Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 02:25
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
IKVD: pāreja uz mācībām valsts valodā lielākoties noris labi
Mazākumtautību skolu pāreja uz mācībām latviski, kas Latvijā sākusies šajā mācību gadā, lielākajā daļa skolu noris labi, atzinis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Diemžēl četrās skolās mācības latviski faktiski nenotiekot.
Kā zināms, no šī mācību gada mācības latviešu valodā ieviestas mazākumtautību bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs.
Lai uzmanītu, kā skolām veicas ar likuma prasību ievērošanu, IKVD no šī mācību gada sākuma līdz februāra beigām izvērtējis 134 izglītības iestādes. Dienests pētīja, kā izglītības iestādes vadītājs nodrošinājis pāreju uz vienotu skolu, turklāt IKVD eksperti vēroja mācību stundas skolu 1., 4. un 7. klasēs un rotaļnodarbībās bērnudārzos.
Pēc skolas apmeklējuma IKVD nosaka izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes līmeni, kā arī sniedz padomus, kā darbs uzlabojams turpmāk.
Nemācās latviski Rīgā un Rēzeknē
Lielā daļā – 44% jeb 51 no apraudzītajām izglītības iestādēm tās vadītājs saņēma vērtējumu "labi", kas apliecina, ka šajās izglītības iestādēs vienotas skolas pieejas ieviešana notiek optimāli un IKVD ieteikumi darba pilnveidei bijuši tikai vienā aspektā. Taču gandrīz tikpat izglītības iestādēs – 42,2% jeb 49 izglītības iestādēs vadītāji saņēmuši novērtējumu "jāpilnveido". Tas nozīmē, ka vienotas skolas pieejas ieviešana šajās izglītības iestādēs notiek daļēji sekmīgi, bet vērojami būtiski trūkumi divos līdz trijos izvērtējuma aspektos.
Tikai vienā izglītības iestādē vadītāja profesionālā darbība novērtēta ar kvalitātes līmeni "nepietiekami": konstatēts, ka mācības izvērtējuma dienā faktiski nenotiek latviešu valodā, kā arī nepieciešami uzlabojumi vairākās izvērtējuma jomās. Šajā skolā, kas esot privāta, detalizētāku pārbaudi veiks arī IKVD Uzraudzības departaments.
Jāpiebilst gan – to, ka stundas faktiski nenotiek latviski, IKVD pārstāvji novērojuši vēl trijās skolās. Kuras tās bijušas, IKVD nekonkretizē, tikai atklāj, ka trīs no šīm izglītības iestādēm atrodas Rīgā, bet viena Rēzeknē.
Tikai divas izcilnieces
Trīspadsmit apmeklētajās izglītības iestādēs jeb 11,2% gadījumu izglītības iestāžu vadītāji saņēmuši novērtējumu "ļoti labi", kas nozīmē, ka izglītības iestādēs laikus, vēl pirms reformas stāšanās spēkā, uzsākts ieviest vienotas skolas pieeju, līdz ar to reforma noris sekmīgi. Vēl divās skolās – Daugavpils Saskaņas pamatskolā un Daugavpils Ruģeļu pirmsskolā – izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība novērtēta pat kā izcila, kas nozīmē, ka reforma ieviesta ar augstu efektivitāti, ko apliecina gan valsts pārbaudes darbu rezultāti, gan izglītojamo spēja sekmīgi turpināt izglītības ieguvi, gan skolas vides un mācību stundu vērošanā iegūtie rezultāti.
Jautāju Daugavpils Saskaņas pamatskolas direktorei Jeļenai Vucānei, kā izdevies sasniegt tik augstu vērtējumu. Viņa skaidro, ka skola pāreju uz mācībām latviski sākusi jau pirms šī mācību gada. "Tā saucamās krievu klasītes mums ir tikai sākumskolā, bet no 4. klases jau visu mācās latviešu valodā, kaut formāli mācās mazākumtautību programmā," stāsta skolas direktore. Līdz ar to, piemēram, 7. klasei nav nekādu problēmu mācīties latviski. Ne tikai bērni, arī viņu vecāki jau esot pieraduši pie mācībām latviski. Visi skolas pasākumi jau gadiem tiek rīkoti latviešu valodā, kā arī 9. klašu eksāmeni kārtoti latviešu valodā.
Pāreju uz mācībām latviski veicinot tas, ka skolā ir spēcīgs pedagogu kolektīvs, kas iedrošina, motivē un mudina skolēnus runāt latviski. Skolotāju skolā šobrīd netrūkstot.
"Protams, ne jau viss ir vienkārši. Piemēram, tagad, kad mums piesaka bērnus 1. klasē, lūdzam vecākiem veidot latvisko vidi kopā. Lielākā daļa vecāku to saprot. Jaunie vecāki arī Daugavpilī runā latviešu valodā. Runāt krieviski – tas ir tikai ieradums," teic J. Vucāne. Arī ar bērnudārziem notiek aktīva sadarbība: "Jūtams, ka bērnudārzos ļoti piestrādā pie latviešu valodas prasmes. Kolēģi, kas strādā bērnudārzos, mums arī jautā, kā viņu absolventiem skolā klājas, ko viņi māk un ko ne. Pirmsskolas pedagogiem ir svarīgi zināt, ko darbā vajadzētu uzlabot. Izglītībā un audzināšanā vienmēr ir kur augt. Arī mūsu kolektīvam vēl jāmācās, varam strādāt labāk."
Latviski nerunājošie atlaisti
Tikmēr citviet, kā atzīst IKVD, vienotas skolas ieviešanu ietekmē ilgstošas pedagogu vakances. Skolotāju ilgstoši trūkst trešdaļā pārbaudīto izglītības iestāžu. Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā, arī šogad turpinās to pedagogu "izķeršana", kuru valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas.
20 izglītības iestādēs ir pedagogi, kas atstādināti no profesionālo pienākumu pildīšanas, kamēr tiek pilnveidotas latviešu valodas zināšanas un prasmes. Astoņās skolās ir ilgstoši slimojoši pedagogi, kuru latviešu valodas prasmes šī iemesla dēļ nav iespējams pārbaudīt.
Taču kopumā šajā mācību gadā nepietiekamas latviešu valodas zināšanas Valsts valodas centrs konstatējis vairāk (skat. uzziņu).
IKVD pārstāvji, vērojot mācību stundas, 11 izglītības iestādēs arī pamanīja pedagogus, kuru latviešu valodas zināšanas varētu būt nepietiekamas. Astoņas no šīm izglītības iestādēm atrodas Rīgā, no tām viena ir privātā, vēl pa vienai ir Liepājā, Krāslavā un Daugavpilī. Informāciju par šiem pedagogiem IKVD nodeva Valsts valodas centram.
Tulkot krieviski nedrīkst
Vērojot stundas, IKVD pārstāvji vērtējuši arī skolēnu latviešu valodas zināšanas. Secināts, ka 22% skolu 1., 4. un 7. klasēs ir skolēni, kuru latviešu valodas prasmes nav pietiekamas, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties izglītības procesā latviešu valodā.
Dienests arī secinājis, ka teju pusē izglītības iestāžu nepieciešams pilnveidot komunikāciju ar vecākiem par krīzes situācijas risināšanu gadījumos, kad skolēni nepietiekami apgūst izglītības saturu sliktu valodas zināšanu dēļ. IKVD arī iesaka vairāk skaidrot bērnu vecākiem, kādēļ nav efektīvi tulkot stundā runāto, ja izglītojamie nesaprot pedagoga teikto, un kādi ir efektīvākie risinājumi šajos gadījumos. No tā var secināt, ka acīmredzot vismaz daļā skolu un klašu no pedagoga sagaida, lai viņš latviski stāstīto iztulko.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols, kurš vada šo skolu izvērtēšanu, piebilst: ja skolēns nesaprot stundā runāto, pedagogam jāizmanto vizuālie materiāli, jāpārformulē sakāmais vai jāizmanto citas profesionālas metodikas, nevis jātulko. "Tas ir līdzīgs process tam, kā cilvēki mēdz apgūt svešvalodu pie pedagoga, kurš neprot izglītojamā valodu, un ir atzīts par daudz efektīvāku nekā katra teikuma tulkošana. Daudzi vecāki šo pieeju neizmantot mācību stundās tulkošanu nesaprot. Tādēļ skolai šī pieeja un tās pamatojums ir papildus un pat vairākkārt jāizskaidro," teic R. Ozols.
IKVD arī atgādina, ka pedagogu formālā saziņa darba jautājumos un darba laikā pilnībā ir īstenojama latviešu valodā, tātad arī saziņai ar vecākiem būtu jānotiek latviski.
Dienests vērtējis arī mācību procesu 3. un 6. klasēs. Tās ir klases, kas latviski sāks mācīties nākamajā mācību gadā. Secināts, ka jau šobrīd izglītības iestāžu vadītājiem un dibinātājiem laikus jāuzlabo pedagogu profesionalitāte, sagatavojot viņus mācībām latviski. Jāsniedz arī atbalsts skolēniem, lai tie būtu gatavi mācībām, piemēram, rīkojot nometnes latviešu valodas apguvei. Tāpat bērnu vecākiem būtu vairāk jāskaidro reforma, kā arī jāaicina viņus paplašināt bērna iespējas būt latviskā vidē ārpus skolas, piemēram, interešu izglītībā.
IKVD vērtējis arī, kā skolās apgūta latviešu valoda iepriekšējos mācību gados, un secināts, ka sešu skolu 9. klašu absolventi nav spējuši vidējās izglītības posmā mācīties latviski, jo skolā valsts valoda apgūta pārāk zemā līmenī. Trīs no šīm izglītības iestādēm ir Rīgā, divas Daugavpilī un viena Rēzeknē.
Vērtējot skolu vidi, dienests secinājis, ka gandrīz piektdaļā skolu nepieciešams veidot latviskāku vidi, piemēram, izvietojot uz sienām vairāk plakātu un atgādnes latviski.
Sarunās ar IKVD pārstāvjiem 90% izglītības iestāžu pārstāvju apliecinājuši, ka viņiem ir nepieciešamais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem, kā arī 82% izglītības iestāžu pedagogu norādījuši, ka saņem metodisku atbalstu sekmīgai reformas ieviešanai. Vienlaikus dienestā pamanīts – kad to pašu jautā žurnālisti, skolu pārstāvju sniegtās atbildes mēdz atšķirties...
***
Valsts valodas nepietiekamas zināšanas – 87 pedagogiem
● Šajā mācību gadā nepietiekamas latviešu valodas zināšanas Valsts valodas centrs konstatējis 41 izglītības iestādē 87 pedagogiem.
– 45 no šiem pedagogiem atbrīvoti no amata pienākumu pildīšanas, 30 atrodas pārejošā darba nespējā, septiņi atstādināti,
– pieciem izdevies nokārtot atkārtotu latviešu valodas pārbaudījumu.
● No izglītības iestādēm, kurā strādāja pedagogi ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām, 20 ir bērnudārzi, 16 ir vispārējās izglītības skolas, divas sporta skolas, ir arī pa vienai speciālās izglītības iestādei, viens tehnikums un viena koledža.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003