Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 21:08
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Kaimiņvalstīs pases izgatavo dārgāk, bet pases cena – zemāka
"Pirmkārt, labā ziņa – nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā, svarīgi, ka viņam ir e–ID karte. Pasi vajag tiem cilvēkiem, kas grib izceļot uz trešajām valstīm, tātad viņiem ir arī gana ienākumu, lai viņi varētu atļauties šādu ceļošanas dokumentu. Turklāt paliek spēkā atlaides. Tā kā es domāju, jānomierinās mazliet [..]." Ar šo savu izteikumu TV3 intervijā 20. decembrī premjere Evika Siliņa pielēja eļļu ugunij sabiedrības sašutuma vilnī par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ieceri dubultot nodevu par pasi. No nākamā gada februāra tiem pilsoņiem, kuriem būs nepieciešama pirmreizējā vai atkārtotā pase, PMLP grib prasīt 60 eiro (patlaban – 30 eiro). Aizdomu ēnu sabiedrībā uzreiz jau radīja neskaidrais PMLP pamatojums, pēc kā premjeres paustais vēl vairāk sadusmoja cilvēkus – sak, tātad premjeres ieskatā šādi var dalīt iedzīvotājus nabagos un bagātajos?! "Vai tiešām Latvijā ir daudz cilvēku, kuri nekad nekur neceļo? Arguments, ka uz ES valstīm pase nav nepieciešama, arī īsti nestrādā, jo ļoti bieži lidojumi caur Lielbritāniju, kur vajadzīga pase, būs izdevīgāki!" rakstīja komentētāji sociālajos tīklos. "Latvijas Avīze" pētīja, vai 60 eiro ir korekta cena vai samaksa, kuru PMLP un Iekšlietu ministrija grib mākslīgi uzlikt iedzīvotāju pleciem, lai tādā veidā papildinātu budžeta ieņēmumus. PMLP nav tik naska uz atbildēm kā uz naudas prasīšanu – uz vairākiem "Latvijas Avīzes" uzdotajiem jautājumiem pārvalde izvēlējās vispār neatbildēt.
Premjere pārdomā
Iecere par pases nodevas palielināšanu iekļauta grozījumos Ministru kabineta noteikumos, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija un iesniegusi izskatīšanai valdībā. Pēc ziņas nonākšanas medijos, sākās liela sabiedrības viļņošanās – gan par pašu sadārdzinājumu, gan apšaubāmo pamatojumu. Pēc premjeres E. Siliņas neveiksmīgā izteikuma 20. decembra intervijā drīz tomēr sekoja it kā neliels atkāpšanās solis – nākamajā dienā Ministru prezidentei tas tomēr izrādījies "nepatīkams pārsteigums", un viņa uzdevusi Iekšlietu ministrijai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei skaidrot, kā veidojas jaunā parauga pasu divkāršais sadārdzinājums. "Arī man tas ir nepatīkams pārsteigums. Jāskatās, ko tur var darīt, jo, manuprāt, summa ir liela. Diez vai mēs to tā pieņemsim," 21. decembrī intervijā Latvijas Radio teica E. Siliņa, nu pēkšņi sapratusi, ka "lai gan pase vairs nav likumā noteikta kā obligāts dokuments, lielai sabiedrības daļai pase nav izvēle, bet nepieciešamība – gan ceļošanai, gan ziņu par bērniem ierakstīšanai, tāpēc pases izsniegšanas nodevas divkāršošana daudziem var radīt būtisku slogu, īpaši ģimenēm ar bērniem".
Kā zināms, kopš ieviestas ID kartes, bez pases Eiropas Savienībā tiešām var iztikt, taču izceļot ārpus ES bez pases gan nav iespējams. Turklāt pasē ir iespējams ierakstīt bērnu vārdus, kas var noderēt ārkārtas situācijās, kad jāpierāda vecāku statuss.
Pašizmaksa sešreiz zemāka par pases gala cenu
Bet kā tad ierēdņi tikuši no 30 uz 60 eiro? Apskatot PMLP valdībai norādīto pasu izsniegšanas apmēra aprēķinu, redzams, ka pases izgatavošanas pašizmaksa ir vien 9,49 eiro. Tāpat PMLP publiskotajā tabulā klāt nāk 1,80 eiro par darba devēja valsts sociālajām apdrošināšanas obligātajām iemaksām, 7,63 eiro par pasu noformēšanā iesaistīto darbinieku atalgojumu, kā arī 41,08 eiro par dažādiem pakalpojumiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju uzturēšanu, kvalitātes nodrošināšanu, dokumentu transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
Tieši pēdējais punkts, kas veido vairāk nekā 80% no pases gala cenas, sabiedrībā radījis visvairāk jautājumu, jo pirms šķietami PMLP aprēķinos pieļāvusi kļūdu vai arī pakalpojumu sadaļu sadārdzinājusi mākslīgi cerībā, ka to neviens nepamanīs.
Skaidrojumā norādīts, ka 41,08 eiro veidojas, sareizinot 2024. gadam plānotos izdevumus 410 776 eiro apmērā ar 0,0001 (šis skaitlis norāda uz to, ka PMLP plāno 2024. gadā izdot tikai 10 000 pasu jeb 1/10 000 ir 0,0001). Lielākā neskaidrība ir par to, kāpēc pēkšņi PMLP ieplānojusi gadā izdot tikai 10 000 pasu, jo 2023. gada 2. jūlija PMLP publicētajos darbības rezultātos un rezultatīvajos rādītājos no 2021. līdz 2025. gadam 2024. gadā PMLP prognozējusi izsniegt 375 835 pases, bet 2025. gadā – 302 023 pases. Savukārt jauno pasu grozījumu anotācijas pielikumā prognozēto pasu skaits ir vēl cits – 176 003.
Ja aprēķinos ņemam vērā 176 tūkstošus pasu, tad koeficientam būtu jābūt 0,00001, kas nozīmētu, ka 41,08 eiro par dažādiem pakalpojumiem pārvērstos par 4,10 eiro, kas kopējo cenu par pasi samazinātu līdz 23,02 eiro.
PMLP uz jautājumiem neatbild
"Latvijas Avīze" uzdeva jautājumus, kā PMLP tikusi pie apspriestā 0,0001 koeficienta; kā un kāpēc vienai pozīcijai atvēlēti vairāk nekā 80% visu pases izmaksu. Taču PMLP atbildes uz šiem jautājumiem vispār nesniedza. Tāpat PMLP izvēlējās nesniegt informāciju par to, kuri informācijas tehnoloģiju uzņēmumi atbildīgi par IKT uzturēšanu, kāds bijis iepirkums un par kādu summu uzņēmumu iepirkumā uzvarējuši.
PMLP pārstāve Madara Puķe atbildēs "Latvijas Avīzei" vien norādīja, ka kopumā pasūtīti 1,25 miljoni pasu, kuras tiks piegādātas laika periodā līdz 2027. gadam, bet jaunā parauga pases tiks izsniegtas tik ilgi, kamēr būs visas izgatavotājiem pasūtītas pases. "Tomēr vēršam uzmanību, ka nepieciešamais jauna parauga pasu sagatavju skaits tiek prognozēts ilgākam laika periodam un izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaita prognozes tiek aktualizētas, ņemot vērā gan PMLP rīcībā esošās ziņas par līdz šim izsniegto personu apliecinošo dokumentu skaitu, arī par to pasu un personas apliecību skaitu, kuru derīguma termiņš beidzas atbilstošajā laika periodā, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pieredzi par to gadījumu īpatsvaru, kad jauns personu apliecinošs dokuments nepieciešams uzvārda maiņas dēļ, dokumenta nozaudēšanas un citu iemeslu dēļ."
Jāpiebilst, ka iepirkumā par jaunajām pasēm 2022. gadā par 9,8 miljoniem eiro uzvarēja Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional–Casa da Moeda, S.A." apvienība. Izvēlēts lētākais piedāvājums. Diemžēl PMLP "Latvijas Avīzei" izvēlējās nesniegt pieprasīto informāciju par iepirkumu, citiem kandidātiem un to piedāvātajām summām.
"Iedzīvotāji sen nav slaukti, slauksim divreiz"
Viens no pirmajiem, kurš skrupulozi izgāja cauri PMLP aprēķiniem un cenu pieauguma pamatojumam, bija Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns. Viņš pamanīja gan neatbilstības ar prognozēto pasu skaitu, gan dīvainos PMLP pases cenas aprēķinus, gan norādīja uz citām neskaidrībām.
"Nodevas apmērs pēc likuma nav tieši saistīts ar pakalpojuma izmaksām. Tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc grozījumu anotācijā vispār bija jāliek nekorekta tabula par pases izdošanas izmaksām? Lai labāk izskatītos? Varēja iztikt ar vienkāršu pamatojumu – iedzīvotāji sen nav slaukti, slauksim divreiz."
Runājot par koeficienta 0,0001 rašanos, Poikāns teic, ka viņam nav izskaidrojuma tik "nevīžīgam darbam pie izmaksu pamatojuma. Vienkāršs piemērs analoģiskam aprēķinam būtu – ballītes ar 100 dalībniekiem izmaksas ir 1000 eiro, bet saimnieks pasaka, ka viņam tā izmaksāja nevis 10 eiro par cilvēku, bet 100 eiro, tāpēc no katra pa 100 eiro."
Pētnieks "Latvijas Avīzei" pauž pārliecību – padarot pases par neobligātām un būtiski paceļot pases izsniegšanas nodevu, samazināsies arī izsniegto pasu skaits. "Par šo un kā tika iegūtas jaunās izsniegto pasu aplēses grozījumu anotācijā, nekas nav rakstīts. Dažreiz izskaidrojums ir vienkāršs – gan jau izies cauri kā parasti, nav ko pūlēties ar pamatojumu, jo "bauri" sagremos. Varbūtība, ka pašizmaksa tik maģiskā veidā palielināsies precīzi divas reizes, ir niecīga. Visticamāk, mēģināja piedzīt kaut kādus skaitļus no otra gala, bet pietrūka prasmes to darīt eleganti," uzskata Poikāns. Viņš domā, ka versija – palielināt budžeta ieņēmumus visiem iespējamiem veidiem – ir ļoti ticama. "Pamatojums nav tik būtisks. Ka tik vairāk naudas nāk budžetā. Miljonu pie miljona neliksi, pie miljarda netiksi."
Poikānam nav izprotama arī to cilvēku nostāja, kuri uzskata, ka pases izmaksas būtu jādala uz visu tās derīguma termiņu, respektīvi, 10 gadiem. Tad pase izmaksā vien sešus eiro gadā, kas neesot dārgi. Viņš uzsver – problēma ir cenas nepamatotībā un attieksmē, un par šiem cilvēkiem piedāvā anekdoti: "Satiekas divi "jaunie latvieši". Viens: "Skat, jauna pase! Samaksāju 60 eiro!" Otrs: "Muļķis! Es citā PMLP nodaļā par 120 eiro dabūju!".
Pārdošanas kursos māca – pasniegt maksājumu šķietami mazāku, sadalot to mazākās laika vienībās, ir efektīva metode, lai patērētāji uzķertos labāk."
LU pētnieks norāda, ka divi personu apliecinoši dokumenti ir ērti, jo nav visu laiku jānēsā līdzi pase, bet pietiek ar ID karti. Savukārt pase noder brīžos, kad jāspēj pierādīt bērnu piederība vecākiem. Viņaprāt, uz ārzemēm būtu jāņem līdzi abi dokumenti drošības dēļ – ja vienu sanāk pazaudēt vai to nozog, tad paliek otrs dokuments. Poikāns uzskata, ka par ērtību jeb diviem dokumentiem varētu piemaksāt, bet tad pamatotu summu.
"Izskatās, ka ministri nepārzina ekonomikas pamatlietas – fiksētās pasu sistēmas uzturēšanas izmaksas nemainīsies, bet, samazinoties izsniegto pasu skaitam, vienas pases pašizmaksa pieaugs. Var iestāties apburtais loks – jo lielāka pases nodeva, jo mazāk cilvēku tās paņem. Jo mazāk cilvēku tās paņem, jo lielākai jākļūst pases nodevai, lai nosegtu izdevumus. Un tā pa apli," uzskata I. Poikāns.
Iekļauj arī citas pozīcijas
Vēl kāds cits cilvēks, kurš gan vēlējies palikt anonīms, tiesību aktu projektu publiskajā portālā, kur jebkurš sabiedrības loceklis par noteikumu projektiem var iesniegt priekšlikumus vai iebildumus, norādījis, ka PMLP jauno pasu cenu aprēķinā izvēlējušies iekļaut arī tādas pozīcijas, kuras attiecas uz visu PMLP darbību, ne tikai pasu izgatavošanu.
Pēc noteikumu projekta noprotams, ka 410 776 eiro, kas izmantoti, lai aprēķinātu lielāko no jaunās pases izmaksu daļā, izveidojušies, tur iekļaujot arī, piemēram, centralizēto rindu pierakstu sistēmu 25 nodaļās (izmaksas veido 50 675 eiro gadā), kas attiecas uz pilnīgi visiem PMLP pakalpojumiem. Vēl iekļauta karšu personalizācijas sistēmas uzturēšanu (izmaksas veido 84 700 eiro gadā), kas turklāt attiecināma tikai uz ID kartēm, nevis pasēm. Tāpat iekļautas arī SMS apziņošanas izmaksas (21 000 eiro gadā), kas, kā noprotams, arī attiecināmas uz visiem pakalpojumiem, ne tikai pasu izsniegšanu.
Arī uz šiem jautājumiem, kāpēc šīs pozīcijas izmantotas, veidojot jauno pases cenu, PMLP izvēlējās "Latvijas Avīzei" neatbildēt.
Cik viltojumu – precīzu ziņu nav
PMLP norādījusi, ka jaunās pases būšot drošākas pret viltojumiem, uzlabots to dizains, kā arī palielināts lapu skaits no 34 uz 42 lappusēm.
Ja pases būšot drošākas, rodas jautājums, vai tad līdzšinējās pases ir nedrošas? Tātad cilvēkiem, kuri saņēma pases 2023. gadā, vēl 10 gadus būs jādzīvo ar nedrošām pasēm? Un cik tad ir konstatētas viltotas Latvijas Republikas pases?
PMLP pārstāve Madara Puķe "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka dokumentus ar viltojuma pazīmēm, kā arī informāciju par šādu personu apliecinošu dokumentu iestāde nosūta Valsts policijai.
Bet Valsts policija (VP) "Latvijas Avīzei" atbildēja, ka saistībā ar pasu viltošanu atsevišķu precīzu informāciju nevarot izvilkt, jo pasu viltošana kā noziedzīgs nodarījums minēts Krimināllikuma 275. pantā, kur iekļauta ne tikai dokumenta viltošana, bet arī zīmoga un spiedoga viltošana, viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un arī izmantošana. Turklāt VP sacīja, ka elektronisko notikumu žurnālā ne visur esot norādīts, kāds dokuments viltots. Taču, ja tomēr manuāli skaita viltošanas gadījumus, tad no 2019. līdz 2023. gadam ir uzsākti 12 kriminālprocesi saistībā ar pasu viltošanu.
"Ar noteiktu regularitāti tiek izstrādāti jaunas paaudzes dokumenti, lai ne mazākajā mērā nepieļautu situāciju, ka personu apliecinoši dokumenti, gan tajos iestrādātie fiziskās drošības elementi, gan izsniegšanas process jau būtu kļuvis neatbilstošs drošības prasībām vai masveidā viltoti," vēl norāda PMLP. Vai šobrīd kāds no drošības elementiem pasēs kļuvis nedrošs? Arī uz šo jautājumu atbildi nesaņēmu.
Neatbildētie jautājumi
Viens no dīvainākajiem argumentiem ir saistīts ar jauno pases dizainu – paredzēts izmantots nevis līdzšinējo, bet pilnībā mainīt pases dizainu. Diemžēl nav saprotams, kāpēc pasēm nepieciešams jauns dizains, kura izstrāde prasa ievērojamus līdzekļus, kas arī taču ietekmē uz pases gala cenu.
PMLP ignorēja jautājumus, kas skar pases jaunos dizaina elementus, pamatojumu jauna dizaina nepieciešamībai, kā arī jautājumu par jaunā dizaina izstrādātājiem. Tostarp netika norādīts, vai dizainu izstrādā pases izgatavotāji vai kāds cits uzņēmums. PMLP nenorādīja arī jaunā dizaina izstrādes izmaksas.
Dīvains ir arī lēmums pilnīgi visām jaunajām pasēm palielināt lappušu skaitu. Vairāk lappušu pasē nepieciešams tiem cilvēkiem, kuri daudz ceļo ārpus Eiropas Savienības. Vai šiem cilvēkiem kādreiz pietrūcis vietas zīmogiem pasē? Citās valstīs šī problēma risināta citādi – nevis visas pases padarītas biezākas, bet gan pasu izstrādātājam paredzēts pēc vajadzības nodrošināt divas dažādas pases – plānās pases ar 34 lappusēm, kā arī biezās pases ar 66 lappusēm. Protams, otrās maksā krietni vairāk, taču šī cena nav uzkrauta uz to pilsoņu pleciem, kuriem tik biezas pases nav vajadzīgas.
PMLP pārstāve Puķe īsi paskaidroja, ka lappušu skaits palielināts, lai paredzētu vairāk vietas, kurā ierakstīt ziņas par personas nepilngadīgajiem bērniem, kā arī vīzu un ceļošanas atzīmju ierakstīšanai.
***
Iecerētās izmaiņas Latvijas pasu izsniegšanas cenrādī
– Valsts nodeva par pases izsniegšanu (pieaugušajam, bez atvieglojumiem, 10 darba dienu laikā): 60 eiro (iepriekš 30 eiro);
– Valsts nodeva par pases izsniegšanu (bērnam līdz 20 gadu vecumam un personām ar atvieglojumiem, 10 darba dienu laikā): 30 eiro (iepriekš 15 eiro);
– Valsts nodeva par steidzamu pases izsniegšanu (pieaugušajam, bez atvieglojumiem, divu darba dienu laikā) 110 eiro (iepriekš 55 eiro);
– Valsts nodeva par pases izsniegšanu (bērnam līdz 20 gadu vecumam un personām ar atvieglojumiem, divu darba dienu laikā): 55 eiro (iepriekš 30 eiro).
***
Kaimiņiem pases cena zemāka
– Igaunijā līgums par pasu sagatavju izgatavošanu, dokumentu personalizācijas sistēmu izveidi un uzturēšanu parakstīts ar Lielbritānijas kompāniju "ID Global Solutions". Informāciju pasēs gan drukā pati Igaunijas Policijas robežsardzes padome. Līgums stājās spēkā 2021. gadā par 11 miljoniem eiro par 800 000 pasu izgatavošanu nākamajiem astoņiem gadiem. Tātad Igaunijā mazāk pases izgatavo dārgāk nekā Latvijā. Tomēr tas neietekmē pases cenu iedzīvotājiem – ja pasei piesakās internetā, tad par pasi jāmaksā vien 35 eiro, kā arī vēl 10 eiro par ID karti. Ja pasi noformē uz vietas kādā no pasu izsniegšanas vietām, tad par pasi jāmaksā 45 eiro + 10 eiro par ID karti.
– Lietuvas Identitātes dokumentu personalizācijas centra direktors Nerijus Rudaitis "Latvijas Avīzei" norādīja, ka līgums par pasu izgatavošanu nav parakstīts ar to pašu uzņēmumu apvienību, kas pases piegādās Latvijai, taču Rudaitis neatklāja uzņēmuma nosaukumu. Līgums ar šo uzņēmumu parakstīts uz trim gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem un līguma summa ir 30 miljoni eiro bez PVN. Līguma ietvaros plānots Lietuvu nodrošināt ar maksimums 1,8 miljoniem pasu – 300 000 gadā. Redzams, ka Lietuvā pasu izgatavošana izmaksā pat trīsreiz dārgāk nekā Latvijā, taču arī Lietuvā pases gala cena ir zemāka nekā Latvijā. Par pasi jāmaksā 50 eiro + 10 eiro par ID karti.
– Latvijas grozījumu projektā nekas nav minēts par zemāku pases un ID kartes cenu, ja piesakās abiem dokumentiem vienlaikus. Līdz šim par pasi bija jāmaksā 30 eiro, kā arī vēl 15 eiro jāsamaksā par ID karti. Savukārt, ja abiem dokumentiem pieteicās vienlaikus, tad kopā par abiem dokumentiem jāsamaksā 35 eiro. Jaunā pases cena, šķietami, norāda, ka kopumā par pasi un ID karti būs jāsamaksā 75 eiro (60 eiro par pasi + 15 eiro par ID karti) un nebūs atlaides, ja abiem dokumentiem pieteiksies vienlaikus.
***
Maksa iedzīvotājiem par pases izsniegšanu ES valstīs
Valsts | Pases cena, eiro | Piezīmes
Bulgārija | 20,45 |
Čehija | 28,53 |
Spānija | 30 |
Polija | 32,26 |
Slovākija | 33 |
Zviedrija | 35,94 | Tikpat jāsamaksā arī par ID karti.
Ungārija | 36,36 |
Igaunija | 35–45 | 35 eiro, ja piesakās internetā, bet 45 eiro, ja pasi noformē pasu izsniegšanas vietā.
Vēl 20 eiro par ID karti, piesakoties internetā vai 35 eiro pases izsniegšanas birojā.
Ja piesakās internetā gan pasei, gan ID kartei, tad jāmaksā 45 eiro, bet 55 eiro, ja piesakās pasu izsniegšanas birojā.
Horvātija | 46,45 |
Slovēnija | 48,76 |
Luksemburga | 50 | Izdod tikai uz pieciem gadiem.
Lietuva | 50 | Vēl 10 eiro par ID karti.
Somija | 50 | Vēl 60 eiro par ID karti.
Rumānija | 59 |
Latvija | 60 |
Portugāle | 65 |
Kipra | 70 |
Malta | 70–80 | 70 eiro, ja pasi izgatavo no septembra līdz martam, bet 80 eiro, ja pasi izgatavo no aprīļa līdz augustam.
Īrija | 75 | 75 eiro par 34 lpp. pasi, bet par 105 eiro iespējams saņemt arī 66 lpp. pasi.
Nīderlande | 148,50 | 147,30 par ID karti.
Austrija | 75,90 |
Vācija | 81 |
Grieķija | 84,40 |
Francija | 86 |
Beļģija | 90 | 90 eiro par 34 lpp. pasi, bet par 260 eiro iespējams saņemt arī 66 lpp. pasi.
Itālija | 116 |
Dānija | 131,57 |
Dati: "Latvijas Avīze"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003