Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 14:02
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Profesionālo skolu audzēkņi savas prasmes var pārbaudīt un parādīt arī konkursā "SkillsLatvia". Šā gada konkursa pusfināli notika janvārī un februārī, kopumā 20 prasmju konkursos savas prasmes un zināšanas demonstrē vairāk nekā 220 jauno speciālistu. "SkillsLatvia 2024" fināls norisināsies 9.–10. maijā Rīgā. Izstādē "Skola 2024", kas notiks 23.–25. februārī Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, Valsts izglītības attīstības aģentūras stendā arī varēs uzzināt par šo konkursu. Attēlos: profesionālo skolu audzēkņi sacenšas "SkillsLatvia 2024" pusfinālos.
Ja valdība pildīs apņemšanās, kas ierakstītas tās rīcības plānā, tad jau no šā gada profesionālajā izglītībā vajadzētu iestāties zelta laikmetam jeb treknajiem gadiem. Jo Ministru kabinets apņēmies beidzot piešķirt profesionālās izglītības iestādēm tik daudz naudas, cik tām patiešām vajadzīgs, lai īstenotu audzēkņu apmācību. Līdz šim izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, profesionālās izglītības iestādes būtiski uzlaboja infrastruktūru, topošie speciālisti varēja mācīties modernās telpās, taču pašu mācību īstenošanai finansējuma allaž trūcis. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd turpinot darbu pie profesionālās izglītības finansēšanas pilnveides.
Līdz šim izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, profesionālās izglītības iestādes būtiski uzlaboja infrastruktūru. Topošie speciālisti varēja mācīties modernās telpās, taču pašu mācību īstenošanai finansējuma allaž trūcis.
Tagad jau līdz jūnija beigām iecerēts palielināt profesionālās izglītības programmu bāzes finansējumu atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Evija Ansonska apliecināja, ka IZM šobrīd turpina darbu pie profesionālās izglītības finansēšanas pilnveides, tajā skaitā tiek gatavoti grozījumi noteikumos par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Šie grozījumi tad arī paredzēšot bāzes finansējuma palielināšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām. Tikšot ņemta vērā arī inflācijas ietekme.
Grozījumu projekta izskatīšana Ministru kabinetā plānota līdz jūnija beigām. Tad arī tiks pieprasīta papildu nauda no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai jau no 1. septembra palielinātu finansējumu profesionālajai izglītībai.
Kā iztika līdz šim?
Bet, ja valsts piešķir mazāk naudas, nekā tām reāli nepieciešams, kā tad profesionālās izglītības iestādes iztikušas līdz šim?
Kā skaidro Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante, viņas vadītajai iestādei tas izdevies tāpēc, ka tehnikumam ir arī pašu ieņēmumi. Piemēram, tam pieder kafejnīca, kas pelna. Turklāt IZM tehnikumam nodevusi arī mežu, kurā praktiskās mācības notiek topošajiem meža mašīnu operatoriem, kas ir ļoti dārga izglītības programma, jo jāiegādājas gan nepieciešamā tehnika – harvesters maksā pat 650 000 eiro –, gan tajā jālej degviela.
Tāpat dārgas ir ar datorzinībām saistītās izglītības programmas: jāiegādājas gan datori, gan tiem nepieciešamā programmatūra.
"Šādām programmām ar valsts finansējumu nepietiek, tāpēc esam vienojušies ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka pašu ieņēmumus varam izmantot izglītības programmu līdzfinansēšanai," teic I. Brante.
Mazāk audzēkņu, lai ietaupītu un tērētu vairāk naudas katra audzēkņa apmācībai, profesionālās izglītības iestādes nevar uzņemt, jo, uzņemot mazāk izglītojamo, arī kopējais finansējums samazinās.
Lielāks finansējums profesionālām izglītības iestādēm būtu nepieciešams arī tāpēc, ka tās, tāpat kā daudzus Latvijā, skar pieaugošās komunālo maksājumu izmaksas.
Finansējumam profesionālās izglītības programmām būtu jābūt tādam, lai varētu segt uzturēšanas izdevumus, kas ietver elektroenerğiju, siltumapgādi, telpu uzkopšanu un tamlīdzīgi. Turklāt modernizētās profesionālās izglītības iestādēs ir lifti, ventilācijas sistēmas un daudz kas cits, kas prasa regulāru apkopi un uzturēšanu. Arī tas, piešķirot finansējumu, būtu jāņem vērā, norāda I. Brante.
Finansējums algām – katastrofāls
Tāpat finansējumam jābūt atkarīgam no katras izglītības programmas sarežğītības, aprīkojuma un materiālu izmaksām. Tam arī jābūt pietiekamam, lai varētu nodrošināt konkurētspējīgas algas pedagogiem, kuru trūkumu I. Brante sauc par katastrofālu.
Valdības rīcības plānā solīts risināt arī šo problēmu: līdz nākamā gada jūnija beigām tikšot izveidota un uzsākta darba vidē balstīta augstākās izglītības programma profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanai. Tā tiks veidota, par piemēru ņemot skolotāju izglītības programmu "Mācītspēks", kuras ietvaros ir iespēja gada laikā, vienlaikus strādājot skolā, iegūt pedagoga kvalifikāciju ļaudīm, kas līdz šim strādājuši citās nozarēs.
Līdz šim šādi gatavoti skolotāji vispārizglītojošām skolām. Nu iecerēts līdzīgā veidā atrast un sagatavot arī profesionālās izglītības skolotājus.
Tāpat tikšot izvērtētas izglītības prasības profesionālās izglītības pedagogiem un izstrādāti priekšlikumi prasību pilnveidei normatīvajā regulējumā, vērtējot to ietekmi. Tādējādi IZM līdz 2026. gada nogalei cer samazināt pedagogu iztrūkumu profesionālās izglītības iestādēs par 10 procentiem, tāpat tikšot stiprināta darba devēju pedagoģiskā kapacitāte, lai nākamajai profesijai nepieciešamās prasmes varētu apgūt darba vidē, tātad uzņēmumos.
Līdz šā gada beigām IZM arī iecerējusi izstrādāt modeli sniegumā balstītai profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai. Tas nozīmē arī to, ka lielāku valsts finansējumu nākotnē saņemtu tās profesionālās izglītības iestādes, kurās ir palielināta izglītības kvalitāte un samazināts priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits. Plānots profesionālās izglītības iestādēm prasīt, lai par sešiem procentiem tiktu kāpināts uzņemto un absolvējušo skaits.
Pastiprinātas izglītības kvalitātes prasības
Jāpiebilst, ka IZM jau pastiprinājusi izglītības kvalitātes prasības arī profesionālajā izglītībā. Piemēram, vairs nedrīkst uz augstākiem kursiem pārcelt nesekmīgos. Ogres Valsts tehnikuma direktore I. Brante gan norāda, ka šāds nosacījums savukārt vairo atbirumu, proti, pieaug mācības pametušo jauniešu skaits.
Viņa piebilst: būtu jāmaina arī sistēma, kādā tiek piešķirts finansējums audzēkņu stipendijām. Profesionālajā izglītībā maksā paaugstinātas stipendijas par labām un teicamām sekmēm. Taču papildfinansējuma šādām paaugstinātām stipendijām nav. Tās maksā uz nesekmīgo, proti, to, kuri stipendijas nav nopelnījuši, rēķina. Taču, ja aug mācību sasniegumi un nesekmīgo nav, nav arī naudas, par ko maksāt paaugstinātās stipendijas, kas savukārt izraisa sekmīgāko audzēkņu un viņu vecāku neapmierinātību.
Valdības plānā arī paredzēts līdz 2026. gada oktobra beigām plānoto valsts finansējumu vidējās izglītības programmu īstenošanai sadalīt tā, lai puse šī finansējuma nonāktu tieši profesionālajās izglītības iestādēs.
Īstenojot visus šos pasākumus, iecerēts panākt, lai profesionālā izglītība atbilstu darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.
***
Kāpēc izvēlēties profesionālo izglītību?
– Artis Jarmalavičs, Ogres tehnikuma 4. kursa audzēknis, topošais multimediju dizaina speciālists:
"Pats mācīties tehnikumā nolēmu tāpēc, ka negribēju mācīties parastajā vidusskolā. Uzskatu, ka labāk ir nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, iegūt vidējo izglītību un profesiju. Protams, mācīties tehnikumā ir grūtāk nekā parastajā vidusskolā, jo jāmācās gan vispārējie, gan profesijai vajadzīgie mācību priekšmeti.
Grūti bija 3. kursā, jo sanāca tā, ka iestājos tehnikumā tieši kovida laikā, tāpēc 1. un 2. kursā mācījos attālināti, 3. kursā varēja just, ka šo to neesmu apguvis pietiekami labi, bet domāju, ka tomēr izdevās aizpildīt zināšanu robus.
Arī centralizētie eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, kā arī moduļa noslēguma eksāmeni, kas saistīti ar profesijas apguvi, bija jāliek jau trešā kursa beigās.
Toties tagad, kad esmu ceturtajā kursā un man atlicis tikai uzrakstīt diplomdarbu, mācības jau varu savienot ar darbu: esmu gaismu tehniķis Latvijas Televīzijā. Mans diplomdarbs gan saistīts ar citu tēmu: mājaslapu izveidi. Profesija, ko esmu izvēlējies, ir daudz kur pielietojama. Esmu cilvēks, kam nepatīk rutīna, tāpēc tā man ir piemērota.
Katrā ziņā, ja būtu vēlreiz jālemj, kur mācīties, noteikti izvēlētos tehnikumu. Vai pēc tehnikuma pabeigšanas studēšu, to vēl neesmu izlēmis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
