Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 21:45
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīkotā sanāksme par atbalstu Ukrainai notika Elizejas pilī. "Mums kopīgi jānodrošina, ka Putins nevar iznīcināt mūsu sasniegumus un nevar paplašināt savu agresiju uz citām valstīm," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar video uzrunu atklājot konferenci. Svētdien runājot ar reportieriem, Zelenskis teicis, ka Eiropas līderi saprot, cik bīstams šis karš ir visai Eiropai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē sarīkotajā Ukrainas palīdzības konferencē neizslēdza, ka pienāks brīdis, kad rietumvalstis nosūtīs uz Ukrainu savas sauszemes karaspēka vienības. Novērotāji atzīst, ka šī ir pirmā reize, kad par tādu diskusiju risināšanu pateikts atklāti un oficiāli. Pasākumā piedalījās ap 27 dažādu valstu un valdību vadītāji, viņu vidū arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa. Informācijas par Parīzes konferences praktisko rezultātu gan nav daudz. Francijas prezidents sacīja, ka dalībnieki vienojušies pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu koalīciju Ukrainas apgādāšanai ar "vidējas un tālas darbības raķetēm un bumbām dziļu triecienu veikšanai".
Komentējot sanāksmes rezultātus, Latvijas Ministru prezidente E. Siliņa paudusi uzskatu, ka konferencē panāktās apņemšanās dos ievērojamu pienesumu Ukrainas uzvarai pār agresoru Krieviju. Kā informē premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners, valstu līderi bijuši vienisprātis par jomām, kurās spert papildu soļus – kiberaizsardzība, ieroču ražošana Ukrainā, lielāks atbalsts tām valstīm, kuras tiešā veidā apdraud Krievijas agresija Ukrainā, īpaši Moldovai, nemilitārs atbalsts Ukrainai pierobežā ar Baltkrieviju un papildu atmīnēšanas operācijas. "Šī kara iznākums vistiešākajā veidā ietekmēs visas Eiropas vērtības un nākotni – tāpēc Ukrainai jāuzvar. Latvija Ukrainas militārajam atbalstam novirzīs aptuveni desmito daļu no mūsu valsts aizsardzības budžeta jeb 0,25% no IKP," informē Siliņa, piebilstot – ja visas valstis atbalstītu Ukrainu tādā apmērā, tad Ukrainas uzvara kļūtu par daudz ātrāk sasniedzamu mērķi.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē sarīkotajā Ukrainas palīdzības konferencē neizslēdza, ka pienāks brīdis, kad rietumvalstis nosūtīs uz Ukrainu savas sauszemes karaspēka vienības. Novērotāji atzīst, ka šī ir pirmā reize, kad par tādu diskusiju risināšanu pateikts atklāti un oficiāli.
"Šodien jautājumā, vai ar oficiālu apstiprinājumu nosūtīt sauszemes karaspēku [uz Ukrainu], konsensusa nav, taču dinamiskās attīstības procesā neko nevar izslēgt. Mums jādara viss, ko varam, lai Krievija neuzvarētu šo karu," konferences noslēgumā sacīja Makrons, neprecizējot, vai runā par Francijas armiju vai kādiem plašākiem starptautiskiem spēkiem un kādus uzdevumus nosūtītie karavīri veiktu. Viņa replika tika izteikta konferences noslēguma runā. Pasākumā piedalījās ap 25 dažādu, pārsvarā Eiropas, valstu un valdību vadītāji. Tostarp Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Polijas prezidents Andžejs Duda, Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons, Spānijas, Nīderlandes, Somijas, Rumānijas līderi. ASV un Kanāda bija pārstāvētas ar zemāka līmeņa amatpersonām.
Fico atklājums
Faktiski pirmais, kurš izpļāpājās par karavīru sūtīšanas diskusijām ES un NATO valstu līmenī, bija Kremlim draudzīgās Slovākijas premjers Roberts Fico. Par tādu plānu pastāvēšanu Fico paziņoja pirmdienas rītā valdības un Slovākijas Drošības padomes kopsēdē pirms izlidošanas uz Parīzes konferenci. Līdzšinējā Rietumu stratēģija Ukrainas karā esot "pilnībā izgāzusies" un "atsevišķas valstis" izskatot iespēju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, balstoties divpusējās vienošanās. Slovākija tajā nepiedaloties, jo tādas darbības radītu Ukrainas kara paplašināšanās risku. Fico nenosauca konkrētas valstis un nesniedza detaļas, jo tā esot konfidenciāla informācija, bet no tās viņam "skrien skudriņas pa muguru". Tūlīt pēc tam Čehijas premjers Petrs Fiala kritiski izteicās par slovāku kolēģa sacīto, kas bija strauji nonācis medijos. "Čehija noteikti negatavojas sūtīt uz Ukrainu karavīrus, nevienam nav par to jāuztraucas," komentēja Fiala. Savukārt Fico, jau pēc Makrona uzrunas, žurnālistu taujāts, atkārtoja iepriekš sacīto: "Varu apstiprināt, ka ir valstis, kas gatavas nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu, un ir valstis, kas saka "nekad", pie kurām pieder arī Slovākija, un ir valstis, kas saka, ka tādu priekšlikumu nepieciešams izvērtēt." Ne NATO, ne Eiropas Savienība līdz šim nav sīkāk komentējušas Makrona sacīto. Anonīms avots Baltajā namā aģentūrai "Reuters" noliedzis, ka ASV būtu kādi plāni sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Tādu plānu neesot arī NATO.
Francijas līderība
Informācijas par Parīzes konferences praktisko rezultātu nav daudz. Francijas prezidents Makrons sacīja, ka dalībnieki vienojušies pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu koalīciju Ukrainas apgādāšanai ar "vidējas un tālas darbības raķetēm un bumbām dziļu triecienu veikšanai". Īstermiņā kā galvenais uzdevums nosaukta artilērijas un citas munīcijas piegāžu palielināšana Ukrainai. Šāviņus ņems ne tikai no Eiropas krājumiem un ražotājiem. Tos meklēs un pārpirks no trešajām valstīm, lai reeksportētu uz Ukrainu. Nīderlandes premjers Marks Rite apstiprinājis, ka viņa valsts pārpirkšanas finansēšanai gatava dot 100 miljonus eiro. Šo munīcijas kampaņu vadīs Čehija, un tai, rēķinoties, ka lādiņu piegāžu no ASV turpmāk var arī nebūt, kopumā nepieciešami 1,4 miljardi eiro. Starp prioritātēm tāpat minēta divpusēju bruņojuma ražošanas līgumu slēgšana ar Ukrainu; palīdzības sniegšana valstīm, kuras Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud tieši, vispirms jau Moldovai, Ukrainas teritorijas atmīnēšana un kiberaizsardzības spēju stiprināšana. Šobrīd Eiropa sedz vien aptuveni trešdaļu no palīdzības apjoma Ukrainai, bet pārējais pienāca no ASV. Tagad ir cerības, ka kopīgiem spēkiem izdosies aizklāt amerikāņu iekšpolitisko cīņu radīto robu. Tajā pašā laikā Vācijas kanclers Šolcs pirmdien atkārtoja, ka Vācija nepiegādās Ukrainai tās pieprasītās spārnotās raķetes "Taurus" ar 500 km sniedzamību. Ar tām iespējams dot triecienus Krievijas teritorijā: "Mēs nekļūsim par karojušo pusi – ne tieši, ne pastarpināti." Tomēr Šolcam nav iebildumu, ja tādas raķetes piegādā kāds cits.
Makrona apņēmīgie izteikumi likuši komentētājiem runāt par izmaiņām līdzšinējā Francijas politikā, Parīzes augošajām stratēģiskajām ambīcijām un bažām par to, ka apstākļos, kad ASV loma Eiropas drošības garantēšanā kļūst aizvien miglaināka, neviens īsti nav dedzis uzņemties līdera lomu. Pēc Makrona vārdiem, "Krievijas sakāve ir nepieciešama drošībai un stabilitātei Eiropā", šobrīd apdraudēta "visu drošība" un Maskava ir absolūts agresors: "Krievijas nostāja ir mainījusies. Tā tiecas uz tālāku teritoriju ieņemšanu un lūkojas ne tikai uz Ukrainu, bet arī daudzām citām valstīm, tāpēc Krievija rada lielākas briesmas." Makrons sacīja, ka tagad no Rietumeiropas rīcībā un pieejā vajadzīgs "kopējs lēciens", kas "ņem vērā draudu transformāciju no militārā un stratēģiskā viedokļa". "Mēs neesam karā ar krievu tautu. Mēs tikai nevēlamies, lai viņi uzvar," viņš piebilda.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
