Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 01:21
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Krievijas kara mašīna tranzītā caur Latviju joprojām saņem tūkstošiem tonnu mangāna un alumīnija
Divus gadus pēc kara sākuma Ukrainā sabiedrība un politiķi beidzot pamanījuši aizdomīgās mangāna rūdas un alumīnija oksīda kravas Rīgas brīvostā, par kurām "Latvijas Avīze" vairākās publikācijās cēla trauksmi jau 2022. un 2023. gadā. Šīs kravas dažādi dzelzceļa uzņēmumi, tostarp valstij piederoši, tālāk no Latvijas nogādā Krievijā ieroču un bruņojuma ražošanai, ko Krievija pēcāk izmanto karā pret Ukrainu un potenciāli nākotnē varētu izmantot arī pret Latviju. Diemžēl tāpat kā stāstā par Krievijas graudu tranzītu caur Latviju, arī minēto izejvielu tranzīta sakarā politiķi labprātāk sagaidītu ES sankcijas, nevis rīkotos paši. Šobrīd nedz mangāna rūda, nedz alumīnija oksīds sankciju sarakstos nav atrodami.
Kopš kara sākuma mangāna rūda Latvijā pārkrauta divās ostās – Rīgas un Ventspils. Ventspils ostā kopš 2022. gada mangāna rūda pārkrauta 35 reizes. Kopējais apjoms – 1,719 miljoni tonnu. 2022. gadā pārkrauti 657,2 tūkstoši tonnu, 2023. gadā – 999,1 tūkstotis tonnu, bet 2024. gadā līdz šim pārkrauti 62,7 tūkstoši tonnu. Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importē no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.
Mangāna rūdu Ventspils ostā pārkrāvuši trīs termināļi – AS "Ventspils tirdzniecības osta", SIA "Eurohome Latvija" un AS "Stena Line Ports Ventspils" (2023. gadā "Stena Line" iegādājās tiesības nodrošināt termināļa pakalpojumus Ventspils ostā un šobrīd strādā terminālī, ko līdz tam nomāja SIA "Noord Natie Ventspils Terminals").
Ventspils tirdzniecības osta 2022. gadā strādāja ar 37,04 miljonu eiro apgrozījumu un 2,37 miljonu eiro peļņu. Kā patiesie labuma guvēji norādīti Austrijas pilsone Urzula Haranda, Aivars Lembergs un Šveices pilsonis Rūdolfs Meroni. "Eurohome Latvija" 2022. gadā strādāja ar 140 tūkstošu eiro apgrozījumu un 54 tūkstošu peļņu. Uzņēmums pieder Ivo Buliņam un Ģirtam Fišeram. Savukārt "Stena Line Ports Ventspils" dibināts 2022. gadā un finanšu pārskatus ne reizi vēl nav iesniedzis.
Uzņēmums 100% apmērā pieder Zviedrijas uzņēmumam "Stena Line Scandinavia" AB, kas pieder zviedru miljardierim Danam Olsonam.
Savukārt alumīnija oksīdu Ventspils ostā nepārkrauj. No iepriekšējām "Latvijas Avīzes" publikācijām zināms, ka to pārkrauj Rīgas brīvostā (RBO). Diemžēl ostas pārvalde nesniedza precīzu informāciju par to, cik tonnu oksīda kopš 2023. gada 4. aprīļa ostā pārkrauts, vien norādīja, ka ostā bijuši 13 kuģi ar šo kravu (deviņi pērn un vēl četri šogad). Iepriekš RBO sniegtā informācija rādīja, ka kopš 2022. gada 19. marta līdz 2023. gada 4. aprīlim Rīgas ostā pārkrauti 381 288 tūkstoši tonnu alumīnija oksīda, ko atveda 39 kuģi. Līdz ar to kopumā līdz šim Rīgas ostā alumīnija oksīdu pārkrāvuši 52 kuģi. To lielākoties pārkrāva Kundziņsalas dienvidu pusē esošajā "Riga Bulk Terminal", kas pa 50% pieder Kiprā reģistrētajam "Molesto Investments LTD" un Maltā reģistrētajam "Latvian Bulk Holding Limited", bet termināļa patiesais labuma guvējs ir pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Uzņēmums 2022. gadā apgrozīja 7,99 miljonus eiro, kas bija par apmēram sešiem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi sasniedza 610 tūkstošus eiro, kas bija par apmēram 1,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2021. gadā. Vēl neliela daļa alumīnija oksīda kopš 2022. gada pārkrauta SIA "Rīgas centrālais termināls". Tas 2022. gadā strādāja ar 13,13 miljonu eiro apgrozījumu un 1,1 miljona eiro zaudējumiem. Uzņēmums 100% apmērā pieder AS "Riga Port", kas savukārt garā uzņēmumu ķēdē uz pusēm pieder Inesei Šleserei un Edvardam Šleseram, kā arī Kristiānai Lībanei-Šķēlei, Madarai Šķēlei-Dupatei un Anetei Šķēlei-Pētersonei.
Savukārt mangāna rūdas pārkraušanas apjomi Rīgas ostā "Latvijas Avīzei" nav zināmi, ņemot vērā, ka brīvostas pārvalde pārkrautās tonnas nenorādīja. Tomēr RBO atbildēja, ka kopš 2022. gada mangāna rūda ostā pārkrauta 19 reizes – desmit reizes 2022. gadā un deviņas reizes 2023. gadā. Šogad mangāna rūda Rīgas ostā nav pārkrauta. Zināms, ka iepriekš mangāns pārkrauts SIA "Rīgas centrālais terminālis", SIA "Rīgas ogļu terminālis" un SIA "Riga Port Terminal", kuri arī pieder "Riga Port" un attiecīgi augstāk nosauktajiem pieciem cilvēkiem ar ļoti labi zināmiem uzvārdiem. "Rīgas ogļu terminālis" 2022. gadā apgrozīja 26,43 miljonus eiro un nopelnīja 4,81 miljonu eiro, bet "Riga Port Terminal" 2022. gadā apgrozīja 4,17 miljonus eiro un zaudēja 200 tūkstošus.
Tāpat mangāna rūda pārkrauta "KS Terminal", kas 2022. gadā apgrozīja 8,09 miljonus eiro un nopelnīja 530 tūkstošus. 51% uzņēmuma pieder Lielbritānijā reģistrētajam "Quatromax Limited", bet 49% – Kiprā reģistrētajam "Naakesh Holdings" LTD. Patiesie labuma guvēji ir Kipras pilsonis Ravšans Usmanovs, kā arī Aigars un Evelīna Ķimeņi.
Pārliecinoši lielāko daļu alumīnija oksīda Rīgas ostā ieveda no Īrijā esošās Oginišas ostas, kas ir tieši savienota ar turpat blakus esošo Eiropā lielāko alumīnija boksītu pārstrādes rūpnīcu (rezultātā tiek iegūts alumīnija oksīds) "Rusal Aughinish", kas ir lielā Krievijas alumīnija ražotāja "Rusal" sastāvdaļa. Biržā kotētā uzņēmuma 56,88% daļu pieder "En+", 25,52% pieder "SUAL Partners", bet atlikušie 17,60% pieder mazākuma akcionāriem. Tāpat neliela daļa alumīnija oksīda ievesta no Jamaikas Rokīpointas ostas, kur netālu atrodas alumīnija rūpnīca "Jamalco", kas uz pusēm pieder astotajam lielākajam alumīnija ražotājam pasaulē "Alcoa" (ASV) un Jamaikas valstij.
Ekonomiskais guvums pār ētiku un drošību
Krievijas armijas tieša apbruņošana gan nenozīmē, ka atbildīgās institūcijas strauji izstrādā grozījumus likumos, lai tranzīts uz Krieviju vairs nebūtu iespējams. Varētu šķist, ka atbildīgā ir Satiksmes ministrija, ja iesaistītas ostas un dzelzceļš, bet Satiksmes ministrija atbildību cenšas pārvirzīt uz Ārlietu ministriju. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norādījis, ka Latvijai jāstiprina Ukraina, nevis Krievija, sakot, ka Ārlietu ministrijai ir jāpārskata stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūra un to aprites kārtība, lai Latvijas tranzīta koridors netiktu izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas.
Tāpat esot paredzēts veikt arī auditu par darījumiem ar Krieviju tranzīta jomā. Visām tranzītā iesaistītajām pusēm un organizācijām līdz 21. martam jāiesniedz visaptveroša informācija valdībai.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādījis, ka izejvielas vajadzētu iekļaut nākamajā ES sankciju pakotnē. Līdz tam gan acīmredzot visam būtu jāpaliek kā līdz šim, Valainim domājot vien par ekonomisko labumu, bet aizmirstot par ētiku. Valainis uzskata – ja Latvija būs vienīgā, kas noteiks šo izejvielu aizliegumu, tad tās varēs turpināt plūst uz Krieviju caur Igaunijas vai Lietuvas ostām, kuru ekonomika iegūtu, bet Latvijas zaudētu.
Visām iesaistītajām pusēm gan būtu jāatceras, ka ostām un dzelzceļam bijuši jau vairāk nekā 10 gadi, kuru laikā varēja strādāt pie jaunu eksporta un tranzīta tirgu stiprināšanas, izslēdzot sadarbību ar Krieviju.
Vai pietiks drosmes rīkoties pašiem?
Briškens norādījis, ka jādomā arī par dzelzceļa kravu pārskatīšanu, "ņemot vērā Latvijas dzelzceļa vēsturisko austrumu orientāciju un Latvijas tranzīta nozares ilggadējo specializāciju Krievijas kravu apkalpošanā". Viņaprāt, jebkāda veida saites ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārskata arī plašākā kontekstā. "Satiksmes ministrija ir uzdevusi tās pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām un iestādēm sniegt detalizētu informāciju par sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī rīcībām un plāniem," vēsta Briškens. Tāpat uzņēmumiem un iestādēm uzdots maksimāli īsos termiņos aizstāt Krievijā un Baltkrievijā ražotas iekārtas, rezerves daļas, tehnoloģijas vai programmnodrošinājumu ar Rietumu alternatīvām, kā arī nekavējoties darīt visu, lai pārorientētos uz Rietumu un iekšzemes izcelsmes kravu apkalpošanu. "Pēc informācijas saņemšanas un izvērtēšanas tiks lemts par tālāko rīcību," sola ministrs.
Latvijā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli īsteno Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa sadarbībā ar citām institūcijām. Stratēģiskas nozīmes preces ir militārās preces, tajā skaitā ieroči un sprāgstvielas, un divējāda (civila un militāra) lietojuma preces, piemēram, iekārtas, materiāli, ķīmiskas vielas, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi. Divējāda lietojuma preču tirdzniecība tiek kontrolēta, jo tās potenciāli var tikt izmantotas nekontrolētai militāro tehnoloģiju vai ieroču izgatavošanai.
Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte "Latvijas Avīzei" norādīja, ka mangāna rūda nav iekļauta ES sankcijās, taču tiekot gatavots pamatojums un strādāts ar citām ES valstīm, lai prasītu mangāna rūdas iekļaušanu ES sektorālo sankciju 14. pakotnē. "Šobrīd kompetentās institūcijas strādā, lai aplēstu cauri Latvijai vestās mangāna rūdas ietekmi Krievijas agresijas karā un attiecīgi izmantotu šo informāciju, lai aktualizētu ES diskusiju par sankcionēto preču saraksta papildināšanu."
Tomēr Eglīte norādīja – tā kā pastāv risks nesaņemt visu ES dalībvalstu piekrišanu ES sankciju saraksta papildināšanai ar šo preci, ministrija izskata arī nacionālās rīcības iespējas. "Ja kompetentās iestādes pierādāmi secinās, ka cauri Latvijai vestā mangāna rūda tiek izmantota KF militārās rūpniecības vajadzībām, Ārlietu ministrija var izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai liegtu šādas preces tranzītu cauri Latvijai. Līdzīgi jau esam rīkojušies iepriekš, saņemot pierādāmu informāciju, ka Krievijas militāro auto ražotāji izmantoja Latvijā ražotus gultņus un apkures elementus. Vēršam uzmanību, ka Ārlietu ministrija rīkojas atbilstoši Administratīvā procesa likumam, kas paredz kārtību, kādā jebkura valsts iestāde var izsniegt atteikumu, tai skaitā preču pārvietošanai, un tas var tikt balstīts tikai uz pierādāmiem faktiem."
Rīkos demonstrāciju
Šodien Rīgā blakus Rīgas brīvostas teritorijai notiks arī zibakcija ar mērķi pieprasīt pārtraukt mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju. Par to paziņojis biedrības "Agendum" pārstāvis un "Tviterkonvoja" aizsācējs, "Apvienotā saraksta" Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Reinis Pozņaks, kurš tviterī dalījies ar aicinājumu nepieļaut, ka "caur Latviju transportē izejmateriālus, kuri domāti Krievijas militārajai rūpniecībai, kas nodrošina Krievijas armiju ar ieročiem. Šodien tie nogalina ukraiņus – rīt tie var nogalināt mūs! Ja valdība nerīkosies, rīkosimies mēs!"
***
Ventspils brīvostā pārkrautās mangāna rūdas kravas
Kuģis
|
Ienākšanas datums ostā
|
Apjoms, tonnās
|
LISSA TOPIC
|
27.12.2021.
|
49 746
|
THETIS
|
24.05.2022.
|
50 000
|
COURAGEOUS
|
25.06.2022.
|
49 400
|
MAINA
|
1.07.2022.
|
55 000
|
DESTINY
|
3.08.2022.
|
52 166,40
|
GEMINI
|
8.08.2022.
|
53 210
|
AQUAPISCES
|
19.08.2022.
|
58 853
|
MINOAN GRACE
|
26.08.2022.
|
54 736
|
LIBERTY
|
4.09.2022.
|
23 293
|
ASTRA PERSEUS
|
25.09.2022.
|
56 951,43
|
FASSA
|
26.10.2022.
|
53 750,94
|
AG NEKTARIOS
|
23.11.2022.
|
50 724,40
|
UNION TRADER
|
11.12.2022.
|
49 400
|
NPS MOSA
|
13.01.2023.
|
50 704,27
|
AQUAPROSPER
|
19.01.2023.
|
52 800
|
RIGER
|
3.03.2023.
|
4468,75
|
AQUITANIA
|
31.03.2023
|
53 482,02
|
DENSA LION
|
10.04.2023.
|
50 000
|
VICTORIOUS
|
25.04.2023.
|
50 756,80
|
ACOSTA
|
30.04.2023.
|
33 070,50
|
MEGHNA SUN
|
12.05.2023.
|
56 461,78
|
PANORIA
|
31.05.2023.
|
47 423,86
|
BELMOIRA
|
7.06.2023.
|
55 000
|
BIG GLORY
|
28.06.2023.
|
60 000
|
MEGHNA FORTUNE
|
20.07.2023.
|
58 300
|
MYKONOS SEAS
|
29.07.2023.
|
49 405
|
CRIMSON QUEEN
|
23.08.2023.
|
55 148
|
ANDROS ISLAND
|
3.09.2023.
|
60 465,88
|
CRANE
|
21.09.2023.
|
47 132,53
|
STAR BOVARIUS
|
16.10.2023.
|
58 604
|
SEABONI
|
19.10.2023.
|
50 870,02
|
GENOA
|
7.11.2023.
|
50 000
|
STAR ANTARES
|
14.12.2023.
|
55 002,50
|
MEGHNA VICTORY
|
30.12.2023.
|
62 700
|
MEGHNA PRINCESS
|
7.03.2024.
|
58 100
|
Avots: Ventspils brīvostas pārvalde
|
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003