Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 13:45
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
"Latvijas Avīzes" žurnālisti atskatās uz savām pērn veiktajām prognozēm, kā arī paredz, kas šogad gaidāms politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā
*
POLITIKĀ: Jutīs shēmošanas sekas
Māris Antonevičs
Aizvadītais gads Latvijas iekšpolitikā izrādījās tik trauksmains, ka apgāzis daļu no "Latvijas Avīzes" prognozēm, kas bija visai piesardzīgas un neparedzēja ne tik radikālas izmaiņas valdošajā koalīcijā (realitātē tā mainījās par 2/3), ne vieglu vienošanos par jaunu Valsts prezidentu, kas pavērtu iespējas amatu saglabāt Egilam Levitam ("Jaunajai Vienotībai" tomēr diezgan veikli izdevās pie tā laika opozīcijas sarunāt atbalstu savam kandidātam). Tikmēr precīzas izrādījās prognozes, ka arī pie valdības izmaiņām jaunieviestais ministra biedra postenis paliks uz papīra un valdības sastāvā neviens tāds neparādīsies, kā arī tas, ka pēc okupekļa krišanas 9. maija svinēšanas kults Latvijā strauji saruks kā izpūties balons.
? Kādi būs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā?
Ļoti sadrumstaloti. Diez vai kāds politiskais spēks saņems vairāk par diviem mandātiem, bet cīņā par tiem ļoti liela nozīme būs individuālajai kampaņai, ko arī varēsim vērot. Interesantā situācijā pašlaik ir "Jaunā Vienotība", kas droši vien cerēja iznākt finiša taisnē kā absolūta līdere, bet nu ir tiktāl sapinusies pati savās shēmās, ka riskē zaudēt gandrīz visu. Lielākā intriga – vai starp EP kandidātiem būs arī bijušais premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar saviem skandāliem un paziņojumiem šobrīd var tikai palīdzēt nogremdēt partiju. Taču kopumā izredzes iegūt vismaz vienu deputātu Briselē ir gan lielākajai daļai Saeimā pārstāvēto partiju, gan atsevišķiem ārpusparlamenta spēkiem ("Saskaņa", "Latvijas attīstībai", Jaunā konservatīvā partija).
? Vai noturēsies Evikas Siliņas vadītā valdība?
Pašreizējai valdībai tās tapšanas laikā tika paredzēts īss mūžs. Šī noskaņa nav zudusi, taču pirmās simts dienas parādījušas, ka iekšēji konstrukcija ir stabila, savukārt no ārpuses pagaidām īsti nemana nevienu kairinātāju, kas to varētu sagraut. Nu ne jau Šlesera aktivitātes ar parakstiem par Saeimas atlaišanu... Tiesa, sabiedrības neapmierinātības pieaugums var mudināt pašas partijas vismaz daļēji pārdalīt kārtis, tomēr tad vispirms būtu jāapzinās, kāds būs nākamais valdības modelis. Kamēr Nacionālā apvienība ir kategoriski pret "Progresīvajiem" un "Apvienotais saraksts" neredz sevi kopā ar ZZS, un dzīvā atmiņā vēl aizvainojums par "Jaunās Vienotības" pērnā gada izdarībām, nekas cits izveidoties nevar, bet tad arī valdības vadītāju mainīt nav vajadzības.
? Vai Krievija militāri apdraudēs Latviju?
Pēdējā laikā arvien biežāk parādās ekspertu prognozes, ka Krievija varētu izmēģināt tiešu konfrontāciju ar NATO, tam izvēloties Baltijas valstis. Putins to noliedz, tomēr mēs jau labi zinām, cik vērti ir viņa apgalvojumi. Mierinājums – pat ja Kremlim šādi plāni būtu, resursu tam šobrīd nav, un, kamēr turpinās aktīvs karš Ukrainā, tos atjaunot arī nav tik vienkārši. Tāpēc uzbrukums Latvijai vai kādai citai NATO valstij pašlaik ir mazticams. Lielākas bažas rada periods pēc 3–5 gadiem, kam gan jāgatavojas jau tagad.
*
PASAULĒ: Bet ja uzvarēs Tramps?
Juris Lorencs
Manas pirms gada izteiktās prognozes šoreiz piepildījušās diezgan precīzi. Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās. Liela daļa atbildības par to jāuzņemas arī Rietumiem, kuru solījumi Ukrainai izrādījušies lielāki nekā reālā palīdzība. Putins saglabā amatu, tomēr Krievijā noticis vismaz viens "galma apvērsuma" mēģinājums – tā saucamais Prigožina dumpis. Neraugoties uz to, ka cilvēki turpina slimot ar Covid–19, pandēmija tikpat kā pazudusi no cilvēku prātiem.
? Kā tālāk attīstīsies karš?
Tas visdrīzāk nonāks strupceļā. Nevienai no pusēm neizdosies gūt izšķirošu pārsvaru. Sāksies aizsardzības līniju būvēšana, pozīciju karš un lielā gaidīšana. Ukraina centīsies pārgrupēt savus spēkus (armiju, tautsaimniecību, diplomātiju), cerēs uz lielāku Rietumu palīdzību un dumpi Krievijā. Savukārt prezidenta vēlēšanās pārliecinoši "uzvarējušais" Putins gaidīs uz nevienprātību Ukrainā, nogurumu un šķelšanos Eiropā, bet visvairāk – uz ASV prezidenta vēlēšanām.
? Kā beigsies Izraēlas un teroristu organizācijas "Hamās" konflikts?
Gazā bāzētais "Hamās" tiks pilnībā sakauts. Lai atgūtos, tam būs vajadzīgi daudzi gadi. Izraēlas rīcība atvēsinās islāma ekstrēmistus Libānā un Jemenā. Jācer, ka Izraēlas noteiktība kalpos par piemēru Rietumu politiķiem.
? Vai tiks apturēta nelegālo migrantu krīze uz Eiropas robežām?
Nē. Tieši otrādi – tā pat pieņemsies spēkā gan uz Polijas, Baltijas valstu un Somijas robežām, gan Vidusjūras reģionā. Dažās Rietumeiropas pilsētās sāks veidoties spontānas, pret musulmaņu imigrantiem vērstas "tautas milicijas". Notiekošais iespaidos jūnijā notiekošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.
? Kāds būs nākamā Eiropas Parlamenta sastāvs?
Tas kļūs labējāks. Lielāku pārstāvniecību iegūs partijas, kas iestājas pret imigrāciju, eiroskeptiķi un Zaļā kursa apšaubītāji. Partija "Alternatīva Vācijai" un franču politiķes Marinas Lepēnas "Nacionālā Fronte" dubultos savu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā.
? Kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās?
Ja vēlēšanu finiša taisnē izies Tramps un Baidens, lielākas izredzes uzvarēt ir Trampam. Ja tas notiks, daudzi politiķi un mediji pareģos bezmaz vai pasaules galu. Tas gan nenozīmē, ka mums jādzīvo ar nolemtības un nenovēršamas katastrofas sajūtu. Vienīgais, ko šodien var teikt – ka Trampa uzvaras gadījumā prognozi 2025. gadam būs tikpat kā neiespējami uzrakstīt.
*
IZGLĪTĪBĀ: Nav par ko priecāties
Ilze Kuzmina
Kā jau pareģoju, izglītības jaunais saturs, kaut arī dažādās instancēs un līmeņos atzīts par labojamu, realitātē rediģēts pagaidām nav. Toties ierēdņu galvas ir ripojušas. It kā citu iemeslu dēļ, tomēr Valsts izglītības satura centrs ir zaudējis gan vadītāju, gan vairākus ierēdņus, kas atbildīgi par jaunā izglītības satura ieviešanu un mācību materiāliem. Tāpat prognozēju, ka skolotāju vakanču skaits nemazināsies, un tā arī notika.
Pagājušā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) dzima "gaiša" doma: naudas trūkumu augstākajā izglītībā novērst, liekot visiem maksāt par studijām jau no 2023./2024. studiju gada. Prognozēju, ka šāda reforma tik īsā laikā netiks ieviesta. Tā arī notika, turklāt šobrīd šī ideja vispār netiek cilāta.
Īsti priecāties par ko nav, jo pirmo divu prognožu nepiepildīšanās nozīmētu, ka izglītībā notiek pozitīvas lietas. Trešās prognozes piepildīšanās arī neko labu neliecina: tikai to, ka valstī pietrūkst stratēģiskas plānošanas, enerģija tiek tērēta, izstrādājot plānus, kas nevar tikt atbalstīti un pēcāk tiek izmesti miskastē.
Taču, ja godīgi, tad domāju, ka arī nākamgad tiks sastrādāti visādi plāni, kas netiks piepildīti. 2023. gadā cik ātri parādījās, tikpat ātri arī pagaisa IZM ideja noteikt, ka turpmāk valsts lems, kurās pašvaldību skolās drīkst mācīties augstāk par septīto klasi. Ar to negribu teikt, ka izglītības politikas veidotājiem nevajadzētu izvirzīt drosmīgas idejas. Tās ir vajadzīgas, taču vispirms rūpīgi jāizsver un jāsagatavo pārliecinoši argumenti, nevis jāmet fiksas idejas, kas tā arī neīstenosies.
? Vai tiks sakārtots skolu tīkls?
Skolu tīkls tiks kārtots, kā jau tas notiek vismaz pēdējos divdesmit gadus, taču pavisam sakārtots netiks. Tāpat kā uz mūžīgiem laikiem nav iespējams sakārtot, piemēram, skapi. Skolu tīklam jāiet līdzi valsts attīstības tendencēm: kamēr valstī turpināsies iedzīvotāju migrācija, tikmēr būs arī pārmaiņas skolu tīklā. Tomēr būtu nepieciešams iezīmēt tās skolas, kuras tiek atzītas par ilgtspējīgām. Izlemjot, kurā skolā laist bērnus, vecākiem būtu vērts zināt, kuras skolas pastāvēšana ir droša: vai tāpēc, ka apkārtnē ir laba demogrāfiskā situācija, vai tāpēc, ka tuvumā nevienas citas skolas nav, vai arī tāpēc, ka skola ir ļoti kvalitatīva. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinusi, ka vecākiem jādod ziņa par to, kuras skolas turpinās darboties, tāpēc, iespējams, ka 2024. gada laikā tomēr varētu skaidrāk iezīmēties skolu nākotne.
? Cik 9. klašu skolēnu nespēs pabeigt pamatskolu?
Diemžēl tie būs tūkstoši bērnu. 2023. gadā, lai nokārtotu eksāmenus, vajadzēja savākt vismaz 10 procentus punktu katrā no eksāmeniem. Tas neizdevās aptuveni tūkstoš jauniešiem, kas palika 9. klasē uz otru gadu. Šī mācību gada noslēgumā jau būs jāiegūst vismaz 15 procenti punktu, lai eksāmeni būtu nokārtoti, bet gadu vēlāk – jau vismaz 20 procenti. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka šogad 10 līdz 19 procentus punktu, piemēram, matemātikas eksāmenā, ieguva, tātad bija tuvu eksāmena nenokārtošanai, teju 2000 skolēnu. Diez vai viena mācību gada laikā var tik ļoti uzlabot mācību kvalitāti, lai cerētu, ka šī mācību gada noslēgumā caurkritušo būs mazāk.
Varbūt, baidoties no pārāk sliktiem rezultātiem, eksāmens tiks padarīts vieglāks? Tas nebūtu prāta darbs, jo Latvijas izglītības sistēmai jāatbilst Eiropas standartiem.
IZM jau solījusi ieviest kādu īpašu izlīdzinošo mācību gadu šādiem skolēniem. Tātad ir plāns, ko darīt ar izkritušajiem, bet nav plāna, ko darīt, lai viņi tomēr būtu spējuši nokārtot eksāmenu jau pirmajā reizē.
? Kā turpināsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā?
No nākamā mācību gada krieviski drīkstēs mācīties tikai 3., 6. un 9. klase. Visu pārējo klašu skolēni jau mācīsies latviski. Šā mācību gada pirmajā pusgadā no tā sauktajām krievu skolām nav izskanējuši tikpat kā nekādi iebildumi par reformu un tās gaitu. Sapratni, ka nepieciešama saliedēta sabiedrība, noteikti veicinājis karš Ukrainā, kā arī sabiedrības kopējā nostāja pret krievisko. Paredzu, ka arī šogad nekas nemainīsies: reforma turpināsies. Tiesa, būtu vērts uzmanīt, kāda ir reālā situācija skolās un vai reforma dažviet nepaliek tikai uz papīra.
*
EKONOMIKĀ: Atlabsim, bet lēni
Olafs Zvejnieks
Salīdzinot ar vētraino periodu kopš 2020. gada, kad viena otrai sekojušas Covid–19 pandēmijas radītā pasaules tirdzniecības krasā bremzēšanās, ierobežojumi un mājsēde, pēc tam hiperinflācijas vilnis, Ukrainas kara izraisītā energokrīze un bažas par drošību, 2024. gadu varam sagaidīt pat ar zināmu optimismu un dēvēt to par atgriešanos "normālībā". Tiesa gan, atlabšana būs lēna, un to nosaka vesela virkne faktoru – gan tas, ka augstās procentu likmes Latvijas galvenajos eksporta tirgos noslāpējušas ekonomikas izaugsmi un pieprasījumu, gan arī tas, ka tādi globālo attīstību nosakoši faktori kā norises Ķīnas ekonomikā nav bijuši tik labi, kā cerēts.
Uz šī fona, jāsaka, ka "Latvijas Avīzes" prognozes par 2023. gada ekonomisko attīstību ir bijušas samērā precīzas. Prognoze par iekšzemes kopprodukta samazināšanos mīnus 1% apmērā ir bijusi pat pārāk pesimistiska – reālais IKP kritums ir bijis vien 0,4% liels, un tas ir pozitīvi – no pasaules vējiem ļoti atkarīgā Latvijas ekonomika ir izrādījusies noturīgāka, nekā gaidīts. Otrā prognoze – gada vidējā inflācija 9% apmērā – ir pilnīgi precīza un, salīdzinot ar 2022. gada vidējo inflāciju 17,3% apmērā, šis skaitlis šķiet lielisks, ja vēl atceramies, ka gadu sākām ar diviem mēnešiem, kuros gada inflācija pārsniedza 21%. Arī trešā prognoze – ka nepieciešamība atrast alternatīvas Krievijas naftai un gāzei liks samazināt birokrātiskos šķēršļus atjaunojamo resursu enerģētikas (AER) priekšā un tas izraisīs AER staciju celtniecības bumu – ir bijusi precīza: saules paneļu elektrostacijas šogad augušas kā sēnes pēc lietus. Vēja parku attīstība objektīvu iemeslu dēļ, tādu kā projektēšanas un saskaņošanas sarežģītība, šim tempam līdzi turēt nav spējusi, taču ziņas liecina, ka arī tie ilgi nekavēsies.
? Kāda būs inflācija?
Par nākamo gadu runājot, visvienkāršāk ir ar inflācijas prognozi – tā šobrīd ir ap 1% un turpina slīdēt lejup, tādēļ pastāv ļoti liela varbūtība, ka lielu daļu gada pavadīsim deflācijas zīmē, proti, ar negatīvu inflāciju. Tā ir patīkama ziņa patērētājam lielveikalā, jo preču cenas mazināsies, bet diemžēl slikta ziņa ekonomikai kopumā, jo situācija, kurā uzņēmumiem kļūst izdevīgi gaidīt vienu vai vairākus mēnešus, lai kaut ko pirktu vai būvētu, bremzēs visu ekonomisko attīstību.
? Kad kritīs bāzes procentu likmes?
Cieši ar inflāciju saistīts ir arī viens no šogad visvairāk apspriestajiem jautājumiem – bāzes procentu likmes jeb "Euribor". Tā kā Latvijā un arī vairākās citās ES valstīs inflācija jau ir zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa līmeņa, 2%, tad arvien skaļāk paustā prasība, ka bāzes procentu likmēm jāseko inflācijas kritumam, radīs arvien lielākas politiskas problēmas gan Latvijā, gan Eiropā. Bāzes procentu likmes kritīs, taču lēnāk, nekā patērētāji un uzņēmēji to vēlas – joprojām tiek prognozēts, ka tas notiks tikai nākamā gada otrajā pusē.
? Vai algu pieaugums turpināsies?
Norises darba tirgū turpinās iepriecināt darba ņēmējus – lai gan vidējais algu pieaugums tiek plānots 7% apmērā, mazāks nekā šogad piedzīvotie 12%, tomēr, tā kā inflācija būs ap nulli vai pat zemāka, tad reālais iedzīvotāju ienākumu pieaugums būs lielāks nekā šogad. Tātad inflācijas iedragātā iedzīvotāju rocība atjaunosies un iekšējais pieprasījums kļūs par svarīgāko ekonomikas attīstības faktoru.
*
KULTŪRA: Skandāli teātros turpināsies
ANITA BORMANE
Gan diemžēl, gan par laimi, nepiepildījās neviena pagājušā gada prognoze. Jaunais Rīgas teātris (JRT) joprojām nav atgriezies savās vēsturiskajās mājās Dzirnavu ielā 25. Decembra beigās JRT ēka ir nodota ekspluatācijā, plānots, ka 1. martā teātris tajā sāks darbu. Neīstenojās arī radošo cilvēku cerības tikt pie īpaša, labi izstrādāta "mākslinieku nodokļa", jo 2023. un arī šogad visiem autoratlīdzību saņēmējiem būs jāievēro līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība. Tomēr no šā gada 1. janvāra divu likmju – 25 un 40% – vietā piemēros tikai vienu nodokļa likmi – 25%. Neraugoties uz dažādajām organizatoriskajām problēmām Dziesmu un deju svētku gaitā un to, ka kavēšanās ar finansējumu izraisīja novēlotus iepirkumus, par laimi, nepiepildījās prognoze, ka trūkstošā finansējuma dēļ varētu nākties svētkus "samazināt", atceļot kādu no lielajiem notikumiem.
? Vai turpināsies skandāli Latvijas teātru vidē?
Varam prognozēt, ka jā. Gada sākumā noskaidrosies, kurš būs jaunais Liepājas teātra direktors, jo uz konkursa otro kārtu izvirzīti seši kandidāti. Četri pretendē uz valdes locekļa amatu ar atbildību par mākslinieciskajiem jautājumiem un divi – uz valdes locekļa amatu administratīvajā un saimnieciskajā jomā. Iepriekšējais ilggadējais teātra direktors Herberts Laukšteins rudenī atsauca savu kandidatūru pagaidu valdes locekļa amatam pēc tam, kad bija saskāries ar teātra aktieru daļas neapmierinātību savas ilgās valdīšanas dēļ. Protams, ir teātri, kur vadība arī nav mainījusies, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī, kas nesaraujami saistīts ar režisora Alvja Hermaņa vārdu, kurš arī pazīstams kā personība, kam netrūkst skarba viedokļa par sabiedrībā notiekošo. Jaunas vēsmas teātru dzīvē varētu ienest arī Dailes teātra direktora Jura Žagara iniciatīva ieviest terminētos aktieru darba līgumus, kas bez pamatīga drošības spilvena var izrādīties ļoti diskutabls un sensitīvs pasākums.
? Vai varētu atsākt runāt par Laikmetīgās mākslas muzeja būvi?
Diemžēl – nē. Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas akustiskā koncertzāle ir būves, par kurām Latvijas sabiedrībā jau spriež vairāk nekā 30 gadu, un reiz bija pat plānots tos atvērt reizē. Koncertzālei 2023. gada izskaņā tika izsludināti metu konkursa uzvarētāji, bet muzeja jau gatavajam projektam, visticamāk, neizdosies izkustēties no sastinguma pozīcijas. Latvija – valsts un galvaspilsēta – bez spēcīgu privātu sponsoru līdzdalības finansiāli "nepavilks" šo dārgo būvi. Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa kopš 2020. gada vasaras nevar izšķirties, vai pieņemt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMF) dāvināto sera Deivida Adžeja Laikmetīgās mākslas muzeja projektu četru miljonu eiro vērtībā. Tiek norādīts – pirms valstij to pieņemt, jābūt pilnīgai pārliecībai par tajā ieguldīto līdzekļu tīrību un finansiālajām iespējām to īstenot. 2024. gadā LLMM projektam beidzas tam izsniegtā būvatļauja.
? Vai kultūras darbiniekiem pieaugs algas?
Prognoze ir – jā. Tomēr 3,8 miljonu eiro Kultūras ministrijas budžeta palielinājums šim mērķim nodrošina tikai 6% algas pieaugumu, ko saņems valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieki. Pilnīgi absurdā kārtā šis pielikums neattieksies uz muzeju darbiniekiem. Tiek apgalvots, ka pārējiem atalgojums būs līdzvērtīgs vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā, tomēr zemākajos līmeņos tas tomēr būs mazs, sevišķi salīdzinot ar kultūras darbinieku algu līmeni Igaunijā un Lietuvā. Nozares profesionāļi uzsver, ka būtu nepieciešams algu paaugstinājums par 20% gadā, lai mūsu kultūras darbinieku atalgojums būtu konkurētspējīgs kaut vai Baltijas mērogā.
*
VESELĪBAS APRŪPĒ: Pacientu rindas nesaruks
MĀRA LIBEKA
Kovids vairs netiks uztverts kā globāla mēroga apdraudējums. To, ka šī prognoze 2023. gadam ir bijusi pareiza, apliecina Pasaules Veselības organizācijas maija lēmums atcelt augstāko trauksmes līmeni. Gandrīz pilnībā ir piepildījies arī pareģojums, ka valdība nepieļaus slimnīcu bankrotus un tomēr atradīs naudu zaudējumu segšanai. Gada sākumā vairāku reģionālo slimnīcu vadītāji bija nobažījušies par turpmāko šo ārstniecības iestāžu pastāvēšanu, jo zaudējumi mēnesī bija sasnieguši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ministru kabinets tomēr piešķīra papildu līdzekļus, lai daļēji varētu segt zaudējumus. Taču ne visām slimnīcām ir izdevies izkārpīties no bankrota draudiem. Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir sešu miljonu liels parāds, kā arī līdz gada beigām vairs nav iespējams mediķiem pilnībā izmaksāt algu. Patlaban Veselības ministrija strādā pie tā, lai slimnīcu daļēji varētu pārņemt valsts.
Arī jautājumā par to, vai Līga Meņģelsone būs labāka ministre nekā viņas priekšgājējs Daniels Pavļuts, izdevies atbildēt puslīdz ticami. Meņģelsonei bija izveidojušās labas attiecības ar mediķiem, bet viņa nebija spējīga pieņemt lēmumus. Tiesa, Meņģelsonei trūka arī politiskā atbalsta.
? Vai būs tādi ģimenes ārsti, kas slēgs savas prakses un dosies strādāt uz ārzemēm, jo viņus neapmierina finansiālā situācija?
Visticamāk, ka būs tādi ģimenes ārsti tieši jauno vidū. Līdz gada beigām pēc pamatīgām domstarpībām ar Veselības ministriju līgumu ar Nacionālo veselības dienestu bija noslēgušas nedaudz virs 90% ģimenes ārstu, jo cer, ka ministrija turēs vārdu un piešķirs papildu naudu. Ģimenes ārsti nav apmierināti, ka viņiem 2024. gada janvārī ir samazināts finansējums par 13%, salīdzinot ar 2023. gada nogali. Vairāki jaunie ģimenes ārsti ir paziņojuši, ka viņi nevēlas turpināt darbu, ja finansiālā situācija neuzlabosies.
? Vai veselības aprūpes jomai papildus piešķirtā nauda dos iespēju samazināt pacientu rindas, gaidot izmeklējumus un vizītes pie speciālistiem?
No 1. janvāra medicīnas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai ir piešķirti 48 miljoni eiro, taču šie miljoni nevairos ārstu skaitu. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, ka valstī trūkstot 1800 ārstu. Tieši ārstu trūkums ir galvenais iemesls lielajām pacientu rindām. Lielākais izaicinājums 2024. gadā būs darbaspēka pieejamība, tā uzskata ārstniecības iestāžu vadītāji. Līdz ar to pacientu gaidīšanas rindas, lai izmeklētos un tiktu vizītēs pie speciālistiem, nesaruks.
Tiesa, situācija nedaudz uzlabosies onkoloģijas un psihiskās veselības jomā, kā arī bērnu zobārstniecībā, jo tur ir piešķirti papildu līdzekļi.
? Vai veselības ministrs Hosams Abu Meri panāks to, ka samazinās zāļu cenas?
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijā, pēc diskusijām ar nozares pārstāvjiem ir sagatavots rīcības plāns, kas ietver gan zāļu cenu samazināšanas pasākumus, gan informācijas apriti par medikamentu pieejamību aptiekās. Tā mērķis ir, sākot no 2024. gada otrā pusgada, apmēram par 20 procentiem samazināt zāļu cenas, padarot tās pieejamākas pacientiem.
Veselības ministra sarunas ar farmācijas jomas speciālistiem nenorit viegli, īpaši ar lieltirgotavu īpašniekiem, jo neviens taču nevēlas samazināt savu peļņu. Tas, ka mūsu valstī ir 775 aptiekas, 72 aptieku filiāles un 82 zāļu lieltirgotavas, apliecina, ka šis bizness nav vājš.
Visticamāk, uzlabojumi šajā ziņā par labu pacientiem tiks panākti, bet jāšaubās, ka ministrijai izdosies realizēt savu plānu pilnībā, jo zāļu tirgotājus būs ļoti grūti piespiest pie sienas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003