagad iekļauti "Michelin" ceļvedī, 48% vidējie darba ienākumi bija vienādi vai lielāki par nozarē deklarētajiem darba ienākumiem (705 eiro). Tas ir mazliet sliktāk nekā 2022. gadā, kad šāda situācija bija 52%. VID arī norāda, ka 60% no šiem uzņēmumiem ir ar labu un apmierinošu nodokļu disciplīnu, bet 36% ir ar nodokļu saistību izpildes riskiem.
- Vēl 31. oktobrī 56% uzņēmumu bija nodokļu parādi par kopējo summu 295,81 tūkstoti eiro. Kaut gan 18. decembrī parādnieku skaits bija samazinājies līdz astoņiem uzņēmumiem, kopējā parāda summa bija pat mazliet pieaugusi – līdz 309 623,47 eiro.
- Kopumā visas nozares kopējais parāds uz 1. novembri sasniedza 41,5 miljonus eiro, kas ir par 16,7 miljoniem eiro lielāks nekā 2020. gada 1. janvārī.
- Tomēr VID norāda, ka teju pusi kopējā parāda veido divu uzņēmumu nodokļu parādi. Vienam no tiem sākts maksātnespējas process ar kopējo parādu 11,9 miljoniem eiro, bet otrs uzņēmums izmanto likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās tiesības pagarināt samaksas termiņu ar termiņpagarinājumu summu 8,7 miljoniem eiro. Ja neņemtu vērā šos uzņēmumus, tad nozares kopējais parāds uz 1. novembri ir samazinājies par 3,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2020. gada 1. janvāri.
- VID arī norāda, ka, salīdzinot minēto 25 uzņēmumu šā gada desmit mēnešu VID administrētā kopbudžeta ieņēmumus ar 2022. gada desmit mēnešu ieņēmumiem, tie ir pieauguši par 32,1% jeb 2,4 miljoniem eiro, un tie veido 5,5% no kopējiem nozares ieņēmumiem.
- "Nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbības veids ir ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, ir vieni no tiem, kurus visvairāk ietekmēja Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2022. gadā, pēc divu gadu krituma, nozares nodokļu maksātāju nodrošinātie nodokļu ieņēmumi būtiski palielinājušies un pārsniedz 2019. gada līmeni. Jāuzsver, ka vairāk nekā puse no visiem ar attiecīgo pamatdarbības veidu reģistrētajiem nodokļu maksātājiem – juridiskām personām darbojas mazāk nekā piecus gadus," skaidro VID.
- Tieši izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē ir vislielākais VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu procentuālais pieaugums 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieaugums sasniedzis 94,7 miljonus eiro jeb pieaudzis par 85,3%.
- Kopumā 2022. gadā visa nozare nodokļos samaksājusi aptuveni 165 miljonus eiro un nodarbinājusi 29 tūkstošus cilvēku.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003