Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 17:24
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Kamēr vieni karodziņa marķējumā redz veidu, kā izvairīties no Krievijas pārtikas, citi biedē – tas ir ceļš uz augstākām cenām
Produkta ražotājvalsts karodziņš cenu zīmes noformējumā varētu palīdzēt mazināt pārpratumus, liekot pirkuma grozā preces, piemēram, izvairīties no netīšas Krievijā vai Baltkrievijā ražotu produktu iegādes. Tikmēr vairākas tirgotājus pārstāvošas organizācijas argumentē, ka prasība par izcelsmes valstu karogiem cenu zīmēs, ja tā kļūtu obligāta, sadārdzinātu un sarežģītu veikalnieku darbu, kas varētu novest arī pie cenu celšanas.
Citiem vārdiem – par to, vai cenu zīmēm jāpievieno produkta izcelsmes valsts karodziņš un kā to labāk darīt, – ražotāju un tirgotāju uzskati dalās.
Vāc iedzīvotāju parakstus
Ideju par produkta izcelsmes valsts karoga norādīšanu uz cenu zīmēm virza Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ierosinājusi parakstu vākšanu. Pirmajās divās nedēļās savākti vairāk nekā 600 parakstu.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis nedomā, ka savākto parakstu skaits ir mazs, jo lielākā daļa cilvēku vēl nezinot par šādu iniciatīvu. Svarīgāk esot noskaidrot iedzīvotāju viedokli, vai viņi atpazīst to, ko liek savā pārtikas grozā. "Pat tie, kas domā, ka zina, ko pērk, patiesībā to nezina. Tikai 5% tiešām zina, ko nopērk," skaidro Gūtmanis. Lielākā problēma, viņaprāt, ir tad, ja cilvēks grib nopirkt vietējo preci, bet tiek maldināts. Piemēram, pircējs pērk Rēzeknes iebiezināto pienu, Rīgas raugu vai Jelgavas cukuru, bet šos produktus jau sen vairs neražo Latvijā. Ja pie produkta cenu zīmes būtu izcelsmes valsts karogs, tad nepārprotami būtu skaidrs, ko iedzīvotājs pērk. Tagad izcelsmes valsts jāmeklē marķējumā un ne vienmēr to var viegli atrast. "Valsts likumdevējiem ir jāizmanto šī situācija un jādara viss iespējamais, lai aizsargātu mūsu vietējo pircēju un ražotāju intereses. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādas valsts ražojumu tie iegādājas, un vienota, skaidri saprotama marķējuma ieviešana visiem produktiem būtu pirmais un vienkāršākais solis, ko ir iespējams spert jau tūlīt," norāda LOSP valdes priekšsēdētājs.
Pircējiem skaidrības maz
Par to, ka pircēju prātos tiešām valda juceklis, liecina arī pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Tajā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji savas spējas noteikt pārtikas produktu izcelsmes valsti vērtē augstāk, nekā tās ir patiesībā. Parādoties jauniem produktiem veikalos, kuru iepakojums cilvēkiem asociējas ar Latviju, 70–80% aptaujāto uzskata, ka zina produktu izcelsmes valsti, bet pareizu izcelsmes valsti šādiem produktiem zina tikai labi ja 5% pircēju. Tieši informācija par produktu daudzos gadījumos esot maldinoša un liedzot pircējiem iespēju veikt apzinātu izvēli. Vienlaikus 82% iedzīvotāju dotu priekšroku Latvijas precei, ja cena būtu līdzvērtīga, bet 44% izvēlētos Latvijā ražotu preci arī tad, ja tā būtu dārgāka, izpētījis SKDS. Tostarp 60% aptaujāto atbalstītu marķējuma ieviešanu, lai veikalu plauktos produktus būtu vieglāk atpazīt.
LOSP vadība uzsver, ka tirdzniecības vietās ir būtiski nodrošināt uzskatāmu un viegli saprotamu informāciju par pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Šādu prasību nosaka arī Eiropas Savienības regula, kas paredz – pārtikas produktu informācijai ir jābūt precīzai, skaidrai un patērētājam viegli saprotamai, tas attiecas gan uz iepakojumu, gan vietām, kur produkti tiek tirgoti. Pašlaik formāli regula ir izpildīta, bet reāli nav, uzsver Guntis Gūtmanis. Regula arī paredz, ka nav pieļaujama patērētāju maldināšana attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. LOSP vadītājs arī piebilst, ka, pērkot produkciju no citām valstīm, valsts nodokļos saņem vismaz par trīs reizēm mazāk nekā par tāda paša apjoma un cenas Latvijā ražotu produkciju.
Tirgotāju pārstāvji iebilst
LOSP ieskatā izmaiņas likumdošanā neradītu būtisku fiskālo ietekmi tirgotājiem, bet palielinātu iespēju pircējiem izvēlēties produktu veikala plauktā apzināti, līdz ar to palielinātu arī Latvijā ražoto produktu apgrozījumu.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji uzskata – projekta autori maldina Saeimu un sabiedrību, anotācijā norādot, ka projektam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Grozījumus likumprojektā "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" iesnieguši koalīcijas deputāti un tie paredz produkta izcelsmes valsts attēlošanu karoga formā uz cenu zīmēm veikalos. LTRK jau paziņojusi, ka tas palielinās administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem, kas, visticamāk, var palielināt arī preču cenu patērētājiem. Kā norāda LTRK, lai nodrošinātu to, ka veikalos ir pietiekamas kvalitātes un jaudas krāsu drukas ierīces, nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu iegādei un ikdienas apkopei, kas ir dārgāka salīdzinājumā ar melnbaltas drukas ierīcēm. Turklāt mazās tirdzniecības vietās cenu zīmes tiek sagatavotas ar roku un tas nozīmē, ka arī šādām tirdzniecības vietām būs nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu un citu materiālu iegādei. LTRK ieskatā likumprojektā noteiktā pienākuma ieviešana nozīmētu nesamērīgas investīcijas pret likumprojekta mērķi. Organizācijā arī norāda, ka šī likumprojekta autoru definētā problēma prasa papildu diskusijas, jo jau patlaban darbojas vairāki noteikumi attiecībā uz preču izcelsmes norādīšanu, kā arī patērētāju maldināšanu. Turklāt arī patlaban daudzi veikalu tīkli pēc savas izvēles īpaši izceļ vietējos produktus. Likumprojekta sagatavošanas procesā nav notikušas konsultācijas ar nozarēm, uz kurām regulējums tieši attiecas, kas savukārt neatbilst labas likumdošanas praksei, uzsver LTRK.
Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas ieskatā prasība ieviest valstu karodziņus pie pārtikas produktiem veikalos, kā to decembra sākumā rosinājuši koalīcijas deputāti, palielinās tirgotāju finanšu un administratīvo slogu.
Ministrs iniciatīvu atbalsta
Jaunā gada pirmajā nedēļā šo jautājumu apsprieda zemkopības ministrs Armands Krauze ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvjiem. Krauze atbalsta šo iniciatīvu, sakot, ka pārtikas ražotājvalsts ar tās karodziņu ir jānorāda pie visās valstīs ražotajām pārtikas precēm, ne tikai Latvijas ražojumiem, kas došot iespēju pircējiem vieglāk atpazīt Latvijā, citās Baltijas valstīs, Ukrainā un citur ražotos produktus.
"Vēl šobrīd diemžēl nav aizliegts pārtikas produktu imports Eiropas Savienībā no tādām agresorvalstīm kā Krievija un Baltkrievija. Tāpēc ir svarīgi pie Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem produktiem norādīt arī šo valstu karogus, kas pircējiem ļaus labāk atpazīt un neiegādāties tur ražotās preces, jo lielākā daļa Latvijas sabiedrības ar saviem pirkumiem nevēlas atbalstīt abu agresorvalstu ekonomikas un netieši ar savu naudu finansēt to zvērības Ukrainā," pauž Krauze.
Savukārt LTA vēsta, ka tirgotāji atbalsta Saeimas deputātu un Zemkopības ministrijas iniciatīvu marķējumā vai cenu zīmē izcelt Latvijas preces. Apspriežoties ar pārtikas ražotājiem, LTA vadība piekrīt viedoklim, ka pietiekami izvietot Latvijas karogu pie Latvijā ražotām precēm, tādējādi skaidri norādot, ka pārējās nav ražotas Latvijā. Iespējams arī atbalstīt prasību ražotājvalsti norādīt ne mazāk kā 5 mm burtiem, ko savulaik piedāvājusi, bet nav pieņēmusi Eiropas Komisija. Tirgotāji uzsver, ka prasība uzrādīt krāsainos visu valstu karogus izraisīšot cenu kāpumu un būtiski apgrūtinās mazo tirgotāju dzīvotspēju. Pretēji tam – karodziņu ieviešanas idejas atbalstītāji uzskata, ka nepieciešamība veikalniekiem iegādāties jaunas marķēšanas iekārtas un automātisko cenu zīmju modernizēšana esot pieņemama prasība un veikalnieki varot savlaicīgi nodrukāt visu karogu uzlīmes, kuras pievienot precei vai cenu zīmei.
Tikmēr LOSP ir apņēmības pilni diskutēt par atsevišķiem jautājumiem, lai šis likumprojekts tiktu apstiprināts un ieviests dzīvē.
Jāatgādina, ka Latvijā darbojas preču zīme "Latvijas produkts", kas tiek izmantota precēm vai pakalpojumiem, kam lielākā pievienotā vērtība (vismaz 51%) tiek radīta Latvijas teritorijā. Latvijā ražotos produktus ļauj atpazīt arī Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma ar norādi "Kvalitatīvs produkts" jeb tā saucamā karotīte. Te gan jāatgādina, ka Zaļo karotīti piešķir produktiem, ja tie atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un 75% no produktu ražošanā izmantotajām izejvielām iegūtas Latvijā, bet Bordo karotīti tad, ja tikai pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003