Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 06:38
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
"Man nekad nav zvanīts no policijas, un es nezināju, ka šāds zvans no policijas un saruna principā nebija iespējami," "Latvijas Avīzes" žurnālistam stāsta kādas pašvaldības atbildīgs darbinieks un uzņēmējs, kuram vienā diena pagājušā gada oktobrī vispirms piezvanīja it kā policists un pēc tam it kā bankas darbinieks. Viņiem izdevās vīrieti apkrāpt un uz īsu laiku tikt klāt viņa bankas kontam. Uzņēmējs joprojām uzdod sev jautājumu: kā viņu varēja apkrāpt? Viņu, kurš domāja – lai nu kas, bet pa telefonu vai sarakstē internetā tas nevienam nekad neizdosies.
Imants (vārds mainīts) ir kādas pašvaldības atbildīgs darbinieks un uzņēmējs. Vēl tikai tuvojas pusmūžam. Imants joprojām uzdod sev jautājumu: kā viņu varēja apkrāpt? Viņu, kurš domāja – lai nu kas, bet pa telefonu vai sarakstē internetā tas nevienam nekad neizdosies. Imants, protams, bija dzirdējis un lasījis, kā cilvēki iekrituši krāpnieku nagos, arī viņam bija zvanījuši, taču uzreiz spējis saprast, ka ķer uz muļķi. Bet tad pienāca 16. oktobris.
Priekšspēle: zvans no policijas
"Bija desmit minūtes pāri desmitiem no rīta. Gatavojos no mājām braukt uz darbu pašvaldībā, kad zvanīja no nepazīstama numura. Vīrietis latviešu valodā saka – esot Valsts policijas virsleitnants Andrejs Zvirbulis. Mūsu saruna ilga 46 minūtes pilnīgi bez emocijām, lietišķi. Sausi jautājumi. Kad man savulaik ceļu policists uzlika sodu, viņš runāja tieši tādā pašā tonī un tikpat racionāli. Tātad man neradās nekādas aizdomas. Man nekad nav zvanīts no policijas, un es nezināju, ka šāds zvans no policijas un saruna principā nebija iespējami," stāsta Imants.
Tagad Imants saprot, ka viltus policists bija ļoti labi sagatavojies savai lomai. Laba valoda, oficiāls runas stils, neprasīja personas datus, bankas konta numurus un paroles. Neko tādu, ko varētu ļaunprātīgi izmantot. Vēl Imantu uz maldu ceļa novirzījis tas, ka viņam agrāk ir zvanīts no Valsts ieņēmumu dienesta un lūgts precizēt iesniegto informāciju. Arī tagad Imantam likās, ka policists tikai precizē informāciju.
Kas tad bija noticis? Vispirms policists jautāja, vai viņam "Swedbank" ir konts. Imants atbildēja apstiprinoši. Tagad viņš domā, ka viltus policists par konkrēto banku uzminējis. Tad nu "virsleitnants Andrejs Zvirbulis" pastāstījis, ka bankā esot ieradies kāds Nikolajs Saveļjevs ar viņa pilnvaru un mēģinājis nokārtot aizdevumu. Vai Imants esot viņu pilnvarojis?
"Teicu, ka neko nezinu un lai ņem viņu ciet. Policists atbildēja, ka esot par vēlu. Saveļjevs aizgājis, aizdevumu nepaņēmis. Vēl zvanītājs man prasīja, vai iepriekš es vai radinieki esam saskārušies ar krāpniekiem, vai esmu valsts amatpersona un tamlīdzīgus jautājumus. Bija sajūta, ka jautājumi ir kā pēc kāda protokola. Viņš nesteidzās, un man likās, ka atbildes pieraksta. Sarunas beigās teica, ka man būšot jāierodas policijas iecirknī Rīgā, Alīses ielā, lai parakstītu protokolu. Teicu, ka esmu diezgan tālu no Rīgas, bet, tā kā man bija ieplānots pēc nedēļas braukt uz galvaspilsētu, vienojāmies, ka tad piebraukšu un to protokolu parakstīšu," atceras Imants.
Sarunas gaitā Imants gan pajautāja policistam: kā es varu būt pārliecināts, ka jūs pats neesat blēdis? Zvanītājs atvainojies un nosūtījis viņam pa telefonu savas policista apliecības fotogrāfiju. Un te nu stāstam varēja pienākt beigas, ja vien Imants būtu rūpīgāk aplūkojis apliecību. Tajā nezin kāpēc vārdi "Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija" uzrakstīti igauņu valodā, un tajā Zvirbulis ir nosaukts par policijas darbinieka palīgu. Kāpēc tik milzīgu enerģiju ieguldīt krāpšanā un izgatavot tik paviršu viltus apliecību?
Diemžēl Imants šīs nesakritības nepamanīja un spēlīte varēja turpināties un pāriet nākamajā fāzē. Tagad Imants saprot, ka viltus policists viņam psiholoģiski noņēma aizsargbarjeras, sagatavoja nākamajai sarunai. Plkst. 10.56 zvanītājs pieklājīgi atvadījies un noteicis, ka drīz ar Imantu sazināsies cilvēks no bankas.
Banka ceļ trauksmi
Drīz – jau plkst. 11.06 – piezvanījis "bankas darbinieks" Aleksejs. Runājis latviski ar akcentu, bet gramatiski pareizi. Tas Imantam nebija pārsteigums, jo diezgan bieži iznācis runāt ar bankas darbiniekiem. Saruna ilgusi pusstundu. Aleksejs bijis pieklājīgs, pat tik ļoti pieklājīgs, ka Imants pēc sarunas nosūtījis pateicības ziņu Aleksejam par profesionalitāti.
Saruna pārtrūkusi, kad Imants sēdās automobilī un steidzās uz darbu. Aleksejs pārzvanījis un atvainojies. Saruna pārtrūkusi vēl divas reizes, un zvanītājs piedāvājis pāriet uz balss sarunu saziņas vietnē "Telegram" internetā. Šo vietni Imants reti, bet izmantojis darījumos ar biznesa klientiem Austrumos. Tagad Imants saprot, ka Aleksejs apzināti pārtrauca telefona sarunu, lai, maldinot par sliktajiem sakariem, ievilinātu viņu "Telegram" kanālā. Tad Aleksejs lūdzis aktivizēt kādu no "Telegram" opcijām – Imants precīzi neatceras, bet tagad domā, ka tādu, kas ļauj Aleksejam redzēt Imanta telefona ekrānu. Pēc tam Imants pēc Alekseja lūguma caur "Smart-ID" lietotni iegājā internetbankā. Pēc tam Aleksejs lūdza uz bankas oficiālo stacionāro telefona numuru, kas sākas ar "6", nosūtīt Imanta bankas kartes datus, jo esot jāpārliecinās par kartes drošību.
"Tagad domāju: kā es varēju būt tāds muļķis?! Jautāju Aleksejam: kā tad uz stacionāro telefona numuru var aizsūtīt ziņu? Aleksejs atbildēja, ka varot, tikai ārpus bankas to neviens nezinot. Mūsu saruna notika, man braucot pie stūres. Kad apstājos pie pašvaldības ēkas, Aleksejs sacīja, ka ar manu kontu kaut kas notiekot un drīz man tajā ienāks 1200 eiro, bet es lai neuztraucoties. Man tikai vajag ar "Smart-ID" autorizēties un apstiprināt viņa sagatavoto maksājumu, un viņš to naudu aizsūtīšot atpakaļ. Aleksejs nosauca pat "Smart-ID" ciparus, kas izlēca manā telefona ekrānā. Tagad saprotu, ka viņš tos vienkārši redzēja, jo bija ieguvis kontroli pār manu telefonu. Kā vēlāk sapratu no bankas, bankas darbinieki klientam zvana tikai gadījumos, lai uzaicinātu pie sevis uz filiāli. Jā, paši klienti zvana uz bankām dažādos gadījumos, un tad patiešām bankas lūdz autorizēties ar "Smart-ID" un abas puses saskaņo, vai redz vienu un to pašu, un tikai tad bankas darbinieks prasa, kāds ir jautājums. Mūsu saruna beidzās ar to, ka pateicu lielu paldies Aleksejam, ka viņš man ir palīdzējis. Savukārt Aleksejs lūdza nevienam par mūsu darbībām neko neteikt, jo esot aizdomas, ka bankas darbinieku negodprātības dēļ noplūst klientu informācija un vainīgie tagad tiekot izskaitļoti," stāsta Imants.
Nekas nav nokrāpts, bet...
Darot savus pašvaldības darbus, Imantam tomēr rīta notikumi nelikuši mieru. Kad atbrīvojies, zvanījis bankai. Nu jau īsts bankas darbinieks pārtraucis pēc pirmajiem teikumiem: "Krāpnieki!" Vai varot tikt kontā, vai nauda neskarta?
"Man kontā bija tikai 300 eiro, ko uzreiz sievai pārsūtīju. Kontu un karti bloķēju. Domāju, viss kārtībā, konts pa nullēm, neko zaudējis neesmu. Tikai pamanīju, ka kontā ieskaitīti 1200 eiro no ātro kredītu devējas firmas "finanza.lv". Nu, nekas, domāju, atskaitīšu atpakaļ, kad atjaunošu piekļuvi kontam. Bet vispirms: kā noķert krāpniekus? Bankā pateica: nekā. Viltus policista Zvirbuļa telefons vairs nebija pieejams, viņš pat nebija paskatījies manas dusmīgās ziņas, ko viņam biju nosūtījis. Viltus bankas darbinieks atbildēja. Teicu: "Zinu, kas tu esi un kur tu esi. Policija ir ceļā pie tevis. Iesaku nebēgt un nepretoties. Atsaucies uz mani, un viss būs labi. Gan labosies un dzīvē ko labu paveiksi. Nemūc un padodies." Sākumā Aleksejs izlikās, ka neko nesaprot, beigās tomēr atzina: "Tu mani neatradīsi un neko neizdarīsi. Par vēlu, un tu esi parādā." Tad vēl nesapratu, ka esmu paņēmis kredītu 1200 eiro," teic Imants. Lieki teikt, ka arī Alekseja telefona numurs kļuva nesazvanāms.
Jau nākamajā dienā Imants aizgājis uz banku, kur kopīgi nolemts, ka jāiet arī uz policiju. Ja nu mani meklē kredītdevējs? Bankā Imants atjaunoja bankas konta un kartes darbību. Savukārt policisti sākumā nezināja, ko iesākt. Konts izmantots, bet naudas un citu zaudējumu nav, kur nozieguma sastāvs? Policija tomēr iesniegumu pieņēma un par ieskaitītiem 1200 eiro pateica: "Ja negribi šo naudu, skaiti atpakaļ." To arī Imants nolēma darīt, bet nepaspēja.
Tomēr krāpnieki savu dabūja
Darba vieta Imanta kontā ieskaitīja algu, un Imants kontā ieraudzīja arī, ka 1200 eiro no konta jau aizskaitīti (vēlāk viņš pārliecinājās, ka par 1200 eiro kādā interneta platformā bija nopirktas aviobiļetes no ASV uz Itāliju un atdabūt naudu nevar). Imants zvanījis uz banku, bet tur pateikts, ka viņš pats vainīgs. Tas Imantam nepatika, jo viņš taču bankai bija uzrakstījis iesniegumu par notikušo un ka 1200 eiro nav viņa nauda! Sazvanījis kredītiestādi "finanza.lv", kur laipni esot atbildēts, ka vajagot iesniegumu no policijas.
Aizgājis uz policiju, bet tā nosūtīja uz prokuratūru, kur pieņēma dokumentus un teicās sākt strādāt. Policija lietu nosūtīja uz prokuratūru, taču jau uzreiz brīdināja, ka var gadīties saņemt atteikumu, jo trūkst nozieguma sastāva. Tā arī notika. Tikai uz atteikuma saņemšanas brīdi nauda no bankas bija izgājusi, un bija pierādījumi, kurus tad Imants iesniedza prokuratūrā. Tad Imantam atkal piezvanīts no bankas, teikts, ka viņš ir vainīgs notikušajā, un ieteikts mēģināt pašam atdabūt aizskaitīto naudu.
Drīz kredītiestāde, no kuras Imants it kā bija aizņēmies 1200 eiro, e-pastā, telefona īsziņās un telefoniski sākusi atgādināt, ka viņš kavējot pirmo kredītmaksājumu. Kamēr neesot iesnieguma no policijas, Imants skaitoties tāds pats kredītņēmējs kā visi citi. Lai viņu liktu mierā, Imants samaksāja pirmo kredītmaksājumu 20 eiro. Tagad kredītiestāde Imantu vairāk netraucējot.
28. decembrī Imants bija policijā, kur uzzinājis, ka policija kredītiestādei nosūtījusi iesniegumu par krāpniecību, bet arī kredītiestāde nosūtījusi policijai iesniegumu, ka ir apkrāpta. Policija teikusi Imantam, ka krāpniekus atrast esot bezcerīgi.
Tālāk, visticamāk,
nekas nenotiks
Kas notiks tālāk? Visticamāk, nekas. Cik "Latvijas Avīzei" zināms no neoficiālām sarunām ar ātro kredītu devējiem, teorētiski kredītiestāde var tiesāties ar Imantu vai banku par 1200 eiro atgūšanu, bet praktiski tas parasti nenotiek. Pārāk lieli izdevumi, resursu un laika patēriņš. Izdevīgāk šādas nelielas summas norakstīt zaudējumos un enerģiju ziedot jaunu kredītņēmēju piesaistei. Un parasti kredītiestādes pelna pietiekami labi, lai šādi zaudējumi atstātu kādu nopietnu iespaidu uz to darbību.
Konkrēto gadījumu un savu praksi "finanza.lv" telefoniski atteicās komentēt, lūdzot jautāt rakstiski, bet trīs dienās tā arī neatbildēja.
Asociācijas "Fintech Latvia", kas apvieno nebanku sektora un finanšu tehnoloģijās balstītu finanšu pakalpojumu sniedzējus, vadītāja Tīna Lūse sacīja, ka katram uzņēmumam esot sava prakse, bet viņa personīgi neesot dzirdējusi, ka kredītu devējs vērstos pret apkrāpto vai tiesātos ar to.
Pajokojot piesauca likteni?
Imants stāsta, ka pirms desmit gadiem elektroniskā sarakstē viņu uzrunājis kāds viltvārdis, kas rakstījis, ka esot miruša miljonāra Ganas zeltrača nepilngadīgs dēls, kurš neticis pie mantojuma un gribējis studēt Eiropā, tāpēc meklē kādu, kas viņu adoptē. Imants lieliski pārvalda angļu valodu, tāpēc nolēmis paspēlēties. Teicis, ka par piesolītajiem 80 miljoniem gatavs puiku adoptēt, tikai pirms tam neko nemaksāšot un nekur nebraukšot. Puisis piekritis. Imants pat atsevišķu bankas kontu uztaisījis, kur skaitīt iekšā miljonus. Protams, tad uzradies Ganas jurists, kas nebijis gatavs par brīvu strādāt. Beigās kādā Ganas ministrijā izgatavoti adopcijas dokumenti, pat no turienes zvanīts. Atsūtīts arī dokumenta attēls – apliecinājums par bankas pārskaitījumu par miljoniem. Tikai naudas kontā kā nebijis, tā nebijis. Imants smejas, ka būtu bijis gatavs jau tam juristam kaut ko samaksāt, ja vien būtu kāds miljons viņa kontā iekritis. Viss beidzies ar Ganas zeltrača dēla raudāšanu un atklāsmi, ka Imants esot slikts cilvēks.
***
Valsts policija: Policisti nesūta savu apliecību fotogrāfijas
Arvien biežāk Valsts policija iegūst informāciju no iedzīvotājiem par saņemtiem telefona zvaniem no nepazīstamām personām, kuras uzdodas par tiesībsargājošo iestāžu, tostarp policijas, amatpersonām un bieži tērzēšanas platformā "Whatsapp" nosūta fotogrāfijas ar viltotām Valsts policijas dienesta apliecībām. Valsts policija atgādina, ka policijas darbinieki nesūta dienesta apliecības fotoattēlu.
Parasti šie viltus policisti apgalvo, ka zvana saņēmēja bankas kontā ir konstatētas nelikumīgas darbības. Iedzīvotajiem pēc brīža var piezvanīt arī citi noziedzīgās grupas dalībnieki, kas apgalvo, ka zvana, piemēram, no bankas, "Google" un tamlīdzīgi. Zvana saņēmējam piekrītot aicinājumiem, komunikācija var turpmāk notikt, izmantojot saziņas platformu "Whatsapp", kur tiek nosūtītas fotogrāfijas ar viltotiem apliecinājumiem par krāpnieka identitāti.
Ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīšot, lai noskaidrotu kredītkaršu numurus, PIN kodus, "Smart-ID" piekļuves kodus, CVC kodus un citu informāciju, kas krāpniekiem dotu piekļuvi personas bankas datiem.
Krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģijām var viltot tālruņa numurus un pat atdarināt dažādu uzņēmumu vai valsts iestāžu numurus.
Policija aicina – ja esat kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar savu banku un pēc tam vērsies ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī!
***
Banka: Ja aizdomas, bloķējiet visu!
"Swedbank" iesaka: saskaroties ar krāpniecības mēģinājumu, kura laikā klients ir izpaudis personas datus, tostarp pieejas informāciju, kas ļauj piekļūt internetbankai, jābūt ārkārtīgi precīziem saziņā ar banku, lai bloķētu visus iespējamos krāpšanas mēģinājumus un nepieļautu atkārtotu krāpnieku uzbrukumu. Piemēram, bloķēt pieeju internetbankai un vēlāk saņemt jaunus pieejas datus nebūs lielas jēgas, ja uz ierīces būs saglabājusies programmatūra, kuru iepriekš krāpnieki pierunāja uzinstalēt, un ja šī programmatūra ļauj attālināti pārvaldīt klienta ierīci (piemēram, redzēt datus, kurus klients ievada savā ierīcē). Tādā situācijā krāpnieki vienkārši iegūs savā rīcībā arī atjaunotos datus un turpinās tos izmantot. Tāpat arī, ja pēc krāpšanas klients turpina saņemt jaunus krāpnieku zvanus vai ziņas, banka iesaka arī nomainīt telefona numuru, jo novērots, ka krāpnieki mēdz atkārtoti censties izmantot tos klientus, kas reiz jau iekrituši viņu lamatās.
"Saprotams, ka, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumu, klienti saskaras arī ar emocionālo šoku un steigā piemirst kādas detaļas vai arī reaģē saasināti, jo paskrējuši garām kādai kritiski vērtējamai detaļai," secina "Swedbank" pārstāvji. "Ja krāpnieki saka, ka, piemēram, klienta vārdā tiek ņemts kredīts uz kādas pilnvaras pamata, tad pirmais brīdinājums jau būtu šī pilnvara, jo kredītus uz pilnvaru pamata neizsniedz. Finanšu saistības kredītu veidā var uzņemties tikai un vienīgi persona, kas šim kredītam piesakās. Tāpat šādam apgalvojumam būtu jābūt divtik brīdinošam, ja cilvēks zina, ka vispār nevienam nekādas pilnvaras nav devis," atgādina banka.
"Ja ir izpausti dati, mēs klientiem vienmēr iesakām nekavējoties bloķēt visas iespējamās pieejas, lai neriskētu, ka krāpnieki aizskaita naudu, kamēr klients vēl to pats cer pārskaitīt kādam radiniekam. Ja klients nepiekrīt tūlītējai bloķēšanai, tad, protams, klientam ir jāuzņemas atbildība par šādu lēmumu, jo teorētiski krāpnieki var paspēt izmantot kompromitētos datus arī laikā, kamēr klients cenšas aizskaitīt naudu savai uzticības personai," iesaka bankas pārstāvji.
"Krāpšanas veidi ir ļoti dažādi. Pēdējā laikā ir parādījušies mēģinājumi izmantot klientu datus, ne tikai lai nozagtu kontā esošos līdzekļus, bet arī lai uz klienta vārda pirktu dažādas preces vai pakalpojumus. Ja tiešām krāpnieki ir izlikušies par klientu un iegādājušies viņa vārdā preces, tad šādas naudas atgūšanai nepieciešama saziņa arī ar preces pārdevēju. Legāls tirgotājs vai pakalpojuma sniedzējs ne vienmēr ir atbildīgs par to, ka kāds no viņa iegādājies preci, izmantojot zagtus datus. Tāpēc šādās reizēs bankai jāprasa arī naudas saņēmēja (šajā gadījumā tirgotāja) piekrišana naudas atgriešanai. Tirgotāji, kam rūp sava reputācija un kuri izprot šos krāpšanas veidus, lielākoties nāk pretim un naudu arī atgriež. Bet jārēķinās, ka šāds process var būt laikietilpīgs, jo ietver gan saziņu ar pakalpojuma sniedzēju, gan arī nozīmē vēršanos Valsts policijā par konstatēto finanšu krāpšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
