Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 13:28
Vārda dienas: Gints, Uvis
Protesti Latvijā pamudinājuši Eiropas Komisiju strādāt pie Krievijas importa ierobežojumiem
Eiropas Komisija plāno rosināt augstākus tarifus graudu importam no Krievijas, ko Latvijas sabiedrībā jau nodēvējuši par "asins graudiem". Tiesa, tie, visticamāk, neattieksies uz tranzītu ārpus Eiropas Savienības.
Latvija ir otra lielākā Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Itālijas. Tieši protesti Latvijā pamudinājuši Eiropas Komisiju (EK) strādāt pie šādiem ierobežojumiem, atzinis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Iznācis tā, ka Polijas lauksaimnieku protesti, robežu bloķēšana un vienpusējais Ukrainas graudu importa aizliegums piespieda Eiropas Komisiju, piedāvājot pagarināt tirdzniecības atvieglojumus ar Ukrainu uz vēl vienu gadu, tomēr atjaunot muitas tarifus atsevišķu Ukrainas produktu importam, kā arī noteikt konkrētus atbalsta pasākumus visiem ES lauksaimniekiem. Savukārt mūsu lauksaimnieku traktorprotesti un sabiedrības pārmetumi par ES institūciju dubultmorāli ir piespieduši Briseli domāt, kā ierobežot graudu importu no Krievijas. Par šādu pieeju šodien samitā būtu jālemj ES Padomei, jo šādus ierobežojumus var pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu.
Asins graudiem – nepārvaramus tarifus!
Krievija ir lielākais graudu ražotājs pasaulē, un to eksports arvien vairāk palielinās. Pērn no Krievijas importēti 1,5 miljoni tonnu graudu, eļļas augu sēklu un to produktu par 1,3 miljardiem eiro. Graudu imports gada laikā palielinājies pusotru reizi. Ierosinātie augstie importa tarifi attiektos arī uz Baltkrieviju, kaut arī tā nav liels graudu ražotājs, jo šādi varētu novērst iespējamo šo tarifu apiešanu. Augstākus importa tarifus drīkst noteikt, tikai ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus.
Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu "Kā šādi iespējamie importa tarifi varētu atšķirties no muitas nodevām kvotas graudiem Ukrainai?" Valdis Dombrovskis atbildēja, ka ļoti augsti importa tarifi, tā sauktās PTO saistošās likmes, faktiski atturēs graudu un to produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas, jo tas vairs nebūs komerciāli izdevīgi.
Savukārt ar Ukrainu vakar Eiropas Parlamenta Starptautiskās Tirdzniecības komitejā atbalstīts Eiropas Komisijas priekšlikums līdz 2025. gadam pagarināt tirdzniecības atvieglojumus vairākām lauksaimniecības preču grupām. Šis priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīm un jāatbalsta Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kas būtu jāizdara šī sasaukuma pēdējā sēdē aprīlī. Eiropas Savienība vienpusējā kārtā ir liberalizējusi tirdzniecību ar Ukrainu kopš 2022. gada, dodot kara nomocītajai valstij pieeju ES vienotajam tirgum, šie atbalsta pasākumi pagaidām ir spēkā līdz šī gada jūnijam.
Reaģējot uz lauksaimnieku protestiem, ir noteikti daži tirgus aizsardzības pasākumi. Tie dos iespēju ES reaģēt uz iekšējā tirgus kropļojumiem ne tikai visā savienībā, bet arī atsevišķās dalībvalstīs. Šādi aizsardzības pasākumi ir noteikti produktiem, kurus no Ukrainas importē virs 2022. un 2023. gadā importēto pārtikas produktu apjomiem. Pagaidām šī sistēma vēl netiek attiecināta uz ukraiņu kviešu importu. Tomēr pašreiz Eiropas Komisija vēl nekomentē, kā Krievijas graudu atturēšana no ienākšanas ES tirgū varētu ietekmēt graudu cenu, jo to produkti ienāk arī no citām valstīm, piemēram, Brazīlijas, taču tas noteikti samazinās spriedzi, ko rada Ukrainas graudi ES tirgū. Pērn no Krievijas importēti 800 tūkstoši tonnu kviešu, bet no Ukrainas – seši miljoni tonnu. Krievijas importa atturēšana atbrīvos ceļu Ukrainas graudiem, taču tik un tā var radīt vietējiem lauksaimniekiem nevēlamu pārprodukciju.
Vēl atsevišķs aspekts šim importam ir Krievijas nozagtie Ukrainas graudi pasaules tirgū. Kaut arī grūti atšķirt, kuri graudi audzēti Ukrainā, EK ir apņēmusies vērsties arī pret Krievijas nozagto eksportu.
Visticamāk, šie ierosinātie noteikumi attiektos tikai uz importu, bet ne uz tranzītu uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Jāpiebilst, ka poļu zemnieku visaptverošie protesti pie robežas panāca ieguvumus visiem ES lauksaimniekiem. Jaunajos Eiropas Komisijas priekšlikumos lauksaimnieku atbalstam paredzēts vēl vairāk atvieglot administratīvo slogu. Ir paredzēti atbrīvojumi mazajām saimniecībām, kuru platība nepārsniedz 10 ha, no kontroles un sodiem, kas saistīti ar dažādām standartu un vides nosacījumu prasībām. Cits priekšlikums atcels lauksaimnieku pienākumu atstāt daļu zemes papuvē, ko piemēros ar atpakaļejošu datumu no 2024. gada sākuma.
***
UZZIŅA
Labības imports no Krievijas
◆ 2023. gadā ES no Krievijas importēja 1 485 000 tonnu labības (kukurūza 485 000 t, cietie kvieši 465 000 t, parastie kvieši 377 000 t). Lielākie importētāji ir Itālija, Latvija, Spānija un Grieķija.
◆ ES no Krievijas importēja arī 1 286 000 tonnu eļļas augu sēklu (saulespuķu sēklu milti 610 000 t, rapšu sēklu miltu eļļa 462 000 t, sojas produkti 186 000 t). Lielākie to importētāji ir Latvija, Francija, Lietuva, Nīderlande un Vācija.
◆ Latvija ir ES otra lielākā Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importētāja – 2023. gadā imports sasniedza 330 miljonus eiro, tas ir, 12% no ES kopējā importa.
◆ Laikā no 2022. līdz 2023. gadam graudaugu imports Latvijā pieauga no 102 000 tonnām līdz 360 000 tonnām, bet eļļas augu imports palielinājās no 80 000 līdz 370 000 tonnām.
Avots: "Eurostat", Eiropas Komisija, Zemkopības ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003