Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 09:37
Vārda dienas: Maija, Paija
Jūrmalas pašvaldībai 13 gadu laikā neizdodas atjaunot īpašumu un atrast tam pielietojumu
"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē laiduši Majoru muižu, tās sākumcena – 525 142 eiro. Īpašuma izsole notiek no 5. marta līdz 4. aprīlim. Muiža atrodas Jūrmalā, Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna iela. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm. Kā atzīst VNĪ, galvenā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēkai nepieciešami plaši remontdarbi visās jomās, tostarp konstrukcijās un iekšējā apdarē. Arī citām ēkām vajadzīgs remonts.
Iespēja iegūt vietu prestižā Jūrmalas vietā
Kā skaidro VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, viņaprāt, Majoru muižas izsole ir reta iespēja iegūt vietu prestižā Jūrmalas vietā, lai attīstītu uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē vai radītu dzīvojamās platības.
"Majori kļuvuši par iecienītu dzīvesvietu un tūrisma galapunktu tiem, kuri novērtē Jūrmalas kluso atmosfēru. Šis nekustamais īpašums sniedz potenciālu radīt ekskluzīvu viesnīcas vai restorāna kompleksu, kas būtu pievilcīgs gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Savukārt, pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, investori iegūtu jaunus īpašumus Jūrmalas centrā ar augstu pievienoto vērtību. Vēsturiskas nozīmes ēkas VNĪ izsolēs ir pieejamas ik pa laikam. 2022. gada septembrī Igates pils komplekss veiksmīgi tika izsolīts, tā jaunais īpašnieks jau veicis būtiskus atjaunošanas darbus un plāno attīstīties tālāk. Tāpat arī, piemēram, Nīkrāces pagasta Lēnu muižu pirms četriem gadiem iegādājās privātpersona, un šobrīd ēka piedzīvojusi būtiskas izmaiņas," teica A. Vārna.
Valstij nevajag
Amatpersona norāda, ka VNĪ, izvērtējot katra tās pārvaldībā nonākušā īpašuma attīstības iespējas, regulāri veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Saskaņā ar VNĪ stratēģiju ilgtermiņā tiek uzturēti īpašumi, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. No A. Vārnas teiktā var saprast, ka valstij un pašvaldībai Majoru muižu nevajag.
Sabiedrībā izskan nožēla, ka nav izdevies muižu atjaunot un attīstīt. Izskan gan dažas idejas, piemēram, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs tviterī raksta: "Valsts izlikusi izsolē Majoru muižu – ideāla vieta terapeitiskajai skolai. Starp citu, te agrāk jau bija bērnunams, līdz ar to vietai ir biezs kultūrslānis. Ja kādam ir idejas, kā piesaistīt pāris miljonus, – izdarāmi. Būtu žēl, ja šeit parādītos kārtējais viesu nams "Villa Eiropa" vai muiža neveiksmīgi "nodegtu" kā dažas labas kultūrēkas Jūrmalā." Taču citi komentētāji ir skeptiski – ar pāris miljoniem nepietiktu, jo ēka esot ļoti sliktā stāvoklī. Jāpiebilst, ka N. Konstantinova minētā terapeitiskā skola ir Tieslietu ministrijas iecerēts projekts, tā rosina veidot jaunu terapeitisko iestādi augsta riska pusaudžiem – "Terapeitisko māju". Tā būtu slēgta tipa iestāde bērniem, kas pārkāpuši likumu, un aizstātu pirms pāris gadiem likvidēto korekcijas iestādi Naukšēnos. Jau runājot par šo ideju pērnruden, atbildīgās institūcijas teikušas, ka jaunu ēku būvēt būtu lētāk, nekā pielāgot kādu namu. Kā ziņoja LTV pagājušā gada decembrī – aplēses liecinot, ka jauna ēka izmaksātu 7,8 miljonus eiro, bet uzturēšanas izmaksas gadā, iekļaujot pakalpojumus, maksātu ap 2,6 miljonus eiro.
Sāpju bērna 13 gadi
Kā lasāms mediju ziņu arhīvos, 13 gadu laikā, kopš īpašums piederējis Jūrmalas domei, ieceres bijušas dažādas, taču tā arī nekas prātīgs nav realizējies.
Līdz 2007. gadam Majoru muižā atradās Bērnu sociālās aprūpes centra Rīgas filiāle. 2008. gadā Jūrmalas dome nolēma lūgt Ministru kabinetu bez atlīdzības nodot īpašumu tai – "domes priekšsēdētaja vietnieks Dainis Urbanovičs apsvēris iespēju šo muižu izmantot skolas vajadzībām," toreiz rakstīja "Dienas Bizness".
Kad 2009. gada septembrī valsts bez atlīdzības nodevusi muižas kompleksu Jūrmalas pašvaldībai, līdzi nācis nosacījums – īpašumu drīkst izmantot pašvaldības funkciju nodrošināšanai – "gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību". Tāpat Ministru kabineta rīkojums paredz, ka īpašums bez atlīdzības jānodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots minēto pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
2011. gada sākumā tiek ziņots, ka Majoru muiža beidzot tikšot iekonservēta. "Sliktas apsaimniekošanas un apsardzes dēļ muiža ir nolaista un izdemolēta. Patlaban pašvaldībā līdz aprīļa vidum rīko ideju konkursu, lai muižu atjaunotu un tur ievāktos kādas sabiedriskas organizācijas. Taču iedzīvotāji pārliecināti, ka valstij jāuzņemas atbildība par muižas stāvokli," 2011. gada 29. martā raksta "lsm.lv".
2011. gadā ideju konkursā par Majoru muižas kompleksa tālākās izmantošanas risinājumu saņemti vairāki iedzīvotāju priekšlikumi, pirmā vieta piešķirta Andra Mieriņa priekšlikumam "Majoru muiža – "dzīvais muzejs"" un Andras Briekmanes idejai "A. Kronenberga pasaku parks un radošās kultūras centrs". Konkursa laureātus apbalvo, un toreizējais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis secina: "Tagad sāksies grūtākais un atbildīgākais posms – darba grupā iesaistīties aicināsim visu trīs labāko priekšlikumu autorus un sāksim izstrādāt konkrētu Majoru muižas kompleksa tālākās attīstības projektu. Tas nozīmē, ka arī pašiem ideju autoriem nāksies domāt par to, kā savas idejas realizēt dzīvē, kā piesaistīt sabiedrību un finanšu līdzekļus." Bet tā arī nekas nenotiek.
2011. gadā tiek izveidota biedrība "Majoru muiža", lai iestātos par kultūras pieminekļa saglabāšanu, veicinātu tās renovāciju, uzturēšanu un izmantošanu sabiedrības interesēs. Biedrība rīko sakopšanas talkas parkā, dārza svētkus, aicina sabiedrību iesaistīties muižas kompleksa turpmākas izmantošanas koncepta izstrādnē, vēršas ar vēstulēm pie domes utt.
Biedrība savas darbības laikā arī prasījusi pilsētas domei sākt īstenot 2013. gada 24. janvāra domes lēmumu "Par Majoru muižas kompleksa attīstību", kas paredzējis kultūrvides centra izveidi visu jūrmalnieku vajadzībām. Muižā un blakus ēkās bijusi iecerēta Dzimtsarakstu nodaļa, laulību ceremoniju zāle, kultūrvides centrs, kultūrvēsturiskā mantojuma muzejs, bērnu izglītības un jauniešu centrs, kafejnīca, Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas iecirkņa inspektora pieņemšanas un darba telpas, policijas mobilās vienības atbalsta punkts, mākslinieciskās jaunrades nams – darbnīcas utt. Taču reāla finansējuma tam nebija. Iedzīvotāji arī par šādiem plāniem pasmīnējuši – visu salikt vienuviet nav iespējams. 2013. gada augstā "nra.lv" raksta: "Jūrmalas domes Kultūras komitejas vadītāja Gunta Liepiņa apliecina, ka šāds Majoru muižas attīstības plāns tiešām izstrādāts bijušā domes deputāta Ilmāra Ančāna vadībā. Viņa to nosauc par diezgan nejēdzīgu, tāpēc līdzekļi, kas bija paredzēti tā īstenošanai – 40 000 latu –, tika iesaldēti."
Tomēr 2013. gada decembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldība apstiprina investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas citstarp paredz, ka astoņi miljoni latu varētu tikt novirzīti Majoru muižas kompleksa attīstībai. Taču turpinājums atkal neseko.
Biedrības "Majoru muiža" pārstāvis arhitekts Gints Sūna 2017. gada septembrī intervijā Latvijas Radio saka: "Jūrmalas dome neskatās uz šo objektu ilgtermiņā, bet gan tikai četru gadu vēlēšanu cikla ietvaros. Un izskatās, ka šajā termiņā nauda šim īpašumam nav paredzēta. Mums teica domē, ka naudas nav un nebūs. Un tas ir ar 100 miljonu budžetu Jūrmalai! Taču mēs rosinām uz šo īpašumu skatīties ilgtermiņā – 10 vai 20 gadu laikā to pakāpeniski var sakopt, vienkārši ir beidzot jāsāk no viena stūra."
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis 2017. gada jūnijā intervijā "NRA", runājot par dažādiem projektiem pašvaldībā, tikai citstarp izmetis: "Sāpju bērns mums ir Majoru muiža. Īsti nesaprotam, ko tur likt iekšā."
2022. gada 28. jūlijā Jūrmalas dome pieņem lēmumu "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā nodošanu atpakaļ valstij". Lēmumā teikts, ka kopš 2012. gada dome ik gadu paredzējusi finanšu līdzekļus gan īpašuma uzturēšanai, gan arī cerēja uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Taču "kompleksa atjaunošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, ko Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav iespējams piešķirt budžeta ietvaros, līdz ar to ēkas restaurācija bez investoru piesaistes nav realizējama". G. Trukšņa parakstītajā lēmumā teikts, ka dome 2018. gadā rakstījusi Finanšu ministrijai par nepieciešamo finansējumu (vismaz 10,91 miljoni eiro muižas kompleksa atjaunošanai) un min, ka "iecerēm, kas norādītas Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā, ir zema ekonomiskā ienesīguma norma", ka "īpašuma uzturēšana ilgtermiņā rada papildu nesamērīgi lielu slogu pašvaldības budžetam". Tāpēc dome lemj nodot valstij bez atlīdzības atpakaļ nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā.
***
Majoru muiža – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Majoru muiža celta 1910. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta Kurzemes muižkungu fon Firksu vajadzībām kā vasaras rezidence un medību pils. Pēc 1920. gada agrārreformas muiža nonāca valsts īpašumā. Kopš 1924. gada ēkā bija izvietots bērnunams, vēlāk bērnu bāreņu aprūpes centrs, kas pastāvējis līdz 2006. gada decembrim. 2009. gadā muiža nodota Jūrmalas pašvaldības īpašumā. "Valsts nekustamie īpašumi" ēku pārņēma 2023. gadā.
Majoru muižas kungu māja atrodas plašā zemesgabalā parka vidū netālu no Lielupes. Muižas kompleksu Konkordijas ielā 66 veido 2,5 ha zemes un 13 būves, no kurām divas ir kapitālas celtnes, viena – Majoru muižas dzīvojamā ēka – ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura četru telpu interjera dekoratīvā apdare atzīta arī par mākslas pieminekli. Divstāvu mūra ēku grezno lieli stikloti logi un ieejas portāls ar kāpnēm. Dārza pusē atrodas portiks ar četrām kolonnām. Ēkas apdarē izmantoti baroka un jūgendstila elementi, asimetriski apjomi un detaļu izkārtojums – pusloka veranda, erkers, kalpotāju ieeja.
Visgreznākā vieta muižas ēkā ir vestibils ar balti melnu flīžu grīdas segumu, dekoratīviem, 12 plafonos sadalītiem griestiem un bagātīgiem kokgriezumiem rotātām kāpnēm ar vītņveida kolonnām.
Avots: VNĪ, "jurmala.lv"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003