Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 17:20
Vārda dienas: Gints, Uvis
Ministrijas izvirzītās prasības par skolēnu skaitu tik augstas, ka Aizkraukle var palikt bez vidusskolas
"Iepriekš vairāk domājām kvalitātes virzienā, bet šā brīža politika mūs spiež uzņemt visus, kas ieguvuši pamatizglītību. Kvalitātes latiņu nomainīs izdzīvošanas latiņa," saka Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis. Viņa vadītajā skolā mācās aptuveni 800 skolēnu, no kuriem vidusskolas klasēs ir 91 skolēns. Tā ir liela, piepildīta skola, kas savulaik tapusi, apvienojot trīs izglītības iestādes. Neraugoties uz to, vidusskola atkal ir zem reformu cirvja. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētie skolu finansēšanas kritēriji paredz, ka šajā vidusskolā, kas atrodas novada centrā, 10.–12. klasē jāmācās vismaz 120 skolēniem.
"Es nesaprotu, kā tieši lielāks skolēnu skaits skolā var nodrošināt izglītības kvalitāti? Kāpēc uz izdzīvošanas robežas ir skola ar 90 skolēniem vidusskolas klasēs?" neizpratni pauž direktors.
Nesasniedzot prasīto skolēnu skaitu, vidusskolas klašu finansēšana pilnībā jāuzņemas pašvaldībai, kas atzīst, ka to nevarēs atļauties. Tādā gadījumā vidusskolai būtu jāpārtop par pamatskolu.
Aizkraukles novada vadība apzinās, ka visas vidusskolas saglabāt nespēs. Sāpīgi lēmumi būs jāpieņem arī par pamatskolām. "Latvijas Avīze" devās uz Aizkraukles novadu pētīt, kāda nākotne sagaida izglītības iestādes un skolēnus šajā novadā.
Vidusskolas – lolotas un mīlētas
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa atzīst, ka lielākais novada izaicinājums skolu tīkla kārtošanas kontekstā ir sešas vidusskolas, no kurām "lielākā daļa atrodas nosacīti tuvu viena otrai, var teikt, pat blakus – 10 līdz 15 kilometru attālumā, un ir bijuši kādreizējo novadu izglītības un kultūras centri". Pašvaldības ir lolojušas šīs skolas, tās ir labi uzturētas, tām ir laba infrastruktūra un autoritāte vietējā kopienā.
Tagadējā novada vadība apzinās, ka visas vidusskolas saglabāt nespēs. Kaut novadā skolēnu skaits ir diezgan stabils, ik gadu novada kopējais vidusskolēnu skaits krītas par 20–30. Tas liecina, ka vispārējās vidējās izglītības popularitāte novadā krītas. 2019. gadā visās novada vidusskolu klasēs mācījās 448 skolēni, bet šobrīd ir tikai 304 vidusskolēni. Tikmēr pamatskolēnu skaits aug: 2017. gadā to bija 2409, bet šajā mācību gadā jau 2508. Kopumā novadā ir septiņas pamatskolas, no kurām viena ir attīstības centrs, tātad īsteno speciālās izglītības programmas. Aizkraukles novada vidusskolā pamatskolas līmenī ir pat piecas paralēlklases.
Attiecībā uz skolēnu skaitu Aizkraukles novada pašvaldībai labas cerības dod arī valdības lēmums veidot Sēlijas poligonu. Gaidāms, ka apkaimē pieaugs darba vietu skaits, ieradīsies karavīri ar ģimenēm. Pieaugs bērnu skaits, kas mācīsies novada izglītības iestādēs.
Jāsamazina prasības un jāatvieglo programma?
Paradoksāli, ka vidusskolās, kas atrodas ārpus jaunā novada centra, – Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā – skolēnu skaits 10.–12. klasē atbilst iecerētajām prasībām, ko grasās izvirzīt valdība, bet Aizkraukles vidusskolai – ne. Tas tāpēc, ka Aizkrauklei izvirzītas augstākas prasības par skolēnu skaitu nekā ārpus novada centra esošajām skolām, kurām, lai saglabātu valsts finansējumu, pietiek ar 60 skolēniem 10.–12. klasē.
Tikmēr Aizkraukle ieskaitīta otrajā augstākajā apdzīvotības blīvuma grupā: tai izvirzītas tādas pašas prasības kā, piemēram, Pierīgas pašvaldībām un lielajām valstspilsētām. Kaut pilsētai ir vienota teritorija ar pagastu, kur iedzīvotāju blīvums ir daudz mazāks, aprēķinos acīmredzot ņemts vērā blīvums tikai pilsētā. "Pilsētiņa ir maza, bet iedzīvotāju blīvums ir augsts, jo privātmāju tikpat kā nav, ir lielās daudzdzīvokļu mājas. Taču kopumā iedzīvotāju nav daudz. Tikai kādi 7000," teic S. Kļaviņa.
Vidusskolēnu skaits ir nepietiekams, jo daļa 9. klašu absolventu tomēr izvēlas vispārējo vidējo izglītību iegūt citās skolās. Piemēram, dodas uz Ogres Valsts ģimnāziju gan tāpēc, ka nu tai ir jauna, moderna ēka, gan arī tāpēc, ka Ogrē ir plašākas iespējas nodarboties ar sportu. Protams, skolēnus nosmeļ arī spēcīgās vidusskolas Koknesē un Skrīveros, kā arī profesionālās skolas, kas jauniešus piesaista ar to, ka tur ir stipendija. Turklāt, izvēloties tehnikumu tālāk no mājām, var tikt vaļā arī no vecāku ikdienas uzraudzības.
Arī pašā Aizkrauklē ir valstij piederoša profesionālā vidusskola, tikmēr valsts ģimnāzijas novadā nav. Novada jauniešu migrāciju uz skolām gan Rīgas, gan Jēkabpils virzienā veicina cauri novadam ejošā dzelzceļa līnija. No novada pamatskolu absolventiem vietējās vidusskolās paliek tikai aptuveni trešdaļa.
Piesaistīt daudz skolēnu no novada pamatskolām nebūšot iespējams, jo arī tajās nav daudz skolēnu, spriež A. Labinskis. Savukārt papildbonuss skolēnu piesaistei var būs vidusskolas dienesta viesnīca, tātad skolēnu kopmītnes, kas ir bez maksas. Sava dienesta viesnīca gan ir arī Kokneses vidusskolai.
Atteikties no vidusskolas novada centrā gan vietvara pagaidām nav gatava. Tā cer, ka, aktīvāk rīkojoties skolēnu piesaistē, tā tomēr spēs palielināt skolēnu skaitu. 9. klasi šajā vidusskolā ik gadu pabeidz 90–100 skolēnu, turklāt ir iespēja piesaistīt skolēnus no tuvējām pamatskolām. Aizkraukles vidusskolas direktors ir gatavs strādāt skolēnu piesaistei, taču apzinās, ka tas nozīmēs arī samazināt kvalitātes latiņu.
Karstais kartupelis
A. Labinskis atzīst, ka arī novada vadība nonākusi grūtā situācijā: "Domē ievēlēti deputāti no dažādiem, agrāk atsevišķiem novadiem, katram no tiem ir saistības ar saviem vēlētājiem. Līdz ar to viņiem ir sāpīgi pieņemt lēmumus. Tomēr jāsaprot, ka visam novadam pietiek ar vienu vai divām vidusskolām. Būtu loģiski, ja vidusskola būtu novada centrā, jo te ir transporta mezgls, te ir infrastruktūra."
Līdzīgi spriež S. Kļaviņa: "Maksimāli varētu palikt divas vidusskolas. Tur, kur skolas atrodas pietiekami blīvi – Jaunjelgava, Aizkraukle, Skrīveri, Koknese, Pļaviņas –, vidusskolas klasēm būtu jāpaliek tikai tur, kur tās atbilst kritērijiem."
Novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Arvis Upīts ("Latvijas attīstībai" un Vidzemes partija) pauž nožēlu, ka pašvaldībai jau pirms dažiem gadiem neizdevās pieņemt lēmumu par minimālo skolēnu skaitu novada vidusskolās 10. klases atvēršanai: "Tad mums tagad nebūtu šo problēmu, turklāt būtu saņēmuši Eiropas struktūrfondu naudu izglītības infrastruktūras sakārtošanai un būtu varējuši vidusskolas pārveidot par spēcīgām, modernām pamatskolām." Piemēram, blakus esošais Ogres novads proaktīvi kārtoja skolu tīklu un saņēma šo finansējumu, bet Aizkraukles novadam var nākties skolu modernizācijā ieguldīt pašu budžeta līdzekļus.
Izglītības pārvaldes vadītāja atzīst, ka pēc novadu reformas "vidusskolas jautājums ir karstais kartupelis un novada deputātu vidū nav vienprātības par to, kā vajadzētu tālāk rīkoties". Tāpēc izlemts nogaidīt, kamēr valdībā un Saeimā būs pieņemti normatīvie akti jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanai. Izglītības politikas veidotāju vidū izskan iespēja finansēšanas reformu tomēr sākt ieviest no 2025. gada 1. septembra. "Tas būtu labs variants," teic A. Upīts. "Jo tad pagūtu detalizētāk izpētīt skolu tīklu."
Sēlijas vidusskola vai klasteris?
Patlaban 60 skolēnu 10.–12. klasē, ko valsts grasās prasīt mazāk apdzīvotām teritorijām, ir neaizsniedzams sapnis Jaunjelgavas vidusskolai, kurā visās trīs vidusskolas klasēs kopā ir tikai 20 skolēnu. Arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolai līdz kvantitātes kritērija izpildei tālu: 10.–12. klasē ir tikai 23 skolēni. Pļaviņu vidusskolā šajā posmā ir 40 skolēnu.
Savukārt kvalitātes rādītāji visām novada vidusskolām ir salīdzinoši augsti: centralizēto eksāmenu rezultāti lielākoties ir virs vidējā rādītāja valstī. "Tas ir vēl viens arguments, kas deputātiem noder: viņi neļaus aizslēgt skolas, kas kvalitatīvi māca bērnus," tā S. Kļaviņa. Viņa arī stāsta, ka vidusskolu optimizācijas gadījumā skolēnu pārvadāšana nebūtu liela problēma. No Jaunjelgavas skolēniem nebūtu problēmu braukt uz Aizkraukli – satiksme starp abām pilsētām esot regulāra. Vienīgi Neretas vidusskola ir Lietuvas pierobežā, Sēlijas nomalē, 50 kilometrus no Aizkraukles. Tuvāk ir Aknīstes un Viesītes vidusskolas, kas toties atrodas Jēkabpils novadā.
S. Kļaviņa uzskata, ka mazāks vidusskolēnu skaits būtu jāatļauj ne tikai skolās, kas atrodas Eiropas Savienības pierobežā, bet arī tajās, kas atrodas tuvu Lietuvas un Igaunijas robežai. Tā vietā IZM piedāvā Jēkabpils un Aizkraukles novadam vienoties, kurā no vidusskolām – Neretas, Aknīstes vai Viesītes – saglabājamas vidusskolas klases. Iespējams, no šīm trim vidusskolām varētu tikt veidota Sēlijas vidusskola, kas atrastos Viesītē.
"Taču nevaram garantēt, ka tie skolēni, kas šobrīd mācās Neretā, visi būtu gatavi doties uz šo Sēlijas vidusskolu," saka S. Kļaviņa.
Ja skolēniem jābrauc, viņi var braukt mācīties arī kur citur. Satiksme starp Neretu un Aizkraukli ir daudz labāka nekā starp Neretu un Viesīti. Šādā modelī nav arī skaidrs, kura no pašvaldībām maksātu par skolēnu pārvadāšanu.
IZM pārstāvji izteikuši arī iespēju, ka visas trīs vidusskolas veidotu tādu kā klasteri. Administrācija būtu viena, bet, piemēram, fiziku vidusskolēni mācītos tur, kur labāk aprīkota fizikas laboratorija, bet svešvalodu apgūtu skolā, kur ir spēcīgākie svešvalodu skolotāji. Savukārt, piemēram, mūzikas skolotājs visām trim skolām būtu viens un braukātu pa tām. Tas gan izklausās ļoti sarežģīti.
Aizkraukles novada domē turklāt bažījas, ka gadījumā, ja tiktu veidota šāda jauna vidusskola, Neretā vairs nepaliktu arī vecākās pamatskolas klases, jo tā vairs nebūtu pastāvīga skola, bet gan viena no pamatizglītības programmas īstenošanas vietām Sēlijas vidusskolā. Tāpēc novads varētu lemt labāk atstāt spēcīgu pamatskolu Neretā nekā riskēt ar apvienošanos jaunā vidusskolā, kurā tā varētu sevi pazaudēt.
Arī citas vidusskolas, kurās vairs neatvērs 10. klasi, visticamāk, taps par pamatskolām, nevis sākumskolām. Pamatskolu tīkls atšķirībā no vidusskolu tīkla novadā esot "pietiekami optimāls" – prasības, ko valsts grasās izvirzīt pamatskolas klasēm, lielākā daļa skolu izpilda. Ja tomēr kādā skolā skolēnu nedaudz pietrūks, pašvaldībā jau aprēķināts, ka no pašu budžeta gadā skolotāju algām katrā no pamatskolām būs jāpiemaksā 20–30 tūkstoši eiro, kamēr, ja turpinātu uzturēt visas vidusskolas, izmaksas būtu daudz lielākas: 160–200 tūkstoši eiro gadā.
***
Pilsētai jāstiprina sava skola
Kā vērtējat to, ka ministrijas izvirzīto prasību dēļ lielā novada centra vidusskolā var būt nepietiekams skolēnu skaits?
- Ramona Urtāne, IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte: "Redzam augstu risku Aizkraukles pilsētā nesasniegt plānotos kvantitatīvos kritērijus. Kopumā vērtējot, šis ir īpašs gadījums un pašvaldībai nopietni pārdomājama situācija, kādēļ ārpus pilsētas ir stabilākas vidusskolas nekā pilsētas centrā. Šāda situācija nebūtu pieļaujama, ka pašvaldības administratīvajā centrā nav vidējās izglītības piedāvājuma skolēniem, tāpēc būs jāparedz pārejas periods, kamēr pašvaldība stiprina savu skolu."
***
Skolotāju algu līdzfinansēšanai būtu jāatvēl pat miljoni
Iecerētais skolotāju algu finansēšanas modelis paredz: ja skolēnu skaits nesasniedz prasīto, pašvaldībām būs daļēji jāfinansē skolotāju algas pamatskolās, bet pilnībā vidusskolās.
Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības veiktiem aprēķiniem daļai pašvaldību, ja tās neslēgtu vai nereorganizētu skolas, kur skolēnu ir par maz, tām turpmāk pedagogu algām būtu gadā jātērē kopumā vismaz 24,6 miljoni eiro.
Vislielākās izmaksas būtu:
- Rīgai ~ 3,8 miljoni eiro,
- Jēkabpils novadam ~ 1,5 miljoni eiro,
- Cēsu novadam ~ 1,4 miljoni eiro,
- Preiļu novadam ~ 1,1 miljons eiro,
- Aizkraukles un Ogres novadam ~ katram viens miljons eiro.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003