Rīga 19°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 07:20
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Gandrīz puse brīvprātīgo karavīru kļūst par profesionāļiem
"Kad par to domā, tad kādreiz arī pa bailītei piezogas, bet mēs esam labi apmācīti un gatavi aizsargāt Latviju. Turklāt, ja tiešām sākas karš, tad armijā ir drošākā vieta, jo tu zini, kas ir jādara," tā uz manu jautājumu, vai puiši gatavi karot pa īstam un nav bail, atbild bruņumašīnas lielgabala operators Haralds Rožkalns. Viņš ir viens no tiem 254 jauniešiem, kuri pērn brīvprātīgi sāka 11 mēnešus ilgo valsts aizsardzības dienestu. Pagājšvasar visi tika nosūtīti uz Latvijas armijas sauszemes spēku mehanizēto kājnieku brigādi. Nu jau rit devītais mēnesis. Seši no dienestu pērn 1. jūlijā uzsākušajiem to atstājuši veselības un disciplinārpārkāpumu dēļ, bet aptuveni 40% noslēguši vai grasās noslēgt profesionāla karavīra līgumu. To varēja izdarīt pēc sešu mēnešu dienesta.
"Latvijas Avīze" šonedēļ paviesojās Ādažu militārajā poligonā, kur no 4. līdz 15. martam notiek starptautiskās militārās mācības "Kristāla bulta 2024". Tās organizē mūsu armijas sauszemes spēku mehanizētā kājnieku brigāde. Deviņdesmit septiņi no brīvprātīgajiem dien 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā, no viņiem 25, nesagaidot obligātā dienesta beigas, jau noslēguši profesionālo karavīru līgumu.
Otrdien bataljons poligona priežu mežā atstrādāja pārvietošanos ienaidnieka tuvumā ar kāpurķēžu bruņutransportieriem "Spartan", ko izmanto mobilo strēlnieku karaspēka personāla transportēšanai un atbalstam ar uguni kaujas laukā, arī izlūkošanā, marša apsardzē un patrulēšanā. Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kas pērn apguva pamatiemaņas, nu ir iekļāvušies bataljonā kā profesionāļiem līdzvērtīgi karavīri un darbojas kopā.
Bataljona komandieris pulkvežleitnants Gaidis Landratovs stāsta, ka "Kristāla bulta 2024" ir pirmās lielās mācības, kad nodaļu un vadu sastāvā obligātā dienesta karavīri saliedējas ar profesionāļiem. Pagaidām viss izskatoties labi, esot liela interese un motivācija darboties. To komandieris sapratis sarunās ar karavīriem – gan tiem, kas paliks armijā, gan tiem, kas dosies prom – no tiem dažs iekrājis naudu (alga ir 600 eiro mēnesī), lai īstenotu kādu savu sapni, izmantotu pienākošos iespēju par brīvu iegūt augstāko izglītību, piemēram, kā bruņumašīnas vadītājs Kristers Burka un bruņumašīnas lielgabala operators Haralds Rožkalns.
"Armijai pieteicos uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas Ādažos. Gribējās apgūt karavīra iemaņas un šo to citu dzīvē, kamēr vēl laiks. Dienestā nepalikšu. Gribu studēt kaut ko saistītu ar automobiļu motorbūvi," saka Kristers. Arī viņa dienesta biedrs Haralds no Mārupes armijā aizgājis uzreiz pēc vidusskolas, kā pats saka – lai iegūtu dzīves pieredzi un draugus. Plāno studēt Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Savukārt rīdzinieks bruņumašīnas ložmetējnieks Gustavs Kārlis Miķelsons armijā ieradies no Latvijas Universitātes, kur studēja vēsturi. "Tā dzīvē salikās, ka studijas aprāvās. Meklēju darbu un izvēlējos armiju. Pie viena arī gribēju sevi pārbaudīt. Pašam par pārsteigumu armija pamazām iepatikās, īpaši, kad ievācāmies pie profesionāļiem rotā," teic Gustavs Kārlis.
Kristeru pārsteidzis, ka armijā ir daudz labāk, nekā bija iztēlojies. Valda kārtība, un instruktori ir profesionāļi. Ja kādam gadās pārkāpt kādu sarkano līniju vai ir nesaprašanās, instruktori palīdz risināt problēmas.
"Ja patīk fiziskā slodze, izmisumā nedzen režīms un tas, ka daudz laika jāpavada mežā apmācībās, tad problēmu nav," piebilst Haralds.
Kad jautāju par sodiem, Kristers un Haralds smaida un saka, lai jautājot Gustavam Kārlim, kurš šajā ziņā esot tāds kā čempions.
"Sodi jau nav pazemojoši, bet motivējoši, lai vairs tā nedarītu. Man gadījās ieroču istabā tīrīšanas laikā uz brīdi atstāt savu triecienšauteni. Par to nācās izpildīt 300 dažādus vingrinājumus: atspiesties uz rokām, pietupties, lēkt "vardītes"," atceras Gustavs Kārlis.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem kļūstot par profesionāļiem, ir iespējas mainīt specialitāti, veidot instruktora vai virsnieka karjeru.
***
112 jauniesaucamie nav atsaukušies pavēstēm
- Valsts aizsardzības dienesta pirmais iesaukums sākās 2023. gada 1. jūlijā. Tajā 18–27 gadus vecie Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes – varēja pieteikties brīvprātīgi. Dienestu uzsāka 254 jaunieši.
- Šā gada janvārī dienestu uzsāka valsts aizsardzības dienesta otrā iesaukuma karavīri – vairāk nekā 120 Latvijas pilsoņi, kas dienestam pieteicās brīvprātīgi. Viņi savu 11 mēnešu dienestu aizvada Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā Lielvārdē vai Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā Gulbenes novadā.
- Valsts aizsardzības dienesta trešā iesaukuma karavīri dienestu sāks šā gada jūlijā. Šim iesaukumam brīvprātīgi pieteikušās 515 personas, no kurām tikai 320 pēc veselības pārbaudēm tika atzītas par dienestam derīgām, tātad vēl 150 personas tiks iesauktas obligātā kārtā. Tāpēc 23. janvārī pirmo reizi notika izloze jeb atlase, kurā izraudzījās jauniešus, kuriem būs jādodas dienēt. Atlase notika ar speciālu datorprogrammu, izraugoties 300 cilvēkus starp 18 un 19 gadus vecajiem Latvijas jauniešiem. Pēc veselības pārbaužu veikšanas dienestā no viņiem tiks iesauktas 150 personas.
Aizsardzības ministrija 28. februārī informēja, ka pēc izlozes par obligāto iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā izsūtītas 280 pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm (izlozēti tika 300 jaunieši, kam bija paredzēts izsūtīt pavēstes, taču konstatēts, ka 20 cilvēkiem mainīta dzīvesvieta vai tie dienē profesionālajā dienestā, vai arī bijuši vēl citi iemesli pavēstu nenosūtīšanai). 168 jaunieši atsaukušies uz pavēstēm; 112 nav atsaukušies uz pirmajām pavēstēm, tādēļ ir izsūtītas atkārtotās pavēstes. Aizsardzības resorā vēl tikšot lemts, kā rīkoties, ja ar jauniešiem neizdosies izveidot komunikāciju arī pēc atkārtotās pavēstes.
- Aizsardzības ministrija izplatījusi aicinājumu jauniešiem līdz šī gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešus ilgās apmācības uzsāktu 2025. gada janvārī jeb ceturtajam iesaukumam. Aizsardzības ministra Andra Sprūda izdotā pavēle paredz iesaukumu 2025. gadā veikt divas reizes, kopumā iesaucot 1040 personas – 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā. Ja brīvprātīgo skaits nebūs pietiekams, atkal tiks veikta atlase pēc nejaušības principa, kas notiks 2024. gada 17. jūlijā.
- Valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, plānota 600 eiro ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem, bet valsts aizsardzības dienestā iesaukto ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem – 300 eiro. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 eiro. Minētās summas ir neto jeb summas, ko dienesta veicējs saņems uz rokas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003