Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 18:48
Vārda dienas: Ziedonis
"Mūsu darbu mērķis ir ielaist mežā vairāk gaismas, lai jaunās priedītes iesētos pašas"
Šmerļa mežs Rīgā, gluži kā gatavodamies jaunam zaļuma maratonam, marta vidū ir pelēcīgs un teju kluss. Tikai vietumis iečivinās zīlīte vai iepogojas strazds, toties skaidri dzirdamas motorzāģu, krūmgriežu un meža tehnikas motoru skaņas. Sastaptie iedzīvotāji pauda divējādas jūtas, raizējoties, ka SIA "Rīgas meži" tīrīšanas cirtē tiek paņemts vairāk nekā atstāts. "Latvijas Avīze" devās uz Šmerļa meža cirsmu skaidrot, kas un kāpēc notiek.
Cirsma par labu jaunajām priedēm
Šmerlī pavisam ir 195 hektāri meža, ciršanas darbi norisinājās 65 hektāros. "Mūsu darbu mērķis ir ielaist mežā vairāk gaismas, lai jaunās priedītes iesētos pašas, tāpēc bija būtiski ne vien izņemt no meža bīstamos kokus un piejūras mežiem neraksturīgos lapu kokus – kļavas, bērzus, bet arī retināt priedes. Skujkoku sugām gaisma ir pirmā nepieciešamība. Pirms uzsākām darbus, Šmerļa pamežs bija viens vienīgs krūmu biezoknis, kurā priedei iesēties un normāli izaugt bija neiespējami," skaidrojot stāsta SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, ar kuru un meža inženieri, vides zinātņu maģistru Raimondu Mežaku "Latvijas Avīze" devās apgaitā. "Liels krūmu īpatsvars ir urbānās vides īpatnība, piejūras priežu mežā būtu jābūt mētrām, sūnām, bet pilsētā virs barības vielām nabadzīgās smilšainās augsnes veidojas trūdvielām bagāta melnzemes kārta, kurā viegli iesakņojas lapu koki un krūmi. Pilsētvidē tie saņem vairāk barības vielu nekā savvaļā. Lielāko daļu pameža Šmerlī veido jaunas kļavas, korintes, sīki bērzi, arī ozoli – visas šīs sugas bagātīgi ražo biomasu, kam ir tendence uzkrāties."
SIA "Rīgas meži" plānveidīgi veic tīrīšanas ciršanu arī citos pilsētas mežos. Galvaspilsētas teritorijās zaļojošie meži esot atšķirīgi, tādēļ katrā vietā tiekot izvēlēta sava pieeja mežizstrādei. Pēdējos gados zāģiem visvairāk darba bijis Mežaparkā, Juglas un Biķernieku mežos, šopavasar pienākusi Šmerļa kārta. "Lai veicinātu dabisku priežu atražošanos, mežiniekiem ir savs paņēmiens, ko sauc par skarifikāciju (no angļu valodas vārda "scar" – rēta), speciāla tehnika, izklaidus – atsevišķās vietās – uzplēš augsnes virskārtu, lai no čiekura planējošai sēklai būtu labākas izredzes pārvērsties pieaugušā priedē," skaidro cēsnieks mežinženieris R. Mežaks un piebilst, ka šeit gan augsnes virskārta rādās gana auglīga un ir labas izredzes, ka mežs atjaunosies dabiski. R. Mežaks uzteic arī to, ka darbu veicēji ir pieļāvuši zināmu dažādību un izlases kārtā paturēti arī atsevišķi lapu koki, bet J. Ģērmanis piebilst, ka darbiniekiem bijusi norāde – saglabāt drošā attālumā no takām esošos nokaltušo koku stumbrus, kas ir īpaši nepieciešami bioloģiskajai daudzveidībai un barības ķēžu uzturēšanai. Tāpat cirsmā vērojami arī augstie celmi un šķietami uz zemes aizmirsti stumbri, kas nodrošina trūdu kārtu mikroorganismiem, sēnēm, bezmugurkaulniekiem, kukaiņiem un citām mazajām radībām.
Ar zināšanām pāri nostalģijai
Rīga nav pati zaļākā, mežainākā galvaspilsēta pasaulē, taču atrodas šī saraksta augšgalā, tāpēc rīdziniekiem patīk āra aktivitātes, jo ir kur tās īstenot. "Latvijas Avīze" Šmerlī sastapa dažāda gadagājuma ļaudis – skrējējus, nūjotājus, suņu saimniekus ar saviem mīluļiem un vienkāršus dīkdieņus. Pārmaiņām atvērtāki ir gados jaunākie – skriešana esot estētiski patīkamāka un drošāka pārredzamā mežā, viņiem tīkams ir arī nozāģēto priežu sveķu aromāts. Emocionāli Šmerļa pārmaiņas uztvēra juglēniete Viola Kalniņa. Viņa, neliela sunīša saimniece, mežā iet katru dienu, taču arī atzīst – kamēr suņa nebija, neesot ne soli tur spērusi – bijis bailīgi.
Ciršana, viņasprāt, nākusi pārāk strauji, taču jāatzīst, ka notikušas vairākas publiskās apspriešanas – gan uz vietas, gan internetā. Visvairāk viņa pārdzīvo par nozāģētajām kļavām, korinšu krūmiem un savandīto zemsedzi, jo ir aktīva dabas velšu vācēja un to izmantotāja. "Korintes! No tām sanāk vienreizējs ievārījums, katru gadu sagatavoju vismaz desmit burciņas ziemai, tad – pavasara kļavu ziedi kaltēšanai vai svaigajai tējai. Superveselīgi!" pauž Viola un turpina uz pesimistiskas nots: "Uz sēnēm vai mellenēm šovasar nav ko cerēt!" Meža tīrīšanas darbi skāruši viņas iecienītākās vietas netālu no Vangažu ielas deviņstāvenēm. Paužot arī citu iedzīvotāju viedokli, viņa teic – ar "kopšanas cirti" daudzi sapratuši, ka "izvāks nogāzušos un bīstamos kokus, izzāģēs biezokņus, izdzenās dzērājus un savāks atkritumus". Krietni skaļāki pēc retināšanas esot kļuvuši Biķernieku mototrases trokšņi, pēc viņas ieskatiem – četrkājaiņiem tā neesot laba ziņa, jo sacensību trokšņi var izrādīties biedējoši, bet piekrīt, ka par to būtu jādomā pašas trases īpašniekiem. Pēc meža pazinēju skaidrojuma par jauno priežu ataudzēšanu, atstātajiem bioloģiskās daudzveidības atribūtiem un garantijām, ka tehnikas iebrauktās rises tiks izlīdzinātas līdz putnu ligzdošanas liegumam 15. aprīlī, sociāli aktīvā dāma kļūst nedaudz labvēlīgāka. Tikšanās nobeigumā viņa ir gatava daļēji piekrist, ka arī nostalģijai ir zināma nozīme viņas vērtējumā. "Nu, tad gaidīsim arī solītos soliņus un galdiņus," viņa piebilst.
Daļa grib, lai viss ir pa vecam
"Lielākajai daļai respondentu, kuri piedalījās mūsu organizētajās sabiedriskajās apspriešanās, pieņemamāks liekas šāds tīrīts atvērta tipa mežs," pastāsta J. Ģērmanis, "bet tāpat ir arī apmēram 20–30% tādu, kuri grib, lai viss ir pa vecam." Sākotnējo anketēšanu uz vietas veikuši mežzinību studenti, pēc tam noorganizēta publiskā apspriešana. Neraugoties uz zināmu pretestību, pilsētas kapitālsabiedrības pārstāvis uzslavēja iedzīvotāju iesaisti un aktivitāti, vēršot uzmanību uz to, ka ar laiku apmierināto skaits varētu pieaugt, jo lielākā daļa meža paliks neskarta. Savukārt izveidotajās cirsmu teritorijās paredzēta ikgadēja pameža trimmerēšana. Cērtot mežu, iegūst apaļkoku un zarus šķeldai – kā vienu, tā otru SIA "Rīgas meži" pārdod izsolēs. Kapitālsabiedrība atturējās sniegt konkrētus plānoto ienākumu skaitļus, taču informēja, ka ar to varētu nepietikt, lai segtu darbu izdevumus.
"Es redzu, ka šeit ir pietiekams mirušās koksnes daudzums, ka nav atstātas tikai priedes, bet ir pa kļavai un daudz ozolu, turklāt tajās vietās ir atstāts laukums, kur vainagam izplesties, ir arī augstie celmi, ir dabiskie sausie koki – var redzēt, ka ir bijis skaidri dots uzdevums, kas attiecīgi izpildīts," rezumē mežinženieris R. Mežaks. "Protams, ka vietējiem tās ir pārmaiņas, bet mēs esam inertas būtnes – mums tas nepatīk, kaut arī ir uz labu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003